Tāpat kā pelēkā ekonomika, arī pelēkā politika Latvijā ir ļoti stabila, atzīst ekonomists Uldis Osis.

Pēc viņa teiktā, Latvijas politiskā situācija, neskatoties uz valdības izveidošanu, ir nestabila, un tas nenāk par labu pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

Osis piekrita, ka pēdējie notikumi ap koalīcijas veidošanas procesu bija ļoti problemātiski. Šī politiskā nestabilitāte ir jāvērtē gan ilgtermiņā, gan īstermiņā. «Īstermiņā ļoti negatīvu iespaidu var atstāt nenoteiktība, kas valda, un nestabilitāte, jo pašlaik pasaulē ir iespējama vēl viena recesija. Tas ir līdzvērtīgi tam, ja vētras laikā uz kuģa ir sašķēlusies komanda – vieni saka, ka jābrauc pa labi, otri – pa kreisi, trešie – jāizmet enkurs, bet ceturtie mudina kāpt glābšanas laivās. Beigās nekas labs tur nevar sanākt. Tādēļ tagad valdošā nestabilitāte ir vērtējama kā nopietns drauds,» pastāstīja ekonomists un atzina, ka cerēt uz to, ka, iestājoties recesijai, viss risināsies pats no sevis, būtu ļoti naivi. «Tas ir liels izaicinājums arī ļoti pieredzējušai un profesionālai valdībai,» piebilda Osis.

Kustības Par Labu Latviju (PLL) aktīvista Ulda Oša uzņēmums Konsorts no valsts saņems 12 000 latu, lai izpētītu Sēnītes ceļa projekta «ietekmi uz valsts budžetu», kamēr PLL, kuras ekonomisko programmu izstrādā U. Osis, jau publiski paudusi atbalstu šī 130 miljoni latu vērtā projekta ātrākai virzībai.

Tas, ka U. Osis vada partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) priekšvēlēšanu ekonomiskās programmas izstrādi, raisījis jautājumu, cik objektīvs varētu būt Konsorta sniegtais izvērtējums. PLL aktīvi atbalsta privātās un publiskās partnerības (PPP) projektu īstenošanu, kas plānots arī Sēnīte-Rīga ceļaposma izbūvē. To savukārt liedz Latvijas vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Satiksmes ministrijas, kas ir valsts interešu pārstāvis Latvijas Valsts ceļos, valsts sekretārs Anrijs Matīss DB sola, ka ministrijas vadība prasīs no uzņēmuma skaidrojumu par šo noslēgto līgumu. «Mēs noteikti pārbaudīsim šīs bažas par līguma lietderību un nepieciešamību,» solīja A. Matīss. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Valsts ceļi kā kapitālsabiedrība lēmumus par šādu līgumu slēgšanu pieņem neatkarīgi un Satiksmes ministrija nav bijusi informēta par šo konkrēto gadījumu.

Amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem, jo neprofesionālas valsts pārvaldes dēļ Latvija dažādos projektos zaudē miljoniem latu, norāda ekonomists Uldis Osis.

«Vienam no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorenam Bafetam, kurš ir biržas spekulants, bieži vien jautā, kāds ir viņa noslēpums, kā nopelnīt tik daudz naudas. Viņa atbilde ir – galvenais talants ir naudu nezaudēt. Ja jūs iemācīsieties nezaudēt naudu, jūs būsiet miljonāri un miljardieri,» pastāstīja ekonomists.

Viņš uzsvēra, ka Latvija zaudē naudu, jo valsts pārvaldē trūkst profesionāļu. «Tādēļ es arī visu laiku velku uz to, ka tajos amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem. Ļoti lielas rezerves ir tieši tajā, lai naudu izmantotu racionāli. Rezultāts varbūt nebūs redzams jau viena gada laikā. Tomēr, ja mēs paskatāmies, cik daudz naudas tiek zaudēts neprofesionālisma dēļ, paliek baisi,» sacīja Osis.

