Citas ziņas

Osis: lauksaimniecība ir 19. gadsimta līmenī ar maziem zemnieciņiem

Elīna Pankovska,26.04.2010

Jaunākais izdevums

Ir jāapsēžas pie viena galda valdībai, uzņēmējiem, arodbiedrībām un jāvienojas, cik un ko var atļauties, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomists Uldis Osis.

«Nevis tā, kā Aigara Kalvīša laikā, kad viena pēc otras nāca profesionālās organizācijas un spieda paaugstināt algas, līdz valdība neizturēja un sākās sacensība, kurš pieprasīs un panāks vairāk,» skaidro U.Osis.

Viņš bilst, ka vairums uzņēmēju tomēr maksā nodokļus, bet ir neapmierināti ar nemaksātājiem, kam rodoties priekšrocības konkurencē, arī korupcija vairumam nepatīkot, līdz ar to uzņēmēju darbībai valsts procesu ietekmēšanai jānotiekot no programmas, lai viss ir atklāti.

«Mani neinteresē iet valdībā vai piedalīties vēlēšanās tikai tādēļ, lai piedalītos, tāpēc domāju kustībā Par Labu Latviju darboties kā eksperts. Pēc savas iniciatīvas listē neiešu, tāda mērķa man nav, bet nekad nesaki nekad,» norāda ekonomists.

Viņš arī skaidro, ka politiskajā līmenī notiek partiju apvienošanās un tas jādara arī sabiedrībai, uzņēmējdarbībai, jo īpaši lauksaimniecībā, kas pēc savas organizētības ir 19. gadsimta līmenī ar maziem zemnieciņiem, kas, pateicoties ES finansējumam, tikuši pie dārgas tehnikas, ko nekad neatpelnīs. Tā esot ekonomiskā bezjēdzība.

«Mums nav lielu uzņēmumu, bet nepieciešami vismaz kādi 4 līdz 5 uzņēmi, kas būtu lielāki nekā Grindeks. Tie rada ap sevi tirgu, mazos un vidējos uzņēmumu, kas viņiem sniedz pakalpojumus, darba vietas. Ierēdņi un ministri var radīt priekšnoteikumus, veicinot klāsteru vai kompetences centru veidošanos, sakārtojot likumisko bāzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ekonomists: tāpat kā pelēkā ekonomika, arī pelēkā politika Latvijā ir ļoti stabila

BNS,27.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā pelēkā ekonomika, arī pelēkā politika Latvijā ir ļoti stabila, atzīst ekonomists Uldis Osis.

Pēc viņa teiktā, Latvijas politiskā situācija, neskatoties uz valdības izveidošanu, ir nestabila, un tas nenāk par labu pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Osis piekrita, ka pēdējie notikumi ap koalīcijas veidošanas procesu bija ļoti problemātiski. Šī politiskā nestabilitāte ir jāvērtē gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. «Īstermiņā ļoti negatīvu iespaidu var atstāt nenoteiktība, kas valda, un nestabilitāte, jo pašlaik pasaulē ir iespējama vēl viena recesija. Tas ir līdzvērtīgi tam, ja vētras laikā uz kuģa ir sašķēlusies komanda – vieni saka, ka jābrauc pa labi, otri – pa kreisi, trešie – jāizmet enkurs, bet ceturtie mudina kāpt glābšanas laivās. Beigās nekas labs tur nevar sanākt. Tādēļ tagad valdošā nestabilitāte ir vērtējama kā nopietns drauds,» pastāstīja ekonomists un atzina, ka cerēt uz to, ka, iestājoties recesijai, viss risināsies pats no sevis, būtu ļoti naivi. «Tas ir liels izaicinājums arī ļoti pieredzējušai un profesionālai valdībai,» piebilda Osis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts Oša firmai maksās 12 tūkstošus par projekta izpēti, ko atbalsta PLL

Agnese Margēviča,02.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kustības Par Labu Latviju (PLL) aktīvista Ulda Oša uzņēmums Konsorts no valsts saņems 12 000 latu, lai izpētītu Sēnītes ceļa projekta «ietekmi uz valsts budžetu», kamēr PLL, kuras ekonomisko programmu izstrādā U. Osis, jau publiski paudusi atbalstu šī 130 miljoni latu vērtā projekta ātrākai virzībai.

