Jaunākais izdevums

Eklēru bizness Rīgā vēršas plašumā – slavenajai Raunas dārza eklērnīcai piepulcējies konkurents Vecrīgā – Fat Cat eklērnīca.

Nelielā kafejnīca Mazajā Jaunielā starp Rīgas domes ēku un Rīgas Tehnisko universitāti atvērta 1.aprīlī un jau pirmajās piecās dienās pieprasījums esot pārsniedzis jebkādus plānotos aprēķinus. Eklērnīcā saimnieko ģimenes komanda – Līga Lancmane ar vīru Uģi, vīra brālēns Māris Lancmanis un ģimenes draugs Ēriks Dziedātājs.

Līga stāsta, ka eklērnīcas nosaukums Fat Cat radies, iedvesmojoties no ģimenes baltā persiešu kaķa – gribējies jauku un skanīgu nosaukumu, ko viegli izrunāt dažādās valodās, kas ir viegli saprotams un paliek atmiņā.

Atrašanās vieta meklēta diezgan ilgi, priekšnoteikumi vietas izvēlē bijuši pilsētas centrs un lieli skatlogi. Uģis nenoliedz, ka telpu izmaksas Vecrīgā nav tās mazākās. «Varbūt kādu eiro vairāk esam samaksājuši par īri, toties kādu ārzemnieku dabūsim klāt,» saka Uģis, norādot ka viņu klienti ir gan tūristi, gan arī vietēji pircēji. Arī telpu iekārtošanā ieguldījumi teju 3,5 reizes pārnieguši plānoto, tomēr attīstības plāni un ieceres ļaujot domāt, ka viss atmaksāsies.

Līga stāsta, ka plānots piedāvāt vairāk nekā 150 eklēru veidus. Katru dienu sortiments tiekot papildināts ar kādu jaunu garšu. Saimnieki novērojuši, ka pircēji interesējas arī par vegāniskiem un bezglutēna eklēriem, kurus nākotnē arī plānots ieviest piedāvājumā.

Produkcijas acīmredzamā līdzība ar Raunas eklēriem nav nejauša – tos cep Māris, kurš pirms tam to darījis Raunas dārzā. «Viņi šobrīd turpina strādāt ar Māra izstrādātajām receptēm, kam Māra rakstiska piekrišana tika saņemta caur šantāžu brīdī, kad tika izbeigtas darba attiecības,» paskaidro Līga. Šo un citu nesaskaņu dēļ Māris nolēmis mainīt darbavietu un tad arī radusies ideja veidot kaut ko savu, lai varētu pienācīgi realizēt savu talantu un idejas. U.Lancmanis vien piebilst, ka negrasās par konkurentiem teikt ko sliktu, visa enerģija un uzmanība tiekot veltīta sava biznesa attīstībai.

Eklērnīcas Raunas dārzs saimnieks Andrievs Jansons atzīst, ka rēķinās ar biznesu latviešu gaumē, proti, nelolo cerības, ka kāds neizdomās radīt ko līdzīgu. Tā vietā lai skatītos konkurentiem uz pirkstiem, viņš kaļ turpmākus attīstības plānus un darba attiecību aizkulises ar bijušo pavāru publiski nekomentē, norādot, ka šo jautājumu risināšana atstāta juristu ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu

Laura Mazbērziņa,25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mīļie draugi! Mums ir arī kāda ne tik priecīga ziņa - Kalnciema ielas kafejnīca ir slēgta," sociālajā tīklā "Facebook" informē eklērnīca "Fat Cat".

Kafejnīca Kalnciema ielā tika slēgta janvāra beigās.

"Kopš rudens ēkas fasāde Kalnciema ielā 32A tiek remontēta, un apkārt ir stalažas, kas traucē pamanīt, ka pirmajā stāvā vispār kaut kas ir - kas ne tikai neļāva iegūt jaunus klientus, kas citādi būtu mūs pamanījuši, braucot vai ejot garām, bet arī radīja iespaidu esošajiem un potenciālajiem klientiem, ka viss ir slēgts un iekšā nekas nenotiek. To noskaidrojām dažādās situācijās ar klientiem, kuri tomēr mēģināja pie mums iekļūt un viņiem tas izdevās," stāsta "Fat Cat" saimniece Līga Lancmane.

Viņa norāda, ka "Fat Cat" ir mazs ģimenes uzņēmums, un, lai atvērtu pirmo kafejnīcu Vecrīgā, tika ieguldīti visi personīgie iekrājumi un līdzekļi. Savukārt, lai atvērtu kafejnīcu Kalnciema ielā, tika ieguldīti visi līdzekļi no Vecrīgas kafejnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eklērnīca Raunas dārzs, ieviešot pokiju, startē veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā

Zane Atlāce-Bistere,04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauju popularitāti iemantojušajai Raunas dārza eklērnīcai Purvciemā augusta izskaņā piepulcējusies otra eklērnīca Pārdaugavā, Mārupē. Tajā līdz ar eklēriem ieviests arī kāds jaunums – uz vietas vai līdzi ņemšanai sagatavots ēdiens – pokijs.

Eklērnīcu saimnieks Andrievs Jansons stāsta, ka pokijs salīdzinoši nesen strauju popularitāti guvis Amerikā un lieliem soļiem ienāk arī Eiropā. Tas pamudinājis arī Raunas dārzs sortimentu papildināt ar ko jaunu un interesantu. «Pokijs ir havajiešu ēdiens, kas ir gan kā salāti, gan tikpat labi otrais ēdiens. Tā sastāvā ir zivs – lasis vai tuncis, rīsi vai nūdeles, piedevas – dārzeņi vai jūras zāles un dažādas mērces,» stāsta A.Jansons.

Veģetāriešiem pokijs pieejams ar tofu sieru. Pašlaik ēdiens pieejams baudīšanai uz vietas vai līdzi ņemšanai, taču nākotnē ir doma par veselīgu ātro maltīšu ķēdes izveidi, atklāj A.Jansons. Tāpat tiek domāts arī par piegāžu ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu

Kristīne Stepiņa,06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns piedāvājums veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā – pokiju bārs

Pirms pusotra gada Raunas dārza īpašnieks Andrievs Jansons DB prognozēja eklēru uznācienu, kas arī ir sagaidīts, – šos saldos našķus sāka cept un pārdot teju katra sevi cienoša konditoreja. Tagad viņš gaida havajiešu ēdiena pokija, kas no Amerikas straujiem soļiem ienāk Eiropā, uzvaras gājienu arī Latvijā. Šogad SIA Puravs AJ, kas veic trīs eklērnīcu saimniecisko darbību, plāno apgrozījumu vairāk nekā viena miljona eiro apjomā.

«Bijām pirmie, kuri fokusējās uz eklēriem, kas gatavoti nevis uz sviesta, bet vārītā krēma bāzes, tāpēc esam ieguvuši lielu tirgus daļu. Rīgā mums ir daudz pastāvīgo klientu, kas pēc mūsu ceptajiem eklēriem ir gatavi braukt lielus attālumus. Esam pieprasīti arī reģionos, pāris reižu braucām uz pasākumiem Valmierā, tur mūs aicināja atvērt eklērnīcu, taču šobrīd šādu iespēju neapsveram, jo vešanas laikā eklērs zaudē savas garšas īpašības, bet investēt ceptuvē ārpus Rīgas pašlaik neatmaksājas,» skaidro A. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā pircēju pieprasījuma rezultātā eklērnīca Raunas dārzs meklē gan jaunas ražošanas telpas, gan arī darbiniekus – konditorus un pārdevējus, Db.lv pastāstīja konditorejas Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieks Andrievs Jansons.

Otras ceptuves un veikala atvēršana, kā arī našķu ražošanas apjomu dubultošana jau ietilpa uzņēmuma plānos, taču lielais pieprasījums liekot to visu darīt krietni ātrāk, atklāj A. Jansons.

Viņš atzīst, ka darbinieku atrašana ir diezgan liels izaicinājums - profesionāļu atrašana vienmēr bijusi problēma, bet pēdējā laikā situācija darba tirgū esot uzlabojusies un ar cītīgu meklēšanu labus darbiniekus varot atrast, liecina A.Jansona novērojumi un pieredze. Ar telpu atrašanu ejot mazliet labāk: «Tādas, kā gribētu, protams, nav, bet daudz maz atbilstošas var atrast, nav tik traki,» saka A.Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot žurnālu Horeka, sociālajos tīklos aicinājām balsot par labākajiem reģionu restorāniem. Apkopojot balsojuma rezultātus, izveidojām reģionu restorānu TOP 15, kas atrodams žurnālā. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir pašlaik karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi.

Latvijas simtgades svinību mēnesī pavāri Valters Zirdziņš un Ingmārs Ladigs skaidro, kā attīstās modernā Latvijas virtuve. «Nevaram visu laiku gatavot kartupeļus, ķimenes un kaņepes – krustām šķērsām,» spriež Valtera restorāna saimnieks. «Varbūt, klaburčūsku sajaucot ar skābiem kāpostiem, tā arī kļūtu par latvisku garšu,» piebilst Ingmārs Ladigs.

Žurnālā meklējām atbilde, kā ēdināšanas biznesā «saost» modi. Raunas dārzs bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas par savu specialitāti izvēlējās eklērus. «Labāk būt pirmajam, nekā pēdējam,» vērtē Andrievs Jansons, Raunas dārzs īpašnieks.

Savukārt tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada tea and coffee vadītāja Gundega Silniece spriež, ka ir nianses, ko var integrēt Latvijas kultūrā, bet pilnībā zaudēt kursu, slīkstot mandeļu bezē cepumos, vienkārši nav jēgas, jo modes aktualitātēm parasti ir īss mūžs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Konkurentes komentārs par konditorejas Raunas dārzs eklēru biznesu

Kristīne Stepiņa,10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB lūdza Lienei Zemītei, uzņēmuma Lapsas māja īpašniecei, izteikt viedokli par Latvijas konditorejas tirgu un Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieka Andrieva Jansona eklēru biznesu.

Kā vēstīts, viņaprāt, pēc pāris gadiem eklērs būs Latvijā populārākais deserts. Klienti nelielo konditoreju daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā jau pamanījušies nodēvēt par eklēru paradīzi.

Liene Zemīte:

«Latvijā konditorejas tirgus ir ļoti piesātināts. Daudzi iedomājas, ka var vienkārši atvērt savu maizīšu ceptuvi un pelnīt miljonus. Tas tā nebūt nav. Tie, kas vēlas gūt ātru peļņu, lai labāk neko nesāk. Līdz šim daudzas konditorejas ir atvērtas un pēc brīža aizvērtas. Domāju, ka ir jānostrādā vismaz trīs gadi, lai varētu spriest par uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā. Šis laiks ir nepieciešams, lai iešūpotos, izveidotu savu klientūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu

Mazos parādus atlaidīs  

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000...

2. Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt piekļuvi viņu bankas lietotnēm, izmantojot "Smart-ID"

Smart-ID lietotājus aicina būt uzmanīgiem 

Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt...

3. Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Paplašina eklēru impēriju 

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar...

4. "Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni  

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

5. SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka līdz ar robežu slēgšanu Covid-19 dēļ, uzņēmumam šovasar varētu trūkt darba rokas. Radot nopietnus zaudējumus, jau atkal bojā varētu iet raža

Ar vietējiem strādniekiem nepietiks 

SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Draugiem Group uzņēmums piedāvā jauna veida dāvanu kartes

Laura Mazbērziņa,29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Gift Card pirms divām nedēļām Latvijas tirgū sācis īstenot jaunu dāvanu karšu konceptu. Uzņēmums darbojas kā dāvanu karšu izplatītājs, kas Rimi veikalu ķēdē piedāvā iegādāties sadarbības partneru dāvanu kartes.

Artis Rozentāls, SIA Gift Card (SIA Gift Card, zīmols GiftCard) līdzdibinātājs, biznesa portālam db.lv stāsta par GiftCard konceptu un plāniem Latvijas tirgū.

GiftCard ideja aizgūta ASV pirms diviem gadiem, taču ieviešanas process nav bijis viegls un ātrs. Mutiskās vienošanās gan ar Rimi, gan ar citiem sadarbības partneriem prasījušas neilgu laiku, taču tehniskā puse - ilgāku.

ASV šis koncepts ir populārs - tiek pārdotas, piemēram, restorānu, apģērba un elektronikas veikalu, SPA, ātrā ēdinātāja McDonald's dāvanu kartes.

«Redzējām ar kolēģiem, kā viss notiek ASV, sākām pētīt viņu biznesu,» stāsta A. Rozentāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Eklēru paradīze daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā

Kristīne Stepiņa,09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pāris gadiem eklērs būs Latvijā populārākais deserts

Tā, analizējot šā brīža Eiropas konditorejas modes tendences, prognozē konditorejas Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieks Andrievs Jansons.

Lai pienācīgi sagatavotos eklēra uznācienam uz Latvijas gardēžu šķīvjiem, SIA Puravs AJ šogad plāno atvērt otru ceptuvi un veikalu, dubultot saldo našķu ražošanas apjomus. A.Jansons norāda, ka ir ļoti būtiski tirgū ienākt īstajā brīdī, kas neesot izdevies nedz virtuļu, nedz burbuļdzērienu tirgotājiem.

Šobrīd eklērnīcā gatavo 27 dažādus šā našķa veidus, fokuss ir uz sezonālām garšām. Viens no šīs vasaras favorītiem bijis cidoniju eklērs, tāpat lielā cieņā ir zemeņu kārums. A.Jansons stāsta, ka daudzas izejvielas tiek audzētas pašu saimniecībā vai iepirktas no Latvijas zemniekiem. Krēms tiek gatavots galvenokārt no lauku olām, mīklai izmantoti bioloģiskie milti, bet pildījumam un glazūrai – pašu audzētas ogas. Izņēmums ir piens, kuru uzņēmumam piegādā no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru