Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

Eklēru bizness Rīgā vēršas plašumā – slavenajai Raunas dārza eklērnīcai piepulcējies konkurents Vecrīgā – Fat Cat eklērnīca.

Nelielā kafejnīca Mazajā Jaunielā starp Rīgas domes ēku un Rīgas Tehnisko universitāti atvērta 1.aprīlī un jau pirmajās piecās dienās pieprasījums esot pārsniedzis jebkādus plānotos aprēķinus. Eklērnīcā saimnieko ģimenes komanda – Līga Lancmane ar vīru Uģi, vīra brālēns Māris Lancmanis un ģimenes draugs Ēriks Dziedātājs.

Līga stāsta, ka eklērnīcas nosaukums Fat Cat radies, iedvesmojoties no ģimenes baltā persiešu kaķa – gribējies jauku un skanīgu nosaukumu, ko viegli izrunāt dažādās valodās, kas ir viegli saprotams un paliek atmiņā.

Atrašanās vieta meklēta diezgan ilgi, priekšnoteikumi vietas izvēlē bijuši pilsētas centrs un lieli skatlogi. Uģis nenoliedz, ka telpu izmaksas Vecrīgā nav tās mazākās. «Varbūt kādu eiro vairāk esam samaksājuši par īri, toties kādu ārzemnieku dabūsim klāt,» saka Uģis, norādot ka viņu klienti ir gan tūristi, gan arī vietēji pircēji. Arī telpu iekārtošanā ieguldījumi teju 3,5 reizes pārnieguši plānoto, tomēr attīstības plāni un ieceres ļaujot domāt, ka viss atmaksāsies.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis pieteikšanos tirdzniecībai Zāļu tirgū, kas šogad notiks 20.jūnijā Doma laukumā, Herdera laukumā, Jaunielā, Jēkaba, Pils un Tirgoņu ielās.

Zāļu tirgum aicina pieteikties amata meistarus tirdzniecībai ar tautas lietišķās mākslas izstrādājumiem, tirgotājus, zemniekus un produktu ražotājus ar vasaras ražas veltēm, gaļu, zivīm, maizi, sieru. Tirgoties aicina biškopjus ar biškopības produkciju, kā arī no dabīgām izejvielām gatavotas kopjošās un ārstnieciskās kosmētikas ražotājus, pirts lietu, grāmatu un piparkūku pārdevējus. Zāļu tirgū gaidīti arī jāņuzāļu un vainagu tirgotāji.

Zāļu tirgus Tirdzniecības noteikumi un saistītie dokumenti pieejami interneta vietnē kultura.riga.lv sadaļā Aktuāli. Pieteikties tirdzniecībai iespējams tikai elektroniski.

Zāļu tirgu atbalsta Rīgas dome, to organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība.

Pašvaldības aģentūras «Rīgas enerģētikas aģentūra» (REA) telpās būvnieki aizvadītā gada nogalē veikuši remontdarbus 20 000 eiro vērtībā, lai gan pirms tam līgums par to veikšanu nav noslēgts un nauda par paveikto darbu nav samaksāta, noskaidroja domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atkārtoti izskatījusi REA 2019.gada budžetu un tajā aģentūra lūdz piešķirt 20 000 eiro biroja telpu remontdarbiem Mazajā Jaunielā 5. Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumiem, REA direktora vietnieks Igors Puntuss atklāja, ka remonts jau esot veikts pērnā gada decembrī.

«Remonts jau ir bijis un būvnieki šos darbus veica bez līguma. Mēs vienojāmies, ka samaksu veiksim pēc tam, kad būs apstiprināts pašvaldības budžets,» sacīja Puntuss. Šāds apgalvojums izraisīja lielu interesi komitejas deputātu vidū. «Vai saprotu pareizi, ka tagad jūs būtībā liekat mums legalizēt tāmi? Un, ja mēs jums naudu nedosim, ko tad jūs darīsiet?» taujāja deputāts Druvis Kleins (JKP).

Viesnīcu pakalpojumu sniedzēja SIA Hotel Justus Riga pagājušajā nedēļā reģistrējusi divas komercķīlas vairāk nekā 5,819 miljonu latu apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) informācija.

SIA Hotel Justus Riga ir šo ķīlu parādniece, savukārt ķīlu devējs ir Arkādijs Krasovickis un Alla Duhova. Komercķīlu ņēmējs ir a/s Rietumu Banka, liecina UR dati.

Pašlaik SIA Hotel Justus Riga pārstāvji par reģistrētajām komercķīlām sīkākus komentārus nesniedza.

SIA Hotel Justus Riga dibināta 2007. gadā un nodarbojas ar viesnīcu un līdzīgu izmitināšanas vietu pakalpojumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu, un uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Arkādijs Krasovickis. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Jauniela 24.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicinās Zemkopības ministriju (ZM) ierobežot šķeldas eksportu, trešdien Latvijas Radio sacīja organizācijas izpilddirektors Viktors Valainis.

Trešdien LLPA tiekas ar vairāku ministriju, tostarp ZM pārstāvjiem. V.Valainis teica, ka viens no asociācijas priekšlikumiem ZM pat paredz variantu, ka pašvaldībām valsts mežos tiek nodrošināti izejmateriāli šķeldai, tādā veidā nodrošinot energoneatkarību.

Ar ZM arī plānots pārspriest, kā var ierobežot šķeldas eksportu. Valainis sacīja, ka tā pašlaik ļoti daudz tiek eksportēta, tajā pašā laikā vietējā tirgū veidojas "milzīgs deficīts". Viņš uzskata, ka ārkārtējā situācijā, kādā pašlaik esot pašvaldības, ierobežojumi būtu vietā.

LLP 27.jūlijā plkst.11 rīko sanāksmi par enerģētikas krīzi un energoresursu pieejamības problēmām pašvaldībās.

Sanāksmē piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un ekonomikas ministres biroja vadītājs Artūrs Butāns. ZM sanāksmē pārstāvēs ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Šodien norisinājās Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas sēde, kuras laikā klātienē apsekoti astoņi Vecrīgas nekustamie īpašumi. Komisija kopā ar ēku īpašniekiem vai atbildīgajiem pārstāvjiem lēma par to sakārtošanas iespējām, klasifikāciju vai paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli.

Kā pirmo apsekoja Vecrīgas nekustamo īpašumu Torņa ielā 1 (Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā). Būve ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (nosaukums: Arsenāls, aizsardzības Nr. 6602). Ēkā šobrīd ir izvietota Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls.

Tās īpašniece ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija, pārvaldnieks - Vasts nekustamie īpašumi. VNĪ 2015. gada 7. maijā atsūtījusi vēstuli, kuras pielikumā ir pievienots ēkas vizuālās apsekošanas akts, ko veidojis sertificēts būvinženieris. Aktā norādīts uz plaisām būves ārsienā, kā arī uz to, ka no būves atdalās apmetums un nolobījies krāsojums.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Valsts policija ir izvirzījusi daudz versiju par kompānijas BalticTaxi taksometru dedzināšanu, taču šobrīd ir pāragri runāt, ka Rīgā būtu sākušies «taksometru kari», atzina Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Par visiem pagājušajā nedēļā notikušajiem taksometru dedzināšanas gadījumiem ir sākti kriminālprocesi un izvirzītas ļoti daudzas versijas, teica Sozinovs. Lai arī automašīnu dedzināšanas ir notikušas, tomēr šobrīd ir pāragri izdarīt kādus secinājumus, viņš uzsvēra, gan atzīstot, ka sliecas domāt, ka konkrētie gadījumi ir ļaunprātīgas dedzināšanas.

Nesaskaņas starp taksometru vadītājiem ar policijas iejaukšanos bijušas arī iepriekšējos gados. Vēl pērn policija aizturēja vairākus cilvēkus, kas Vecrīgā meta paštaisītas ierīces zem taksometru riteņiem, dūra riepas un skrāpēja automašīnas, lai šādi paustu neapmierinātību saistībā ar stāvvietu dalīšanu, «nerakstītajiem likumiem» un tamlīdzīgi. Policija toreiz nekonstatēja, ka tas būtu darīts pašu taksometru kompāniju vārdā, taču kopš tā laika policijai nav bijusi informācija, ka taksistu starpā valdītu nesaskaņas.

Atpūtas kuģītis "Vecrīga" piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis “Vecrīga” piedāvā "Saulrieta reisus" uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Lai mazinātu krāpšanos ar kases aparātiem ēdināšanas uzņēmumos, tiks vērtēta ideja par atteikšanos no pirmsčekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa, komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto vērienīgo krāpšanas shēmu vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, norādīja, ka jau šodien šo jautājumu pārrunās ar VID vadību.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka pati saskārusies ar pirmsčeku problēmu. Nereti sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem tiek izsniegts pirmsčeks, un arī īstā čeka vietā klients saņem pirmsčeku. Tādējādi tiek apiets kases aparāts un zaudēti ieņēmumi valsts budžetā. Ministre rosinās priekšlikumu par atteikšanos no pirmsčekiem, ja vien to nepieciešamība netiks loģiski pamatota.

Viņa arī uzsvēra, lai mazinātu krāpšanos ar kases aprātiem, svarīga ir jaunās kašu sistēmas ieviešana. «Svarīgs uzdevums ir pārkāpt tai astei pāri un ieviest jauno kases aparātu sistēmu,» teica Reizniece-Ozola.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Rekonstruējams vēsturisks namīpašums Vecrīgā var būt diezgan problemātisks kā no pārdošanas, tā no izmantošanas viedokļa.

Vecrīgas vēsturisko ēku piedāvājums nekustamā īpašuma tirgū ir skaitāms uz rokas pirkstiem, un, kā norāda nekustamā īpašuma speciālisti, šis nav plaša patēriņa segments, kur pircēji rindās stāv. Vēsturiskās apbūves cenu līmenis ir diezgan augsts, problemātiska var kļūt arī ēkas pareizās funkcijas izvēle, un pircēju šādam īpašumam var gaidīt pat vairākus gadus.

Sludinājumu portālos un nekustamā īpašuma kompāniju mājas lapās atrodami vien daži Vecrīgā pārdošanā esoši namīpašumi – arhitektūras pieminekļi. Viens no ievērības cienīgākajiem ir 1696. gadā būvētais Dannenšterna nams Mārstaļu ielā, kas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un izcils baroka laikmeta arhitektūras paraugs. Piemēram, sludinājumu portālā ss.lv esošā informācija liecina, ka Dannenšterna nams tiek pārdots par 2,04 miljoniem latu; tā pašreizējais īpašnieks kopš 2008. gada ir SIA BNI, kas 100% pieder ceļu būves uzņēmumam Binders.

Vairākas velosipēdu nomas Rīgā orientējas uz ārvalstu tūristu apkalpošanu, līdz ar to savus nomas punktus izvietojušas vecpilsētā

RigaBicycle darbojas kopš 2011. gada, bet pirms diviem gadiem uzņēmuma vadības grožus no iepriekšējā firmas īpašnieka pārņēma Māris Rodins. «Nopirku biznesu no iepriekšējās īpašnieces, jo saskatīju potenciālu, proti, ka ar salīdzinoši nelielu investīciju varētu gūt peļņu. Šis ir mans papildu bizness, ikdienā strādāju diezgan lielā starptautiskā uzņēmumā. Ikdienas operatīvās lietas velonomā uzrauga un organizē divas darbinieces. Klientus neuzskaitām, bet skatos, lai varam strādāt rentabli, netiecamies pēc kvantitātes,» stāsta RigaBicycle (SIA Street Rent) īpašnieks. Viņa vadītā kompānija atrodas Vecrīgā, un līdzās tai vairākus gadus darbojas vēl divas citas velo nomas. M. Rodins atzīst, ka atrašanās vieta ir viens no veiksmes formulas elementiem un Vecrīga ir vieta, kur dzīve mutuļo. Šādu biznesu uzturēt kādā no Rīgas mikrorajoniem būtu nerentabli. RigaBicycle ikdienā operē ar 25 braucamajiem, un šis skaits esot optimāls ikdienas pieprasījumam. Turklāt nākas rēķināties ar faktu, ka Vecrīgā esošajās telpās ir ierobežota platība un nav vietas, kur savietot vairāk divriteņu.

Atpūtas kuģītis Vecrīga piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis Vecrīga piedāvā Saulrieta reisus uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Ekonomiskās krīzes sekām mazinoties, atsākta jaunu ēku būvniecība Rīgā, tajā skaitā Vecrīgā. Šādu būvju nav daudz, bet tās ir pamanāmas, piemēram, tautas valodā jau par ananasu nodēvētā māja Skārņu ielā 11 blakus Pēterbaznīcai. Jau tradicionāls diskusiju objekts ir jaunbūvēto ēku iekļaušanās pilsētvidē, pielāgojoties esošajai apbūvei vai piedāvājot ko principiāli jaunu, vēsta laikraksts Diena.

Rīgas pilsētas būvvalde neapkopojot informāciju par būvniecību tieši Vecrīgas teritorijā. Taču Dienas novērojumi liecinot, ka samērā nesen pabeigta viesnīcas ēkas rekonstrukcija Audēju ielā, būtībā ēku uzbūvējot no jauna, tāpat plānoto septiņu stāvu augstumā jau slejas viesnīcas jaunbūve Vaļņu ielā. Pirms gada publiskajā telpā parādījās arī stiklotas ēkas skice - viesnīca Minsterejas ielā. Pēc speciālistu atzinuma tikko pabeigtās vai būvniecības stadijā esošās jaunās Vecrīgas ēkas ir ļoti atšķirīgas un iezīmē dažādas arhitektu pieejas.

Lai uzbūvētu jaunu ēku galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, ir vairāki priekšnoteikumi. Vispirms projektam jābūt tapušam konkursa rezultātā, stāstījis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks Jānis Asaris. Tāpat jāiegūst Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes akcepts, un Vecrīgā jārēķinās arī ar arheoloģisko izpēti. «Mēs atbalstām saprātīgas izmaiņas esošajos objektos, veicot rekonstrukciju, bet maksimāli saglabājot to, kas saglabājams,» uzsvēris Asaris.

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Vecrīgā, telpās, kur iepriekš atradies naktsklubs, atvērta jauna izklaides vieta ģimenēm - galerija "Fantasy", kas izveidota sadarbībā ar leļļu mākslinieci Vladlenu.

Kopumā galerijā ir vairāk nekā 60 dažādu izmēru lelles, kas iekārtotas ekspozīcijās, aptverot trīs dažādu tematiku kolekcijas: latviešu stāsti un pasakas, pasaules mīti un leģendas, spoku stāsti.

Kopumā "Fantasy" izveidē - telpu pielāgošanā un iekārtošanā, kā arī ekspozīcijās ieguldīti aptuveni 150 000 eiro.

"Fantasy" īpašniecei "Latvian amusement agency" pieder vēl divas izklaides vietas Latvijā - izklaides parks "Avārijas brigāde" un izklaides centrs "ABpark Spice Home".

""Fantasy" ideja dažādos iespējamajos izpildījumos virmoja jau sen. Izpētot dažādus daļēji līdzīgus projektus citās valstīs, iegūstot vērtīgas idejas un mēģinot atrast savu nišu, tapa esošais galerijas modelis, kas ir vizuāli ļoti atšķirīgs no pārējā piedāvājuma, ko šobrīd iespējams aplūkot citos tūrisma objektos. Var droši teikt, ka no projekta idejas pirmsākumiem apritējuši jau aptuveni divi gadi. Tāpat kā citos projektos, bija svarīgi šo vietu izveidot tā, lai to var apmeklēt visa ģimene un lai tas reizē būtu krāšņi, interesanti, izzinoši un arī liela daļa redzēto tēlu būtu atpazīstama dažādām paaudzēm," stāsta "Latvian amusement agency" īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Suvenīru un dāvanu tirgotāji Vecrīgā šobrīd piedzīvo spēcīgu triecienu biznesam.

Suvenīru veikala SIA "Hobbywool", kas Vecrīgas sirdī darbojas nu jau desmit gadus, īpašniece Ieva Ozoliņa biznesa portālam db.lv atzīst, ka vīrusa Covid-19 izplešanās un tūrisma pārtrūkšana biznesu ietekmējusi dramatiski.

Uzņēmēja pēdējos pāris gadus bija novērojusi, ka nozarei klājas arvien labāk, un tādēļ pērnā gada rudenī, uzzinot par pieejamām telpām Vecrīgā, Torņa ielā, pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu "Māra Textile". Tagad tas ir slēgts pavisam.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

No meitu un mammu kleitu komplektu kolekcijas apģērbu zīmols Linden Leaf pārorientējas uz sieviešu kleitām un atver otru veikalu Vecrīgā.

Otru veikalu apģērbu zīmola Linden Leaf radītāja Sanda Liepiņa-Liepa izlēma izveidot tūristu dēļ, kuri Vecrīgā ir sastopami biežāk nekā K. Valdemāra ielas tālākajā centra pusē. «Jau divus gadus piedalos Kalnciema ielas tirdziņā un tur sastopu daudz tūristu. Esmu sapratusi, ka arī viņiem patīk manas kleitas un dāmas no citām valstīm ir gatavas tās pirkt. Manas pircējas ir aizvedušas kleitas uz Jaunzēlandi, Austrāliju, Ķīnu, Kanādu, tas nozīmē, ka man ir izdevies trāpīt dažādām gaumēm,» viņa saka.

Sanda novērojusi, ka tūristi visbiežāk izvēlas vienkāršākās kleitas un ne itāļi, ne skandināvi nav mežģīņu cienītāji. Viņa gan pieļauj, ka tas tāpēc, ka tūristi, kuri atbrauc uz Latviju, ir vienkāršāki un pauž to, arī iepērkoties.

Pieprasījums pēc labiem Rīgas centra dzīvokļiem un pārdošanas cenu atšķirība starp remontētiem un neremontētiem mājokļiem veicina dzīvokļu remonta sākšanu.

Tāpat pēdējo mēnešu laikā Rīgas centrā palielinājusies interese par nelielu īpašumu, piemēram, ēku bēniņu, iegādi ar mērķi tos rekonstruēt un pārdot, raksturo Latio tirdzniecības vadītājs Aldis Riekstiņš.

Latio jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā akcentēts, ka vietējie un ārvalstu pircēji Rīgas centrā vēlas iegādāties dzīvokļus daļēji vai pilnībā rekonstruētās ēkās, bet par īpašumiem neremontētās un sliktā stāvoklī esošās pirmskara ēkās interese ir minimāla. Lielākā daļa ārzemju pircēju vēlas iegādāties dzīvokļus pilnība rekonstruētās Rīgas centra ēkās. Vietējiem pircējiem ir svarīgi, lai kāpņu telpa ir remontēta, tāpat arī fasādei jābūt labā stāvoklī, savukārt dzīvoklis nereti var būt remontējams, līdz ar to nopērkams par zemāku cenu. Ja kāpņu telpa ir sliktā stāvoklī, pircēji atsakoties arī no labu dzīvokļu iegādes šādā ēkā.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.