Tas, ka U. Osis vada partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) priekšvēlēšanu ekonomiskās programmas izstrādi, raisījis jautājumu, cik objektīvs varētu būt Konsorta sniegtais izvērtējums. PLL aktīvi atbalsta privātās un publiskās partnerības (PPP) projektu īstenošanu, kas plānots arī Sēnīte-Rīga ceļaposma izbūvē. To savukārt liedz Latvijas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Satiksmes ministrijas, kas ir valsts interešu pārstāvis Latvijas Valsts ceļos, valsts sekretārs Anrijs Matīss DB sola, ka ministrijas vadība prasīs no uzņēmuma skaidrojumu par šo noslēgto līgumu. «Mēs noteikti pārbaudīsim šīs bažas par līguma lietderību un nepieciešamību,» solīja A. Matīss. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Valsts ceļi kā kapitālsabiedrība lēmumus par šādu līgumu slēgšanu pieņem neatkarīgi un Satiksmes ministrija nav bijusi informēta par šo konkrēto gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Osis: neprofesionālas pārvaldes dēļ valsts zaudē miljoniem latu

BNS,31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem, jo neprofesionālas valsts pārvaldes dēļ Latvija dažādos projektos zaudē miljoniem latu, norāda ekonomists Uldis Osis.

«Vienam no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorenam Bafetam, kurš ir biržas spekulants, bieži vien jautā, kāds ir viņa noslēpums, kā nopelnīt tik daudz naudas. Viņa atbilde ir – galvenais talants ir naudu nezaudēt. Ja jūs iemācīsieties nezaudēt naudu, jūs būsiet miljonāri un miljardieri,» pastāstīja ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka Latvija zaudē naudu, jo valsts pārvaldē trūkst profesionāļu. «Tādēļ es arī visu laiku velku uz to, ka tajos amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem. Ļoti lielas rezerves ir tieši tajā, lai naudu izmantotu racionāli. Rezultāts varbūt nebūs redzams jau viena gada laikā. Tomēr, ja mēs paskatāmies, cik daudz naudas tiek zaudēts neprofesionālisma dēļ, paliek baisi,» sacīja Osis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sniegtais galvojums uzņēmuma Liepājas metalurgs kredītam izskatās pēc vieglprātīga un netālredzīga lēmuma, un valstij savulaik būtu bijusi jāveic ļoti rūpīga izpēte pirms šāda lēmuma pieņemšanas, uzskata ekonomists Uldis Osis.

Sarunā ar Latvijas Radio ekonomists norādīja, ka tas, kādā veidā tas ir noticis, izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini. Viņš skaidroja, ka ir būtiski skatīties, ko un kādā veidā valsts galvo. «Ja taisnība ir tas, ka lēmums par galvojumu pieņemts faktiski Saeimā, tad tas drīzāk ir absurda variants. Jo par tādām summām, par kādām šis galvojums tika piešķirts, notiek ļoti rūpīga izpēte, sākot no uzņēmuma ekonomiski pamatota biznesa plāna,» sacīja U. Osis.

Tāpat U. Osis vērsa uzmanību uz lēmuma pieņemšanas procedūrām – kas un kādā veidā pieņēma lēmumus, kas kuram atskaitās, kas un ko kontrolē. Spriežot no medijos pieejamās informācijas, tas neesot analizēts, uzsvēra ekonomists. «Tas izskatās ļoti vieglprātīgs, netālredzīgs lēmums,» atzīmēja U. Osis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atļaušos būt cinisks un teikt, tas pat ir labi, ka no Latvijas daudzi aizbraukuši, jo daļa no aizbraucējiem - protams, ne jau visi - paliekot Latvijā, tikai būtu papildinājuši mūsu valsts bezdarbnieku rindas, prasījuši valsts un pašvaldību atbalstu, tērējuši valsts finanšu līdzekļus,» intervijā laikrakstam Diena sacījis uzņēmējs un ekonomists Uldis Osis.

«Bezdarbnieku skaits mūsu valstī tad būtu daudz augstāks, un Latvijai būtu vajadzīgs ļoti apjomīgs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, lai sabalansētu ekonomiku,» viņš skaidrojis.

