Jaunākais izdevums

Pēc konkrētu telpu izmantošanas ierobežošanas saskaņā ar būveksperta atzinumu Saeimas namā Jēkaba ielā 11 ir veikti citi nepieciešamie darbi, lai deputāti, darbinieki un apmeklētāji varētu uzturēties un strādāt drošās telpās.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, atsevišķu struktūrvienību darbinieku 30 darba vietas ir izvietotas citās telpās un ēkās. Tāpat ir pārtraukta atsevišķu publisko darba telpu ekspluatācija, piemēram, ir slēgta Sarkanā zāle un Saeimas Juridiskās komisijas sēžu zāle. Balstoties uz būveksperta atzinumu, atsevišķās telpās ir noteikti arī cilvēku pārvietošanās ierobežojumi, pavēstīja Saeimā.

«Būveksperta atzinumā minētā situācija nav izveidojusies pēkšņi, bet daudzu gadu desmitu laikā. Būtiski ieguldījumi ēkā pēdējā laikā nav veikti,» norāda parlamentā, vēršot uzmanību uz jau iepriekš vēstīto, ka pēdējais kapitālais remonts Saeimas namam veikts pirms 40 gadiem, taču arī ne visā ēkā un ne visām konstrukcijām.

Saeimā skaidro, ka jau iepriekš veiktos nama tehniskajos apsekojumos konstatēts, ka atsevišķi ēkas inženiertehniskie elementi ir sliktā stāvoklī, tādēļ tika sākta to padziļināta izpēte, lai noskaidrotu problēmas apmērus un, vai tas neapdraud ēkas turpmāku drošu ekspluatāciju. Pilnīgai situācijas apzināšanai tiks veiktas papildu izpētes un laboratoriskie izmeklējumi, pavēstīja parlamenta Preses dienestā.

Pašlaik zināms, ka ēkas pagrabstāvā nākamajos trīs gados būs jāveic būtiski kapitālieguldījumi, tostarp ēkas pamatu horizontālā un vertikālā hidroizolācija. Trūkstošās hidroizolācijas dēļ grunts mitrums nokļūst ēkas sienās, tās bojājot, informē parlamenta Preses dienestā.

Tāpat tiekot bojāta cokola apdare, kurai tādēļ ļoti bieži jāveic kosmētiskais remonts. Iekštelpās uz pagraba sienām mitruma ietekmē rodas izsāļojumi, kā arī sairst un atslāņojas apdares kārta. Bojājumus pastiprina arī ļoti slikta ventilācijas sistēma, kas nespēj izvadīt esošo mitrumu, norāda Saeimas Preses dienestā.

«Nepieciešams atjaunot arī inženiertehniskās komunikācijas, piemēram, kanalizāciju, siltumtrases un elektrību. Atsevišķi šo sistēmu elementi ir kritiskā stāvoklī, un tas ir iemesls biežiem un neplānotiem remontdarbiem, kas, veicot kapitālus ieguldījumus, vairs nebūtu nepieciešami. Tāpat atsevišķās vietās nepieciešams rast konstruktīvu risinājumu bojāto pārsedžu funkcionalitātes saglabāšanai,» skaidro Saeimā.

Kritiskā stāvoklī ir arī ēkas ziemeļu fasāde, kuru nepieciešams atjaunot. Tajā ir caurejošās plaisas, un šie bojājumi katru gadu arvien vairāk ietekmē ēkas konstruktīvos elementus, vērš uzmanību parlamentā. Ārsienas bojājuma dēļ sienās iekļūst mitrums, kas bojā mūri, un tas var ietekmēt pārsegumu stiprību.

«Pašreiz 2020.gada budžeta projektā Saeimas ēku kapitālo remontu projektēšanas izmaksām paredzēti 600 000 eiro, taču kopumā ar ēkas Jēkaba ielā 11 uzturēšanu nepieciešamās izmaksas plānotas 1,23 miljonu eiro apmērā. Precīzāks nepieciešamais finanšu ieguldījums Saeimas ēkas uzturēšanā būs zināms tikai pēc padziļinātas izpētes atzinumu saņemšanas,» norāda Preses dienestā.

Ņemot vērā, ka Saeima ir izvietota vairākās vēsturiskās ēkās, dažādi tehniskie apsekojumi tajās tiek veikti regulāri. Saskaņā ar amata aprakstu tos veic Saeimas būvinženieris, specifiskos gadījumos piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju.

Ēkas tehniskā apsekojuma rezultāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nosūtīti arī Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) atzinuma sniegšanai, kā arī ir notikušas konsultācijas ar BVKB darbiniekiem, pavēstīja Saeimā.

Kā ziņots, Saeimas Prezidijs nolēmis ierobežot atsevišķu telpu ekspluatāciju Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz saņemto SIA «Būvprocess» sertificētu būvekspertu iesniegto būves ekspertīzes un tehniskās apsekošanas atzinumu. Šāds lēmums pieņemts, lai veiktu padziļinātu būvkonstrukciju izpēti.

Atzinumā konstatēts, ka atsevišķas ēkas zonas nav drošas ekspluatācijai līdz padziļinātas izpētes veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) saņēmusi gan valsts mēroga atzinību, gan pieaudzis uzņēmuma projektu portfelis, kas liecina par augošu uzticību uzņēmuma spējām. Vienlaikus pēdējie divi gadi aizvadīti pandēmijas ierobežojumu ēnā, augot būvmateriālu izmaksām, darbaspēka pieprasījumam būvlaukumos un līdztekus arī darba apjomam.

Kopš 2020. gada 6. janvāra VNĪ valdes priekšsēdētājs ir Renārs Griškevičs, tādēļ jautājumi viņam par uzņēmuma prioritātēm, izaicinājumiem un gaidām.

Fragments no intervijas

Nosauciet VNĪ attīstības trīs galvenos aspektus pēdējos divos gados?

No mums kā no lielākā sabiedriskā pasūtītāja klients gaida atbildīgu attieksmi, atbildīgu projektu īstenošanu, atbildīgu attieksmi pret vidi, un mēs šajā periodā esam aktīvi strādājuši, lai šos aspektus ieviestu uzņēmuma pamatdarbībā. Šogad šis process ir noslēdzies ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta atzinību – esam saņēmuši platīna godalgu, kas patlaban ir augstākais vērtējums. Ir arī dimanta kategorija, bet to pagaidām neviens no uzņēmumiem nav ieguvis. Šī atzinība ir par mērķtiecīgu un ilgstošu darbu – uzņēmuma iekšējo procesu sakārtošanu, tiem kļūstot saprotamiem, caurskatāmiem gan sabiedrībai, gan uzraugošajām iestādēm. Lēmumi ir pamatoti ar sabiedrības vajadzībām un balstīti aprēķinos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Marijas ielā 7 - Maskavas kultūras un biznesa centram, kas pazīstams arī kā Maskavas nams. Izsoles sākuma cena 3,57 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Raugoties no potenciālo investoru skatu punkta, šis īpašums piedāvā plašas attīstības iespējas, jo atrodas vienā no Rīgas centrālajām un prestižākajām vietām, kur ir labi attīstīta sociālā un transporta infrastruktūra. Īpašums ir ar lielu potenciālu gan uzņēmējdarbībai, gan kultūras pasākumiem, un tā nākamajam īpašniekam būs iespēja radīt jaunu pievienoto vērtību šai vēsturiskajai vietai, vienlaikus ieguldot Rīgas attīstībā,” norāda A. Vārna. “Tomēr jāatzīst, ka šī izsole nav viegls uzdevums, ņemot vērā ēkas vēsturisko fonu un specifisko plānojumu, kas var prasīt papildu ieguldījumus un laiku, līdz tiks atrasts piemērots pircējs. Iegūtie līdzekļi no pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas sabiedrības atbalstam, kas piešķir šim procesam īpašu nozīmi un morālu vērtību.”

Komentāri

Pievienot komentāru