Pašvaldības aģentūras «Rīgas enerģētikas aģentūra» (REA) telpās būvnieki aizvadītā gada nogalē veikuši remontdarbus 20 000 eiro vērtībā, lai gan pirms tam līgums par to veikšanu nav noslēgts un nauda par paveikto darbu nav samaksāta, noskaidroja domē.
Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atkārtoti izskatījusi REA 2019.gada budžetu un tajā aģentūra lūdz piešķirt 20 000 eiro biroja telpu remontdarbiem Mazajā Jaunielā 5. Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumiem, REA direktora vietnieks Igors Puntuss atklāja, ka remonts jau esot veikts pērnā gada decembrī.
«Remonts jau ir bijis un būvnieki šos darbus veica bez līguma. Mēs vienojāmies, ka samaksu veiksim pēc tam, kad būs apstiprināts pašvaldības budžets,» sacīja Puntuss. Šāds apgalvojums izraisīja lielu interesi komitejas deputātu vidū. «Vai saprotu pareizi, ka tagad jūs būtībā liekat mums legalizēt tāmi? Un, ja mēs jums naudu nedosim, ko tad jūs darīsiet?» taujāja deputāts Druvis Kleins (JKP).
Arī deputāte Marija Balcere (JKP) taujāja, vai REA pārstāvis deputātus tur par muļķiem. «Jūs gribat teikt, ka pie tāda noslogojuma, kāds tagad ir būvniecības nozarē, firmas nāk un bez jebkādas garantijas veic remontus? Jums tiešām šķiet, ka mēs itin neko nesaprotam?» kritizēja Balcere.
Arī komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) atzina, ka par šādu situāciju dzird pirmo reizi. «Esmu pieredzējis situācijas, kad dome noslēdz vienošanos ar būvniekiem, ka samaksa par darbiem tiks veikta pēc budžeta apstiprināšanas. Taču šeit, cik noprotu, nav pat bijusi tādas vienošanās,» pauda deputāts.
Puntuss deputātiem atkārtoti apliecināja, ka būvnieki paši parakstījušies uz sadarbību, kas būtībā tiešām bijusi bez jebkādām garantijām. «Mums ir projekta tāme un tā atbilst tieši 20 000 eiro. Līdz šim mēs nekādu samaksu neesam veikuši, jo mums tādas naudas nav. To visu var pārbaudīt,» teica amatpersona. Tiesa, to, kura firma būvdarbus veikusi, Puntuss tobrīd neatcerējās.
Taujāts, vai nerosinās atbildīgās institūcijas izveidojušos situāciju izpētīt, Stepaņenko aģentūrai LETA skaidroja, ka komiteja pēc būtības par REA darbu atbildīga nav. Vienlaikus viņš norādīja, ka par radušos situāciju informēs Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S) un konsultēsies par to, vai un ko būtu nepieciešams šādā situācijā darīt.
Sākotnēji REA budžets tika plānots 3,39 miljonu eiro apmērā, taču aizvadītajā nedēļā komiteja to atdeva atpakaļ «uzlabošanai», norādot, ka vairākas pozīcijas budžetā aprēķinātas 12 mēnešu laika periodam, lai gan realitātē pašvaldības budžets šogad varētu tikt dalīts vien uz astoņiem mēnešiem.
Līdz ar veiktajiem pārrēķiniem REA budžetu samazinājusi par vairāk nekā 1,5 miljoniem eiro, un tagad tas plānots 1,82 miljonu eiro apmērā. Piemēram, aģentūra atteikusies no trim plānotajām amata vietām un tagad lūdz nodrošināt tikai vienu jaunu speciālistu. Sākotnēji šim mērķim tika lūgti 151 412 eiro, bet tagad - 30 982 eiro. Tāpat sākotnēji 200 000 eiro tika lūgti juridisko pakalpojumu izdevumu, kas saistīti ar REA pamatdarbību, nodrošināšanai, vēl 200 000 eiro - realizējamo energoefektivitātes pasākumu būvuzraudzībai, bet 120 000 eiro - reklāmas pakalpojumiem, lai veicinātu REA atpazīstamību.
Tagad līdzekļus juridiskajiem pakalpojumiem un būvuzraudzībai aģentūra samazinājusi līdz 42 000 eiro, bet no reklāmai paredzētās naudas atteikusies vispār.
Lielākais ietaupījums veikts, par vienu miljonu samazinot papildus nepieciešamos līdzekļus, lai nodrošinātu pašvaldības līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumiem.
Opozīcijas deputātos gan tik lielas izmaiņas viesa aizdomas un vairāki domnieki pauda viedokli, ka pirmā budžeta versija bijusi «mākslīgi uzpūsta». Tā kā par komitejas sēdi tika paziņots vien trīs stundas pirms tās sākuma, opozicionāri rosināja šo jautājumu vēlreiz atlikt, lai būtu iespējams detalizētāk iepazīties ar jaunajiem aprēķiniem.
Komitejas vairākums gan nobalsoja par sagatavotā plāna atbalstīšanu, vienlaikus vienojoties, ka uz Finanšu un administratīvo lietu komitejas sēdi, kā arī uz Rīgas domes sēdi, kad REA budžets tiks skatīts vēlreiz, REA pārstāvji būs sagatavojuši atbildes uz visiem deputātus interesējošajiem jautājumiem.
REA galvenie darbības virzieni ir energoapgādes un energoefektivitātes ilgtermiņa koncepciju un programmu izstrāde un aktualizēšana, līdzekļu piesaiste energoapgādes un energoefektivitātes jautājumu risināšanai no dažādiem investīciju fondiem nacionālā un starptautiskā līmenī, ēku energosertificēšana un ēku energoauditu organizēšana, kā arī sabiedrības informēšana, konsultēšana un apmācība par enerģijas patēriņa samazināšanas jautājumiem.
