Jaunākais izdevums

Jaunpils pils, viens no ievērojamākajiem Tukuma novada un Latvijas kultūras pieminekļiem, gada laikā piedzīvoja būtiskus atjaunošanas darbus, kas bija nepieciešami un nekavējoties uzsākti pēc postošās 2023.gada 7.augusta vētras radītajiem bojājumiem.

Darbi ir veiksmīgi pabeigti šī gada septembrī. Pils ir pilnībā sagatavota, droša un pieejama apmeklētājiem.

Vētra, kas skāra Jaunpili un tuvējās teritorijas, izraisīja nopietnus bojājumus vēsturiskajam Jaunpils pils kompleksam. Spēcīgais vējš un lielgraudu krusa kopā ar lietusgāzēm smagi sabojāja jumtu, fasādes elementus un pils tornīša senlaicīgās konstrukcijas, kā arī pils dienvidu spārnā izsita lielāko daļu logu un sabojāja to rāmjus. Savlaicīga pašvaldības rīcība un sadarbība ar profesionāļiem ļāva ātri novērtēt situāciju un sākt nepieciešamu atjaunošanu. Darbu apjoms bija ievērojams un izrādījās krietni lielāks nekā sākotnēji plānots, taču, pateicoties profesionālai komandai un sadarbībai, būvniekiem izdevās saglabāt pils vēsturisko autentiskumu, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspējību nākotnē.

Atjaunošanas darbu ietvaros tika veikti nozīmīgi pils infrastruktūras uzlabojumi:

• Jumta seguma atjaunošana - bojāto jumta nesošo konstrukciju protezēšana (demontējot bojāto detaļu un montējot jaunu), esošo jumta nesošo konstrukciju antiseptēšana, nodrošinot augstvērtīgu aizsardzību pret laikapstākļiem un saglabājot pils vēsturisko izskatu. Tika nomainīti dakstiņi visā jumta plaknē un atjaunota vējmala, karnīze un putnu barjera, tai skaitā veikta skursteņu galu erodējušo mūra daļu pārmūrēšana un skursteņu apmetuma remonts, lai novērstu turpmākus bojājumus mitruma ietekmē.

• Pils tornīša atjaunošana - torņa kolonnu koka protezēšana, torņa ārsienas kapara skārda apdares remonts, torņa kolonnu kapara pieslēguma montāža un jaunas jumta torņa pamatnes konstrukcijas izbūve.

• Logu nomaiņa - esošie logi, kas bija cietuši vētrā, tika restaurēti, logu vērtnes demontētas, protezētas un krāsotas, un logi iestikloti ar jauniem stikliem, izmantojot kvalitatīvus materiālus, lai nodrošinātu estētisko saskaņu ar pils arhitektūru.

• Fasādes remonts - vētras laikā bojātās fasādes daļas tika rūpīgi atjaunotas, izmantojot materiālus un tehnikas saskaņā ar diplomēta speciālista rekomendācijām vēsturiskā mūra un apmetuma konservācijas darbiem, lai maksimāli saglabātu pils vēsturisko izskatu, vienlaikus nodrošinot mūru aizsardzību.

• Iekšējo telpu remonts - vētras izraisīto bojājumu dēļ atsevišķas telpas tika atjaunotas un pielāgotas mūsdienu prasībām, saglabājot to autentiskās iezīmes.

Būvdarbus veica būvniecības uzņēmums SIA "Pretpils", kopējās būvniecības izmaksas sasniedza 1 248 848,79 EUR. No šīs summas 450 421,20 EUR tika segti kā apdrošināšanas atlīdzība, kas saņemta par vētras nodarītajiem bojājumiem. 310 161 EUR no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šā gada 20.februārī Ministru kabinets ar rīkojumu piešķīra Tukuma novada pašvaldībai 2023.gada 7.augusta dabas stihijas laikā Jaunpils pilij radīto postījumu novēršanai. Savukārt pils rīkotajā labdarības koncertā "Ar mūziku pret vētru" un ziedojumu kontā tika saziedoti 26 483,38 EUR, kurus izmatoja vētras radīto seku novēršanas darbiem. Pārējo nepieciešamo finansējumu 461 783,21 EUR apmērā nodrošināja Tukuma novada pašvaldība no budžeta līdzekļiem.

Papildus būvniecības līgumam pašvaldība noslēdza arī līgumu ar SIA "CPB" par būvuzraudzību 10 648 EUR apmērā, kas nodrošināja darbu izpildes kvalitāti un atbilstību būvniecības standartiem. Autoruzraudzību veica SIA "Jaunpils projekti", līguma summa 7027,68 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas kapitālam un vietējiem privātajiem uzņēmumiem ir vieta Latvijā?

Raina Dūrēja-Dombrovska, Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore,09.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.

Komentāri

Pievienot komentāru