SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka līdz ar robežu slēgšanu Covid-19 dēļ, uzņēmumam šovasar varētu trūkt darba rokas. Radot nopietnus zaudējumus, jau atkal bojā varētu iet raža.
Pērn augļu un ogu pārstrādes uzņēmumam uz lauka palika 70 tonnas nenolasītu dzērveņu. Ierasti šīs ogas nolasa ar kombaina palīdzību, taču laika apstākļu dēļ pērn tas nebija iespējams. Atrast vietējos darbiniekus, kas darbu varētu izdarīt ar rokām, arī neizdevās cilvēku trūkuma dēļ.
Nopelnīt var labi
G.Sauškina apliecina, ka problēma nav uzņēmuma piedāvātajā atalgojumā. “Problēma nav naudā, bet gan cilvēku daudzumā. Par ogu lasīšanu maksājam tikpat cik Vācijā un Polijā. Esam attīstījušies no dažu hektāru lielas saimniecības, ieguldījuši naudu un paļāvušies, ka būs iespējams algot arī darbiniekus. Bet, diemžēl, vairs nav, kas strādātu,” teic uzņēmēja.
Atalgojums par padarīto darbu uzņēmumā svārstās no apmēram 100 eiro līdz 350 eiro (neto) nedēļā, atkarībā no tā, cik daudz darbinieks padarījis.
Visu cauru gadu uzņēmums nodarbina 17 darbiniekus, taču, jūlijā vidū sākoties ogu lasīšanas sezonai, tam ik dienu ir nepieciešami vismaz papildus 30 līdz 40 strādnieki. Saimniecība kopumā apsaimnieko 36 hektārus, no kuriem 16 veido aveņu, zemeņu un melleņu stādījumi, pārējo - dzērvenes.
Uzņēmums atrodas Apes novada Gaujienas pagastā, un G.Sauškina teic, ka atrast nepieciešamos sezonas darbiniekus vietējā mērogā praktiski nav iespējams. “Pirms Covid-19 bezdarbs tuvējos novados praktiski nebija. Skolotāji, studenti un maiņu darba veicēji pie mums mēdz strādāt līdz augusta vidum, taču ogu lasīšanas sezona ilgst līdz oktobrim. Pērn, meklējot darbiniekus, nācās apbraukāt visu Latgales teritoriju, līdz pat Daugavpilij,” stāsta vadītāja.
Aicina palīgā viesstrādniekus
Pērnā gada sezonā “Very Berry” pirmo reizi izmēģināja dot darbu arī viesstrādniekiem. Pēc zemeņu lasīšanas sezonas beigām citā Latvijas saimniecībā trīs Uzbekistānas un divi Kazahstānas pilsoņi pamēģināja darbu “Very Berry”.
Šogad vadītāja plānoja turpināt šo sadarbību un kopumā darbam uzņēmumā jau ir reģistrējusi 9 viesstrādniekus no Kazahstānas. Taču tā kā robežas uz valstīm ārpus Eiropas Savienības joprojām ir slēgtas, viņu māc satraukums par to, vai izdosies atrast citus, vietējos darbiniekus.
Šā gada pavasarī Lauku atbalsta dienestā sezonas darbam “Very Berry” saimniecībā reģistrējušies jau 47 cilvēki. Kopš reģistrēšanās ir pagājis tikai mēnesis, taču vadītāja atklāj, ka šonedēļ darbā ieradušies vien 16 darbinieki.
Tam par iemeslu esot nesagatavotība smagajam lauku darbam, uzskata vadītāja. Vieni no aktīvākajiem darbiniekiem uzņēmumā patreiz esot tie, kas pamēģinājuši darbu saimniecībās ārzemēs. “Šogad viņi vai nu nevarēja aizbraukt, vai vairs to nevēlējās, un tagad daži no viņiem arī apgalvo, ka ir gatavi šeit palikt uz visu sezonu. Atšķirības starp darbu šeit un ārzemēs ir tādas, ka ārzemēs jāpierod pie vēl stingrāka režīma, īsākām darba pauzēm un vēl smagākas slodzes.”
Attīstoties jāpiesaista jauni strādnieki
Attiecībā uz viesstrādnieku piesaistīšanu darbam uzņēmumā, vadītāja teic, ka labprātāk dotu priekšroku vietējiem darbiniekiem, taču realitātē viņa apzinās, ka darba roku trūkst, un, lai raža neietu bojā, darbinieki ir jāpiesaista arī no tālākām zemēm.
“Tam par iemeslu ir tas, ka lauksaimniecība kopumā Latvijā ir attīstījusies. Pirms 20 gadiem pirmās saimniecības stādīja pirmos hektārus ar ogām, tagad mums visiem ir nepieciešami vairāk darbinieki,” norāda vadītāja. Arī samaksa par darbu ir vienāda viesstrādniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. Atšķirība ir valsts likumdošanā - par viesstrādnieku reģistrēšanu darbam saimniecībā gan uzņēmumam, gan darbiniekiem nākas maksāt nodevas, līdz ar to viesstrādnieki uzņēmumiem izmaksā pat nedaudz vairāk. Par šogad jau reģistrēto deviņu viesstrādnieku uzņemšanu uzņēmums samaksājis 600 eiro, norāda G.Sauškina.
Viņa teic, ka patreiz gaida, kad atjaunosies Latvijas vēstniecību darbs ārzemēs un tiks meklēti risinājumi tam, lai viesstrādnieki šeit varētu ierasties. Tāpat nozīmīgs ir jautājums par ceļošanas ierobežojumiem. Pērnajā gadā melleņu raža mežos bijusi zema, līdz ar to izdevās atrast gana daudz darbinieku, kas palīdzētu lasīt mellenes saimniecībā. Taču šogad vadītāja paredz, ka ja ogu raža mežos būs labāka, saimniecībai būs problēmas tikt galā ar darbu savā teritorijā. Un nenolasītā raža radīs būtiskus zaudējumus tā turpmākajai darbībai.
LASI ARĪ: