Atšķirībā no ārvalstīm iepirkumu procedūras Latvijā ir maz orientētas uz vietējo ražojumu atbalstu, un, pēc vairāku ekonomikas ekspertu domām, tas var pat kavēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, trešdien raksta laikraksts Diena.
«Ir ļoti dīvaini klausīties vai lasīt paziņojumus par to, kā mēs panāksim no Latvijas aizbraukušo cilvēku atgriešanos brīdī, kad dažādu iepirkumu konkursos ar ļoti zemu cenas starpību uzvar ārvalstu ražotāji,» spriež a/s Energokompānija Jauda komercdirektors Ivars Eniņš un piebilst, ka runa nav par piedāvājumiem, kur ir būtiskas cenas atšķirības, bet gan par dažiem procentiem. Attiecībā uz vietējās tautsaimniecības atbalstu zināmas korekcijas radīja pagājušā gada augustā Krievijas ieviestās sankcijas rietumvalstu pārtikas ražojumiem, kuru iespaidā mūsu valsts beidzot nekautrējās publiski aicināt dažādās iepirkumu procedūrās izstrādāt nosacījumus, kuri būtu labvēlīgi tieši Latvijas pārtikas ražotājiem. Tomēr par masveida vietējās produkcijas atbalstu šobrīd runāt ir stipri pāragri.
Energoprodukcijas firmas pārstāvis stāsta, ka ar šādu, piemēram, par 10% lētāku ārvalstu produkcijas akceptēšanu valsts zaudē vairāk nekā iegūst. Šajā gadījumā runa nav tikai par to, ka Latvijas uzņēmumi zaudē peļņas iespējas un nodarbina mazāk strādājošo, bet arī par neiegūtajiem nodokļiem, turklāt ar to starpniecību kopējais valsts un pašvaldību budžets var atgūt pat vairākus desmitus procentu no iztērētās summas. Runājot konkrētos skaitļos, I. Eniņš stāsta, ka pērn četros iepirkumos, kuru apjoms bija lielāks par pusmiljonu eiro, ar piedāvāto cenu, kas vidēji bijusi aptuveni par 3% augstāka (lielākā starpība 8,76%) nekā ārvalstu piegādātājiem, uzņēmums nav ieguvis pasūtījumus par vairāk nekā 16 miljoniem eiro.
«Runājot par valsts saimniecisko izdevīgumu dažādu iepirkumu procedūru veidošanā, tas labākajā gadījumā būtu vērtējams kā stipri viduvējs. Ja paklausās, kā miljoni tiek zaudēti, piemēram, tajā pašā vilcienu iepirkumā, vispār runāt negribas,» sašutis ir ekonomists Uldis Osis. Viņaprāt, runa nav tikai par to, cik valsts var atgūt no vietējiem uzņēmumiem nodokļu veidā, bet arī par pieredzes gūšanu, lai radītu vietējo kompāniju izaugsmes iespējas un iespēju piedalīties ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu tirgus norisēs. Diemžēl reizēm esot pamats domāt, ka iepirkumu specifikācija esot nevis tāda, lai ieguvēji būtu vietējie, bet tieši pretēji - kāds ārvalstu uzņēmums.
U. Osis pieļauj, ka līdz ar pašreizējiem uz deflāciju orientētajiem procesiem eirozonas valstīs vietējo uzņēmumu protekcionisms tur varētu palielināties. Attiecībā uz to, ko darīt Latvijā, ekonomists mudina rosināt diskusiju par iepirkumu speciālistu kvalifikācijas celšanu, kas bieži vien nav atbilstoša.
Visu rakstu Vietējo ražojumu atbalsts īsti nesokas lasiet trešdienas, 21. janvāra, laikrakstā Diena (8.-9. lpp.)!