Uzņēmējs, SIA Pica serviss līdzīpašnieks Aloizs Norkus tiek turēts aizdomās par noziedzīgu nodarījumu. Viņa un SIA Pica serviss otras līdzīpašnieces Montas Magones mantai uzlikts arests, Db.lv apstiprināja SIA Pica serviss mārketinga speciāliste Dita Vasiļjeva.

SIA Pica serviss pieder deviņas picēriju tīkla Čili Pica franšīzes - pa divām picērijām Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī, kā arī pa vienai ēstuvei Ogrē un Valmierā.

«Līdzīpašnieku mantas arests nav saistīts ar uzņēmuma saimniecisko darbību un attīstību. Esošajiem 277 uzņēmuma darbiniekiem visas darba vietas tiek saglabātas,» norādīja Pica serviss pārstāve.

Uzņēmuma rīcībā pašlaik nav informācijas, vai tam varētu tikt atņemtas Čili Pica franšīzes tiesības, pauda, D. Vasiļjeva.

Lēmumi arestēt mantu pieņemti kriminālprocesa ietvaros par SIA Pica serviss izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas radījuši zaudējumus valstij lielā apmērā.

SIA Čilija Pizza atsevisķas funkcijas pārceļ no Latvijas uz tā mātes uzņēmumu Lietuvā – Čili Holdings UAB, pavēstījuši kompānijas pārstāvji.

Čili Holdings UAB ģenerāldirektors Dariuss Masionis norāda, ka picēriju darbība nemainīsies.

Patlaban Rīgā darbojas jau 16 picērijas Čili Pica. Kopumā uzņēmumā Latvijā nodarbinot 450 cilvēkus. Čili Pica Lietuvā darbojas 15 gadus, un Lietuvā ir 45 picērijas. Abās valstīs kopumā ir arī 23 Čili Picas franšīzes picērijas, no kurām deviņas strādā Latvijā. Čili Pica darbojas Latvijā kopš 2001. gada.

Šogad Latvijā atvērtas divas jaunas Čili Pica picērijas – februārī tika atvērta picērija t/c Origo, bet augustā – Čili Pica t/c Riga Plaza. Tāpat veikta picēriju renovācija t/c Galerija Centrs un t/c Alfa.

Zīmola Čili Pica turētāja SIA Čilija Pica turpinās sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodīto franšīzes ņēmēju Liepājā SIA Pica serviss, apstiprina Čilija Pizza pārstāve Jūlija Sergutina-Leitāne.

Viņa norāda, ka sadarbības turpināšanai ir vairāki iemesli. «Uzņēmums Pica serviss vairāk nekā 11 gadu laikā sevi ir apliecinājis kā stabils un augošs uzņēmums, kas ārpus Rīgas ieņem līderpozīcijas ēdināšanas jomā. Tas pārvalda deviņus restorānus un nodrošina darbavietas 300 Liepājas, Jelgavas, Valmieras un citu reģionu iedzīvotājiem.»

Sergutina-Leitāne arī atzīmē, ka laika periodā no 2012.gada līdz 2014.gada 30.jūnijam Pica serviss ir nomaksājis nodokļos valsts budžetā 6,2 miljonus eiro.

«Šo pēdējo divu gadu laikā Pica serviss ir daudz darījusi, lai novērstu nepilnības uzņēmuma grāmatvedības sistēmās, kā arī ieviesusi papildu mehānismus iekšējai kontrolei, lai nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos,» uzsver Čilija Pizza pārstāve.

Šī gada laikā SIA Čilija Pizza plāno paplašināt Čili Pica picēriju tīklu un veikt esošu picēriju rekonstrukciju, kopumā investējot vairāk nekā 300 tūkstošus latu, liecina uzņēmuma paziņojums.

Pagājušo gadu uzņēmums noslēdza ar 6,3 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 5% vairāk nekā 2011.gadā.

Apgrozījuma pieaugumu ir veicinājusi picēriju tīkla Čili Pica attīstība Rīgā, atverot divas jaunas picērijas – t/c Rīga Plaza un t/c Origo, kā arī vairāku picēriju rekonstrukcija un interjera uzlabošana, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Šogad jau ir veikta divu Čili Pica picēriju rekonstrukcija - t/c Mols un Raiņa bulvārī 15.