«Cilvēks vienmēr skatās, kur labāk - Latvijā, Lielbritānijā vai kādā citā valstī. Svarīga ir situācija darba tirgū, kā arī sociālās garantijas, pat bezdarbnieka pabalsta lielums un saņemšanas nosacījumi. Nenoliedzami algas ir ļoti svarīgs faktors. Ja algas Latvijā pieaugs radikāli, daļa aizbraukušo tiešām atgriezīsies, bet nevar domāt tā, ka, ja algas divkāršosies, visi aizbraucēji tūlīt kāps lidmašīnās un reemigrēs uz mūsu valsti,» norādījis ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ekonomika sāktu atdzīvoties, ir jānoraksta nereālie aktīvi un pasīvi, lai vēl palikušo reālo aktīvu daļu varētu likt atkal apgrozībā un tādējādi atdzīvinātu tirgu, intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka ekonomists Uldis Osis.

«Lai cik nepatīkami skan, risinājums situācijai, kādā esam nonākuši, ir maksātnespēja daudzām privātpersonām un uzņēmumiem un bankroti. Tas ir vienīgais veids, kā daudzmaz ātri izkļūt no krīzes, un valsts budžets tiešā veidā tur neko daudz nevar palīdzēt,» tā ekonomists. Viņš uzskata, ka, raugoties no kopējās tautsaimniecības ainas skatpunkta, budžeta loma pašlaik tiek pārspīlēta, bet netiek novērtēta citu instrumentu loma un ietekme. «Daudz lielāka nozīme ir parādu aktīviem, neatdotajiem kredītiem. Izsniegtie kredīti kopumā vairākkārt pārsniedz visus budžeta deficīta apjomus. Ilgtermiņā, ja nekas netiks darīts, tieši šīm kredītsaistībām būs daudz lielāka bremzējošā ietekme uz ekonomisko attīstību nekā budžeta deficītam nākamajos gados,» saka U. Osis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūtība tam, vai nākamgad piepildīsies valdības prognozētais Latvijas ekonomikas attīstības scenārijs, ir 50:50, Db pauda ekonomists Uldis Osis. Viņš uzskata, ka Latvijai 2010. gads būs tikpat smags, cik šis. «Ir zīmes, ka varētu īstenoties B jeb šoka scenārijs,» U. Osis šodien teica Latvijas biznesa vadības ekspertu kongresā.

Scenārijs A ir tas, ko īstermiņā prognozē pašreizējā valdība: ārējā vide turpina uzlaboties; notiek iekšējā devalvācija; ir pozitīva tirdzniecības bilance; tiek turpinātas programmas ar starptautiskajiem donoriem; 2010.-2011. gadā ekonomika stabilizējas un 2012. gadā sākas IKP pieaugums; notiek lēna parādu absorbcija.

Runājot par turpmāko ekonomikas attīstību pasaulē, U. Osis teica, ka saskaņā ar Kondratjeva «garo viļņu» teoriju ekonomikas krīze pasaulē ir aizsākusies jau 1970-os gados un 2008.-2010. gads varētu būt tās zemākais punkts. «Nākamajos 20-30 gados vajadzētu sekot izaugsmei. Tas būs radikāli jauns etaps gan ekonomikā, gan sabiedrībā kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperimentālā mājā iekārto arhitektūras informācijas centru

Ingrīda Drazdovska,07.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Nacionālās operas ēkas atklāts Latvijas Arhitektūras informācijas centrs (LAIC), kas atradīsies eksperimentālā ēkā OSIS.

OSIS māja pēc arhitektu biroja Arhiidea pasūtījuma izgatavota guļbaļķu ražotnē Dores fabrika.

Mājai ir iecerēta kā dzīvības pilna telpa, kurā plašākai sabiedrībai būs iespēja risināt sarunu par tādām vērtībām kā māja, vide, pilsēta. Tai būtu jākļūst par arhitektūras un dizaina platformu ar mērķi parādīt labākos industrijas piemērus, dalīties zināšanās un pieredzē.

«Jaunā māja ir inovatīvs un eksperimentāls projekts. Tas ir mēģinājums apvienot statņu mājas projektu ar guļbūves elementiem,» sacīja Dores fabrikas valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis. Viņš pieļauj, ka šī māja varētu būt pirmais šāda veida eksperiments koka māju būvniecībā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Lai eksperiments izdotos, bija nepieciešama ļoti cieša sadarbība starp arhitektiem un mājas ražotāju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā apkures sezonā sagaidāms, ka "Rīgas siltuma" (RS) siltumenerģijas tarifi vēl augs, intervijā TV3 pirmdien teica RS valdes loceklis Uģis Osis.

