Pirms pieciem gadiem Dāvis Kaņepe ar domubiedriem Rīgas centrā izveidoja nelielu kafejnīcu, kuru nosauca par Kaņepes kultūras centru (KKC) ar domu, ka cilvēki nāks ne tikai iemalkot kādu dzērienu, bet vēlēsies arī pabarot dvēseli ar tur notiekošo kultūras pasākumu saturu. Par spīti birokrātiskiem šķēršļiem, kaimiņu, tostarp Igaunijas vēstniecības, neapmierinātībai un uzņēmējdarbības mācību stundām KCC ir spējis attīstīties, piedāvājot daudzveidīgus sarīkojumus.
Tas vismaz pagaidām savu unikālo vietu pilsētas centrā pamest negrasās un kaļ plānus par šā gada radošās dzīves norisēm. «Rīgā ir tendence, ka parādās jaunas vietas, bet pēc diviem trim gadiem savu popularitāti zaudē. Sākumā mums bija bažas, ka šādi varētu notikt arī ar KKC, taču šobrīd domas ir mainījušās. 2016. gads bija veiksmīgākais centra pastāvēšanas vēsturē gan finansiālā, gan apmeklētāju skaita ziņā,» stāsta D. Kaņepe.
KKC mājo vairāk nekā 100 gadus vecā mājā, kur bohēma un radoša atmosfēra valdījusi vienmēr, jo senāk ēkā tika rīkoti saviesīgi pasākumi baltvācu un krievu aristokrātiem, vēlāk to izmantoja Mākslas akadēmijas studentu vajadzībām. KKC mājas pirmajā stāvā izveidojis bāru, bet otrajā stāvā atrodas kino zāle ar 35 skatītāju vietām, kur trīs reizes nedēļā notiek dokumentālo filmu seansi, kurus pērn vidēji apmeklēja 20-25 cilvēku, kas ir 1600 skatītāju gadā. KKC lielajā zālē regulāri notiek koncerti, semināri, dzejas lasījumi, tikšanās ar bēgļiem, stand up komēdijas u.c. «Rīgā vēl ir vieta vairākiem maziem kinoteātriem. Lai bizness būtu dzīvotspējīgs, ir nepieciešama zāle ar 55 vietām, jo tad var iestāties Eiropas kinoteātru tīklā. Ja gadā 50% no izrādītājām filmām ir Eiropas kino, tad par katru apmeklētāju no šīs organizācijas var dabūt desmit centus, kas gada griezumā ir vērā ņemams atspaids. Ja es no jauna taisītu kinoteātri, veidotu vismaz divas zāles ar 55 vietām, tad tas varētu sevi uzturēt,» skaidro D. Kaņepe.
Visu rakstu No komēdijas izrādēm līdz kamermūzikai lasiet 2. februāra laikrakstā Dienas Bizness.