Valsts sniegtais galvojums uzņēmuma Liepājas metalurgs kredītam izskatās pēc vieglprātīga un netālredzīga lēmuma, un valstij savulaik būtu bijusi jāveic ļoti rūpīga izpēte pirms šāda lēmuma pieņemšanas, uzskata ekonomists Uldis Osis.

Sarunā ar Latvijas Radio ekonomists norādīja, ka tas, kādā veidā tas ir noticis, izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini. Viņš skaidroja, ka ir būtiski skatīties, ko un kādā veidā valsts galvo. «Ja taisnība ir tas, ka lēmums par galvojumu pieņemts faktiski Saeimā, tad tas drīzāk ir absurda variants. Jo par tādām summām, par kādām šis galvojums tika piešķirts, notiek ļoti rūpīga izpēte, sākot no uzņēmuma ekonomiski pamatota biznesa plāna,» sacīja U. Osis.

Tāpat U. Osis vērsa uzmanību uz lēmuma pieņemšanas procedūrām – kas un kādā veidā pieņēma lēmumus, kas kuram atskaitās, kas un ko kontrolē. Spriežot no medijos pieejamās informācijas, tas neesot analizēts, uzsvēra ekonomists. «Tas izskatās ļoti vieglprātīgs, netālredzīgs lēmums,» atzīmēja U. Osis.

Lai ekonomika sāktu atdzīvoties, ir jānoraksta nereālie aktīvi un pasīvi, lai vēl palikušo reālo aktīvu daļu varētu likt atkal apgrozībā un tādējādi atdzīvinātu tirgu, intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka ekonomists Uldis Osis.

«Lai cik nepatīkami skan, risinājums situācijai, kādā esam nonākuši, ir maksātnespēja daudzām privātpersonām un uzņēmumiem un bankroti. Tas ir vienīgais veids, kā daudzmaz ātri izkļūt no krīzes, un valsts budžets tiešā veidā tur neko daudz nevar palīdzēt,» tā ekonomists. Viņš uzskata, ka, raugoties no kopējās tautsaimniecības ainas skatpunkta, budžeta loma pašlaik tiek pārspīlēta, bet netiek novērtēta citu instrumentu loma un ietekme. «Daudz lielāka nozīme ir parādu aktīviem, neatdotajiem kredītiem. Izsniegtie kredīti kopumā vairākkārt pārsniedz visus budžeta deficīta apjomus. Ilgtermiņā, ja nekas netiks darīts, tieši šīm kredītsaistībām būs daudz lielāka bremzējošā ietekme uz ekonomisko attīstību nekā budžeta deficītam nākamajos gados,» saka U. Osis.

«Atļaušos būt cinisks un teikt, tas pat ir labi, ka no Latvijas daudzi aizbraukuši, jo daļa no aizbraucējiem - protams, ne jau visi - paliekot Latvijā, tikai būtu papildinājuši mūsu valsts bezdarbnieku rindas, prasījuši valsts un pašvaldību atbalstu, tērējuši valsts finanšu līdzekļus,» intervijā laikrakstam Diena sacījis uzņēmējs un ekonomists Uldis Osis.

«Bezdarbnieku skaits mūsu valstī tad būtu daudz augstāks, un Latvijai būtu vajadzīgs ļoti apjomīgs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, lai sabalansētu ekonomiku,» viņš skaidrojis.

«Cilvēks vienmēr skatās, kur labāk - Latvijā, Lielbritānijā vai kādā citā valstī. Svarīga ir situācija darba tirgū, kā arī sociālās garantijas, pat bezdarbnieka pabalsta lielums un saņemšanas nosacījumi. Nenoliedzami algas ir ļoti svarīgs faktors. Ja algas Latvijā pieaugs radikāli, daļa aizbraukušo tiešām atgriezīsies, bet nevar domāt tā, ka, ja algas divkāršosies, visi aizbraucēji tūlīt kāps lidmašīnās un reemigrēs uz mūsu valsti,» norādījis ekonomists.

Varbūtība tam, vai nākamgad piepildīsies valdības prognozētais Latvijas ekonomikas attīstības scenārijs, ir 50:50, Db pauda ekonomists Uldis Osis. Viņš uzskata, ka Latvijai 2010. gads būs tikpat smags, cik šis. «Ir zīmes, ka varētu īstenoties B jeb šoka scenārijs,» U. Osis šodien teica Latvijas biznesa vadības ekspertu kongresā.

Scenārijs A ir tas, ko īstermiņā prognozē pašreizējā valdība: ārējā vide turpina uzlaboties; notiek iekšējā devalvācija; ir pozitīva tirdzniecības bilance; tiek turpinātas programmas ar starptautiskajiem donoriem; 2010.-2011. gadā ekonomika stabilizējas un 2012. gadā sākas IKP pieaugums; notiek lēna parādu absorbcija.

Runājot par turpmāko ekonomikas attīstību pasaulē, U. Osis teica, ka saskaņā ar Kondratjeva «garo viļņu» teoriju ekonomikas krīze pasaulē ir aizsākusies jau 1970-os gados un 2008.-2010. gads varētu būt tās zemākais punkts. «Nākamajos 20-30 gados vajadzētu sekot izaugsmei. Tas būs radikāli jauns etaps gan ekonomikā, gan sabiedrībā kopumā.»

Pie Latvijas Nacionālās operas ēkas atklāts Latvijas Arhitektūras informācijas centrs (LAIC), kas atradīsies eksperimentālā ēkā OSIS.

OSIS māja pēc arhitektu biroja Arhiidea pasūtījuma izgatavota guļbaļķu ražotnē Dores fabrika.

Mājai ir iecerēta kā dzīvības pilna telpa, kurā plašākai sabiedrībai būs iespēja risināt sarunu par tādām vērtībām kā māja, vide, pilsēta. Tai būtu jākļūst par arhitektūras un dizaina platformu ar mērķi parādīt labākos industrijas piemērus, dalīties zināšanās un pieredzē.

«Jaunā māja ir inovatīvs un eksperimentāls projekts. Tas ir mēģinājums apvienot statņu mājas projektu ar guļbūves elementiem,» sacīja Dores fabrikas valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis. Viņš pieļauj, ka šī māja varētu būt pirmais šāda veida eksperiments koka māju būvniecībā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Lai eksperiments izdotos, bija nepieciešama ļoti cieša sadarbība starp arhitektiem un mājas ražotāju

Nākamajā apkures sezonā sagaidāms, ka "Rīgas siltuma" (RS) siltumenerģijas tarifi vēl augs, intervijā TV3 pirmdien teica RS valdes loceklis Uģis Osis.

Viņš atgādināja, ka 15.augustā stāsies spēkā jaunākais RS tarifs, kurā maksa par siltumenerģiju pieaugs par aptuveni 15%. Tomēr uzņēmuma pārstāvis atzina, ka ar šo tarifu pieaugums varētu neapstāties un sagaidāms vēl krietni lielāks kāpums pēc tam, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija būs izvērtējusi "Latvenergo" iesniegto tarifu projektu, kas savukārt tālāk ietekmēs RS tarifus.

U.Osis mudināja gan individuālā, gan māju līmenī veikt siltumenerģijas taupīšanas pasākumus, kurus vēl nav nokavēts īstenot.

Rēķinoties, ka nākamajā apkures sezonā tomēr augs patērētāju parādi par siltumu, tiek sludināti arī konkursi par RS kreditēšanu, lai nodrošinātu finanšu pietiekamību, piebilda U.Osis.

Pašreizējie procesi, kas notiek politikā un ekonomikā, nerada cerību, ka tuvākā pārredzamā nākotnē cilvēki spēs piepildīt sapni par savu dzīvokli, mašīnu un vasaras māju.

«Ja viss turpināsies tā, kā līdz šim, mums draud vismaz desmit zaudēti gadi. Mums būs lēna attīstībā un muļļāšanās,» intervijā Latvijas Avīzei norāda ekonomists Uldis Osis.

