Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajā likumdošanā jāpārņem jauno publisko iepirkumu direktīvu prasības. No tām vairākas radītas, lai atvieglotu mazo un vidējo komersantu dalību iepirkumos, kā arī veicinātu ilgtspējīgu un inovatīvu risinājumu publiskajos pasūtījumos.

Olborgas universitātes Dānijā profesors Makss Rolfstams (Max Rolfstam) – viens no inovāciju publiskā iepirkuma pētniekiem – secinājis, ka, lai gan veiktās izmaiņas kopumā vērtējamas kā pozitīvas, pastāv virkne institucionālu faktoru, kas traucē pieejamo instrumentu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Arī analizējot Latvijas situāciju, var secināt, ka direktīvas vai nacionālais publiskā iepirkuma regulējums nebūt nav galvenais faktors, kas ierobežo publisko iepirkumu budžetu efektīvāku un radošāku izmantošanu. Kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem arvien ir zemākā cena kā galvenais kritērijs piedāvājumu vērtēšanai.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Situācija piena lopkopībā joprojām ir kritiska un nav novērojams iepirkuma cenas kāpums. Piena lopkopības saimniecības ir kritiskā situācijā, jo pašreizējā iepirkuma cena ir zem piena pašizmaksas, db.lv apstiprināja Lauksaimniecibas Statūtsabiedrību asociācijas (LSA) izpilddirektors Kaspars Melnis.

Šodien, 16. jūnijā Zemkopības ministrijā tiek lemts par atbalstu piena lopkopjiem, kas nozīmētu naudu no Eiropas fondiem - 86 eiro par slaucamu govi. "Tas būtu īslaicīgs problēmas risinājums kritiskā brīdī," uzsvēra K. Melnis.

Asociācijas biedru vidū veiktajās aptaujās konstatēts, ka svaigpiena iepirkuma cena marta sākumā bija 0,307 eiro par litru. Jau sākot no marta vidus sācies iepirkuma cenu samazinājums. Piena iepirkuma cena vidēji maijā samzinājās līdz 0,252 eiro par litru, kas nozīmē 18% kritumu pret marta sākumu. Iepirkuma cena šobrīd stabilizējušies tās zemākjā punktā un nelielas izmaiņas K. Meļņa skatījumā nenozīmē atgriešanos pie normālas saimniekošanas. Vēl aizvien piena iepirkuma cena pēc asociācijas biedru aplēsēm ir zem pašizmaksas.

2015. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2015. gada 1. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā turpināja samazināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju kokiem vidējās iepirkuma cenas visvairāk saruka egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm, savukārt no lapu kokiem – melnalkšņa zāģbaļķiem ar diametru virs 24 cm.

No skuju koku zāģbaļķiem visvairāk cenas samazinājās egles apaļkokiem ar diametru līdz 14 cm – par 10 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN, egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 6 % jeb vidēji 5 eiro/m3 bez PVN un priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm – par 6 % jeb vidēji 4 eiro/m3 bez PVN. Vismazākais cenu samazinājums bija priedes apaļkokiem ar diametru 18-26 cm un egles apaļkokiem ar diametru 14-18 cm un diametru vairāk nekā 26 cm – par 2 %.

Otrdien zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par situāciju piensaimniecībā saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenu pazemināšanos un nepieciešamo rīcību piena nozares stabilizēšanai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar vietējiem piena produktiem, informē ZM.

Lai situāciju risinātu ZM norāda, ka nepieciešams vienoties ar lauksaimniecības nozari par valsts atbalsta finansējuma iekšējo pārdali piena krīzes risināšanai, bet ja divu mēnešu laikā svaigpiena iepirkuma vidējā cena valstī turpina nozīmīgi samazināties (vismaz par 20%, sākot ar 2023.gada februāri), tad ZM vērsīsies Ministru kabinetā ar informāciju par situāciju piensaimniecībā un priekšlikumiem par atbalstu piena nozares stabilizēšanai.

Tāpat nepieciešams izstrādāt kārtību piena pircēju un ražotāju ilgtermiņa līgumu ieviešanai valstī, paredzot indeksācijas faktoru cenu svārstību gadījumā.

ZM skaidro, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti paredz iespēju dalībvalstīm to teritorijā noteikt par obligātiem iepriekš noslēgtus līgumus, tostarp nosakot minimālo ilgumu, cenu veidojošos faktorus un citus parametrus, starp piena ražotāju un iepircēju.

Latvijas piensaimnieki pašlaik pārdzīvo diezgan grūtus laikus – piena iepirkuma cena ir vien 23 centi par kilogramu, savukārt optimālā cena ir 32 centi. Daudzi zemnieki ar bažām gaida pavasari, nezinot, kā izdosies paveikt visus iecerētos lauku darbus, jo trūkst naudas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijā (ZM) gan norāda, ka piena iepirkuma cenas zemākais punkts varētu būt sasniegts februārī un martā, bet gada otrajā pusē varētu būt sagaidāms cenas kāpums. Turklāt zemniekiem liels atspaids bijis valsts atbalsts pērnā gada nogalē par piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu noteikšanu un izvērtēšanu – 13,9 miljonu eiro apmērā. Tāpat Eiropas Savienība (ES) februāra beigās mūsu piena ražotājiem kā papildu atbalstu piešķīra 7,72 miljonus eiro. Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks uzsver, ka, neraugoties uz zemo piena iepirkuma cenu, nozare tomēr attīstās un situāciju pagaidām nevar dēvēt par katastrofālu.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams ir atteicies pieņemt Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu likt «Pasažieru vilcienam» pārvērtēt elektrovilcienu iepirkuma konkursa rezultātus, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Tiesas pārstāve Ilze Butkus aģentūrai LETA skaidroja, ka ar tiesā pārsūdzēto lēmumu IUB uzdeva AS «Pasažieru vilciens» atkārtoti izvērtēt sarunu procedūrā iesniegtos piedāvājumus. Tiesas secināja, ka pieteikumu jāatsaka pieņemt, jo strīdus lēmums tiesā nav pārsūdzams atsevišķi no lēmuma par uzvarētāja noteikšanu.

Administratīvās rajona tiesas tiesneses pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Vēršoties tiesā «Talgo» pārstāvji aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka IUB ir pieļāvis būtiskas un rupjas kļūdas, kā arī izdarījis aplamus secinājumus, tādējādi pieņemot prettiesisku lēmumu.

«IUB lēmumā ir konstatējams tiešs vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums, jo birojs pēc būtības ir noteicis, ka »Pasažieru vilcienam« atkārtoti jāizvērtē pretendentu piedāvājumi un jāizvēlas tieši [Čehijas] »Škoda Vagonka« piedāvājums. Šāds lēmums ir prettiesisks, ierobežo konkurenci un ir vērsts pret sabiedrības interesēm publiskajā iepirkumā saņemt objektīvi labāko un saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu,» skaidroja «Talgo» pārstāvji, piebilstot, ka kompānija piedāvāja zemāko vilcienu piegādes cenu - 225 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro mazāk nekā «Škoda Vagonka» piedāvājums, tādējādi ļaujot ietaupīt tikpat daudz, cik maksā divi pilnībā aprīkoti jauni vilcieni.

Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, AS «Pasažieru vilciens» izlēmis iegādāties vilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», piektdien žurnālistiem sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kopējā līgumcena būs 241,888 miljoni eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācība.

Grigulis skaidroja, ka iepirkuma konkursā uzvarētājs mainīts, jo «Pasažieru vilciens» ņēma vērā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) ieteikumus par to, ka jāizvērtē cita elektroenerģijas cena un patēriņš. Pārvērtējot vilcienu izmaksas dzīves ciklā, izdevīgākais piedāvājums bija «Škoda Vagonka». Neviens no pretendentiem pārvērtēšanas laikā nedrīkstēja mainīt piedāvājumus.

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējā iepirkuma uzvarētāja Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») piedāvātā cena bija lētāka, taču vilcienu apkopes un uzturēšanas izmaksas 35 gadu ciklā «Škoda Vagonka» bija mazākas, līdz ar to mazākas arī kopējās izmaksas.

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 2. pusgadu, apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas Latvijā nedaudz samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

No skuju koku zāģbaļķiem vislielākais cenas kritums bija priedes zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm – par 9% jeb vidēji par 6 eiro/m3 bez PVN un samazinājums egles zāģbaļķiem ar diametru virs 26 cm – par 7%, kas ir 5 eiro/m3 bez PVN.

Priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cenas saglabājās iepriekšējā perioda līmenī - 48 eiro/m3 bez PVN. Savukārt 1. pusgadā egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm iepirkuma cena pieauga par 7% un sasniedza 52 eiro/m3 bez PVN.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2009. gada 1. pusgadu, kad Latvijā gandrīz visu sugu apaļkokiem bija viszemākās iepirkuma cenas, egles zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm cena ir dubultojusies, sasniedzot 52 eiro/m3 bez PVN. Priedes zāģbaļķiem ar diametru 14-18 cm cenu pieaugums pēdējo sešu gadu laikā ir par 84% jeb 31 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 68 eiro/m3 bez PVN), un priedes zāģbaļķiem ar diametru līdz 14 cm - pieaugums par 80% jeb 21 eiro/m3 bez PVN (2015. gada 1. pusgadā – 48 eiro/m3 bez PVN).

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Spānijas uzņēmums «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») pārsūdzēs AS «Pasažieru vilciens» lēmumu pirkt jaunos elektrovilcienus no Čehijas ražotāja «Škoda Vagonka», informēja uzņēmumā.

«Talgo» šodien pārsteidza negaidītais «Pasažieru vilciena» paziņojums par «Škodas» piedāvājuma pārvērtēšanu vilcienu iepirkuma procesā, kas sekoja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumam. Iepirkums bija noslēdzies jau pagājušā gada novembrī, un «Talgo» tajā uzvarēja ar labāko vilcienu iegādes cenu, labāko tehnoloģiju un labāko enerģijas patēriņa piedāvājumu, skaidroja «Talgo» pārstāvji.

««Talgo» piedāvātā cena - 225 miljoni eiro ir ārpus konkurences un ir par 16 miljoniem eiro zemāka nekā «Škodas» piedāvājums. Izvēloties «Talgo», Latvijas nodokļu maksātāji ietaupītu tikpat daudz, cik maksā trīs pilnībā aprīkoti jauni vilcieni, kā arī iegūtu vislabākās no pieejamajām dzelzceļu tehnoloģijām,» teikts «Talgo» paziņojumā.

AS «Pasažieru vilciens» līdz šā gada beigām var paspēt noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu piegādi pat, ja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) uzdos veikt kādus papildinājumus iepirkuma dokumentācijā, sacīja «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Lūgts komentēt satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) otrdien pausto, ka «Pasažieru vilciens» īstenotā elektrovilcienu iepirkuma rezultāti liek domāt par uzņēmuma likvidēšanu, Grigulis norādīja, ka pašreiz ir nepieciešams saglabāt mieru un vēsu prātu.

«Mums ir pasūtījuma līgums, kas nosaka, uz kāda pamata mēs darbojamies. Vilcienu kustība nav pārtraukta, mēs strādājam un turpināsim strādāt. Tagad esam paziņojuši rezultātu un gaidīsim IUB rezultātu,» teica «Pasažieru vilciens» vadītājs.

Viņš pauda, ka vēl ir pietiekami daudz laika, lai noslēgtu līgumu par jauno elektrovilcienu iepirkšanu. «Iepriekšējā pieredze liecina, ja ir kāda sūdzība, IUB to izskata divu mēnešu laikā. Pat, ja ir nepieciešami kādi papildinājumi vai papildu informācija, tad es uzskatu, ka ir pietiekams laiks līguma noslēgšanai,» uzsvēra Grigulis.

Valsts iepirkums Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā noslēgsies 9. septembrī. Autotransporta direkcijā (ATD) tiks atvērti pārvadātāju piedāvājumi, un, visticamāk, tie pārsniegs valsts iecerēto summu

Kādēļ pārvadātāji nevar izpildīt valsts piedāvājumu veikt pārvadājumus sabiedriskajā transportā visā Latvijā kopumā pie tādiem noteikumiem, kā definēti iepirkumā? Kādi ir valsts iepirkuma riski no pārvadātāju skatu punkta? Pie kādām sekām novedīs pārlieku augstā piedāvātā pārvadājumu cena, kuru diktē pats iepirkums? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes Dienas Bizness prasīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidentam Ivo Ošeniekam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir iepirkuma galvenais klupšanas akmens vai risks, raugoties no pārvadātāju skatu punkta?

Piena iepirkuma cenas Latvijā atlikušajos vasaras mēnešos varētu saglabāties esošajā līmenī, savukārt tās prognozēt turpmāk pagaidām ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš pastāstīja, ka patlaban piena iepirkuma cenām ir tendence stabilizēties, un turpmākajā vasarā nav gaidāms straujš cenu kāpums. Turpretī to, kādas cenas būs šā gada pēdējā ceturksnī, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no situācijas Eiropas tirgū. Tāpat piena iepirkuma cenas turpmākajos mēnešos ietekmēs arī klimatiskie apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums Latvijā, kas iespaido lopbarības kvalitāti un, attiecīgi, piena izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus.

«Ja rudenī agrāk uznāks salnas, nelielie un vidējie zemnieki, kam nav atbilstošas tehnikas iespējas, nevarēs ātri un operatīvi sagatavot skābsienu vai sauso sienu. Tādā gadījumā barībai nebūs attiecīgā kvalitāte. Proteīna saturu lopbarībā varētu ietekmēt novēlotā vasaras sākšanās, vēsais laiks un saules trūkums, līdz ar to lopbarības kvalitāte var nebūt pietiekamā augsta. Tas, katrā gadījumā, ietekmēs izslaukumu, piena ražošanu un arī kvalitātes rādītājus,» sacīja Elpa valdes priekšsēdētājs, neizslēdzot, ka rudenī, kad būs jāsāk izbarot šovasar sagatavoto lopbarību, piena izslaukums var kristies un piena iepirkuma cena mainīties.

2016. gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9 %, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5 %. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Augkopības produkcijas cenu indeksa samazinājumu galvenokārt ietekmēja graudu iepirkuma cenu samazinājums par 8,3 % un dārzeņu – par 9,9 %.

2016. gadā graudu vidējā iepirkuma cena bija zemākā kopš 2012. gada, un tā saruka no 207,20 eiro par tonnu līdz 132,31 eiro par tonnu jeb par 8,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un par 36,1 % salīdzinājumā ar 2012. gadu. Cenu samazinājumu pērn ietekmēja arī iepirkto graudu zemā kvalitāte nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ.

Dārzeņiem vidējā iepirkuma cena, salīdzinot ar 2015. gadu, kritās par 9,9 % jeb par 52,43 eiro par tonnu.

Rapša sēklu iepirkuma cenai pēdējos gados vērojams kāpums. 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu tā pieauga par 4,4 %.

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

Balstoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumā pausto, AS «Pasažieru vilciens» ir pārvērtējusi pretendentu piedāvājumus, un tiesības piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus atkārtoti ir ieguvis uzņēmums «Škoda Vagonka».

Iepirkuma uzvarētāja «Škoda Vagonka» kopējā piedāvātā līgumcena 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei ir 241 888 753 eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem 5 gadiem, kā arī personāla apmācība.

AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis komentē: «Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja norādēm, piesaistot tehniskos un juridiskos ekspertus, esam rūpīgi pārvērtējuši pretendentu iesniegtos piedāvājumus. Iepirkumā iesaistīto pretendentu aktīvā cīņa par tiesībām piegādāt vilcienus liecina tikai par to, ka šis process ir atklāts un ir nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem pretendentiem.»

2014. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 1. pusgadu, A kategorijas bērza finierkluču cena palielinājusies par 13% jeb 11,7 eiro/m3 bez PVN. Ievērojamais finierkluču iepirkuma cenas kāpums skaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc šī kokmateriāla bērza saplākšņa, zāģmateriālu un mēbeļu ražošanā, informē Centrālās statistikas pārvalde (CSP).

Finierklučiem ir lieli realizācijas apjomi Latvijā un ārvalstu tirgos, kas saistīts ar būvniecības attīstību un kredītu pieejamību.

Salīdzinot ar 2013. gada 2. pusgadu, A kategorijas finierkluču iepirkuma cena augusi pat par vidēji 22 eiro/m3 bez PVN jeb 33%. B kategorijas finierkluču iepirkuma cena 2014. gada 2. pusgadā salīdzinājumā ar 2014. gada 1. pusgadu palielinājās vidēji par 2% jeb 1 eiro/m3 bez PVN.

2014. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada 1. pusgadu, skujkoku apaļkoku segmentā vislielākais iepirkuma cena kritums bija priedes zāģbaļķiem ar diametru virs 26 cm – vidēji par 5% jeb 4 eiro/m3 bez PVN. Nemainīga vidējā iepirkuma cena saglabājusies priedes zāģbaļķiem ar diametru 14–18 cm – 69 eiro/m3 bez PVN. Egles zāģbaļķiem ar diametru 18-26 cm un 14-18 cm iepirkuma cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu samazinājušās par 2 % jeb vidēji par 1–2 eiro/m3 bez PVN atkarībā no apaļkoku diametra.

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

«Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,» norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par piena vidējām patēriņa cenām tās šā gada janvārī turpināja augt, savukārt, kā liecina Eiropas Komisijas dati par vidējām svaigpiena iepirkuma cenām, tad svaigpiena iepirkuma cena turpināja samazināties.

Kā liecina CSP dati, vidējā piena cena par litru mazumtirdzniecībā šā gada janvārī, attiecinot pret pērnā gada decembri, pieaugusi par aptuveni 3 eirocentiem, savukārt svaigpiena iepirkuma cena pēc EK apkopotās informācijas Latvijā samazinājusies par aptuveni 3 centiem. Līdz ar to starpība starp svaigpiena iegādi un piena pārdošanu veikalos ir pieaugusi par 6 eirocentiem tikai janvāra mēnesī vien. Kopumā ņemot, vidējā piena cena janvārī mazumtirdzniecībā bija 1,34 eiro par litru, savukārt par svaigpiena kilogramu Latvijas zemniekiem vidēji maksāja 0,458 eiro.

Salīdzinot Baltijas valstu piena iepirkuma cenas, var redzēt, ka Latvijā cena ir viszemākā, lai gan brīžiem tā mijas ar Igauniju. Tieši kopš pērnā gada vidus Igaunijā piena iepirkuma cena nemainīgi aug, apsteidzot Latvijas cenu par aptuveni 10 centiem uz svaigpiena kilogramu šā gada janvārī. Arī Lietuvā piena iepirkuma cena vienmēr bijusi augstāka nekā Latvijā, tomēr, ja salīdzinām ar Igauniju, Latvijas un Lietuvas cenas korelē, bet igauņi pēdējā pusgada laikā ir atraduši kārtējās brīnumzāles savai ekonomikai un ne tikai noturējuši piena iepirkuma cenu, bet pat spējuši būtiski apsteigt kā Latviju, tā Lietuvu ar vidējo iepirkuma cenu ražotājiem.

Tuvākajā laikā varētu būt gaidāms vēl krasāks piena iepirkuma cenu kritums, jo viens no lielākajiem iepircējiem - Food Union - zemniekiem izsūtījis paziņojumu par piena iepirkuma cenas samazināšanu no 1.augusta. Līdz ar to šim piemēram drīzumā varētu sekot arī pārējie piena pārstādes uzņēmumi, informēja biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš.

«Mūsu biedri ir neizpratnē par saņemto paziņojumu, kas ir sāpīgi aizskāris lielu daļu piena ražotāju, Food Union ilggadējos piegādātājus, kas jau tā cīnās par izdzīvošanu. Problēmu rada bažas par iepriekšējo gadu pieredzi - Food Union piemēram sekoja arī pārējie piena pārstrādes uzņēmumi,» sacīja Bērziņš.

Zemnieku pārstāvis - saimniecības Ceriņi līdzīpašnieks - aģentūrai LETA atzina, ka Food Union paziņojumā viņa saimniecībai teikts, ka no augusta iepirkuma cena tiks samazināta par 1,5 eirocentiem.

«Nododam apmēram deviņas tonnas piena dienā. Jau līdz šim iepirkuma cena krita - saimniecībai tika maksāti 22 centi par kilogramu piena, bet turpmāk tie būs tikai 20,5 centi, kas galīgi nesedz pašizmaksu - vismaz 24 centus par kilogramu. Nekas cits neatliek, kā ātri meklēt citu pircēju. To dara arī citi zemnieki, un situācija ir kritiska,» atzina zemnieks.