Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) uzsācis sadarbību ar Labklājības ministrijas Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK) par tās datubāzes izmantošanu tiešsaistes režīmā. Tas ļaus apdrošinātājiem daudz efektīvāk piešķirt invalīdiem 40% atlaidi OCTA prēmijām, kā arī pasargāties no pseido invalīdiem ar viltotām apliecībām. Savukārt invalīdiem drīzumā tiks rasta iespēja saņemt atlaidi iegādājoties OCTA internetā.

Pašlaik Latvijā likumdošana nodrošina 40% atlaižu piešķiršanu OCTA polišu iegādei visiem I un II grupas invalīdiem apdrošinot transportlīdzekli, kā arī III grupas invalīdiem ar atzinumu par kustību traucējumiem, apdrošinot vieglo transportlīdzekli. Līdz šim apdrošinātāji piešķīra šīs atlaides tiem invalīdiem, kas klātienē varēja uzrādīt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu invalīda apliecību un atzinumu par apgrūtinātu pārvietošanos.

Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40% tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir I un II grupas invalīdi un III grupas invalīdi, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Lai saņemtu atlaidi, OCTA polises ņēmējam jāuzrāda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegta invaliditātes izziņa vai invalīda apliecība. III grupas invalīdiem papildus jāuzrāda Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgotā vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai saņemšanai.

Autostāvvietu apsaimniekotājs «EuroPark Latvia» sadarbībā ar uzņēmumu «Mobilly» ieviesis jaunu stāvvietu apmaksas pakalpojumu «Mobilly Automatic», kas stāvvietas apmaksu ļauj veikt automatizēti.

Apmaksas sistēma jau šobrīd pieejama stāvvietās Rīgā, tai skaitā arī četrās «EuroPark» pazemes autostāvvietās kas aprīkotas ar barjersistēmu.

«Mobilly Automatic» ir stāvvietas apmaksas sistēma, kas laika uzskaiti par stāvvietas izmantošanu un apmaksu veic automātiski – iebraucot autostāvvietā, videokameras fiksē klienta automašīnas valsts reģistrācijas numuru, atver barjeru un sāk laika atskaiti. Pēc tam, klientam no stāvvietas izbraucot, kamera atkal nolasa automašīnas numuru, tiek aprēķināts stāvvietā pavadītais laiks un stāvvietas izmantošanas maksa, kas tiek ieturēta no klienta «Mobilly» konta. Lai izmantotu «Mobilly Automatic», jāpiereģistrējas pie vēlamās autostāvvietas Mobilly aplikācijā.

Desmitiem miljoni datoru ASV izmanto viltus antivīrusa programmas, kas tos padara ievainojamākus hakera uzbrukumiem, liecina Symantec ziņojums par kibernoziegumiem.

Parasti šīs viltus antivīrusa programmas tiek piedāvātas internetā, sakot, ka nodrošinās datora drošību bezmaksas, vai par kādu konkrētu summu. Līdz ko lietotājs šo programmu ir lejupielādējis un uzinstalējis savā datorā, tā izskatās kā parasta antivīrusa programma, kas ķer vīrusus un surogātpastus, bet papildus tā sazinās ar hakera datoru un nosūta tam vajadzīgo informāciju no Jūsu datora.

Symantec eksperti internetā jau ir atraduši vairāk nekā 250 šādas viltus antivīrusa programmas, kuras viena gada laikā ir lejupielādējuši apmēram 43 miljoni lietotāju.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

Interneta vidē, piemēram, miniblogu saitē twitter savairojušies Latvijas politiķu viltus profili.

Tviterī darbojas gan «viltus» Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan parodēti Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Aivars Lembergs. Tās nav tikai vārdu un uzvārdu sakritības, jo izmantotas īsto politiķu fotogrāfijas, kā arī citas raksturīgas detaļas, ziņo Latvijas avīze.

Vairāki politiķi uzskata, ka ir jācīnās par viltus profilu slēgšanu. To paredz arī tvitera noteikumi, kuros teikts – «nedrīkst uzdoties par kādu citu manierē ar nolūku maldināt, mulsināt vai krāpt citus». Tomēr ar saņemtajām sūdzībām tvitera uzturētāji netiek galā.

Lai cīnītos ar šiem viltus profiliem daļa politiķu apsver domu izveidot pašiem savus īstos profilus. Šādu "izeju" apsver kā Valsts prezidenta Valda Zatlera, tā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera sabiedrisko attiecību veidotāji. Valsts prezidenta V. Zatlera īsto profilu, visticamāk, gan veidos sabiedrisko attiecību speciālisti, taču A. Šlesera tēla veidotāji pat apsver iespēju pārņemt līdzšinējā viltus profila veidošanu.

Aināra Šlesera partijas LPP/LC jaunatnes organizācija PIRMIE izveidojusi partijas Pilsoniskā Savienība (PS) viltus mājas lapu, informē PS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Viņš apgalvo, ka PS viltus mājas lapu ir reģistrējis LPP/LC jaunatnes organizācijas PIRMIE valdes loceklis un jauno biedru uzņemšanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jankovskis. Viltus mājas lapā ir izmantots PS mājas lapas dizains, kas pieder partijai PS, tādējādi pārkāptss likums par autortiesībām. Turklāt, uzdodot viltus mājas lapu par autentisko PS mājas lapu, ir veiktas krāpnieciskas darbības ar mērķi izplatīt melīgu informāciju par PS darbu. Vienlaikus arī sociālajā tīklā Twitter ticis izveidots PS viltus profils, izmantojot partijas logo, kas arī uzskatāms par autortiesību pārkāpumu.

Ģ. V. Kristovskis uzskata, ka viltus mājas lapā ievietotais teksts liecina, ka A. Šlesera jaunatnes organizācijas bieds un ienaidnieks ir PS rietumnieciskā orientācija.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

Pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātājiem pieteiktas zaudējumu atlīdzības par 4151 ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) lielveikalu autostāvvietās.

“Šī ir tikai aisberga redzamā daļa – daudz lielāks CSNg skaits paliek nefiksēts, jo daudzi cietušie par nelielajiem negadījumiem veikalu stāvvietās neziņo,” norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Pērnā gada izskaņā Igaunijas Apdrošinātāju asociācija izplatīja ziņu, ka ap 41% no visiem kaimiņvalstī notikušajiem nelielajiem CSNg, notiek publiskajās autostāvvietās. “Latvijā šis skaitlis varētu būt līdzīgs, taču šobrīd mūsu rīcībā nav tāda rīka, kas ļautu atsevišķi klasificēt notikušos CSNg visās publiskajās autostāvvietās,” skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka liela daļa CSNg, kas notikuši ne tikai lielveikalu, bet kopumā publiskajās stāvvietās vispār netiek fiksēti, jo nodarīto bojājumu apmērs ir neliels vai negadījuma izraisītājs pamet notikuma vietu.

Šogad Rīgas dome sāk eksperimentu par jaunu bezmaksas autostāvvietu ierīkošanu pilsētas mikrorajonos, Facebook lapā vēsta Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Jaunas stāvvietas tiks veidotas mikrorajonu galveno ielu malās. «Kā piemēru minēšu Imantu un Kurzemes prospektu. Šajā ielā ietvi no brauktuves atdala plaša zaļā zona. Zaļo zonu mēs samazināsim un tās vietā ierīkosim vietas automašīnu novietošanai perpendikulāri brauktuvei,» ziņo Rīgas mērs.

Šādas stāvvietas nākamo trīs gadu laikā tiks izveidotas pie visām Rīgas mikrorajonu ielām, kur vien tas tehniski ir iespējams. Un runa ir par daudziem tūkstošiem šādu stāvvietu. Papildus tam tiek pētīta Vācijas pieredze, kur mašīnas tiek novietotas starp joslām. «Atkal atgriezīsimies pie Kurzemes prospekta. Atdalošajā zaļajā zonā arī var organizēt paralēlās stāvvietas. Piemēram, Berlīnē mikrorajonos tas ir visizplatītākais auto novietošanas veids. Jāpiebilst, ka šīs pieejas īstenošanai būs jāiekārto daudzas jaunas gājēju pārejas,» norāda N.Ušakovs.

Šogad, 27. un 28. jūnijā motocentrā Zelta Zirgs pirmo reizi Latvijā un pirmo reizi Baltijā notiks Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāts, kas augstākā līmeņa motokrosa sacensības kādas jelkad ir notikušas kādā no Baltijas valstīm.

Pasaules čempionāts prestižajā solo motociklu klasē MX1 bieži tiek salīdzināts ar Formula-1 čempionātu, jo tajā tieši tā pat kā prestižākajās autosacīkstēs līdzās sacenšas gan rūpnīcu, gan privātās komandas.

Šīs ir ļoti aizraujošas, dinamiskas un ekstrēmas sacensības, kas ir augstākais punkts motobraucēju karjerā. Katrs čempionāta posms tiešraidē tiek demonstrēts vismaz 115 pasaules valstīs, un gadā Pasaules motokrosa čempionāta tiešraižu auditorija pārsniedz septiņsimt miljonus. Šogad Latvijas un Baltijas iedzīvotājiem pirmo reizi ir lieliska iespēja šīm sacensībām sekot, stāvot vai sēžot trases malā.

Latvijas Grand Prix būs Pasaules motokrosa MX1 un MX2 čempionāta 10. posms, kurā par uzvaru cīnīsies ne tikai regulārie čempionāta dalībnieki, jo tiem pretī stāsies arī vairāki Latvijas motobraucēji. MX1 klasē kopā ar Fīlipu Kempeli un Ivo Šteinbergu uz starta stāsies vēl trīs latviešu motobraucēji, bet MX2 klasē Matīsam Karro un Augustam Justam pievienosies vēl divi latviešu sportisti.

«Nu, samazināsim trīs ministrus, varbūt kļūsim drusciņ mīlamāki! Nekļūs mīlamāki! Šobrīd tiek iets viltus ceļš.» Tā uzskata bijušais premjers Aigars Kalvītis, kura izteikumi par aktuālo situāciju publicēti Tautas partijas mājaslapā.

«Latvijas sabiedrībā ir mīti par kaut kādām jaunām sejām. Kur tās ir? Kas ir pateicis: Godmanis dara nepareizi, trīs punkti, kas jādara citādi? Ja kādam būtu risinājums, viņš būtu pieteikts Nobela prēmijai, jo visā pasaulē nezina, kā ar to tikt galā. Ja grib kaut ko varas ešelonā pamainīt, jāatrod piemērotākie cilvēki, kas spēj paskaidrot, kas saprot situāciju, kas ir izlēmīgi. Protams, ka šie cilvēki jāmeklē partijās. Tie ir cilvēki, kas lielākoties bijuši saistīti ar valsts pārvaldi un kam ir priekšstats par to, kā viss funkcionē. Bet tiklab tie var nebūt no valsts pārvaldes. Bet jābūt kādam līderim, kas to pasaka: man vajag finanšu ministru šo, jo tas ir cilvēks, kas var izvilkt,» ir pārliecināts A.Kalvītis.

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

Šobrīd interneta vidē izplatās viltus e-pasti bankas Citadeles vārdā, ar kuru palīdzību viltvārži mēģina iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus, informē banka.

«Brīdinām iedzīvotājus, ka, saņemot šādu e-pastu ar virsrakstu: «JUSU KONTS VAR TIKT BLOKETS - AKTIVIZETU SAVU KONTU TAGAD», nekādā gadījumā nesniedziet prasīto informāciju,» paziņojumā medijiem uzsver Citadele.

Banka norāda, ka šie e-pasti nav saistīti ar banku Citadele, bet ir viltvāržu mēģinājums iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus.

Banka Citadele ir informējusi par interneta drošību atbildīgās organizācijas par šo viltus e-pastu, lai tās bloķētu viltus mājas lapu, jo gan paziņojums e-pastā, gan mājas lapa, uz kuru šis paziņojums ved, ir viltus.

Citadele atgādina, ka banka nekad neprasa iedzīvotājiem atklāt internetbankas lietotājvārdus, paroles, internetbankas kodus, PIN kodus, kā arī maksājumu karšu CVC kodus.

DnB NORD Bankas klienti, kā arī ar banku nesaistīti cilvēki saņēmuši viltus e-pastus, kas nosūtīti it kā DnB NORD vārdā. Banka aicina neveikt nekādas darbības e-pastā norādītajā interneta vietnē un šo e-pastu dzēst.

Cilvēkiem izsūtīti viltus e-pasti ar saiti uz interneta vietni, kurā tiek prasīts ievadīt internetbankas lietotāja datus - ieejas vārdu, paroli un kodus. Interneta vietne, uz kuru ved saite no viltus e-pasta, pēc sava vizuālā noformējuma ir ļoti līdzīga īstajai internetbankas ieejas lapai.

Banka uzsver, ka nekad nesūta šāda veida e-pastus un nelūdz no klienta datus, kas nepieciešami internetbankas lietošanai.

Jāatgādina, ka iepriekš arī Swedbank brīdināja, ka vairāki cilvēki, tostarp bankas klienti, saņēmuši viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar linku uz interneta vietni, kur tiek lūgts ievadīt visas savas internetbankas kodu kartes paroles.

No 3.marta pašvaldības maksas stāvvietas Vecrīgā tiks ieviestas sešos ielu posmos.

Maksas stāvvietas būs Grēcinieku ielas posmā no Mārstaļu ielas līdz Kungu ielai, Jēkaba ielas posmā no Smilšu ielas līdz Mazajai Trokšņu ielai, Kungu ielas posmā no Grēcinieku ielas līdz Kaļķu ielai, Smilšu ielā visā garumā, Zirgu ielas posmā no Meistaru ielas līdz Šķūņu ielai un Vaļņu ielas posmā no Smilšu ielas līdz Kaļķu ielai, liecina informācija SIA Rīgas Satiksme mājas lapā.

Maksas stāvvietu zonās būs uzstādītas ceļa zīmes, kas ceļu satiksmes noteikumos pieminētas kā maksas stāvvieta. Zem šīs ceļa zīmes būs uzstādītas divas papildzīmes. Pirmajā papildzīmē ietvertā informācija paziņos šīs maksas stāvvietas darbības laiku, tas būs no plkst.6 līdz 24. Otrā papildzīme ietvers informāciju par maksas stāvvietas zonu, tā būs apzīmēta ar burtu R.

Starp TOP 3 biežāk nodarītajiem bojājumiem transportlīdzeklim ir automašīnu virsbūves bojājumi auto stāvvietās. Tuvojoties svētkiem, tiek novērots negadījumu pieaugums. Visbiežāk auto virsbūve tiek bojāta tieši lielveikalu stāvvietās, kur pirmssvētku dienās satiksme ir īpaši intensīva, liecina apdrošinātāja Compensa apkopotie dati par automašīnu bojājumu raksturu.

Compensa dati par kopējo automašīnām nodarīto bojājumu raksturu liecina, ka visbiežāk transportlīdzekļi cieš sadursmē ar citiem auto – 26%, sadursmē ar šķērsli – 24%, un no bojājumiem autostāvietās – 22%. Nelieli bojājumi automašīnām tiek nodarīti visu gadu, kaut arī tie ir nebūtiski, tomēr transportlīdzekļa īpašniekam tas nozīmē neplānotus izdevumus un laika patēriņu remontam.

Visbiežākie bojājumi, ar ko automašīnu īpašniekiem jāsaskaras ir tie, ko atstāj blakus novietotie auto, atverot durvis, aizķerot citu auto, braucot ārā no stāvvietas un bojājumi no iepirkumu ratiņiem. Turklāt vairumā gadījumu vainīgais pat nepamana, ka ir nodarījis bojājumu un aizbrauc nesagaidījis saskrāpētā auto īpašnieku. Tādēļ daudzi autovadītāji savu auto cenšas nolikt tā, lai to pat netīšām neviens nenoskrāpētu. Tāpat bieži izbraucot no stāvvietas tiek noskrāpēti automašīnu sāni. Lai mazinātu auto drūzmēšanos, uzlabojamas ir iebraukšanas un izbraukšanas vietas pie lieveikaliem. Arī platāku autosstāvvietu ierīkošana būtiski atvieglotu autobraucēju ikdienu. Godprātīgi auto vadītāji atstāj savu telefona numuru cietušajam, ja tas nav uz vietas, tādējādi palīdzot atrisināt turpmākos jautājumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzību.

Šī gada sešos mēnešos publiskajās autostāvvietās reģistrēti 492 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg), par kuriem apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši gandrīz 300 000 eiro. Savukārt vēsturiski lielākā apdrošinātāju izmaksātā atlīdzība par publiskā stāvvietā notikušu CSNg, ir 16561,69 eiro.

Negadījums 2020.gadā noticis tirdzniecības centra "Akropole" stāvlaukumā.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017. – 2021.gads), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 CSNg, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus EUR.

“Lai arī varētu likties, ka CSNg autostāvvietās ir nenozīmīgi un nodarītie bojājumi nelieli, realitātē statistika liecina, ka vidējā atlīdzība par pēdējos piecos gados stāvvietās notikušajiem negadījumiem ir 655,28 EUR,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

LTAB apkopotā statistika par 2022.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka kopējā vidējā OCTA atlīdzība ir 1397 EUR, kas ir par 11% vairāk nekā 2021.gada pirmajos deviņos mēnešos.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības ar visiem spēkiem cīnīsies, lai noturētu valsts valūtas piesaisti eiro, uzskata ekonomisti, ziņo Bloomberg.

Savukārt Danske Bank ekonomists Lars Kristensens uzskata, ka mēģinājums noturēt latu piesaistītu eiro var novest pie tā, ka ekonomikas attīstība šajās valstīs varētu aizkavēties. "Lai atjaunotos konkurētspēja - algām un cenām vajadzētu kristies," uzskata L. Kristensens.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs februāra sākumā uzsvēra, ka lata devalvācija ir līdzvērtīga indei.

"Devalvējot latu, uzvaras gājienu sāks inflācija, bet Latvijas ārējais parāds pieaugs līdz neizmērojamiem apmēriem. Arī eksportētāji, kas cer iegūt uz lata kursa pazemināšanos, tomēr rezultātā nebūtu vinnētāji, jo importa izmaksas pieaugtu, līdz ar to sadārdzinātos arī viņu produkcija. Pat nerunāsim par tām ģimenēm, kas kredītu paņēmušas eiro, bet ienākumus saņem latos. Līdz ar to es nenoguris atkārtoju, ka lata devalvācija ir līdzvērtīga indei," uzsvēra I. Rimšēvičs.

Sākot no šīs nedēļas līdz vasaras lidojumu sezonas beigām, 27.oktobrim, starptautiskās lidostas «Rīga» īstermiņa stāvvietā P1 pasažieri un lidostas viesi pirmās 10 minūtes savu auto varēs novietot bez maksas.

Jaunā kārtība paredz, ka neatkarīgi no tā, vai pasažieri ir plānots sagaidīt vai pavadīt, ikviens transportlīdzekļa vadītājs uz laiku līdz 10 minūtēm var bez maksas novietot savu auto īstermiņa stāvvietā P1, kas atrodas pretī lidostas pasažieru terminālim. Izmaiņas neattiecas uz to P1 stāvvietas daļu, kas atrodas tiešā termināļa tuvumā. Lai auto novietotu tur, joprojām būs spēkā līdzšinējā maksa: 1,50 eiro par pirmajām 30 minūtēm.

Izmaiņu mērķis ir motivēt pasažieru sagaidītājus un pavadītājus un lidostas viesus vairāk izmantot P1 stāvvietu, tādējādi atslogojot piebrauktuvi pie izlidošanas termināļa, kur, pieaugot pasažieru plūsmai tā saucamajās pīķa stundas, var veidoties īslaicīgi sastrēgumi. Piebrauktuves noslodze palielinājusies arī kopš izmaiņām taksometru tarifos, kam vairs nav noteikti cenas griesti, un līdz ar to arvien vairāk pasažieru izvēlas doties uz lidostu ar savu privāto transportu vai arī ielidojot izsauc konkrētu taksometru pakalpojumu sniedzēju.

Jelgavā automašīnu stāvlaukumu Katoļu ielā 18, pie tirdzniecības centra «Vivo centrs», no 1. augusta sāks apsaimniekot uzņēmums «Cityparks Latvija», atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Turpmāk šajā autostāvvietā satiksme tiks regulēta ar zīmju un elektronisko kiosku starpniecību. Šobrīd jau ir izvietotas informatīvas zīmes, kas veikala apmeklētājus informē par plānotajām izmaiņām.

Jauno kārtību autostāvvietā plānots ieviest jau no 1. augusta, un tā attieksies arī uz veikala stāvlaukumu Sudrabu Edžus ielas pusē, informē «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Autostāvvietas bezmaksas lietošanas laiks būs divas stundas, savukārt katra papildu stunda izmaksās vienu eiro. Būs arī iespējams iegādāties dienas vai mēneša autostāvvietas izmantošanas atļauju.

Saistībā ar jaunās kārtības ieviešanu uzņēmums «Vivo centrā» neprognozē klientu skaita samazinājumu. «Taču, apzinoties, ka autovadītājiem pie šādām pārmaiņām ir jāpierod, plānots, ka pirmajā mēnesī jaunā sistēma darbosies pārejas periodā. Tas nozīmē, ka pirmajā reizē šoferiem izskaidros jauno kārtību, taču sodu nepiemēros. Tomēr mūsu pieredze liecina, ka klienti novērtē viņiem piedāvātās ērtības – līdzīga kārtība veiksmīgi ieviesta arī citās «Rimi» hipermārketu bezmaksas stāvvietās Rīgā, piemēram, «Rimi Valdemārs» vai Pulkveža Brieža ielas «Rimi»,» norāda I.Bite. Par stāvvietas noteikumu neievērošanu var tikt piemērots sods līdz 11 eiro.

Sociālās saziņas vietne "TikTok" svētdien paziņojusi, ka aptur visu videoierakstu publicēšanu no Krievijas, lai pasargātu savus darbiniekus no valsts jaunajiem likumiem par "viltus ziņām".

Ņemot vērā jaunos likumus par "viltus ziņām", mums nav citas izvēles, kā apturēt tiešsaistes straumēšanu un jaunu videoierakstu izvietošanu, kamēr netiks izvērtētas sekas darbinieku drošībai, kādas rada šis likums, tviterī paziņojis uzņēmums, piebilstot, ka tas neietekmē tā ziņapmaiņas lietotnes.

Kā ziņots, Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien parakstīja likumu par grozījumiem Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām", "valsts bruņoto spēku diskreditāciju" un aicinājumiem ieviest sankcijas pret Maskavu.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 13,7 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2024.gada desmit mēnešos īstenoti kopumā 7346 krāpšanas gadījumi, un iedzīvotājiem izkrāpti 13,714 miljoni eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 8375 krāpšanas gadījumi par kopumā 10,66 miljoniem eiro.

Desmit mēnešos konstatēti 4065 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 7 926 877 eiro. Tāpat konstatēti 2507 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 396 282 eiro, un 774 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 390 621 eiro.

Tajā pašā laikā šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4278 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 366 943 eiro, 8720 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 947 188 eiro un 1046 citus krāpšanas gadījumus par 1 346 175 eiro.