Viņš uzsver, ka, Latvijai gandrīz visās pozīcijās Eiropas Savienībā esot pēdējās vietās, līdz Eiropas vidējam labklājības līmenim nekad nenonāksim. «Mēs vienmēr būsim atpalikusi, provinciāla valstiņa, kas nespēj izkulties no savām problēmām. Gaismas tuneļa galā nav,» tā U. Osis.

Kā norāda U. Osis, situācijas uzlabošanās gaidāma vien tad, kad mainīsies politiskās domāšanas virziens. «Ne jau eiro ir svarīgākais, svarīgākais ir labas darbavietas ar izglītotiem cilvēkiem Rīgā un provincēs. Tādēļ jāveic administratīvi teritoriālā reforma. Mēs redzam, ka province nevelk. Ir skaidrs, ka kaut kas ir jādara, jāmaina,» skaidro ekonomists, piebilstot, ka jāliek uzstādījums – «mēs esam strupceļā, mēs neattīstāmies, ir jāmeklē citas pieejas, cita domāšana, jāizvirza citi mērķi».

«Noteikti nevajag steigties, latus vajag uzglabāt. Tas ir saistīts ar zināmām izmaksām, bet tās nav salīdzināmas ar tām izmaksām, kas rastos, ja nu gadītos tāds melnais scenārijs, ka mums kaut kādu iemeslu dēļ ir jāatgriežas pie savas valūtas,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, vai vajag steigties ar Latvijas lata banknošu un monētu fizisku iznīcināšanu uzreiz pēc eiro ieviešanas, sacījis ekonomikas doktors, profesors, LZA korespondētājloceklis Uldis Osis.

Uz jautājumu, cik liela ir iespēja, ka varētu realizēties tāds scenārijs, kura dēļ Latvijai atkal ir jāatgriežas pie lata, U. Osis atbildējis: «Domāju, ka tāda iespējamība ir mazāka nekā iespējamība, ka šāds scenārijs nerealizēsies. Un tomēr šāda iespēja pastāv.

Pastāv tādēļ, ka eirozonā ir iekšējie sistēmiskie riski. Savukārt šie riski ir saistīti ar eirozonas dalībvalstu nestabilo ekonomisko situāciju. Runa vispirms ir par banku sistēmu vienā lielā kopumā, dienvidvalstīs, ieskaitot Franciju, un arī citās valstīs, arī Lielbritānijā. Mēs redzam, ka arī Latvijā bankas ir ļoti, ļoti piesardzīgas ar kredītu izsniegšanu. Tāpēc arī lavīnveidīgi pieaug tā sauktie sms kredīti jeb ātrie - tas vēl vairāk sarežģī finanšu situāciju. Tās visas ir tādas pazīmes, kas liecina, ka vajadzētu būt uzmanīgiem.»

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izsaucis ne vien starptautiskās sabiedrības nosodījumu, bet arī veicinājis energoresursu cenu pieaugumu; Baltijas valstis gatavas nodrošināt elektroenerģijas sistēmas darbību arī gadījumā, ja negaidīti tiktu atslēgtas no BRELL loka.

Visu energoresursu nākotnes cenu prognozes 24. februārī ir stabili augstākas nekā iepriekš, norāda Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, uzsverot, ka šobrīd arvien vairāk aktualizējas arī fizisko gāzes piegāžu jautājums. Tas, ka sankciju ietekmē gāzes piegādes iespējas no Krievijas varētu samazināties, ir skaidrs, domā K. Osis, aicinot maksimāli izmantot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, kas pastiprinātu Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Gatavi visiem scenārijiem

Gāzes nākotnes cena 24. februārī palielinājās par 40%, pieauga arī naftas cenas, atzīmē K. Osis.

“Šajā gadījumā ilūziju par Krievijas iebrukuma ietekmi uz energoresursu cenu paaugstināšanos vairs nav. Kas attiecas uz Baltijas valstu atvienošanos no tā saucamā BRELL elektroenerģijas loka, jāteic, ka tas ir tehnisks jautājums, tāpēc domāju, ka šajā gadījumā veikt šo procesu ievērojami ātrāk nav iespējams. Par šo jautājumu vajadzēja domāt iepriekš, jo šobrīd mums ir vajadzīgas ātri reaģējošas stacijas, kas tehniski ir liels izaicinājums. Ņemot vērā ģenerācijas jaudu trūkumu, baidos, ka atvienošanās no BRELL loka ātrāk, nekā tas ir iecerēts, nevar tikt īstenota. Situācija, ka Krievija mums atslēdz elektrību, tehniski nav iespējama, un šāds instruments arī nekad nav ticis izmantots. Jebkurā gadījumā ātrāka atslēgšanās no BRELL loka ir liels izaicinājums, mēneša laikā kaut ko izdarīt nevar. Es domāju, ka satraukumam nav pamata, jo Krievija nevar atslēgt Latviju no elektroapgādes, nekaitējot pati sev, taču gāzes piegādes gan šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums,” domā eksperts.

Pēdējo 15–20 gadu laikā pasaulē pieaudzis publiskā sektora – valsts un pašvaldības uzņēmumu –, kā arī tajos strādājošo skaits. Šādu kompāniju skaits pieaug ne tikai Rietumeiropā, bet arī ASV un Kanādā

To rāda Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums.

Tajā secināts, ka valsts un pašvaldību organizēta un pārvaldīta uzņēmējdarbība ir ne tikai plaši izplatīta, bet arī populāra, turklāt vairāku Vācijas pilsētu komunālo pakalpojumu sniedzēji pēdējo gadu laikā nonākuši valsts un pašvaldību īpašumā. Pētījuma dati ir pretrunā ar Latvijā pēdējos gadu desmitos pastāvošām doktrīnām par to, ka valsts un pašvaldības nedrīkst sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību vai arī to drīkst darīt tikai tad, kad tiek konstatētas brīvā tirgus nepilnības. Ja arī valsts un jo īpaši pašvaldību uzņēmējdarbība tādās jomās kā elektroenerģija, siltums, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, veselības aprūpe (slimnīcas), arī lielo infrastruktūras projektu izveide un uzturēšana nevienu nepārsteidz Latvijā, tad ārzemēs municipalitātes nodarbojas arī ar ostu, lidostu biznesu, augstāko izglītību (universitātēm), būvniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, vīnogu audzēšanu, vīna ražošanu un tirdzniecību un pat investē bankās. Latvijā visi valsts un pašvaldības uzņēmumi darbojas kā kapitālsabiedrības, taču, piemēram, Vīnē pašvaldības aktīvu apsaimniekošanu veic departaments.

Par uzņēmuma Vēl Vairāk Saules valdes priekšsēdētāju iecelts Andis Osis, liecina Lursoft dati.

Līdz 2009. gadam valdes priekšsēdētaja amatu pildīja Endijs Bērziņš, kurš tagad ir uzņēmuma valdes loceklis un viens no īpašniekiem. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, A. Osis ir līdzīpašnieks divos uzņēmumos SIA Lāsīte CU, kur A. Osim pieder 20% kapitāla daļas un SIA Damakšņi – 50%. Iepriekš A. Osis darbojās kā valdes loceklis SIA Čilija Pizza (Čili Pica). Šo amata pienākumu viņš pildīja no 2006.gada 16.oktobrim līdz 2010.gada 8.janvārim un šā gada 2. jūlijā atkal tika iecelts Čili Picas valdē, bet oktobrī šī uzņēmuma vadība tika nodota tā mātesuzņēmumam Lietuvā Čili Holdings UAB un par vienīgo valdes locekli kļuva holdinga ģenerāldirektors Darjus Masionis.

Latvijas lielākie uzņēmēji atzīst, ka strādnieki masveidā un uzstājīgi sāk pieprasīt maksāt algu aploksnēs, sarunā ar db.lv pavēstīja ekonomists Uldis Osis.

Uzņēmēji domā, ka, ja strādnieki algu nesaņems kaut daļēji aploksnēs, tie pametīs Latviju, skaidro U. Osis. Latvijas tautsaimniecībai sekas var būt dramatiskas. Tas nozīmēs tālāku darba vietu zaudēšanu, līdz zināmajām ekonomiskajām un sociālajām konsekvencēm - samazināsies nodokļu ieņēmumi valsts un sociālajā budžetā.