Viņš atgādināja, ka 15.augustā stāsies spēkā jaunākais RS tarifs, kurā maksa par siltumenerģiju pieaugs par aptuveni 15%. Tomēr uzņēmuma pārstāvis atzina, ka ar šo tarifu pieaugums varētu neapstāties un sagaidāms vēl krietni lielāks kāpums pēc tam, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija būs izvērtējusi "Latvenergo" iesniegto tarifu projektu, kas savukārt tālāk ietekmēs RS tarifus.

U.Osis mudināja gan individuālā, gan māju līmenī veikt siltumenerģijas taupīšanas pasākumus, kurus vēl nav nokavēts īstenot.

Rēķinoties, ka nākamajā apkures sezonā tomēr augs patērētāju parādi par siltumu, tiek sludināti arī konkursi par RS kreditēšanu, lai nodrošinātu finanšu pietiekamību, piebilda U.Osis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav saprotams, kā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reforma palielinās konkurētspēju un ko no tās iegūs uzņēmēji

To uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis.

Pēc LTRK aplēsēm, OIK reformas rezultātā kopējās elektroenerģijas izmaksas pieaugs ar zemkopību un graudkopību saistītajiem uzņēmējiem, kā arī ražotājiem, kas strādā vienā maiņā.

K. Osis stāsta, ka lielākie ieguvēji reformas rezultātā būs tie uzņēmumi, kas darbojas visu diennakti un bez brīvdienām, tādējādi spēj pastāvīgi noslogot tīklu tuvu jaudas maksimumam. Tie ir, piemēram, datu centri, atsevišķi ražotāji. Šiem un vēl citiem uzņēmumiem patiešām gaidāms izmaksu samazinājums, tomēr nevar apgalvot, ka kopumā reforma vērsta uz ražotāju atbalstu. «Slogs pārdalās no vieniem elektroenerģijas patērētājiem uz otriem. Vieniem ražotājiem izmaksas samazinās, bet citiem – pieaug. Matemātiski rēķinot, OIK izmaksas nemazinās, tās vienkārši pārdalās,» uzskata K. Osis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vēl Vairāk Saules vadīs bijušais Čili Picas vadītājs

Sandra Dieziņa,13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzņēmuma Vēl Vairāk Saules valdes priekšsēdētāju iecelts Andis Osis, liecina Lursoft dati.

Līdz 2009. gadam valdes priekšsēdētaja amatu pildīja Endijs Bērziņš, kurš tagad ir uzņēmuma valdes loceklis un viens no īpašniekiem. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, A. Osis ir līdzīpašnieks divos uzņēmumos SIA Lāsīte CU, kur A. Osim pieder 20% kapitāla daļas un SIA Damakšņi – 50%. Iepriekš A. Osis darbojās kā valdes loceklis SIA Čilija Pizza (Čili Pica). Šo amata pienākumu viņš pildīja no 2006.gada 16.oktobrim līdz 2010.gada 8.janvārim un šā gada 2. jūlijā atkal tika iecelts Čili Picas valdē, bet oktobrī šī uzņēmuma vadība tika nodota tā mātesuzņēmumam Lietuvā Čili Holdings UAB un par vienīgo valdes locekli kļuva holdinga ģenerāldirektors Darjus Masionis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzbrukums Ukrainai izsaucis ne vien starptautiskās sabiedrības nosodījumu, bet arī veicinājis energoresursu cenu pieaugumu; Baltijas valstis gatavas nodrošināt elektroenerģijas sistēmas darbību arī gadījumā, ja negaidīti tiktu atslēgtas no BRELL loka.

Visu energoresursu nākotnes cenu prognozes 24. februārī ir stabili augstākas nekā iepriekš, norāda Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, uzsverot, ka šobrīd arvien vairāk aktualizējas arī fizisko gāzes piegāžu jautājums. Tas, ka sankciju ietekmē gāzes piegādes iespējas no Krievijas varētu samazināties, ir skaidrs, domā K. Osis, aicinot maksimāli izmantot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, kas pastiprinātu Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Gatavi visiem scenārijiem

Gāzes nākotnes cena 24. februārī palielinājās par 40%, pieauga arī naftas cenas, atzīmē K. Osis.