Ņemot vērā veiktās investīcijas gan jaunu picēriju atvēršanā, gan esošo picēriju rekonstrukcijā, pērno gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem 11 tūkstošu latu apmērā. Savukārt šā gada pirmajos četros mēnešos SIA Čilija Pizza apgrozījums ir audzis par 10%, un tiek plānots gadu noslēgt ar vairāk nekā 15% apgrozījuma pieaugumu, nodrošinot peļņu.

Saistībā ar to, ka beidzas nomas līguma termiņš, kas noslēgts ar SIA Kolonāde par telpu īri Kolonādes kafejnīcas ēkā pie Brīvības pieminekļa, šodien ir restorāna Čili Pica-Kolonade pēdējā darba diena šajā ēkā, informēja SIA Čilija Pizza pārstāve Līga Glāzere.

Viņa arī norādīja, ka Čilija Pizza plāno piedalīties konkursā par tiesībām strādāt Kolonādes kafejnīcas ēkas telpās arī turpmāk, kā arī turpinās strādāt pie sava restorāna tīkla paplašināšanas.

Kā ziņots, kafejnīcas ēkā, kas atrodas līdzās Brīvības pieminekļa laukumam un kuras telpās patlaban darbojas picērija Čili pica, Rīgas pašvaldība plāno konkursa kārtībā piedāvāt iespēju atzītiem pavāriem izveidot plašai auditorijai pieejamu restorānu, kura ēdienkarte atbilstu Latvijas tradīcijām un kultūrai.

Db.lv jau rakstīja, ka Čili Picas vietā pie Laimas pulksteņa veidos latvisku restorānu.

«Ja pārkāpumi pēc Finanšu policijas pārbaudes franšīzes ņēmēja SIA Pica serviss picērijās tiks konstatēti, pieļaujam iespēju pārskatīt franšīzes līgumu un pieņemt atbilstošus lēmumus,» norāda SIA Čilija Pizza mārketinga direktors Artūrs Skadmans.

«Pašlaik Valsts ieņēmumu dienestam (VID) esam pieprasījuši papildus informāciju par pārbaudi pie franšīzes ņēmēja SIA Pica serviss un gaidām atbildi. Attiecīgi nepieņemsim pārsteidzīgus lēmumus, un mums nav iemesla atzīt kādu par vainīgu tikai uz publisku izskanējušas informācijas pamata bez pierādījumiem un oficiāla slēdziena,» uzsver Čilija Pizza mārketinga direktors.

Jau vēstīts, ka aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā pagājušajā nedēļā Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju. Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi. Barons Bumbier's pievienotās vērtības nodoklis (PVN) bija pierēķināts burkānu sulai un kafijai, bet par saldo ēdienu un kafiju ailītes ar šo nodokli nebija. Arī Rietumu centrā par pankūkām un kafiju Ls 1,96 vērtībā čeks bija bez PVN. Čeki ar un bez PVN tika izsniegti arī trešajā eksperimentam izvēlētajā vietā - Salas lielveikalā. Salīdzinājumam žurnālisti veica pirkumu arī Čili picērijās Rīgā, kur visos gadījumos dažādās vietās tika saņemti tikai oficiāli čeki ar PVN. Savukārt Liepājā eksperiments tika veikts atkārtoti un situācija bija tāda pati kā pirmajā dienā.

Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu Nekā Personīga pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, Nekā Personīga žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Restorānu tīkla «Vairāk saules» pastarpināto īpašnieku AS «VVS Holding» padomes loceklis un zvērināts advokāts Jānis Ešenvalds uzskata, ka «Vairāk saules» lietā pārkāpta viņa advokāta imunitāte.

Ešenvalds aģentūru LETA informēja, ka ir vērsies pie procesa virzītāja «Vairāk saules» lietā saistībā ar viņa mobilā telefona, iespējams, pretlikumīgo izņemšanu kratīšanas laikā. Viņš norādīja, ka Kriminālprocesa 122.pants paredz advokāta imunitāti, tostarp, liedzot izņemt viņa sakaru līdzekļus.

Jurists skaidroja, ka atbilstoši likuma normām viņam atbildi no procesa virzītāja vajadzēja saņemt trīs dienu laikā, taču atbilde neesot saņemta, tādēļ viņš plāno vērsties prokuratūrā ar sūdzību. Ešenvalds pieļāva, ka lietā viņam piemērots liecinieka statuss. Izņemot mobilo telefonu, citi sakaru līdzekļi viņam neesot izņemti.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZAP pagājušajā nedēļā saņemts Ešenvalda iesniegums, kurā aprakstīta situācija lietā. Rīt, 19.jūnijā, ir paredzēta ZAP sēdē, kurā tiks izskatīts šis iesniegums un balsots par vēstules nosūtīšanu Valsts policijai (VP) ar lūgumu pievērst uzmanību advokātu imunitātes jautājumam.

No SIA Čilija Pizza valdes priekšsēdētājas amata atsaukta Vilija Zapalskieni un valdes locekle Iveta Voltnere, liecina Lursoft dati.

Kopš šīs nedēļas vidus uzņēmuma valdē iecelti divi valdes locekļi – Jānis Zablovskis un lietuvietis Dainis Kalina.

J. Zablovskis ir arī SIA ZZ projects kapitāldaļu turētājs un valdes loceklis, kā arī SIA Aksor Legal Group valdes priekšsēdētājs.

2001. gadā reģistrētā SIA Čilija Pizza pērn apgrozīja 6,287 milj. Ls, gadu noslēdzot ar 11,120 tūkst. Ls zaudējumiem. 2012. gadā uzņēmumā tika nodarbināti 405 darbinieki.

Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gada laikā SIA Čilija Pizza plāno paplašināt Čili Pica picēriju tīklu un veikt esošu picēriju rekonstrukciju, kopumā investējot vairāk nekā 300 tūkstošus latu. Šogad jau ir veikta divu Čili Pica picēriju rekonstrukcija - t/c Mols un Raiņa bulvārī 15.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Čili pica apsaimniekotājs Čilija Pizza pagājušajā gadā strādāja ar 7,139 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,3% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 16 877 eiro, pretēji 313 351 eiro zaudējumiem 2015.gadā, liecina Firmas.lv publiskotais uzņēmuma gada pārskats.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka pērn kompānijas restorānu tīklā saglabājās 14 picērijas, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš. Taču 2016.gada 22.jūnijā uz laiku tika slēgta uzņēmuma picērija tirdzniecības centrā Domina saistībā ar tirdzniecības centra Domina daļas rekonstrukciju, kurā bija izvietota Čili pica picērija. Picērijas slēgšana uz laiku tirdzniecības centrā Domina bija galvenais kompānijas ieņēmumu krituma iemesls iepriekšējā gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Čilija Pizza vadība norāda, ka šogad plānots turpināt attīstīt Čili pica restorānu tīklu. To apliecina arī jaunas koncepcijas Čili Pizza atvēršana tirdzniecības centrā Domina šogad 13.martā. Tāpat kompānija ir noslēgusi arī jaunu telpu nomas līgumu ar tirdzniecības centru Spice Home, kur šogad iecerēts atvērt jaunu picēriju.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi Lietuvas "Čili Holdings" uzņēmumu SIA "Čilija Pizza", kurai iepriekš Latvijā piederēja restorāni "Čili pica", par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Alvis Marga.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram līdz 2020.gada 21.decembrim.

Maksātnespējas process "Čilija Pizza" pasludināts otrdien, 17.novembrī.

Jau zinots, ka šogad 7.februārī kompānijai "Čilija Pizza" tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, taču, ņemot vērā, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums, 2020.gada 18.maijā lieta tika izbeigta.

Izbeigts Čili pica īpašnieka tiesiskās aizsardzības process 

Izbeigts SIA "Čilija pizza" tiesiskās aizsardzības process, kas ierosināts šā gada februārī,...

Līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa lietas izbeigšanu Latvijā tika slēgti visi "Čilija Pizza" piederošie restorāni "Čili pica".

Pašlaik tirgū darbojas franšīzes turētājam "Tiamo grupa" piederošās picērijas Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Jūrmalā.

Tiamo grupa atver otru Čili Pizza Rīgā 

Liepājas ēdināšanas un viesmīlības uzņēmums SIA “Tiamo grupa” atvēris otru “Čili Pizza”picēriju...

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Čilija Pizza" šogad 7.novembrī bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 847 935 eiro apmērā.

"Čilija Pizza" 2018.gada un arī 2019.gada finanšu rezultāti līdz šim nav publiskoti, savukārt 2017.gadā "Čilija Pizza" strādāja ar 6,924 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi pieauga par 65,7% un bija 263 220 eiro.

Kompānija "Čilija Pizza" reģistrēta 2001.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,428 miljoni eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Lietuvā reģistrētā holdingkompānija "Čili Holdings", bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Lins Tads Kaross.

Aizdomās par iespējamu kukuļdošanu Lietuvas varasiestādes aizturējušas restorānu tīkla Cili Holdings valdes priekšsēdētāju un kompānijas LTk Capital īpašnieku Tadu Karusu, kā arī grupas finansistu, vēsta Lietuvas plašsaziņas līdzekļi.

Aizturētie esot piedāvājuši maksātnespējas administratoram kukuli vairāk nekā 30 tūkstošu litu (aptuveni seši tūkstoši latu) apmērā, lai administrators pieņemtu lēmumus kompānijas interesēs.

Lietuvas varasiestādes uzsākušas pirmstiesas izmeklēšanu.

Lietuvas uzņēmuma Cili Holdings meitas uzņēmums SIA Čilija Pizza vada 15 picērijas Rīgā, savukārt uz franšīzes līguma darbojas deviņas Čili Pica picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Siguldā, Valmierā un Daugavpilī.

Db.lv jau vēstīja, ka jūnija sākumā Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nebija nekāda sakara.

Pērn saruka SIA Čilija Pizza apgrozījums un ievērojami pieauga zaudējumi, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmums pērn cieta zaudējumus 466 757 eiro apmērā, bet 2013.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 39 946 eiro. Par 12% pērn saruka uzņēmuma apgrozījums - no 8,91 miljona eiro 2013.gadā līdz 7,82 miljoniem eiro 2014.gadā.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā uzņēmums turpināja attīstīt zīmola Čili pica tīklu, veicot rekonstrukcijas un interjera uzlabošanu. Tāpat tika slēgtas divas nerentablas Čili pica ēdināšanas vietas.

Kopumā Čili pica tīkla attīstībā pērn ieguldīts 655 031 eiro.

Pērn ciestie zaudējumi skaidrojami ar tūristu plūsmas samazināšanos saistībā ar politiskajiem notikumiem Eiropā un pasaulē, kā arī ar konkurences palielināšanos ēdināšanas pakalpojumu biznesā, norādīts vadības ziņojumā.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes – restorāns Barons Bumbier's un Čili pica otrdien atsākušas savu darbību, portālu Db.lv informēja SIA Pica serviss pārstāve Dita Vasiļjeva. SIA Čilija Pizza mārketinga direktors Artūrs Skadmans norāda, ka tas nekādi neietekmēja un neietekmēs pārējo picēriju darbību Latvijā.

Jau vēstīts, ka pirmdien, 4, jūnijā, Liepājā dienas vidū pēkšņi tika slēgtas SIA Pica serviss apsaimniekotās sabiedriskās ēdināšanas iestādes restorāns Barons Bumbier's un Čili pica.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes tika slēgtas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) finanšu policijas kriminālprocesuālu darbību dēļ, Db.lv apstiprināja VID Sabiedrisko attiecību daļā. Nedz SIA Pica serviss, nedz VID pārstāvji Db.lv pēkšņās ēdināšanas iestāžu slēgšanas iemeslus nekomentēja. A. Skadmans norādīja, ka patlaban nav plašākas informācijas par veiktās pārvaldes rezultātiem, bet, tiklīdz tā tiks saņemta, par to tiks informēta arī sabiedrība.

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Investējot 125 tūkstošus eiro, tirdzniecības centrā Spice Home šonedēļ atvērta picērija. 318 kvadrātmetru platībā izvietotā Čili pica ir pirmais ātrās ēdināšanas uzņēmums t/c Spice Home, kas spēs apkalpot lielu skaitu apmeklētāju – vienlaikus līdz pat simts cilvēkiem.

Tirdzniecības centrā var iegādāties mājlietas, mēbeles, hobiju preces un saņemt finanšu pakalpojumus. Tā kā pircēji pavada daudz laika iepērkoties, iepriekšējos gados veiktajās klientu aptaujās saņemti ierosinājumi Spice Home iekārtot restorānu.

Rezultātā Spice vadība kopā ar ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Čili pica apsaimniekotāju Čilija Pizza tirdzniecības centra 2. stāvā izveidojusi jaunu restorānu. Šī ir piecpadsmitā Čili pica Latvijā.

Atverot ātrās ēdināšanas restorānu, vēl viena no mērķauditorijām ir tuvējo biroju darbinieki. Tiks piedāvāta arī Čili-Take Away koncepcija jeb picas līdzņemšanai.

Restorānu tīkls Vairāk saules trešdien, 27.jūnijā, pie Rīgas apgabaltiesas rīkos atbalsta akciju aizturētajam IT speciālistam Edgaram Štrombergam, informēja uzņēmumā.

Šajā dienā tiesa paredzējusi atkārtoti izvērtēt E.Štrombergam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

«Edgara Štromberga atrašanās apcietinājumā ir absurda un nepamatota. Viņš ir godīgs, labsirdīgs un izpalīdzīgs cilvēks. Mēs tiešām ceram, ka tiesa pēc būtības izvērtēs gan notikušā apstākļus, gan pārspīlēto kriminālpolicijas rīcību. Paļaujamies uz Apgabaltiesas tiesnešu kompetenci un profesionalitāti, kas vainagosies ar nepamatoti apcietinātā Edgara atbrīvošanu. Aicinu visus, kas kaut nedaudz pazīst šo draudzīgo un izpalīdzīgo cilvēku, trešdien kopīgā akcijā viņu atbalstīt. Nepalieciet malā, jo Edgars nav pelnījis ne mirkli atrasties apcietinājumā,» uzskata Vairāk Saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

«Čili Pica» picēriju tīkla īpašnieks SIA «Čilija Pizza» 2018.gada sākumā veicis stratēģijas izmaiņas picēriju portfelī, un pieņemts lēmums optimizēt un uzlabot picēriju darbību, liecina informācija Lursoft Klientu portfelī.

Šī iemesla dēļ gada sākumā slēgta picērija TC Mols, un to 2019.gadā aizstās jauna picērija topošajā tirdzniecības centrā Akropolis. Tāpat arī iepriekš TC Galerija Centrs esošā picērija aizstāta ar picēriju tirdzniecības centrā Galerija Rīga, bet tirdzniecības centra Damme picērija tiks slēgta un aizstāta ar picēriju Imantas mazumtirdzniecības parkā.

Galvenais arguments šāda veida stratēģijai ir jaunizveidotā «Čili Pica» koncepta potenciāls, ar kuru plānots divkāršot uzņēmuma izaugsmi. Stratēģija jau izmantota picērijā tirdzniecības centrā Domina, kā arī visos jaunākajos projektos Lietuvā, paredzot, ka tas nesīs labus rezultātus un bijis galvenais Čili Grupas izaugsmes virzītājspēks pēdējos 3 gados.

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā “Balticovo” 10. jūnijā Iecavā iepazīstināja ar savu jaunāko starpnozaru ilgtspējas iniciatīvu – pašpatēriņa saules enerģijas parkā ielaisto 100 aitu ganāmpulku un saules ganībām (pasaulē pazīstamas kā solar grazing).

Notika arī diskusija “Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā”, kur kopā ar enerģētikas un lauksaimniecības nozares ekspertiem diskutēja par aitkopības un enerģētikas nozaru sadarbības pirmo pieredzi un iespējām Latvijā. Lai gan visā pasaulē saules ganības jau ir apliecinājušas savu efektivitāti un ilgtspēju, Latvijā šī pieredze vēl joprojām netiek plaši izmantota. Kamēr citur pasaulē aitas ganās saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles uzturēšanu un palīdzot efektīvāk izmantot zemes platību, Latvijas lauksaimnieki un enerģētikas speciālisti vēl tikai sāk apzināt šī risinājuma sniegtās iespējas un izaicinājumus.

Diskusijā piedalījās Guntis Gūtmanis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes (LOSP) priekšsēdētājs, Dmitrijs Bortņikovs, Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) valdes priekšsēdētājs, Egīls Rušiņš, ZS "Bitāni" īpašnieks, Edmunds Garančs, "European Energy Latvia" ietekmes uz vidi novērtējumu eksperts un asociācijas “Saules enerģija Latvijai” biedrs, Kristaps Dīriņš, SIA “PRO MC” vadītājs (“AJ Power” uzņēmumu grupa), Toms Auškāps, AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības vadītājs.

Foto: www.autarco.com

Pirms veicat izvēli par to, vai jūsu īpašumam nepieciešami saules paneļi, ir svarīgi apzināt to plusus un mīnusus. Lai palīdzētu pieņem Jums lēmumu, esam apkopojuši dažus no tiem.

Priekšrocības:

1. Samaziniet elektrības rēķinu izmaksas

Visplašāk zināmā saules paneļu priekšrocība ir tā, ka tie samazinās jūsu elektrības rēķinu izmaksas. Ražojot savu enerģiju caur sauli, jūs galu galā iegādāsieties mazāk enerģijas no tīkla. Tā kā saules enerģija ir atjaunojama un bez maksas, tas nozīmē, ka jums nebūs jāmaksā par enerģiju, ko saražojat, izmantojot saules paneļus.

2. Palieliniet sava īpašuma vērtību

Saules paneļu uzstādīšana savā īpašumā palielinās tā vērtību. Īpašumi, kuriem ir saules paneļi, būs vērtīgāki par tie, kuriem nav. Tas ir tāpēc, ka viens īpašums ir pilnībā atkarīgs no tīkla, bet otrs pats spēj ražot enerģiju. Saules paneļiem ir augstas sākotnējās izmaksas un tos var uzskatīt par lielisku ieguldījumu līdzekli.

Rīgas apgabaltiesa 27.jūnijā atstāja spēkā drošības līdzekli – apcietinājumu, restorānu tīkla «Vairāk saules» informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam Edgaram Štrombergam.

IT speciālista aizstāvis Mareks Halturins medijiem norādīja, ka pirmās instances tiesā, skatot drošības līdzekli, netika prasīts piemērot drošības līdzekli - drošības naudu, tādēļ arī šodien to nevarēja prasīt. Viņš gan piebilda, ka tiesai tika pieteikts lūgums piemērot drošības naudu 10 000 - 30 000 eiro apmērā. Tāpat viņš norādīja, ka tiesa neņēma vērā faktu, ka par Štrombergu ir gatavi galvot vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki. Halturins uzsvēra, ka, viņa ieskatā, apsūdzība ir nepamatota. Viņš piebilda, ka Štrombergs neatzīst savu vainu.

Štrombergam piemērotais drošības līdzeklis tiesai būs jāpārskata pēc diviem mēnešiem, skaidroja aizstāvis.Sēdes laikā pie apgabaltiesas ēkas norisinājās Štrombergam veltīta atbalsta akcija, kurā piedalījās restorāna «Vairāk saules» darbinieki, kā arī citi aktīvisti. Aģentūra LETA novēroja, ka akciju apmeklēja apmēram 60 cilvēku. Halturins aģentūrai LETA iepriekš atklāja, ka tiesa Štrombergam apcietinājumu piemēroja, jo tās ieskatā viņš varētu traucēt izmeklēšanas gaitu.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.