Strādnieki nespēj ar oficiāli saņemto algu nosegt savus ikdienas tēriņus un apmaksāt komunālos rēķinus un kredītus. Tie ir zaudējuši ticību valsts sociālajai sistēmai t. sk., ka saņems normālas un adekvātas pensijas, kuras daļēji jau ir samazinātas (iemaksas 2. līmeņa pensiju sistēmā), turklāt pastāv draudi tās arī tālāk samazināt. Strādniekiem ir arī vispārēja neticība valstij kopumā.

Nav saprotams, kā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reforma palielinās konkurētspēju un ko no tās iegūs uzņēmēji

To uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis.

Pēc LTRK aplēsēm, OIK reformas rezultātā kopējās elektroenerģijas izmaksas pieaugs ar zemkopību un graudkopību saistītajiem uzņēmējiem, kā arī ražotājiem, kas strādā vienā maiņā.

K. Osis stāsta, ka lielākie ieguvēji reformas rezultātā būs tie uzņēmumi, kas darbojas visu diennakti un bez brīvdienām, tādējādi spēj pastāvīgi noslogot tīklu tuvu jaudas maksimumam. Tie ir, piemēram, datu centri, atsevišķi ražotāji. Šiem un vēl citiem uzņēmumiem patiešām gaidāms izmaksu samazinājums, tomēr nevar apgalvot, ka kopumā reforma vērsta uz ražotāju atbalstu. «Slogs pārdalās no vieniem elektroenerģijas patērētājiem uz otriem. Vieniem ražotājiem izmaksas samazinās, bet citiem – pieaug. Matemātiski rēķinot, OIK izmaksas nemazinās, tās vienkārši pārdalās,» uzskata K. Osis.

Ekonomists Roberts Remess norāda, ka «nebūtu īsti labi atcelt samazinātās PVN likmes». Viņš sacīja, ka ieguvums no šo likmju atcelšanas neatsvērs ražotājiem un iedzīvotājiem radušos kopējos zaudējumu apmērus. «Protams, atsevišķām nozarēm šo likmju atcelšana neradīs tik lielus zaudējumus, taču ieguvums no šā pasākuma nebūs tā vērts,» klāstīja ekonomists.

«Nevajag pieļaut iepriekšējās kļūdas,» uzsvēra Remess un piebilda, ka valdības veiktajiem pasākumiem jābūt reāliem un tie noteikti jāizskaidro sabiedrībai, arodbiedrībām, kā arī pašvaldībām.

«Piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes maiņa vistiešākajā veidā ietekmē pašvaldības, kas jau tā pēdējos gados ir iznesušas budžeta konsolidācijas nastu,» teica Remess.

Ekonomists Uldis Osis atzīst, ka valdība nedrīkstētu aiztikt samazinātās PVN likmes. «Ir jāmeklē citas iespējas, kā konsolidēt budžetu,» uzsvēra Osis un piebilda, ka drīzāk vajadzētu samazināt ēnu ekonomiku.

Ekonomists norādīja, ka pašlaik ēnu ekonomika aizņem 30% no kopējās Latvijas ekonomikas, turklāt pēdējos gados tās daļa ir palielinājusies. «Tas ir politisks un ekonomisks noziegums, ka nekas netiek darīts,» pavēstīja Osis un piemetināja - ja veiktu attiecīgus pasākumus, gada laikā varētu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru par pieciem procentpunktiem.

Neraugoties uz Grieķijas vājo finanšu disciplīnu, ir daudz argumentu, lai šo valsti neatstātu ārpus eirozonas, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dienvideiropas valsts Grieķijas jaunās valdības izpausmes, kuras attiecībā uz starptautiskajiem aizdevējiem varētu uzskatīt par šantāžu, aktualizējušas viedokli, ka būtu labāk, ja šī valsts eirozonu atstātu. Sevišķi tāpēc, ka grieķu nesteigšanās vai nevēlēšanās pildīt saistības galu galā var likt ķerties pie dažādiem eirozonas stabilitātes mehānismu iedarbinošiem līdzekļiem, tādējādi ietekmējot daudzu citu Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju makus.

«Grieķijas jautājums jau tik ilgstoši ir dienaskārtībā, ka tirgus dalībniekus, Eiropas sabiedrību un politiķus lielā mērā pieradinājis pie iespējas, ka šī valsts būs spiesta eirozonu pamest. Tomēr, ņemot vērā precedentu neesamību, tieša un nepārprotama eirozonas pamešana var arī nenotikt. Tas, visticamāk, var īstenoties pietiekami ilgstoša procesa veidā, kad Grieķija formāli atrodas eirozonā, jo nav ieinteresēta to pamest, bet tās darbība tiek ierobežota un tā de facto īsteno rīcību, ko var interpretēt kā alternatīvas valūtas ieviešanu. Precīzi izteikt turpmākā scenārija prognozi nav iespējams,» skatījumu uz situāciju Grieķijā ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Pērn pieņemtās atlīdzības reformas rezultātā 2023.gada valsts budžeta projektā, kurš vēl būs jāizskata jaunajai Saeimai, papildus aptuveni trīs miljoni eiro novirzīti algu celšanai politiskajiem amatiem, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Rezultātā no 2023.gada premjera alga kāps par 52%, pārējiem ministriem - par 42%, savukārt Saeimas priekšsēdētājam - pat par 75%, tikmēr ministriju ierēdņu algām, kuru celšana bija atlīdzības reformas galvenais mērķis, budžetā nauda nav iedalīta, vēstīja raidījums.

Nākamgad Valsts prezidents, premjers un Saeimas priekšsēdētājs saņems gandrīz 8000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Visiem tas ir kāpums par vairākiem desmitiem procentu, salīdzinot ar šo gadu, bet Saeimas priekšsēdētājam algas pieaugums ir pat par 75%, ņemot vērā, ka deputātu algas pēdējos gados bijušas iesaldētas.

Valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā nākamgad saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%), vēstīja raidījums.

Saeima šodien izvērtēšanai Ministru kabinetā nodeva vairāk nekā 10 000 pilsoņu kolektīvo iesniegumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām.

Valdībai līdz 15.aprīlim jāsniedz parlamentam ziņojums par izvērtējuma rezultātiem.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas līdz brīdim, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija - apturēts inflācijas kāpums, inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, kā arī ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.

Saskaņā ar atlīdzības likumā noteikto, šogad noteikts atalgojuma pieaugums augstākajām amatpersonām, tostarp deputātiem, iepriekš atzīmējis par iniciatīvas tālāko virzīšanu atbildīgās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS). Pirms dažiem gadiem 13.Saeima bija lēmusi līdz savu pilnvaru termiņa beigām deputātu algas nepaaugstināt un saglabāt 2019.gada līmenī, taču no šā gada, atbilstoši likumam, atalgojums 14.Saeimas deputātiem automātiski pieaug.

Divkārtēja PVN samazināšana tūrisma nozarei būtu taisnīga, taču nodokļu izmaiņas aicina skatīt plašākā kontekstā.

Strauji pacēla, strauji samazina — pat nesagaidot Finanšu ministrijas aprēķinus, jautājums par PVN samazināšanu viesnīcu pakalpojumiem ceturtdien jau tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām. Eksperti uzsver: šāda labvēlība būtu tikai loģiska, jo tūrisma nozare pēc būtības ir eksports, taču tā nebūt nav vienīgā joma, kur nodokļu slogs ir nesamērīgs.

Zaudēti miljoni

Patlaban viesnīcu pakalpojumiem tiek piemērota standarta PVN likme — 21%, to piedāvā samazināt līdz 10%. Nozares pārstāvji, aizstāvot šo ieceri, uzsver, ka augstākas nodokļu likmes dēļ Latvija zaudē pozīcijas kaimiņvalstīm, kur viesnīcas tradicionāli bauda labvēlīgāku nodokļu režīmu.

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.