Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Tieslietu ministrija (TM) iztrādājusi likumprojektus, piedāvājot atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) iedzīvotāju primārajiem mājokļiem vērtībā līdz 100 000 eiro un būtiski samazināt NĪN primārajiem mājokļiem ar augstāku kadastrālo vērtību.

Likumprojekti paredz paralēli jaunajām nekustamo īpašumu kadastrālajām vērtībām ieviest arī t.s. speciālo vērtību, kuru izmantotu NĪN aprēķinam iedzīvotāju primārajiem mājokļiem sākot ar 2022.gadu.

Priekšlikumus 17.februārī vērtēja Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. "Mums visiem - iedzīvotājiem un valstij - ir jābūt pieejamai objektīvajai informācijai par kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem, taču NĪN piemērošana un nodokļu sloga paaugstināšana attiecībā uz iedzīvotāju primārajiem mājokļiem nav pieļaujama. Tāpēc Tieslietu ministrija uzskata, ka nepieciešams ieviest tā saucamo "neapliekamo minimumu," skaidro tieslietu ministra biroja vadītājs Aldis Bukšs.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Pieprasījums pēc labu Rīgas centra dzīvokļu iegādes un īres sekmē investoru interesi par namīpašumiem un nepabeigtiem jaunajiem dzīvokļu projektiem, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

«Tā kā pēdējo divu, trīs gadu laikā ir palielinājies pieprasījums pēc kvalitatīvu dzīvokļu iegādes Rīgas centrā, kā arī vērojams stabils pieprasījums pēc šādu dzīvokļu īres, attīstītāji un investori arvien nopietnāk interesējas par nepabeigtām daudzdzīvokļu mājām un rekonstruējamiem namīpašumiem. Ja iepriekš pēc šādu projektu pabeigšanas vai rekonstrukcijas dzīvokļus tajos lielākoties piedāvāja pārdošanā, tad tuvākajā laikā Rīgas centrā tiks izveidoti vairāki īres nami, kuros visus dzīvokļus būs iespējams īrēt,» skaidro Latio tirdzniecības vadītājs Aldis Riekstiņš.

Rīgas centrā dzīvokļus īrēt vēlas gan ārzemnieki, gan arī vietējie iedzīvotāji, un īrnieku pieprasītākie ir kvalitatīvi, labiekārtoti, mēbelēti vienas, divu un trīs istabu dzīvokļi platībā līdz 80 kvadrātmetriem par īres maksu līdz 450–600 eiro mēnesī bez komunālajiem maksājumiem, liecina pārskats.

Auto Asociācija veikusi apdrošināšanas sabiedrību darbības novērtēšanu, anonīmi aptaujājot autorizēto un neatkarīgo virsbūvju remonta uzņēmumu pārstāvjus, kuru darbs ikdienā ir tieši saistīts ar apdrošināšanas sabiedrībām un kuri nodrošina apdrošināšanas sabiedrību klientu transportlīdzekļu remontu.

Šogad mērķis bija ne tikai noskaidrot labāko, bet arī paskatīties patiesībai acīs un uzzināt kuri ir tie, ar ko ciešākajiem sadarbības partneriem – autoservisiem – iet visgrūtāk, skaidro asociācijas pārstāvji.

Izvēloties apdrošināšanas kompāniju sava automobiļa apdrošināšanai, parasti pircējs salīdzina apdrošināšanas kompānijas piedāvāto segumu (pašrisks, apdrošināšanas summa u.c.), noteikumus un cenu. Parasti netiek domāts par to, kā būs tad, ja kaut kas notiks un automobilis būs jāremontē. Skaidrs, ka visi sola labu pieredzi, ātru remonta izmaksu saskaņošanu un augstu kvalitāti, bet nav iespēja salīdzināt objektīvi to, cik viegli sadarboties būs brīdī, kad apdrošināšanas kompānijai radīsies nepieciešamība veikt izmaksu un atgriezt auto uz ceļa pēc negadījuma. Var jautāt draugiem vai darba kolēģiem, bet tie varēs pastāstīt tikai par tādu sadarbību, kad viss rit labi, jo nav bijuši negadījumi, kad apdrošināšanas kompānija veiktu izmaksas viņiem. Iespējams, ka kādam būs arī remonta pieredze, bet tad tā visticamāk būs tikai ar vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju un nebūs pietiekami plašs skatījums uz tirgu kopumā.