“Šajā gadījumā ilūziju par Krievijas iebrukuma ietekmi uz energoresursu cenu paaugstināšanos vairs nav. Kas attiecas uz Baltijas valstu atvienošanos no tā saucamā BRELL elektroenerģijas loka, jāteic, ka tas ir tehnisks jautājums, tāpēc domāju, ka šajā gadījumā veikt šo procesu ievērojami ātrāk nav iespējams. Par šo jautājumu vajadzēja domāt iepriekš, jo šobrīd mums ir vajadzīgas ātri reaģējošas stacijas, kas tehniski ir liels izaicinājums. Ņemot vērā ģenerācijas jaudu trūkumu, baidos, ka atvienošanās no BRELL loka ātrāk, nekā tas ir iecerēts, nevar tikt īstenota. Situācija, ka Krievija mums atslēdz elektrību, tehniski nav iespējama, un šāds instruments arī nekad nav ticis izmantots. Jebkurā gadījumā ātrāka atslēgšanās no BRELL loka ir liels izaicinājums, mēneša laikā kaut ko izdarīt nevar. Es domāju, ka satraukumam nav pamata, jo Krievija nevar atslēgt Latviju no elektroapgādes, nekaitējot pati sev, taču gāzes piegādes gan šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums,” domā eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomists Roberts Remess norāda, ka «nebūtu īsti labi atcelt samazinātās PVN likmes». Viņš sacīja, ka ieguvums no šo likmju atcelšanas neatsvērs ražotājiem un iedzīvotājiem radušos kopējos zaudējumu apmērus. «Protams, atsevišķām nozarēm šo likmju atcelšana neradīs tik lielus zaudējumus, taču ieguvums no šā pasākuma nebūs tā vērts,» klāstīja ekonomists.

«Nevajag pieļaut iepriekšējās kļūdas,» uzsvēra Remess un piebilda, ka valdības veiktajiem pasākumiem jābūt reāliem un tie noteikti jāizskaidro sabiedrībai, arodbiedrībām, kā arī pašvaldībām.

«Piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes maiņa vistiešākajā veidā ietekmē pašvaldības, kas jau tā pēdējos gados ir iznesušas budžeta konsolidācijas nastu,» teica Remess.

Ekonomists Uldis Osis atzīst, ka valdība nedrīkstētu aiztikt samazinātās PVN likmes. «Ir jāmeklē citas iespējas, kā konsolidēt budžetu,» uzsvēra Osis un piebilda, ka drīzāk vajadzētu samazināt ēnu ekonomiku.

Ekonomists norādīja, ka pašlaik ēnu ekonomika aizņem 30% no kopējās Latvijas ekonomikas, turklāt pēdējos gados tās daļa ir palielinājusies. «Tas ir politisks un ekonomisks noziegums, ka nekas netiek darīts,» pavēstīja Osis un piemetināja - ja veiktu attiecīgus pasākumus, gada laikā varētu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru par pieciem procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējie procesi, kas notiek politikā un ekonomikā, nerada cerību, ka tuvākā pārredzamā nākotnē cilvēki spēs piepildīt sapni par savu dzīvokli, mašīnu un vasaras māju.

«Ja viss turpināsies tā, kā līdz šim, mums draud vismaz desmit zaudēti gadi. Mums būs lēna attīstībā un muļļāšanās,» intervijā Latvijas Avīzei norāda ekonomists Uldis Osis.

Viņš uzsver, ka, Latvijai gandrīz visās pozīcijās Eiropas Savienībā esot pēdējās vietās, līdz Eiropas vidējam labklājības līmenim nekad nenonāksim. «Mēs vienmēr būsim atpalikusi, provinciāla valstiņa, kas nespēj izkulties no savām problēmām. Gaismas tuneļa galā nav,» tā U. Osis.

Kā norāda U. Osis, situācijas uzlabošanās gaidāma vien tad, kad mainīsies politiskās domāšanas virziens. «Ne jau eiro ir svarīgākais, svarīgākais ir labas darbavietas ar izglītotiem cilvēkiem Rīgā un provincēs. Tādēļ jāveic administratīvi teritoriālā reforma. Mēs redzam, ka province nevelk. Ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara, jāmaina,» skaidro ekonomists, piebilstot, ka jāliek uzstādījums – «mēs esam strupceļā, mēs neattīstāmies, ir jāmeklē citas pieejas, cita domāšana, jāizvirza citi mērķi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kapitālisma citadelēs aug municipālo kompāniju svars

Māris Ķirsons,11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 15–20 gadu laikā pasaulē pieaudzis publiskā sektora – valsts un pašvaldības uzņēmumu –, kā arī tajos strādājošo skaits. Šādu kompāniju skaits pieaug ne tikai Rietumeiropā, bet arī ASV un Kanādā

To rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums.

Tajā secināts, ka valsts un pašvaldību organizēta un pārvaldīta uzņēmējdarbība ir ne tikai plaši izplatīta, bet arī populāra, turklāt vairāku Vācijas pilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji pēdējo gadu laikā nonākuši valsts un pašvaldību īpašumā. Pētījuma dati ir pretrunā ar Latvijā pēdējos gadu desmitos pastāvošām doktrīnām par to, ka valsts un pašvaldības nedrīkst sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību vai arī to drīkst darīt tikai tad, kad tiek konstatētas brīvā tirgus nepilnības. Ja arī valsts un jo īpaši pašvaldību uzņēmējdarbība tādās jomās kā elektroenerģija, siltums, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe (slimnīcas), arī lielo infrastruktūras projektu izveide un uzturēšana nevienu nepārsteidz Latvijā, tad ārzemēs municipalitātes nodarbojas arī ar ostu, lidostu biznesu, augstāko izglītību (universitātēm), būvniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, vīnogu audzēšanu, vīna ražošanu un tirdzniecību un pat investē bankās. Latvijā visi valsts un pašvaldības uzņēmumi darbojas kā kapitālsabiedrības, taču, piemēram, Vīnē pašvaldības aktīvu apsaimniekošanu veic departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Strādnieki masveidā un uzstājīgi sāk pieprasīt algu aploksnēs

Jānis Rancāns,11.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie uzņēmēji atzīst, ka strādnieki masveidā un uzstājīgi sāk pieprasīt maksāt algu aploksnēs, sarunā ar db.lv pavēstīja ekonomists Uldis Osis.

Uzņēmēji domā, ka, ja strādnieki algu nesaņems kaut daļēji aploksnēs, tie pametīs Latviju, skaidro U. Osis. Latvijas tautsaimniecībai sekas var būt dramatiskas. Tas nozīmēs tālāku darba vietu zaudēšanu, līdz zināmajām ekonomiskajām un sociālajām konsekvencēm - samazināsies nodokļu ieņēmumi valsts un sociālajā budžetā.

Strādnieki nespēj ar oficiāli saņemto algu nosegt savus ikdienas tēriņus un apmaksāt komunālos rēķinus un kredītus. Tie ir zaudējuši ticību valsts sociālajai sistēmai t. sk., ka saņems normālas un adekvātas pensijas, kuras daļēji jau ir samazinātas (iemaksas 2. līmeņa pensiju sistēmā), turklāt pastāv draudi tās arī tālāk samazināt. Strādniekiem ir arī vispārēja neticība valstij kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Noteikti nevajag steigties, latus vajag uzglabāt. Tas ir saistīts ar zināmām izmaksām, bet tās nav salīdzināmas ar tām izmaksām, kas rastos, ja nu gadītos tāds melnais scenārijs, ka mums kaut kādu iemeslu dēļ ir jāatgriežas pie savas valūtas,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, vai vajag steigties ar Latvijas lata banknošu un monētu fizisku iznīcināšanu uzreiz pēc eiro ieviešanas, sacījis ekonomikas doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis Uldis Osis.

Uz jautājumu, cik liela ir iespēja, ka varētu realizēties tāds scenārijs, kura dēļ Latvijai atkal ir jāatgriežas pie lata, U. Osis atbildējis: «Domāju, ka tāda iespējamība ir mazāka nekā iespējamība, ka šāds scenārijs nerealizēsies. Un tomēr šāda iespēja pastāv.

