Autosportists, inženieris un uzņēmējs Andris Dambis Ogrē būvē pasaules klases sporta auto un ir iegādājies Mitsubishi rūpnīcu Lielbritānijā.
Ar automašīnām Andris Dambis ir cieši saistīts jau no agras bērnības, kad tētis, šoferis būdams, ņēmis mazo līdzi uz garāžu. Tehnika ieinteresējusi tik ļoti, ka ar apskatīšanu un pabraukāšanos nepietika. Neviena nemudināts, puika pats ķēries pie dažādu aparātu konstruēšanas. Aizraušanās mūža garumā sākusies ar mopēdu un automodelīšu būvēšanu.
«Man bija skaidrs, ka gribu darboties ar mašīnām. Sagadīšanās pēc togad, kad man bija jāstājas augstskolā, pirmo gadu Rīgas Tehniskajā universitātē uzņēma autotransporta specialitātē. Uz to bija liels konkurss, bet tiku iekšā.»
Otru dzīves daļu kopš padsmitnieka vecuma paņēmis autosports. «Piedalījos visās sacensībās pēc kārtas ar kādām mašīnām vien varēju. Tepat Ogrē pats sāku būvēt autokrosa mašīnu. Kolhozs piešķīra vienu norakstītu žigulīti, es to sametināju, un tā sākās manas autokrosa gaitas.»
Top «lidmašīnas»
Tagad Ogrē, uzņēmumā OSC (Ogres Servisa Centrs) tapušos spilgti dzeltenos sacīkšu auto OSCar pazīst visā pasaulē. Kopš 2004. gada rallijreidos tie ir izbraukājuši Āfriku un Dienvidameriku un nonākuši pie īpašniekiem četrās valstīs, ieskaitot Saūda Arābiju.
«Pirms astoņiem gadiem tepat pie manis kabinetā sanāca domubiedru grupa un teica: «Andri, braucam uz Dakāru!» Dakāru visi skatījāmies pa televizoru un domājām — kas var būt smalkāks! Es, protams, uzreiz piekritu,» atceras Andris Dambis. Sākumā neesot domāts, ka vajadzētu būvēt speciālu mašīnu, jo rallijos tika braukts ar pārbūvētām ielas mašīnām.
«Taču ātri vien sapratu, ka bez labas, no nulles uzbūvētas mašīnas, ar kādām brauc konkurenti, Dakārā laba rezultāta nebūs. Braukāju apkārt pa rallija pasaules posmiem, pētīju tehniku. To nevar saukt par spiegošanu, jo šajā sporta veidā ir aizliegts mašīnas apkopi veikt slēgtā vietā, tai jābūt publiskai. Tāpēc tādi cilvēki kā es — ar inženiera aci, paskatoties vien uz mašīnu, var novērtēt tās konstrukciju un visas nianses. Mans pluss ir vēl tas, ka esmu ne tikai inženieris, bet arī pilots.
Zināju, ka spēju uztaisīt konkurētspējīgu auto. Tomēr zinu arī savas robežas — nedomāju, ka varētu uzbūvēt «pirmās formulas» mašīnu. Ja OSCar’s ir lidmašīna, tad Formula 1 ir kosmosa kuģis. Lidmašīnas es varu, bet kosmosa kuģus nē.»
Uz baltas lapas
Andrim Dambim ļoti patīk izdomāt, radīt un konstruēt, un tieši rallijreida mašīnas ļaujot inženierim pilnīgu brīvību. «Klasiskā rallija mašīnas ir tādas, kam visas prasības ir uz papīra uzrakstītas, un es tur nevaru iejaukties, bet rallijreida mašīnas ir individuāli būvētas. Es drīkstu paņemt baltu papīra lapu un uzzīmēt visu, kas man tur jāieliek — divi cilvēki, motors, 550 litru benzīna bāka, ātruma kārba, četri riteņi. Zīmēju tiešām uz papīra, datoru izmantoju tikai pēc tam, lai ieliktu arhīvā.»
Pašlaik uz papīra top jau trešais OSCar’a modelis, bet kopā ir saražoti 14 auto. Vienas mašīnas uzbūvēšanai esot vajadzīgi deviņi mēneši, gluži kā bērnam. «Varētu jau «uzcept» arī septiņos mēnešos, bet tad cilvēki būtu jāsūta uz trim mēnešiem uz sanatoriju,» saka OSC vadītājs.
Andrim Dambim esot bijuši arī piedāvājumi strādāt par autoinženieri ārzemēs, tomēr tas viņu nevilinot. «Es varētu būt vai nu galvenais inženieris, vai direktors. Man pat kādreiz skolā viena no iesaukām bija Direktors. Visu laiku ir bijis tā, ka es daru to, kas man patīk. Nevis tādēļ, ka es gribētu, lai man pieder galavārds, bet tāpēc, ka vēlos būt brīvs un radošs. Ja man kāds investors pateiktu: «Uztaisi mašīnu», tur nekas nesanāktu. Man tā labā mašīna sanāk tikai tāpēc, ka es pats to gribu. Man katra diena ir nevis darbs, bet hobijs.»
Andris Dambis ir ne vien sportists un inženieris, bet noteikti arī uzņēmējs. «Es nevarētu realizēt savas inženiera domas bez biznesa pamatiem. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu vajadzēja sākt domāt, kā pelnīt naudu. Tepat Ogrē sākām taisīt vieglo automašīnu piekabes. Tas bija pirmais patstāvīgais bizness, kas iemācīja pārdot un pelnīt. Savukārt autosports par biznesu kļuva gluži dabiski. Sākumā darīju to pats sev, pēc tam sāku taisīt mašīnas citiem.»
