Divkārtēja PVN samazināšana tūrisma nozarei būtu taisnīga, taču nodokļu izmaiņas aicina skatīt plašākā kontekstā.
Strauji pacēla, strauji samazina — pat nesagaidot Finanšu ministrijas aprēķinus, jautājums par PVN samazināšanu viesnīcu pakalpojumiem ceturtdien jau tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Eksperti uzsver: šāda labvēlība būtu tikai loģiska, jo tūrisma nozare pēc būtības ir eksports, taču tā nebūt nav vienīgā joma, kur nodokļu slogs ir nesamērīgs.
Zaudēti miljoni
Patlaban viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērota standarta PVN likme — 21%, to piedāvā samazināt līdz 10%. Nozares pārstāvji, aizstāvot šo ieceri, uzsver, ka augstākas nodokļu likmes dēļ Latvija zaudē pozīcijas kaimiņvalstīm, kur viesnīcas tradicionāli bauda labvēlīgāku nodokļu režīmu.
Pēc Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidenta Jāņa Nagļa sniegtajiem datiem, pēc PVN likmes palielināšanas Latvija zaudēja vismaz vienu miljonu latu ieņēmumu no konferenču tūrisma. Turklāt nozare pildot arī sociālo funkciju, nodarbinot daudz mazkvalificēta darbaspēka. Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa kā argumentu likmes samazināšanai iepriekš minēja arī aktīvas tūrisma veicināšanas kampaņas, piemēram, Live Riga, kas nozarei liek sasparoties un domāt par jaunu darbinieku pieņemšanu.
Darbotos kā subsīdija
Parasti galvenais arguments pret samazinātām likmēm ir, ka šīs nozares iegūst privilēģijas uz pārējo nozaru fona, taču tūrisma gadījumā tas tā nav, spriež Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Izmantojot samazinātās likmes priekšrocības, papildu apgrozījums tiktu panākts, palielinot pieprasījumu no ārvalstu klientu puses, kas tajā pašā laikā nekādi neietekmētu pieprasījumu pēc citu nozaru precēm un pakalpojumiem, kuru uzņēmēji maksā PVN pamatlikmi, skaidro eksperts. Līdz ar to mazāko PVN šajā gadījumā var uzskatīt kā legālu eksporta subsīdiju, savukārt budžeta ieņēmumi, atvieglojot nozarei nodokļu slogu, varētu pat būtiski nesamazināties, jo pieaugs kopējais apgrozījums.
Finanšu ministrijas pārstāvji gan bilst, ka pagaidām «nav skaidrs, uz kā balstās pieņēmumi par nozares izaugsmi PVN samazināšanas gadījumā». Sīkākus aprēķinus par nodokļu izmaiņas ietekmi uz budžetu FM sola pēc pāris nedēļām.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis atgādina, ka samazināta PVN likme viesnīcām darbojas vairumā ES dalībvalstu, tajā skaitā Igaunijā, kur tūristu mītnēm tiek piemērots PVN 9% apmērā.
Taču, lai gan nodokļa samazināšana viesnīcām ir atbalstāma, tas nerisina problēmu kā tādu, spriež ekonomists Uldis Osis: daudz lielākas grūtības biznesam rada augsts iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodoklis. «Būtu jāpārstrukturē sistēma kā tāda — samazinot nodokli no ienākumiem un vienlaikus palielinot mājokļa nodokli. Tādā veidā zaudētu aktualitāti jautājums par PVN samazināšanu arī citām nozarēm,» iesaka U.Osis.
Stratēģija top
Līdzīgās domās ir arī Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris: ekonomikas lejupslīdes apstākļos jebkura nodokļa samazināšana ir apsveicama, taču šajā gadījumā lēmums drīzāk esot politiska vienošanās nekā mērķtiecīgs solis nodokļu sistēmas uzlabošanā. «Ekonomiskā situācija prasa daudz dziļāku skatu uz nodokļiem un nodokļu likumu paketi,» bilst O.Kehris. «Patlaban tā ir tāda ledus uzlaušana, kas gan vēl neliecina par pavasari.»
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle saka: PVN paaugstināšana viesnīcām bija kļūda un tā ir jālabo, vienlaikus neaizmirstot par nepieciešamību beidzot izstrādāt skaidru nodokļu politikas virzību turpmākajiem gadiem.
FM pie šādām pamatnostādnēm strādā, apliecina FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Dāvids Tauriņš. Pēc viņa teiktā, FM ir uzzīmējusi nodokļu politikas virzību nākamajiem pieciem sešiem gadiem, pēc kuras jāseko arī konkrētam pasākumu plānam. Dokuments vēl līdz galam neesot gatavs, taču FM tā apspriešanā sola iesaistīt arī sociālos partnerus. Kā uzsver D.Tauriņš, atsevišķus nodokļus stratēģija piedāvās arī samazināt, ļaujot noprast, ka tie varētu būt saistīti ar darbaspēku.