Pastāv tādēļ, ka eirozonā ir iekšējie sistēmiskie riski. Savukārt šie riski ir saistīti ar eirozonas dalībvalstu nestabilo ekonomisko situāciju. Runa vispirms ir par banku sistēmu vienā lielā kopumā, dienvidvalstīs, ieskaitot Franciju, un arī citās valstīs, arī Lielbritānijā. Mēs redzam, ka arī Latvijā bankas ir ļoti, ļoti piesardzīgas ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc arī lavīnveidīgi pieaug tā sauktie sms kredīti jeb ātrie - tas vēl vairāk sarežģī finanšu situāciju. Tās visas ir tādas pazīmes, kas liecina, ka vajadzētu būt uzmanīgiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Nevienlīdzības šķēres pasaulē veras plašāk; Latvija aizvien «līderos»

Jānis Šķupelis, Inguna Ukenābele,30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PLL uzņēmēji pauduši sašutumu par Rīdzenē notikušajām sarunām

Gunta Kursiša,31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc viesnīcā Rīdzene sarunās izskanējušiem Aināra Šlesera apgalvojumiem, ka partijā uzņēmēji pildījuši «fona» funkciju ne viens vien uzņēmējs sajuties izmantots, svētdien vēstīja LTV raidījum De facto.

Savulaik partijas Par Labu Latviju manfestu parakstīja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, tostarp arī uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Didzis Šmits, Jānis Vilnītis, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis un citi. Kā vadošais ekonomists tika pieaicināts Finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma Konsorts prezidents Uldis Osis, kas uzsver – kustību dibināja, lai būtu organizācija, kas aizstāv uzņēmēju intereses.

«Kustības priekšgalā sākotnēji bija Guntis Belēvičs, uzņēmējs pats būdams. Bet kaut kādā brīdī viņš tika atbīdīts un faktisko vadību īstenībā pārņēma Ainārs Šlesers ar Šķēli. No šī brīža viss sāka transformēties. Arī programma tika atbīdīta. Tā vietā tika radīti vesela virkne dažādu saukļu, kas tika piesaukti atkarībā no situācijas kampaņas laikā, kur faktiski līdz būtībai gandrīz nekur neaizgāja tie, kas uzstājās. Un tā vara faktiski nekāda netika iegūta, un jāsaka – paldies, Dievam!» raidījumam sacīja U. Osis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

«Par labu Latviju» ekonomists: bezdarba līmeņa samazināšanās priekšnosacījums ir stipra valdība

Guna Gleizde,21.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Optimistiskā scenārija gadījumā bezdarba rādītāji iepriekšējo gadu līmenī atgriezīsies pēc četriem vai pieciem gadiem, bet tas būs iespējams vien noteiktu priekšnoteikumu gadījumā, uzskata ekonomists Uldis Osis.

Portālam Apollo viņš norāda, ka pretējā gadījumā bezdarba līmeņa samazināšanās līdz iepriekšējos gados pieredzētajam varētu notikt tikai pēc astoņiem vai desmit gadiem.

Ekonomists skaidro, ka ir vairāki priekšnoteikumi optimistiskajam scenārijam, piemēram, strukturālas reformas Latvijā, lata devalvācija par 25 – 30%, labvēlīgs ārējais tirgus, stabila politiskā situācija pēc Saeimas vēlēšanām un stipra valdība.

Laikraksta Neatkarīgā intervijā ar topošās LPP/LC un TP apvienības līderiem, Ainārs Šlesers (LPP/LC) norāda, ka uzņēmēju kustība Par labu Latviju izvirzījusi U.Osi ekonomiskās programmas koordinēšanai, bet politiskā apvienība grasās ar šo kustību sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai enerģētikas nozares problēmas, visticamāk, neatrisinās.

To DB norāda vairāki nozares pārstāvji un eksperti, uzsverot - maz ticams, ka ministrijas plāns, kuru līdz mēneša beigām plānots papildināt, uzlabos esošo situāciju. Tajā pašā laikā iesaistītās puses atzīst - pozitīvi, ka EM vairs neplāno strauju OIK atcelšanu. Zināms, ka 7. maijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja EM lūgumu pagarināt likumprojekta Par OIK atcelšanu galīgo izpildes gaitu līdz 31. maijam, savukārt 9. maijā Saeimā iesniegti nepieciešamie 34 deputātu paraksti OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei. Parlamentāro izmeklēšanu paredzēts veikt par valsts rīcību, izveidojot Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību normām neatbilstošu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem (AER) un koģenerācijā. Tāpat paredzēts izmeklēt, kāpēc notikusi neatbilstoša un nepietiekama šo sistēmu uzraudzība un kontrole. Atbalstu komisijas izveidei publiski paudis arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai palīdzētu ražotājiem un samazinātu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksas, Ekonomikas ministrija (EM) šo slogu bīda no vieniem pleciem uz otriem

Tā uzskata 12. Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš uzsver, ka EM būtu jāpārskata OIK izsniegto atļauju pamatotība, kas reāli ļautu samazināt izmaksas, jo pašlaik notikusi vien negodīga izmaksu pārdale, no kuras cietīs liela daļa uzņēmumu.

Reformu rezultātā OIK slogs varētu palielināties 53 tūkstošos pieslēguma vietu, kas pieslēgtas 0,4 kilovoltu līnijām vai kopnēm. Šādu secinājumu var izdarīt, balstoties uz EM veiktajiem aprēķiniem, kas parāda, ka, efektīvi nenoslogojot tīklu, izmaksas augs tiem uzņēmumiem, kas izmanto 0,4 kilovoltu līnijas vai kopnes. Latvenergo Regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis gan norāda, ka šie aprēķini nebūt nenozīmē pieaugumu visiem uzņēmumiem, kas izmanto šāda veida pieslēgumus, jo tie atspoguļo vien vidējos rādītājus. «Starp šiem 53 tūkstošiem ir tādi pieslēgumi, kuros izmaksas samazināsies, un tādi, kam tās augs. Kādam pieaugs būtiskāk, bet kādam samazināsies ne tik būtiski. Tas varētu reprezentēt to, kāpēc pieaug vidējās izmaksas,» skaidro K. Ločmelis. Katrs gadījums esot jāskata individuāli. Lai gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis jau iepriekš uzsvēra, ka šāda veida pieslēgumu izmanto lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu, ilgstoši nebija skaidrs, kāds ir reālais šo pieslēgumu skaits. «Saprotams, ka iepriekš nav veikta nekāda analīze. 53 tūkstoši maksās vairāk, lai 1,5 tūkstoši maksātu mazāk. Šāda izmaksu pārdale nav pieļaujama,» uzskata K.Osis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam gatavāki nekā pirms iepriekšējās krīzes. Mēs jau kā sabiedrība esam pieredzējušāki. Tomēr DnB Nord Bankas pētījums liecina, ka sabiedrība ir kļuvusi arī paļāvīgāka un domā, ka gan jau mēs kaut kā visu pārvarēsim, un nākotne iedzīvotājiem šķiet krietni vien pozitīvāka, nekā tas varētu būt faktiski.

Cilvēki ne vienmēr domā par to, kas būs rīt vai parīt. Pirms krīzes arī viss bija ļoti jauki, visi priecājās, kā pieaug iekšzemes kopprodukts (IKP), kā būvējas mājas, un tad nepatikšanas nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm,» uzsakta ekonomists Uldis Osis.

Viņš sacīja, ka pašlaik pasaules ekonomikas drauds ir Ķīnas attīstība. «Pašlaik, iespējams, šāda pati situācija var veidoties Ķīnā. Tagad tur IKP samazinājās par 1%, un visi jau satraucas un sāk diskutēt, vai Ķīnai būs mīkstā vai cietā piezemēšanās. Latviju tas var ietekmēt caur Eiropas Savienību (ES). Tā pati Vācija, Skandināvija ļoti daudz eksportē uz Ķīnu, sākot ar naudu, beidzot ar industriāliem produktiem. Ķīnā ir liels nekustamo īpašumu burbulis. Ja tas plīsīs, Ķīnā var būt kārtīga cietā piezemēšanās. Tam būs slikta ietekme uz visu pasauli, jo līdz šim Austrumāzija bija vienīgais lielais pasaules reģions ar stabilu izaugsmi. Ķīnas un Indijas ekonomika visu vilka uz priekšu. Tādēļ arī Eiropā un Ziemeļamerikā krīze nebija tika dziļa, cik tā varēja būt. Ja šī lielā austrumu tirgus vairs nav, situācija ir ļoti nopietna,» paskaidroja ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru