Ir jāapsēžas pie viena galda valdībai, uzņēmējiem, arodbiedrībām un jāvienojas, cik un ko var atļauties, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomists Uldis Osis.
«Nevis tā, kā Aigara Kalvīša laikā, kad viena pēc otras nāca profesionālās organizācijas un spieda paaugstināt algas, līdz valdība neizturēja un sākās sacensība, kurš pieprasīs un panāks vairāk,» skaidro U.Osis.
Viņš bilst, ka vairums uzņēmēju tomēr maksā nodokļus, bet ir neapmierināti ar nemaksātājiem, kam rodoties priekšrocības konkurencē, arī korupcija vairumam nepatīkot, līdz ar to uzņēmēju darbībai valsts procesu ietekmēšanai jānotiekot no programmas, lai viss ir atklāti.
«Mani neinteresē iet valdībā vai piedalīties vēlēšanās tikai tādēļ, lai piedalītos, tāpēc domāju kustībā Par Labu Latviju darboties kā eksperts. Pēc savas iniciatīvas listē neiešu, tāda mērķa man nav, bet nekad nesaki nekad,» norāda ekonomists.
Viņš arī skaidro, ka politiskajā līmenī notiek partiju apvienošanās un tas jādara arī sabiedrībai, uzņēmējdarbībai, jo īpaši lauksaimniecībā, kas pēc savas organizētības ir 19. gadsimta līmenī ar maziem zemnieciņiem, kas, pateicoties ES finansējumam, tikuši pie dārgas tehnikas, ko nekad neatpelnīs. Tā esot ekonomiskā bezjēdzība.
«Mums nav lielu uzņēmumu, bet nepieciešami vismaz kādi 4 līdz 5 uzņēmi, kas būtu lielāki nekā Grindeks. Tie rada ap sevi tirgu, mazos un vidējos uzņēmumu, kas viņiem sniedz pakalpojumus, darba vietas. Ierēdņi un ministri var radīt priekšnoteikumus, veicinot klāsteru vai kompetences centru veidošanos, sakārtojot likumisko bāzi.»