Atnāk latvieši
Autosports ir dārgs (viena OSCar’a cena ir ap 200 tūkstošiem eiro), un šobrīd Latvijā cilvēkiem nav naudas, lai tajā ieguldītu, atzīst Andris Dambis. Pašlaik uzņēmumā strādā ap desmit cilvēkiem, un tiek darīti dažādi darbi, arī remontētas parastās ielas mašīnas, iekārtas un aparāti, izmantojot labos OSC darbgaldus. «Pagaidām dzīvojam no rokas mutē, bet — dzīvojam! Šis laiks ir jāpārdzīvo un jādomā ne tikai par Latviju. Jāskatās uz pasaules karti.»
Plašākas iespējas Andra Dambja autosporta biznesam ir pavērusi Mitsubishi ražotnes iegāde Anglijā. Tagad Vorikšīrā darbojas uzņēmums MML-Sports, kura nosaukumā MM nozīmē Mitsubishi Motors, bet L — Latvija. 80 % pieder latviešiem — Andrim Dambim un Valdim Spredzim, 20 % — angļu partnerim.
«Šī iespēja nokrita kā no gaisa. Tas nebija nekas plānots. Japāņi savam projektam Anglijā bija pārvilkuši strīpu un vēlējās to pārdot. No iepriekšējā nosaukuma atstājām burtus MM, jo tie ir atpazīstami un no japāņu puses nebija nekādu ierobežojumu to izmantošanai.»
MML-Sports jau ir klienti Indonēzijā, notiek sarunas par 20 auto piegādi Brazīlijai. Andris Dambis neizslēdz, ka ar Anglijas uzņēmuma vārda un pieredzes palīdzību saņemtos pasūtījumus varētu realizēt arī Latvijā. «Latvija atspersies tikai tad, kad nauda šeit ienāks no malas. Mēs nevaram paņemt no tā katla, kas mums ir, lai rastos kaut kas klāt. Eksports varētu izkustināt gan OSC, gan Latviju.»
Trīs gadus uz priekšu
Kāda situācija pasaulē būs pēc gada, nevar zināt, tādēļ ilgtermiņa plānus ar precīziem skaitļiem biznesā būvēt nevar, tomēr vīzijai par nākotnes attīstību ir jābūt, apgalvo uzņēmējs. «Intuīcija arī ir svarīga — ir jājūt, kas ir priekšā, lai īstajā brīdī paspētu izdarīt pareizo gājienu. Mūsu valsts mērogā gan tā nenotiek. Es redzu, ka tiek domāts tikai par nākamā gada budžetu, bet ne par to, kas būs pēc 5-10 gadiem.»
Gan sportā, gan biznesā ļoti svarīgi ir savā prātā nepieļaut neizdošanos, uzskata Andris Dambis. «Jābūt lielai pārliecībai, ka tu to vari. Ja tās nav, tad varbūt no šīs idejas ir jāatsakās. Pārliecība ir ļoti liels solis uz priekšu, lai tiešām izdosies. Esmu to izjutis pats uz savas ādas. Tiklīdz, ejot uz startu, tu sāc domāt, ka tavs konkurents, iespējams, ir stiprāks, rezultāta nav.»
Šo starta izjūtu Andris Dambis ir centies iemācīt abiem dēliem, kuri arī ir autosportisti un labi palīgi biznesā. Vecākais dēls Kaspars strādā OSC Ogrē, Kristaps MML-Sports Anglijas vidienē. Vienīgās bažas saistībā ar nākotnes biznesa plāniem ir par to, vai Latvijā būs prasmīgi autobūves speciālisti. «Ko dod mūsu darbgaldi, ja pie mums pārsvarā strādā pensijas vecuma cilvēki, jauniešu nav.»
Lai atvairītu negatīvās domas un nogurumu, Andrim Dambim esot sava recepte — domāt trīs dienas uz priekšu. «Tas man ļoti palīdz, jo saprotu, ka šīs emocijas ir īslaicīgas. Nāks citas situācijas, un šodienas problēmas tiks atrisinātas. Vienmēr, kad ir grūti, jāpagaida viena nakts, trīs dienas, un atkal jādomā par to pašu. Latvijai gan šobrīd vajadzētu domāt trīs gadus uz priekšu. Es pats OSCar’u projektēšanas un pārdošanas sakarā tā domāju.»
Vizītkarte
Andris Dambis
Autosportists un konstruktors
Dzimis 1958. gada 4. oktobrī Rīgā
Šobrīd OSC vadītājs, MML-Sports (Lielbritānija) līdzīpašnieks
Izglītība Rīgas Tehniskā universitāte
Autosportā kopš 1976. gada, Eiropas vicečempions autokrosā, četras reizes piedalījies Dakāras rallijā
Ģimene precējies, dēli Kaspars un Kristaps
Hobijs padomju auto atjaunošana
Latvija var — televīzijā
Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās.
5. oktobrī — Andris Jansons, kura vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.
12. oktobrī — Ilmārs Osmanis, kurš ne vien izveidojis divas modernas elektronikas ražotnes Latvijā, bet arī nopircis līdzīga profila uzņēmumu Zviedrijā.