Tāpat kā pelēkā ekonomika, arī pelēkā politika Latvijā ir ļoti stabila, atzīst ekonomists Uldis Osis.

Pēc viņa teiktā, Latvijas politiskā situācija, neskatoties uz valdības izveidošanu, ir nestabila, un tas nenāk par labu pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Osis piekrita, ka pēdējie notikumi ap koalīcijas veidošanas procesu bija ļoti problemātiski. Šī politiskā nestabilitāte ir jāvērtē gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. «Īstermiņā ļoti negatīvu iespaidu var atstāt nenoteiktība, kas valda, un nestabilitāte, jo pašlaik pasaulē ir iespējama vēl viena recesija. Tas ir līdzvērtīgi tam, ja vētras laikā uz kuģa ir sašķēlusies komanda – vieni saka, ka jābrauc pa labi, otri – pa kreisi, trešie – jāizmet enkurs, bet ceturtie mudina kāpt glābšanas laivās. Beigās nekas labs tur nevar sanākt. Tādēļ tagad valdošā nestabilitāte ir vērtējama kā nopietns drauds,» pastāstīja ekonomists un atzina, ka cerēt uz to, ka, iestājoties recesijai, viss risināsies pats no sevis, būtu ļoti naivi. «Tas ir liels izaicinājums arī ļoti pieredzējušai un profesionālai valdībai,» piebilda Osis.

Valsts sniegtais galvojums uzņēmuma Liepājas metalurgs kredītam izskatās pēc vieglprātīga un netālredzīga lēmuma, un valstij savulaik būtu bijusi jāveic ļoti rūpīga izpēte pirms šāda lēmuma pieņemšanas, uzskata ekonomists Uldis Osis.

Sarunā ar Latvijas Radio ekonomists norādīja, ka tas, kādā veidā tas ir noticis, izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini. Viņš skaidroja, ka ir būtiski skatīties, ko un kādā veidā valsts galvo. «Ja taisnība ir tas, ka lēmums par galvojumu pieņemts faktiski Saeimā, tad tas drīzāk ir absurda variants. Jo par tādām summām, par kādām šis galvojums tika piešķirts, notiek ļoti rūpīga izpēte, sākot no uzņēmuma ekonomiski pamatota biznesa plāna,» sacīja U. Osis.

Tāpat U. Osis vērsa uzmanību uz lēmuma pieņemšanas procedūrām – kas un kādā veidā pieņēma lēmumus, kas kuram atskaitās, kas un ko kontrolē. Spriežot no medijos pieejamās informācijas, tas neesot analizēts, uzsvēra ekonomists. «Tas izskatās ļoti vieglprātīgs, netālredzīgs lēmums,» atzīmēja U. Osis.

Amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem, jo neprofesionālas valsts pārvaldes dēļ Latvija dažādos projektos zaudē miljoniem latu, norāda ekonomists Uldis Osis.

«Vienam no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorenam Bafetam, kurš ir biržas spekulants, bieži vien jautā, kāds ir viņa noslēpums, kā nopelnīt tik daudz naudas. Viņa atbilde ir – galvenais talants ir naudu nezaudēt. Ja jūs iemācīsieties nezaudēt naudu, jūs būsiet miljonāri un miljardieri,» pastāstīja ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka Latvija zaudē naudu, jo valsts pārvaldē trūkst profesionāļu. «Tādēļ es arī visu laiku velku uz to, ka tajos amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem. Ļoti lielas rezerves ir tieši tajā, lai naudu izmantotu racionāli. Rezultāts varbūt nebūs redzams jau viena gada laikā. Tomēr, ja mēs paskatāmies, cik daudz naudas tiek zaudēts neprofesionālisma dēļ, paliek baisi,» sacīja Osis.

«Atļaušos būt cinisks un teikt, tas pat ir labi, ka no Latvijas daudzi aizbraukuši, jo daļa no aizbraucējiem - protams, ne jau visi - paliekot Latvijā, tikai būtu papildinājuši mūsu valsts bezdarbnieku rindas, prasījuši valsts un pašvaldību atbalstu, tērējuši valsts finanšu līdzekļus,» intervijā laikrakstam Diena sacījis uzņēmējs un ekonomists Uldis Osis.

«Bezdarbnieku skaits mūsu valstī tad būtu daudz augstāks, un Latvijai būtu vajadzīgs ļoti apjomīgs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, lai sabalansētu ekonomiku,» viņš skaidrojis.

«Cilvēks vienmēr skatās, kur labāk - Latvijā, Lielbritānijā vai kādā citā valstī. Svarīga ir situācija darba tirgū, kā arī sociālās garantijas, pat bezdarbnieka pabalsta lielums un saņemšanas nosacījumi. Nenoliedzami algas ir ļoti svarīgs faktors. Ja algas Latvijā pieaugs radikāli, daļa aizbraukušo tiešām atgriezīsies, bet nevar domāt tā, ka, ja algas divkāršosies, visi aizbraucēji tūlīt kāps lidmašīnās un reemigrēs uz mūsu valsti,» norādījis ekonomists.

Daugavas ūdensceļa izveidošana, kas savienotu Daugavu ar Dņepru varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus eiro, intervijā laikrakstam Neatkarīgā prognozē Latvijas kuģniecības padomes loceklis un Enerģētika un ūdens transports valdes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

«Ar diviem miljardiem pietiek, par to liecina aprēķini. Par 90 miljardiem var runāt cilvēks, kurš pats neko nav nopelnījis un neko nesaprot no finansēm,» atbildot uz jautājumu, kāpēc tik maz, salīdzinot ar Štamera plāniem, norāda U. Pumpurs.

Savukārt otrā komandā ir ekonomists Uldis Osis, uzņēmēji Vasilijs Meļņiks, Guntis Rāvis, Gunārs Ķirsons, ekspremjers Māris Gailis, pārtikas rūpnieki Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš, jurists Egons Rusanovs un citi, kopumā vairāk nekā 30 cilvēku. Viens no galvenajiem idejas bīdītājiem ir Uldis Pumpurs.

«Lai veiktu šo projektu, ir jābūt trim pusēm – mūsu akciju sabiedrībai, Latvijas valdībai un Baltkrievijai. Šis projekts būs labs ne tikai biznesa attīstītājiem, bet arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. 2020. gadā šis projekts jau strādās ar peļņu. Peļņas masa varētu būt ap 560 miljonu,» uzsver U. Pumpurs.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijas lielākie uzņēmēji atzīst, ka strādnieki masveidā un uzstājīgi sāk pieprasīt maksāt algu aploksnēs, sarunā ar db.lv pavēstīja ekonomists Uldis Osis.

Uzņēmēji domā, ka, ja strādnieki algu nesaņems kaut daļēji aploksnēs, tie pametīs Latviju, skaidro U. Osis. Latvijas tautsaimniecībai sekas var būt dramatiskas. Tas nozīmēs tālāku darba vietu zaudēšanu, līdz zināmajām ekonomiskajām un sociālajām konsekvencēm - samazināsies nodokļu ieņēmumi valsts un sociālajā budžetā.

Strādnieki nespēj ar oficiāli saņemto algu nosegt savus ikdienas tēriņus un apmaksāt komunālos rēķinus un kredītus. Tie ir zaudējuši ticību valsts sociālajai sistēmai t. sk., ka saņems normālas un adekvātas pensijas, kuras daļēji jau ir samazinātas (iemaksas 2. līmeņa pensiju sistēmā), turklāt pastāv draudi tās arī tālāk samazināt. Strādniekiem ir arī vispārēja neticība valstij kopumā.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

«Noteikti nevajag steigties, latus vajag uzglabāt. Tas ir saistīts ar zināmām izmaksām, bet tās nav salīdzināmas ar tām izmaksām, kas rastos, ja nu gadītos tāds melnais scenārijs, ka mums kaut kādu iemeslu dēļ ir jāatgriežas pie savas valūtas,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, vai vajag steigties ar Latvijas lata banknošu un monētu fizisku iznīcināšanu uzreiz pēc eiro ieviešanas, sacījis ekonomikas doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis Uldis Osis.

Uz jautājumu, cik liela ir iespēja, ka varētu realizēties tāds scenārijs, kura dēļ Latvijai atkal ir jāatgriežas pie lata, U. Osis atbildējis: «Domāju, ka tāda iespējamība ir mazāka nekā iespējamība, ka šāds scenārijs nerealizēsies. Un tomēr šāda iespēja pastāv.

Pastāv tādēļ, ka eirozonā ir iekšējie sistēmiskie riski. Savukārt šie riski ir saistīti ar eirozonas dalībvalstu nestabilo ekonomisko situāciju. Runa vispirms ir par banku sistēmu vienā lielā kopumā, dienvidvalstīs, ieskaitot Franciju, un arī citās valstīs, arī Lielbritānijā. Mēs redzam, ka arī Latvijā bankas ir ļoti, ļoti piesardzīgas ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc arī lavīnveidīgi pieaug tā sauktie sms kredīti jeb ātrie - tas vēl vairāk sarežģī finanšu situāciju. Tās visas ir tādas pazīmes, kas liecina, ka vajadzētu būt uzmanīgiem.»

Ekonomists Roberts Remess norāda, ka «nebūtu īsti labi atcelt samazinātās PVN likmes». Viņš sacīja, ka ieguvums no šo likmju atcelšanas neatsvērs ražotājiem un iedzīvotājiem radušos kopējos zaudējumu apmērus. «Protams, atsevišķām nozarēm šo likmju atcelšana neradīs tik lielus zaudējumus, taču ieguvums no šā pasākuma nebūs tā vērts,» klāstīja ekonomists.

«Nevajag pieļaut iepriekšējās kļūdas,» uzsvēra Remess un piebilda, ka valdības veiktajiem pasākumiem jābūt reāliem un tie noteikti jāizskaidro sabiedrībai, arodbiedrībām, kā arī pašvaldībām.

«Piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes maiņa vistiešākajā veidā ietekmē pašvaldības, kas jau tā pēdējos gados ir iznesušas budžeta konsolidācijas nastu,» teica Remess.

Ekonomists Uldis Osis atzīst, ka valdība nedrīkstētu aiztikt samazinātās PVN likmes. «Ir jāmeklē citas iespējas, kā konsolidēt budžetu,» uzsvēra Osis un piebilda, ka drīzāk vajadzētu samazināt ēnu ekonomiku.

Ekonomists norādīja, ka pašlaik ēnu ekonomika aizņem 30% no kopējās Latvijas ekonomikas, turklāt pēdējos gados tās daļa ir palielinājusies. «Tas ir politisks un ekonomisks noziegums, ka nekas netiek darīts,» pavēstīja Osis un piemetināja - ja veiktu attiecīgus pasākumus, gada laikā varētu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru par pieciem procentpunktiem.

Pašreizējie procesi, kas notiek politikā un ekonomikā, nerada cerību, ka tuvākā pārredzamā nākotnē cilvēki spēs piepildīt sapni par savu dzīvokli, mašīnu un vasaras māju.

«Ja viss turpināsies tā, kā līdz šim, mums draud vismaz desmit zaudēti gadi. Mums būs lēna attīstībā un muļļāšanās,» intervijā Latvijas Avīzei norāda ekonomists Uldis Osis.

Viņš uzsver, ka, Latvijai gandrīz visās pozīcijās Eiropas Savienībā esot pēdējās vietās, līdz Eiropas vidējam labklājības līmenim nekad nenonāksim. «Mēs vienmēr būsim atpalikusi, provinciāla valstiņa, kas nespēj izkulties no savām problēmām. Gaismas tuneļa galā nav,» tā U. Osis.

Kā norāda U. Osis, situācijas uzlabošanās gaidāma vien tad, kad mainīsies politiskās domāšanas virziens. «Ne jau eiro ir svarīgākais, svarīgākais ir labas darbavietas ar izglītotiem cilvēkiem Rīgā un provincēs. Tādēļ jāveic administratīvi teritoriālā reforma. Mēs redzam, ka province nevelk. Ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara, jāmaina,» skaidro ekonomists, piebilstot, ka jāliek uzstādījums – «mēs esam strupceļā, mēs neattīstāmies, ir jāmeklē citas pieejas, cita domāšana, jāizvirza citi mērķi».

Pēdējo 15–20 gadu laikā pasaulē pieaudzis publiskā sektora – valsts un pašvaldības uzņēmumu –, kā arī tajos strādājošo skaits. Šādu kompāniju skaits pieaug ne tikai Rietumeiropā, bet arī ASV un Kanādā

To rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums.

Tajā secināts, ka valsts un pašvaldību organizēta un pārvaldīta uzņēmējdarbība ir ne tikai plaši izplatīta, bet arī populāra, turklāt vairāku Vācijas pilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji pēdējo gadu laikā nonākuši valsts un pašvaldību īpašumā. Pētījuma dati ir pretrunā ar Latvijā pēdējos gadu desmitos pastāvošām doktrīnām par to, ka valsts un pašvaldības nedrīkst sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību vai arī to drīkst darīt tikai tad, kad tiek konstatētas brīvā tirgus nepilnības. Ja arī valsts un jo īpaši pašvaldību uzņēmējdarbība tādās jomās kā elektroenerģija, siltums, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe (slimnīcas), arī lielo infrastruktūras projektu izveide un uzturēšana nevienu nepārsteidz Latvijā, tad ārzemēs municipalitātes nodarbojas arī ar ostu, lidostu biznesu, augstāko izglītību (universitātēm), būvniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, vīnogu audzēšanu, vīna ražošanu un tirdzniecību un pat investē bankās. Latvijā visi valsts un pašvaldības uzņēmumi darbojas kā kapitālsabiedrības, taču, piemēram, Vīnē pašvaldības aktīvu apsaimniekošanu veic departaments.

Pēc viesnīcā Rīdzene sarunās izskanējušiem Aināra Šlesera apgalvojumiem, ka partijā uzņēmēji pildījuši «fona» funkciju ne viens vien uzņēmējs sajuties izmantots, svētdien vēstīja LTV raidījum De facto.

Savulaik partijas Par Labu Latviju manfestu parakstīja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, tostarp arī uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Didzis Šmits, Jānis Vilnītis, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis un citi. Kā vadošais ekonomists tika pieaicināts Finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma Konsorts prezidents Uldis Osis, kas uzsver – kustību dibināja, lai būtu organizācija, kas aizstāv uzņēmēju intereses.

«Kustības priekšgalā sākotnēji bija Guntis Belēvičs, uzņēmējs pats būdams. Bet kaut kādā brīdī viņš tika atbīdīts un faktisko vadību īstenībā pārņēma Ainārs Šlesers ar Šķēli. No šī brīža viss sāka transformēties. Arī programma tika atbīdīta. Tā vietā tika radīti vesela virkne dažādu saukļu, kas tika piesaukti atkarībā no situācijas kampaņas laikā, kur faktiski līdz būtībai gandrīz nekur neaizgāja tie, kas uzstājās. Un tā vara faktiski nekāda netika iegūta, un jāsaka – paldies, Dievam!» raidījumam sacīja U. Osis.

Optimistiskā scenārija gadījumā bezdarba rādītāji iepriekšējo gadu līmenī atgriezīsies pēc četriem vai pieciem gadiem, bet tas būs iespējams vien noteiktu priekšnoteikumu gadījumā, uzskata ekonomists Uldis Osis.

Portālam Apollo viņš norāda, ka pretējā gadījumā bezdarba līmeņa samazināšanās līdz iepriekšējos gados pieredzētajam varētu notikt tikai pēc astoņiem vai desmit gadiem.

Ekonomists skaidro, ka ir vairāki priekšnoteikumi optimistiskajam scenārijam, piemēram, strukturālas reformas Latvijā, lata devalvācija par 25 – 30%, labvēlīgs ārējais tirgus, stabila politiskā situācija pēc Saeimas vēlēšanām un stipra valdība.

Laikraksta Neatkarīgā intervijā ar topošās LPP/LC un TP apvienības līderiem, Ainārs Šlesers (LPP/LC) norāda, ka uzņēmēju kustība Par labu Latviju izvirzījusi U.Osi ekonomiskās programmas koordinēšanai, bet politiskā apvienība grasās ar šo kustību sadarboties.

Ir jāapsēžas pie viena galda valdībai, uzņēmējiem, arodbiedrībām un jāvienojas, cik un ko var atļauties, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomists Uldis Osis.

«Nevis tā, kā Aigara Kalvīša laikā, kad viena pēc otras nāca profesionālās organizācijas un spieda paaugstināt algas, līdz valdība neizturēja un sākās sacensība, kurš pieprasīs un panāks vairāk,» skaidro U.Osis.

Viņš bilst, ka vairums uzņēmēju tomēr maksā nodokļus, bet ir neapmierināti ar nemaksātājiem, kam rodoties priekšrocības konkurencē, arī korupcija vairumam nepatīkot, līdz ar to uzņēmēju darbībai valsts procesu ietekmēšanai jānotiekot no programmas, lai viss ir atklāti.

«Mani neinteresē iet valdībā vai piedalīties vēlēšanās tikai tādēļ, lai piedalītos, tāpēc domāju kustībā Par Labu Latviju darboties kā eksperts. Pēc savas iniciatīvas listē neiešu, tāda mērķa man nav, bet nekad nesaki nekad,» norāda ekonomists.

Latvijā nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa attīstības stratēģiju, samazināt birokrātijas slogu, veicināt investīciju pieplūdumu, uzlabot darbaspēka izglītību un attīstīt inovācijas, Satori telpās ekonomikas ministra Daniela Pavļuta organizētajā diskusijā pauda ekonomisti un uzņēmēji.

Ekonomists un investīciju baņķieris Ģirts Rungainis norādīja, ka Latvijā nepieciešams mainīt nodokļu sistēmu – piemērojot nodokļu atvieglojumus ilgtermiņa investoriem vai investīcijām noteiktās nozarēs. «Ja ieved miljonu – maksā nodokļus tad, ja izved piecus miljonus,» uzsvēra Ģ. Rungainis. Tāpat nopietna problēma valsts attīstībai un investīcijām ir darbaspēka kvalitāte. Jārisina jautājums par darbinieku izglītību un nepieciešams sakārtot uzņēmējdarbības vidi – samazināt birokrātiju un attīstīt savstarpējo koordināciju, uzsver ekonomists.

Latvijā valstij vajadzētu pēc iespējas mazāk traucēt uzņēmējdarbībai, sacīja SAF tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Mazāks administratīvais slogs uzņēmumiem ir izdevīgāks arī valstij, kas šādā gadījumā tērē mazāk, jo tai nav jāuztur dažādas institūcijas. Arī N. Bergs piekrita viedoklim, ka Latvijā ir kvalificētu speciālistu trūkums.

Divkārtēja PVN samazināšana tūrisma nozarei būtu taisnīga, taču nodokļu izmaiņas aicina skatīt plašākā kontekstā.

Strauji pacēla, strauji samazina — pat nesagaidot Finanšu ministrijas aprēķinus, jautājums par PVN samazināšanu viesnīcu pakalpojumiem ceturtdien jau tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Eksperti uzsver: šāda labvēlība būtu tikai loģiska, jo tūrisma nozare pēc būtības ir eksports, taču tā nebūt nav vienīgā joma, kur nodokļu slogs ir nesamērīgs.

Zaudēti miljoni

Patlaban viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērota standarta PVN likme — 21%, to piedāvā samazināt līdz 10%. Nozares pārstāvji, aizstāvot šo ieceri, uzsver, ka augstākas nodokļu likmes dēļ Latvija zaudē pozīcijas kaimiņvalstīm, kur viesnīcas tradicionāli bauda labvēlīgāku nodokļu režīmu.

«Mēs esam gatavāki nekā pirms iepriekšējās krīzes. Mēs jau kā sabiedrība esam pieredzējušāki. Tomēr DnB Nord Bankas pētījums liecina, ka sabiedrība ir kļuvusi arī paļāvīgāka un domā, ka gan jau mēs kaut kā visu pārvarēsim, un nākotne iedzīvotājiem šķiet krietni vien pozitīvāka, nekā tas varētu būt faktiski.

Cilvēki ne vienmēr domā par to, kas būs rīt vai parīt. Pirms krīzes arī viss bija ļoti jauki, visi priecājās, kā pieaug iekšzemes kopprodukts (IKP), kā būvējas mājas, un tad nepatikšanas nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm,» uzsakta ekonomists Uldis Osis.

Viņš sacīja, ka pašlaik pasaules ekonomikas drauds ir Ķīnas attīstība. «Pašlaik, iespējams, šāda pati situācija var veidoties Ķīnā. Tagad tur IKP samazinājās par 1%, un visi jau satraucas un sāk diskutēt, vai Ķīnai būs mīkstā vai cietā piezemēšanās. Latviju tas var ietekmēt caur Eiropas Savienību (ES). Tā pati Vācija, Skandināvija ļoti daudz eksportē uz Ķīnu, sākot ar naudu, beidzot ar industriāliem produktiem. Ķīnā ir liels nekustamo īpašumu burbulis. Ja tas plīsīs, Ķīnā var būt kārtīga cietā piezemēšanās. Tam būs slikta ietekme uz visu pasauli, jo līdz šim Austrumāzija bija vienīgais lielais pasaules reģions ar stabilu izaugsmi. Ķīnas un Indijas ekonomika visu vilka uz priekšu. Tādēļ arī Eiropā un Ziemeļamerikā krīze nebija tika dziļa, cik tā varēja būt. Ja šī lielā austrumu tirgus vairs nav, situācija ir ļoti nopietna,» paskaidroja ekonomists.

Latvijas tranzīta koridors vienmēr būs pieprasīts, izdevniecības Dienas bizness, zvērinātu advokātu biroju BDO Zelmenis&Liberte un Krievijas konsultāciju kompānijas Nalogi i pravo rīkotajā konferencē «Krievijas dalība PTO - Latvijas un Krievijas ekonomiskā sadarbība» DB norādīja Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta rektora padomnieks Artjoms Maļgins. Tas notiks, neskatoties uz Krievijas ostu plānoto attīstību.

Latvijai tagad paveras jaunas iespējas, kur tā var kļūt par komplektēšanas centru, kurā tiek radīta pievienotā vērtība. Tieši šobrīd to var veicināt fakts, ka Latvija ir pilnībā «ierakstījusies» Eiropas ekonomikā, tā ar vislielākajām problēmām iegāja krīzē, bet daudz ātrāk par pārējām no tās tika ārā, saka A. Maļgins.

Šeit ir augsti kvalificēts darbaspēks. Viņaprāt, lauksaimniecības produktu pārstrādes, augsto tehnoloģiju un citās jomās ir jārodas jauniem kopuzņēmumiem, jo ražot Eiropas Savienības valstīm pietuvinātās teritorijās ir ērtāk.

Un otrādi - Eiropas kompānijas varētu izmantot Baltijas valstis, tostarp Latviju kā placdarmu darbam Krievijā. Neizbēgami ir jāattīstās arī ražošanai, jo valsts nevar pārtikt tikai no tranzīta vai būt tikai banku centrs. Uz šādu komplektēšanas centru izveides nepieciešamību regulāri norādījuši arī Latvijas loģistikas jomas uzņēmēji.

Atšķirībā no ārvalstīm iepirkumu procedūras Latvijā ir maz orientētas uz vietējo ražojumu atbalstu, un, pēc vairāku ekonomikas ekspertu domām, tas var pat kavēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Ir ļoti dīvaini klausīties vai lasīt paziņojumus par to, kā mēs panāksim no Latvijas aizbraukušo cilvēku atgriešanos brīdī, kad dažādu iepirkumu konkursos ar ļoti zemu cenas starpību uzvar ārvalstu ražotāji,» spriež a/s Energokompānija Jauda komercdirektors Ivars Eniņš un piebilst, ka runa nav par piedāvājumiem, kur ir būtiskas cenas atšķirības, bet gan par dažiem procentiem. Attiecībā uz vietējās tautsaimniecības atbalstu zināmas korekcijas radīja pagājušā gada augustā Krievijas ieviestās sankcijas rietumvalstu pārtikas ražojumiem, kuru iespaidā mūsu valsts beidzot nekautrējās publiski aicināt dažādās iepirkumu procedūrās izstrādāt nosacījumus, kuri būtu labvēlīgi tieši Latvijas pārtikas ražotājiem. Tomēr par masveida vietējās produkcijas atbalstu šobrīd runāt ir stipri pāragri.

Latvijā vajadzētu vēl samazināt ministriju un aģentūru skaitu, bet atlikušajiem cilvēkiem maksāt normālas algas, savu viedokli laikrakstā Neatkarīgā pauž ekonomists Uldis Osis.

«Kad to saku, man vienmēr atbild: Ko, šitiem tādu naudu maksāt?! Bet spējīgie, talantīgie cilvēki nenāk par esošajām algām. Uzskatu, ka Saeimā nav vajadzīgi simts deputāti, pietiktu ar kādiem 60, bet katram deputātam vajadzētu pielikt vienu divus profesionālus ekspertus kārt,» norāda ekonomists.

Jāatgādina, ka Saeima pagājušā gada decembrī atbalstīja Saeimas Kārtības ruļļa grozījumus, kas paredz nākamgad «iesaldēt», tas ir, nesamazināt deputātu algas un saglabāt gan amatalgu, gan piemaksas 2009. gada līmenī.

Attiecīgie Kārtības ruļļa grozījumi tika pieņemti bez debatēm uzreiz gan pirmajā, gan galīgajā lasījumā. Deputātu amatalga 2009. gadā tika samazināta divas reizes.

Pēc dažādu ekspertu vērtējuma, Latvijas Krājbankas likvidācijas gadījumā tautsaimniecība varētu zaudēt 100 miljonus latu un vairāk.

Latvijas krājbankā kopējais noguldījumu apjoms, pēc pēdējiem zināmajiem datiem, bijis aptuveni 580 miljonu latu apjomā, no kuriem noguldītāji garantēto izmaksu gadījumā varētu saņemt aptuveni 350 miljonus latu. Tādējādi 230 miljoni latu ir summa, no kuras lielāku vai mazāku daļu noguldītāji - uzņēmumi un privātpersonas - var zaudēt Krājbankas likvidācijas gadījumā.

Lai arī pastāv cerība, ka daļu naudas izdosies atgūt pēc Krājbankas aktīvu pārdošanas, tomēr jāņem vērā, ka vismaz 200 miljoni latu no aktīvu pārdošanas vēl būs jāatmaksā valstij, no kuras nāksies aizņemties naudu garantēto noguldījumu atmaksai, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājas Irēnas Krūmanes jau iepriekš teiktais. Šajos apšaubāmi atgūstamajos noguldījumos lielu daļu veido pašvaldību, arī valsts un pašvaldības uzņēmumu noguldījumi, kuri nevar pretendēt uz garantētajiem noguldījumiem. Tāpat daļu veido arī uzņēmumi, par kuriem liela daļa līdzekļu kalpoja, piemēram, par nosacījumu kredītu saņemšanai. No aptaujāto ekspertu teiktā izriet, ka negatīvs efekts uz tautsaimniecību būs, to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tausaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt. Aplēses ir dažādas: daži eksperti domā, ka zaudējumu apjoms varētu sasniegt 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kura apjoms varētu būt aptuveni 13 miljardi latu.

«Privātajā sektorā ir ļoti maz spēlētāju, kas balstās uz Latvijas ilgtermiņa izaugsmi desmit un vairāk gadu perspektīvā. Arī valsts sektorā lēmumu pieņēmējiem pārsvarā ir īsāka perioda skatījums, turklāt daudzos gadījumos nav izpratnes par to, ka pamatotu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai ekonomiskā izpēte ir svarīga,» uzskata Swedbank ekonomists un Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvis Mārtiņš Kazāks.

Savukārt Latvijā veiktajiem ekonomiskajiem pētījumiem vien reti ir praktiska atdeve, jo tiem neseko politiskā rīcība vai arī tie tiek pakārtoti, lai attaisnotu pagātnes rīcību un ietekmētu sabiedrības viedokli par nākotnes darbību, norāda Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvji. Kvalitatīva pētījuma galvenais uzdevums būtu konstatēt problēmas un piedāvāt risinājumus to novēršanai, uzskata apvienības biedri.

Apvienība skaidro, ka šādai situācijai ir dažādi cēloņi. Viens no tiem ir nesabalansētība, kas tiek pētīts. Dažādos valsts stratēģiskās attīstības dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā (NAP2020), ir izvirzīti ambiciozi plāni, bet norādītie praktiskie risinājumi pie izvirzītā mērķa nenoved. «Latvijā ir populāri pētīt makroekonomisko situāciju, bet mikroekonomikas jautājumi paliek novārtā, tāpēc starp vīzijām un praktiskajiem soļiem ir milzīga plaisa,» norāda M. Kazāks.

Kustības Par labu Latvijuaicinājumu šodien parakstījusi 46 cilvēku liela iniciatīvas grupa. Šī ir kustība, kuru pirms pāris nedēļām pieteica politiķis Ainārs Šlesers kā ietekmīgu uzņēmēju kustību.

Līdz 12.aprīlim kustība aicina pievienoties arī citus, bet pēc tam varētu notikt apvienības dibināšana, ziņo diena.lv.

Tikšanās šodien notika Lido atpūtas kompleksā, kur bija ieradušies arī Tautas partijas līderis Andris Šķēle un LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, bet viņi nav parakstījuši aicinājumu, jo par to vēl nav lēmušas partijas.

Par labu Latviju aicinājumā teikts, ka Latvija savu potenciālu vēl nav apjautusi. «Tādēļ, mēs labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojamies aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses šī jēdziena plašākajā nozīmē – tas nozīmē cīnīties ne vien par Latvijas kultūru, bet arī par labklājību, tas nozīmē konkurēt ar pasauli ne vien sportā, bet arī ekonomikā, tas nozīmē cienīt citas valstis, bet zināt arī savas interses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku.»

Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Viena no sabiedrībām pēdējā laikā tiekas ar pensionāriem, aģitējot iegādāties tās akcijas. Viens no pārliecinātājiem ir aktieris Rolands Zagorskis, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Izveidotas divas akciju sabiedrības. Viena pārstāv solīdus uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un ja šādas iespējas ir, tad par Eiropas investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.

Otrai akciju sabiedrībai Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga – Hersona – Astrahaņa plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.

Pēdējā laikā tā tiekas ar pensionāriem un aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis.