Eklēru bizness Rīgā vēršas plašumā – slavenajai Raunas dārza eklērnīcai piepulcējies konkurents Vecrīgā – Fat Cat eklērnīca.
Nelielā kafejnīca Mazajā Jaunielā starp Rīgas domes ēku un Rīgas Tehnisko universitāti atvērta 1.aprīlī un jau pirmajās piecās dienās pieprasījums esot pārsniedzis jebkādus plānotos aprēķinus. Eklērnīcā saimnieko ģimenes komanda – Līga Lancmane ar vīru Uģi, vīra brālēns Māris Lancmanis un ģimenes draugs Ēriks Dziedātājs.
Līga stāsta, ka eklērnīcas nosaukums Fat Cat radies, iedvesmojoties no ģimenes baltā persiešu kaķa – gribējies jauku un skanīgu nosaukumu, ko viegli izrunāt dažādās valodās, kas ir viegli saprotams un paliek atmiņā.
Atrašanās vieta meklēta diezgan ilgi, priekšnoteikumi vietas izvēlē bijuši pilsētas centrs un lieli skatlogi. Uģis nenoliedz, ka telpu izmaksas Vecrīgā nav tās mazākās. «Varbūt kādu eiro vairāk esam samaksājuši par īri, toties kādu ārzemnieku dabūsim klāt,» saka Uģis, norādot ka viņu klienti ir gan tūristi, gan arī vietēji pircēji. Arī telpu iekārtošanā ieguldījumi teju 3,5 reizes pārnieguši plānoto, tomēr attīstības plāni un ieceres ļaujot domāt, ka viss atmaksāsies.
Līga stāsta, ka plānots piedāvāt vairāk nekā 150 eklēru veidus. Katru dienu sortiments tiekot papildināts ar kādu jaunu garšu. Saimnieki novērojuši, ka pircēji interesējas arī par vegāniskiem un bezglutēna eklēriem, kurus nākotnē arī plānots ieviest piedāvājumā.
Produkcijas acīmredzamā līdzība ar Raunas eklēriem nav nejauša – tos cep Māris, kurš pirms tam to darījis Raunas dārzā. «Viņi šobrīd turpina strādāt ar Māra izstrādātajām receptēm, kam Māra rakstiska piekrišana tika saņemta caur šantāžu brīdī, kad tika izbeigtas darba attiecības,» paskaidro Līga. Šo un citu nesaskaņu dēļ Māris nolēmis mainīt darbavietu un tad arī radusies ideja veidot kaut ko savu, lai varētu pienācīgi realizēt savu talantu un idejas. U.Lancmanis vien piebilst, ka negrasās par konkurentiem teikt ko sliktu, visa enerģija un uzmanība tiekot veltīta sava biznesa attīstībai.
Eklērnīcas Raunas dārzs saimnieks Andrievs Jansons atzīst, ka rēķinās ar biznesu latviešu gaumē, proti, nelolo cerības, ka kāds neizdomās radīt ko līdzīgu. Tā vietā lai skatītos konkurentiem uz pirkstiem, viņš kaļ turpmākus attīstības plānus un darba attiecību aizkulises ar bijušo pavāru publiski nekomentē, norādot, ka šo jautājumu risināšana atstāta juristu ziņā.