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

Daudzu sērijveida paneļu ēku normatīvais ekspluatācijas laiks ir vidēji 50 gadu – tas nozīmē, ka dzīvojamajām ēkām, kas celtas 1974. gadā vai agrāk, šis termiņš ir pienācis šogad – 2024. gadā, īsi un lakoniski konstatēts Latvijas Stratēģiju un ekonomikas risinājumu institūta (LaSER) jaunākajā pētījumā Rīgas metropole 2040: pārvaldāma, dzīvojama, inovatīva, kas klajā nācis oktobrī.

Blokmājas Rīgā – cik to ir?

Lai saprastu un apzinātu problēmu, vispirms ir jānonāk pie rezultāta vismaz divos ceļos, un to arī darījām. Saprotams, ka padomju laikā būvētās mājas ir ne tikai Rīgā, tādēļ, lai nonāktu pie ticama rezultāta, izmantojām ne tikai LaSER pētījuma datus, bet nodrošinājāmies ar vispārīgiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par visas Latvijas mājokļiem. Lai atlasītu mājokļus, kas atbilst prasībai «padomju laikā celta daudzdzīvokļu māja», ņēmām visus reģistrētos mājokļus – gan dzīvokļus, gan privātmājas –, kas ir apdzīvoti un kuros ir centrālapkure. Šāda atlase satur nelielu kļūdu, jo arī lielajās pilsētās tiek celtas privātmājas ar centrālapkuri, tomēr kļūda pret kopskaitu ir neliela, turklāt netiek pētīti lauku apvidi, kur privātmājas ir pārsvarā. No šīs atlases redzams, ka Rīgā atrodas gandrīz puse mājokļu ar centrālapkuri no visiem Latvijas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri. Proti, var secināt, ka mazākā daļa no visām daudzdzīvokļu mājām atrodas Rīgā. Zināms, ka lielākais vairums paneļu namu ir celti laikā 1961. līdz 1990. gadam. Lai arī CSP atlase piedāvā būvniecības laiku no 1981. līdz 2000. gadam, ir zināms, ka šī perioda otrajā desmitgadē praktiski nekas netika uzcelts. Tādējādi iegūstam, ka aptuveni divas trešdaļas no Rīgas apdzīvotajiem mājokļiem ar centrālapkuri ir mājas, kuru būvniecības termiņš ir no 1961. līdz 1990. gadam, turklāt pēdējā piecgade būvniecībā bija pasīvāka. Tie ir aptuveni 180 tūkstoši mājokļu, un pieņemot, ka vidējais blokmājas dzīvokļu skaits ir ap 30, iegūstam 6000 māju. Arī LaSER pētījumā tiek konstatēts, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo paneļu namos, kas celti no 1958. līdz 1985. gadam, un kopumā Rīgas pilsētā ir 6000 padomju laikos celtu sērijveida paneļu namu. Proti, no visiem avotiem iegūstam līdzīgu rezultātu un par nosaukto problēmas apmēru varam būt pārliecināti.

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozi, kas paredz kārtību, kādā pašvaldības aprēķina NĪN prognozi nākamajam taksācijas periodam, sākot no 2014. gada. NĪN ieņēmumu prognoze tiek izmantota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam.

Noteikumu projektā ir norādīts, ka prognozētā NĪN apjomu pašvaldība samazina no taksācijas gadā aprēķinātajiem un piešķirtajiem atvieglojumiem trūcīgām un maznodrošinātām personām par mājokļiem piekritīgo zemi. Tāpat noteikumi paredz, ka prognozētā NĪN apjomu pašvaldība samazina par 50% no taksācijas gadā personai aprēķinātās nodokļa summas par mājokļiem un tiem piekritīgo zemi, ja šai personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam taksācijas gada 1. janvārī ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem.

Kopējā nodokļa izpilde, pagājušo gadu noslēdzot, par 16 miljoniem latu pārsniedza šā gada pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā iekļauto prognozi. Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības aprēķināto NĪN prognozi zemei, inženierbūvēm, mājokļiem un ēkām koriģē ar iekasējamības koeficientu 0,8.

2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 1. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,1%, un lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,2%.

2024.gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 4. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 2,7%. Jauniem mājokļiem cenas samazinājās par 1,9%, bet lietoti mājokļi bija par 4,0% dārgāki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2024.gada 1. ceturksnī bija par 93,2% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 97,6%, bet lietotiem mājokļiem - par 91,4%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2024.gada 2. ceturksnī tiks paziņota 2024.gada 13.septembrī.

2024.gada 1. ceturkšņa dati ir provizoriski. Galīgie dati tiks publicēti kopā ar 2024.gada 2. ceturkšņa provizoriskajiem datiem 13.09.2024.

2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 17,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 4,5 %, bet lietotiem mājokļiem – par 21,0 %.

2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, mājokļu cenas palielinājās par 2,4 %. Jauniem mājokļiem cenas samazinājās par 1,5 %, savukārt lietoti mājokļi bija par 3,4 % dārgāki.

Salīdzinot ar 2015. gadu, mājokļu cenas 2022. gada 1. ceturksnī bija par 75,9 % augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 48,9 %, bet lietotiem mājokļiem – par 83,8 %.

Mājokļa cenu indekss aptver visus mājokļu pirkumus, kas noslēgti starp mājsaimniecībām, no vienas puses, un komersantiem, valsts vai pašvaldību iestādēm, no otras puses, kā arī starp divām vai vairākām mājsaimniecībām neatkarīgi no īpašuma iegādes mērķa un turpmākā izmantošanas veida.

Mājokļu cenas pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijā pieaugušas par 9,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Tostarp jauniem mājokļiem cenas attiecīgajā periodā palielinājušās par 19,4%, bet lietotiem mājokļiem - par 6,6%.

Savukārt 2022.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, mājokļu cenas samazinājās par 0,2%. Tostarp jauniem mājokļiem cenas ceturkšņa laikā palielinājās par 8,6%, kamēr lietoti mājokļi bija par 2,3% lētāki.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2022.gada ceturtajā ceturksnī bija par 87,4% lielākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 80,5%, bet lietotiem mājokļiem - par 89,5%.

Mājokļa cenu indekss aptver visus mājokļu pirkumus, kas noslēgti starp mājsaimniecībām, no vienas puses, un komersantiem, valsts vai pašvaldību iestādēm, no otras puses, kā arī starp divām vai vairākām mājsaimniecībām neatkarīgi no īpašuma iegādes mērķa un turpmākā izmantošanas veida.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 4. ceturksni, mājokļu cenas pieauga par 1,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,6%, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,1%.

2023.gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, mājokļu cenas samazinājās par 2,5%. Jauniem mājokļiem cenas kāpa par 4,5%, bet lietoti mājokļi bija par 4,7% lētāki.

Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas 2023.gada 4. ceturksnī bija par 88,5% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas pieauga par 101,2%, bet lietotiem mājokļiem - par 84,5%.

Informācija par mājokļu cenu pārmaiņām 2024.gada 1. ceturksnī tiks paziņota 2024.gada 14.jūnijā.

2023.gada 4. ceturkšņa dati ir provizoriski. Galīgie dati tiks publicēti kopā ar 2024.gada 1. ceturkšņa provizoriskajiem datiem 14.06.2024.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no «Bonava» pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Bonava» reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

«Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,» skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban «Bonava» nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus - ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no «Bonava» uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) ekspluatācijā nodevis pirmā standarta klases projekta "Silvas nami" ceturto ēku, kas atrodas Dzelzavas ielā, Purvciemā, blakus Biķernieku mežam.

Dzīvojamajā ēkā kopskaitā ir 67 dzīvokļi, piedāvājot iegādei gan 2 un 3, gan 4 istabu dzīvokļus.

Ceturtās ēkas dzīvokļu platība ir sākot no 41 m2 līdz 73 m2, un tie ir pieejami ar pilno apdari. Šobrīd rezervēti jau 25% dzīvokļu.

SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē norāda, ka "Silvas nami" dzīvojamo ēku komplekss ar četrām ēkām ir pirmais YIT standarta klases būvprojekts. Ar šo projektu ir izdevies panākt, ka dzīvokļi no jauna attīstītajos projektos ir vēl pieejamāki.

Turpina A.Božē: "Jau sākotnēji projekts "Silvas nami" tika izstrādāts ar mērķi, lai samazinātu kopējo dzīvokļa cenu pircējam. Tātad, plānojot kompaktus un funkcionālus dzīvokļus, kā arī saglabājot Somijai raksturīgos mājokļu standartus, veicinājām jauna mājokļa pieejamību plašākam iedzīvotāju lokam. Vienlaikus ēkas, tajā skaitā nule kā nodotā māja ir plānota un izbūvēta, ievērojot augstākos energoefektivitātes standartus. Mūsu pieredze rāda, ka tieši dzīvokļa ekonomiski optimāla uzturēšana ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, kas šobrīd virza nekustamo īpašumu tirgu. "Silvas nami" pirmo ēku iedzīvotāji apliecina, ka energoefektivitāte aizvadītajā ziemā, kad tas bija īpaši aktuāli, pozitīvi atspoguļojusies ikmēneša komunālajos rēķinos. Piemēram, 2 istabu un 3 istabu dzīvokļiem vidējās izmaksas ziemas mēnešos bija attiecīgi aptuveni 140 un 240 eiro."

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Pagājušo gadu raksturo izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos, liecina Latio mājokļu tirgus pārskats.

Pērn darījumu skaits ar apbūves zemēm, pieauga par 14%, kamēr dzīvokļu – samazinājās par 13%. Tāpat arī samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, jau vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.

"2020.gadu noteikti atcerēsimies. Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 km aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā – mēs ar atrāvienu uzvarētu," komentē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

68 % no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990. gadam un kuru īpatsvars ir 67 % no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3 % iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011. gadā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pēdējie pieejamie dati (2011.g. marts) par tradicionālajiem mājokļiem un tajos dzīvojošajām personām pēc ēkas uzcelšanas laika.

Kopumā Latvijā ir 1 018 533 tradicionālie mājokļi, kuros dzīvo pavisam 2 040 812 cilvēki. 32 % jeb 326 291 šādu mājokļu ir Rīgā, bet 18 % no visiem Latvijas tradicionālajiem mājokļiem jeb 179 835 ir Pierīgā, kur kopā dzīvo 50 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzīga situācija pēc CSP datiem novērojama Rīgā un Pierīgā, kur arī personas dzīvo lielāko tiesu padomju gados celtos mājokļos: 327 594 mājokļos, kas uzbūvēti laika posmā no 1946. līdz 1990. gadam, dzīvo 685 727 cilvēku jeb 68 % no visiem Rīgā un Pierīgā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados Rīgā atsākusies jaunu dzīvojamo ēku būvniecība, ko lielā mērā sekmējis maksātspējīgu ārvalstu pircēju pieprasījuma pieaugums. Pakāpeniski atdzīvojusies arī uz vietējiem pircējiem orientētu dzīvojamo māju būvniecība, tomēr pieaugums ekonomiskās klases dzīvokļu segmentā nav pietiekams, vēsta laikraksts Diena.

Pēc vairākus gadus ilgušas stagnācijas situāciju nekustamā īpašuma tirgū Dienas aptaujātie eksperti raksturo pozitīvi, par to liecinot ne tikai augošā pircēju interese un rocība, bet arī jaunu projektu būvniecība. Pamatā būvniecība atdzīvojusies mājokļu segmentā - jaunas dzīvojamās mājas galvenokārt tiek celtas Rīgas centrā un mikrorajonos, kā arī Jūrmalā. Pakāpeniski atsākusies arī savrupmāju celtniecība izdevīgās vietās Pierīgā.

Pašlaik daudzdzīvokļu ēku būvniecība pamatā orientēta uz turīgiem un ļoti turīgiem pircējiem, taču ievērojami mazāka aktivitāte vērojama ekonomisko un vidēja līmeņa mājokļu būvniecībā, kur aktīvas ir vien dažas kompānijas, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.