«Tele2 AB» grupa 2017. gadā kļuvusi par viena no pasaules lielākā operatora «Vodafone» partneri Latvijā, kā arī Lietuvas un Zviedrijas tirgū. Šobrīd «Tele2» ir vienīgais oficiālais «Vodafone» partneris Latvijā un sniedz mobilo sakaru un interneta pakalpojumus globālo kompāniju filiālēm vietējā tirgū, informē «Tele2».

Jaunās partnerības ietvaros «Tele2» nodrošinās saviem starptautiskajiem korporatīvajiem klientiem Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā arī pieeju dažādiem «Vodafone Global Enterprise» sniegtajiem pakalpojumiem.

«Plaša starptautiska saziņa mūsdienās ir nozīmīga daudziem sekmīgiem uzņēmumiem. Partnerība ar «Vodafone» ļauj mums sadarboties starptautisko korporatīvo klientu apkalpošanā, nodrošinot «Vodafone» mobilo sakaru un interneta pakalpojumus mūsu tirgos Zviedrijā, Latvijā un Lietuvā, tajā pašā laikā sniedzot iespēju saviem klientiem arī izmantot »Vodafone« globālos pakalpojumus. Šī ir sadarbība, kuru vēlamies attīstīt un kas dažu mēnešu laikā jau ir nesusi augļus,» stāsta Alisone Kirkbī (Allison Kirkby), «Tele2 AB» grupas vadītāja.

A/S Valmieras stikla šķiedra meitas kompānija Valmiera Glass UK Ltd. piesaistīta vērienīga projekta īstenošanā – BJK Vodafone stadiona būvniecībā Turcijā, Stambulā, liecina kompānijas paziņojums biržā Nasdaq Riga.

Pašlaik noslēgts līgums ar stadiona būvkompāniju IZ Insaat ve Madencilik Sanayı ve Ticaret AŞ par Atex® 5000 TRL arhitektūras membrānas piegādi un izmantošanu jaunās BJK Vodafone arēnas būvniecībā 26 000 kvadrātmetru platībā. Materiālu plānots piegādāt 2015.gada aprīlī.

Jaunā stadiona būvniecībā izmantos Valmiera Glass UK Ltd. ražoto Atex® arhitektūras membrānu 26 000 kvadrātmetru platībā. Uzņēmumā skaidro, ka Atex® materiāla viena no lielākajām priekšrocībām ir tā augstā gaismas caurlaidība, kas arī ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem šī produkta izvēlē, jo paredzēts, ka Vodafone stadions tiks izgaismots dažādās krāsās, paspilgtinot tā ārējo tēlu.

Lielbritānijas telekomunikāciju gigants Vodafone nolēmis iegādāties spāņu kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzēju Ono, maksājot 7,2 miljardus eiro (10 miljardus ASV dolāru), vēsta thelocal.es.

Saskaņā ar Vodafone paziņojumu uzņēmumu apvienošanās rada vadošu pakalpojumu sniedzēju Spānijā.

Vadītājs Vittorio Colao skaidrojis, ka pēdējo gadu laikā Spānijā pieprasījums pēc vienotiem sakaru produktiem un pakalpojumiem ir būtiski audzis un apvienošanās ļaus nostiprināt pozīcijas šajā tirgū.

Paredzams, ka darījums noslēgsies šā gada trešajā ceturksnī. Ono ir aptuveni 1,9 miljoni klientu. Vodafone ir apmēram 14 miljoni klientu Spānijā.

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

ASV telekomunikāciju uzņēmums Verizon trešdien emitējis parādzīmes 49 miljardu ASV dolāru vērtībā, lai piesaistītu finansējumu Verizon Wireless akciju atpirkšanai, raksta Bloomberg.

Tādējādi šī būs vēsturē lielākā parādzīmju emisija, pārspējot iepriekš Apple veikto parādzīmju pārdošanu 17 miljardu ASV dolāru apmērā.

Jāatzīmē, ka pagājušajā nedēļā Verizon un Lielbritānijas mobilo sakaru operators Vodafone panāca vienošanos par Vodafone piederošo 45% kopuzņēmuma Verizon Wireless akciju pārdošanu.

Darījuma summa ir 130 miljardu dolāru apmērā, un tas ir viens no lielākajiem korporatīvajā vēsturē.

Verizon ir jau saņēmis investoru parādzīmju pirkšanas uzdevumus 90 miljardu dolāru apmērā, sacījis anonīms avots, kas pārzina darījuma saturu. Kompānija sākotnēji plānoja šajā nedēļā pārdot parādzīmes aptuveni 20 miljardu dolāru apmērā, bet pēdējo nedēļu laikā palielināja summu, ņemot vērā pieprasījumu.

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

Dalībnieki no Latvijas pārdevuši savas populārā sociālā tīkla Ask.fm daļas starptautiskam digitālo mediju uzņēmumam IAC, ziņo britu raidkorporācija BBC.

Darījuma summa netiek izpausta. Izmaiņas uzņēmuma vadībā pagaidām nekādi tā darbu Latvijā neietekmēšot, skaidroja Ask.fm ārējo komunikāciju vadītāja Līva Biseniece.

IAC solīja ieguldīt miljonus pretrunīgi vērtētā sociālā tīkla attīstībā un drošības pasākumu pastiprināšanā.

Ask.fm dibinātāji uzņēmumu pametīs, teikts IAC paziņojumā.

IAC pieder virkne populāru interneta zīmolu, tostarp Dictionary.com, Investopedia, Match, OkCupid, Tinder, Ask.com un Vimeo.

Kā liecina Firmas.lv informācija, par 60% Ask.fm daļu īpašnieku ir kļuvis Nīderlandē reģistrēts uzņēmums IAC Search Europe B.V., kas pieder plašam digitālo mediju koncernam IAC. Šis Ņujorkā bāzētais uzņēmums dibināts 1995.gadā, un to patlaban vada Berijs Dillers, kurš iepriekš bijis Paramount pictures, Fox Broadcasting un USA Broadcasting vadītājs.

ASV interneta tehnoloģiju uzņēmuma «Google» lēmums saraut saites ar Ķīnas elektroierīču ražotāju «Huawei», varētu skart Latvijas iedzīvotājus, ja abas puses nespēs vienoties, taču šādā gadījumā tas attieksies uz nākotnes iekārtām, bet ne tām, kas jau ir pieejamas tirgū, atzina mobilo sakaru operatoru pārstāvji.

«Tele2» pārstāvis Oskars Fīrmanis sacīja, ka «Google» un «Huawei» nesaskaņas nav ikdienišķa situācija, taču «Google» lēmums, ierobežot operētājsistēmu «Android», attiecas tikai uz nākotnes iekārtām, bet ne tām, kas jau ir saražotas un pieejamas tirgū. Tādēļ tiem klientiem, kuri pašlaik izmanto «Huawei» telefonus, nav pamata satraukties. «Mēs uzturam regulārus kontaktus ar Huawei pārstāvjiem un esam gatavi reaģēt, ja tas skars mūsu klientus,» viņš teica.

Fīrmanis piebilda, ka abu kompāniju nesaskaņas var skart Latvijas iedzīvotājus, ja netiks panākta vienošanās starp «Huawei» un ASV, un paliks spēkā visi tie ierobežojumi, kas ir publiski izskanējuši. Proti, tas var atsaukties uz jauno «Huawei» viedtelefonu modeļu pieejamību Latvijā. Patlaban gan izdarīt kaut kādus konkrētus secinājumus būtu pāragri, jo situācija faktiski mainās pa dienām.

ASV interneta giganta Google vadītājs Ēriks Šmits prognozē, ka internets drīzumā būs tik izplatīts visās mūsu dzīves jomās, ka tas faktiski «pazudīs» fonā.

«Būs tik daudz sensoru, tik daudz ierīču, ka jūs to pat nejutīsiet, tas būs jums visapkārt,» Šveices slēpošanas kūrortā Davosā notiekošajā ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā (WEF) ceturtdien norādīja Šmits. «Tas visu laiku būs daļa no jūsu klātbūtnes. Iedomājaties, ka jūs ieejat istabā un jūs mijiedarbojaties ar visām lietām, kas norisinās šajā istabā.»

Šmits prognozē, ka «tiks radīta ļoti personalizēta, ļoti interaktīva un ļoti interesanta pasaule».

Vienlaikus Google, Facebook, Microsoft un Vodafone vadītāji, kuri ieradušies Davosas forumā, centās mazināt bažas, ka straujā tehnoloģiju attīstība negatīvi ietekmē darba vietas.

Telekomunikāciju uzņēmumi «BITES Grupa» un «Tele2» parakstījuši vienošanos par kopīga radiopiekļuves tīkla (Radio Access Network) izveidi Latvijā un Lietuvā.

Šī partnerība palīdzēs optimizēt abu pušu radiotīkla infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksas, kā arī veicinās 5G tīkla straujāku attīstību, skaidro uzņēmumi. Vienošanās neietekmēs konkurenci produktu un pakalpojumu jomā – arī turpmāk «BITES Grupa» un «Tele2» darbosies kā neatkarīgi uzņēmumi.

Radiopiekļuves tīkla koplietošana ir vispārpieņemta prakse pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā – atsevišķās valstīs šādi kopuzņēmumi darbojas pat 18 gadus, skaidro uzņēmumi.

Partnerība paredz kopuzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar esošo radiotīklu infrastruktūras uzturēšanu un 5G tīkla attīstību. Sadarbība neattiecas uz mobilo sakaru operatoru pamattīklu – tas paliek katra operatora pārziņā. Abas puses sagaida, ka šī partnerība ļaus attīstīt 5G tīklu ātrāk un efektīvāk nekā tad, ja katrs operators to darītu atsevišķi, no kā ieguvējas būs arī Latvijas un Lietuvas ekonomikas. Abu pušu mērķis ir pakāpeniski izveidot kopīgu radiotīklu no 2021. gada līdz 2023. gada beigām.

Vācija ir nopelnījusi apmēram 6,5 miljardus eiro no 5G frekvenču pārdošanas telekomunikāciju uzņēmumiem, trešdien paziņoja Federālā tīkla aģentūra (BNetzA), informējot par trīs mēnešus ilgas izsoles rezultātiem.

Izsolē iegūtā summa tālu pārsniedza prognozētos trīs līdz piecus miljardus eiro. Tā tiks izmantota, lai uzlabotu Vācijas bezvadu tīklus, kas ir tikai 46.vietā pasaulē pēc lejuplādēšanas ātruma.

Vācijas trīs galvenie mobilo sakaru tīklu nodrošinātāji – «Deutsche Telekom», «Vodafone» un «Telefonica Germany (O2)» – un uzņēmums «1&1/Drillisch», kurš specializējies interneta pakalpojumos, nopirka 41 piedāvāto frekvenču bloku. Lauvas tiesu no šiem frekvenču blokiem nopirka «Deutsche Telekom», informēja BNetzA.

5G ir jaunākā superātro mobilo sakaru paaudze. Tā dos iespējas radikāli ātrākai datu pārsūtīšanai, padarīs iespējamu plašāk izmantot mākslīgo intelektu un citus augsto tehnoloģiju sasniegumus, tādus kā pašbraucēji automobiļi un «telemedicīna».

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Sociālo mediju kompānija «Facebook» otrdien paziņojusi, ka plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums «Libra».

Līdzīgi kā «Bitcoin», «Facebook» izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to pasargāt no cenu svārstībām.

«Facebook» nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar šo kriptovalūtu, norādīja «Libra» projekta menedžeris Deivids Markuss.

Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt «Libra» par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, sacīja Markuss.

Lai sasniegtu šo mērķi, «Facebook» izveidojis apvienību «Libra Association», kas bāzēta Ženēvā, Šveicē. Aliansē patlaban ietilpst 28 dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli «Visa», «MasterCard» un «Paypal», kas var sekmēt «Libra» integrēšanu maksājumu sistēmās.

Ekonomiski veiksmīgākas ir tās valstis, kuru teritorija ir līdzsvaroti attīstīta, nevis tās, kur viss koncentrējas tikai atsevišķās pilsētās

Provokāciju meistars Ģirts Rungainis ar saviem izteikumiem žurnālam Sestdiena par to, ka laukus var atļauties uzturēt tikai bagātas valstis un ka Latvijas lielākā bagātība ir Rīga, kur būtu jākoncentrējas vēl lielākai Latvijas iedzīvotāju daļai nekā šobrīd, kārtējo reizi saviļņoja Latvijas sabiedrisko domu. Šis investīciju baņķieris centās apgāzt plaši izplatīto viedokli par to, ka lauki barojot pilsētas, jo patiesībā esot otrādi un Latvijas gadījumā šī lauku uzturēšana izmaksājot pārāk dārgi. Ja mēs runājam par pašreizējo iedzīvotāju blīvumu Latvijā un infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, tad tā tas arī varētu šķist, tomēr, vēl vairāk motivējot cilvēkus pārcelties prom no laukiem uz «ūdensgalvu» Rīgu, mēs šīs teritorijas principā zaudēsim. Tas ir līdzīgi kā vairākus gadus neapsaimniekotā mājā vairs nav iespējams dzīvot.

Pasaulē vadošās mobilo tehnoloģiju izstādes "Mobile World Congress" norise trešdien kļuvusi apdraudēta pēc tam, kad vairāki tehnoloģiju uzņēmumi paziņojuši par dalības atcelšanu jaunā koronavīrusa radīto risku dēļ.

Par dalības atcelšanu paziņojusi Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija "Nokia", Lielbritānijas mobilo sakaru operators "Vodafone", Vācijas telekomunikāciju uzņēmums "Deutsche Telekom", Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson", Japānas elektronikas uzņēmums "Sony Corp.", ASV tehnoloģiju gigants "Amazon", Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums "LG Electronics" un ASV mikroshēmu ražotājs "Intel Corp."

"Nokia" trešdien paziņoja, ka pēc pilnīgas risku izvērtēšanas saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos kompānija nolēmusi atsaukt dalību izstādē "Mobile World Congress", kurai no 24. līdz 27.februārim jānorisinās Madridē.

Arī pārējie uzņēmumi savu lēmumu nepiedalīties izstādē skaidro ar jaunā vīrusa izplatīšanos un ar šo situāciju saistītajiem riskiem.

Pieaugums akciju tirgos un lēts finansējums tradicionāli ir bijušas divas sastāvdaļas, kas veicinājušas apvienošanās un pārņemšanas darījumu tirgus aktivitāti, taču šajā gadā šī recepte nedarbojas, raksta Bloomberg.

Tā vietā šie faktori drīzāk paildzina darījumu procesu, norāda investīciju baņķieri un juristi, kuri iepriekš prognozēja darījumu aktivizēšanos šajā gadā.

Tomēr augstākas akciju cenas, ko pavada diezgan svārstīga ekonomikas atveseļošanās, vairākiem uzņēmumu vadītājiem liek šaubīties, vai viņi nepārmaksā par darījumu, vai arī nepārdod uzņēmumu pārāk lēti. Turklāt vairāki uzņēmumi, kurus bija plānots pārdot, pateicoties lētam aizdevumam, ir nostājušies uz attīstības ceļa un palikuši neatkarīgi.

Otrajā ceturksnī darījumu apjomi pasaulē sasniedza 490 miljardus ASV dolāru, kas ir par 3% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, taču salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kritums bija par 10%, liecina Bloomberg aprēķini.

Nākamajā desmitgadē Eiropas Savienības (ES) regulas pilnībā un uz neatgriešanos izmainīs Eiropas telekomunikāciju tirgu, pēc desmit gadiem nebūs ne Bites, ne arī LMT un Tele2, intervijā aģentūrai LETA sacīja telekomunikāciju uzņēmuma Bite vadītājs Freds Renčaks.

Kā sacīja Renčaks, ES iniciētais vienotais digitālais tirgus atstās tikai lielos operatorus un nākamajos piecos līdz desmit gados Eiropas telekomunikāciju tirgus izskatīsies ļoti līdzīgs ASV tirgum, kur ir pamatā trīs operatori. «Tie būs pārstāvēti visā Eiropā, un mans minējums ir, ka tie varētu būt Vodafone, Telefonica, vēl kāds, bet to nebūs vairāk par trim,» stāstīja Renčaks. «Nebūs nekādas Bites, nekāda LMT, arī TeliaSonera un Tele2 nebūs.»

«Šie uzņēmumi kļūs supermazi, un tiem nebūs alternatīvu ceļu,» turpina Renčaks. «Nākamajos desmit gados būs milzīga Eiropas telekomunikāciju uzņēmumu konsolidācija un racionalizācija.»

Starptautiskais informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture apsver iespēju izveidot Ventspilī pārstāvniecību, pamatojot to ar IT speciālistu pieejamību Ventspils Augstskolā un kvalitatīvu infrastruktūru.

Sakarā ar darbības uzsākšanu Ventspilī Accenture Latvijas filiāle aicina darbā iOS komandas (komandas, kas strādā Mac operētājsistēmas vidē imho) vadītāju. Accenture ir starptautisks vadības konsultāciju, tehnoloģisko pakalpojumu un ārpakalpojumu uzņēmums. Tā filiāle Accenture Latvija nodarbojas ar IT konsultācijām – dažādu programmu nodrošinājumu izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu. Pasaulē Accenture strādā vairāk kā 200 tūkst. darbinieku, savukārt Latvijā vairāk nekā 400. Starp uzņēmuma klientiem ir Nokia, BMW, Nokia Siemens Networks, Vodafone u.c., informē Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.

ASV farmācijas gigants Pfizer un ASV botulīna toksīna injekciju Botox ražotājs Allergan ceturtdien paziņoja, ka apvienosies, lai radītu pasaulē lielāko farmācijas grupu.

Darījuma summa veidos 160 miljardus dolāru (151 miljardu eiro).

Šis apvienošanās darījums ir lielākais, par kādu šogad paziņots, un to jau apstiprinājušas abu uzņēmumu valdes.

Paredzams, ka darījums Pfizer un Allergan" apvienošanai tiks pabeigts 2016.gada otrajā pusē.

Jau oktobra nogalē izskanēja informācija, ka Pfizer un Allergan veic pārrunas iespējamas apvienošanas īstenošanai.

Pēc šīs apvienošanās, ja tā saņems arī akcionāru un regulatoru apstiprināšanu, jaunais uzņēmums tiks pārdēvēts par Pfizer Plc. un tā akcijas būs kotētas Ņujorkas fondu biržā.

Pfizer Plc. globālo darbību galvenais birojs tiks bāzēts Ņujorkā, bet vadības biroji atradīsies Īrijā.

Spānijas telekomunikāciju kompānija "Telefonica" valstī līdz 2026.gadam likvidēs gandrīz 5100 darbavietas jeb aptuveni trešdaļu no kopējā darbavietu skaita, pirmdien paziņoja arodbiedrība.

Informācijas avots arodbiedrībā norāda, ka darbavietu likvidēšana skars visas "Telefonica" biznesa jomas Spānijā.

Spānijas lielākais telekomunikāciju uzņēmums valstī nodarbina aptuveni 16 500 cilvēkus, bet pasaulē kopumā - vairāk nekā 100 000.

"Telefonica" apstiprinājusi darbavietu likvidēšanu, taču konkrētu skaitu šobrīd nesniedz.

Vairāki Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi, tostarp BT un "Vodafone", šogad paziņojuši par strādājošo skaita samazināšanu, ņemot vērā sīvo konkurenci.

Sekojot Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerūna aicinājumam pēc kārtējās pusaudžu pašnāvības boikotēt latviešu veidoto portālu ask.fm, to pametuši vairāki lieli reklāmdevēji, raksta dailymail.co.uk.

Latvijas portāla, kura reģistrēto lietotāju skaits sasniedz 60 miljonus, reklāmu ienākumi ir aptuveni 5 miljoni mārciņu gadā. Jau ziņots, ka portāls tiek vainots pie vairāku pusaudžu pašnāvībām, no kurām pēdējā notika pagājušajā piektdienā. Dzīvību sev atņēma 14 gadus vecā Hanna Smita.

Rezultātā šonedēļ no portāla savas reklāmas izņēmuši tādi uzņēmumi kā Vodafone, Laura Ashley, Specsavers, kā arī labdarības organizācijas Mind un Save The Children. Tāpat portālā savas reklāmas neizvietos arī EDF Energy, Phones 4u un DialAFilght.

Tikmēr Ask.fm dibinātāji Marks un Iļja Terebins izplatījuši paziņojumu, ka rūpējas par drošu vidi saviem lietotājiem. Ask.fm pārstāvji pašnāvību nosaukuši par īstu traģēdiju un apsolījuši sadarboties ar policiju, lai izmeklētu šo gadījumu. Jāpiebilst, ka, reģistrējoties Ask.fm, tiek pieprasīti lietotāja e-pasts, vārds un dzimšanas datums, taču pēc tam paziņojumus vietnē iespējams publicēt arī anonīmi.

Vairāk nekā trešdaļas Lielbritānijas lielāko firmu vadītāji otrdien kopīgā vēstulē aicinājuši vēlētājus referendumā balsot par valsts palikšanu Eiropas Savienībā (ES), brīdinot, ka tā dēvētais Brexit apdraudētu darbvietas.

Apmēram 198 uzņēmumu vadītāji, tostarp BAE Systems direktoru padomes priekšsēdētājs Rodžers Karrs, naftas kompānijas BP ģenerāldirektors Bobs Dadlijs un Pirmās formulas (F1) komandas McLaren vadītājs Rons Deniss, laikrakstā The Times publicētajā vēstulē atbalstījuši Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona panākto vienošanos par ES reformēšanu.

«Pēc premjera atkārtotajām sarunām mēs uzskatām, ka Lielbritānijai ir labāk palikt reformētā Eiropas Savienībā,» raksta vēstules autori, piebilstot, ka Kamerons ir panācis apņemšanos uzlabot bloka konkurētspēju.

«Mēs uzskatām, ka aiziešana no ES atbaidītu investīcijas, apdraudētu darbvietas un pakļautu ekonomiku riskam,» teikts vēstulē, kuras autoru vadītajos uzņēmumos kopā ir nodarbināti apmēram 1,2 miljoni cilvēku.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, investoriem maz uztraucoties par datiem, ka ASV ražotāju cenas aprīlī pieaugušas straujāk nekā martā. Arī Eiropas biržās akciju cenām pārsvarā bija kāpums.

Ražotāju cenas ASV aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā martā, kad ražotāju cenas valstī gada salīdzinājumā palielinājās par 1,8%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV aprīlī pieauga par 0,5%, kas seko 0,1% kritumam martā.

"Skaitļi vairāk vai mazāk bija atbilstoši," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks, norādot uz šo ziņojumu kā svarīgu pārbaudījumu akciju cenām.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu.

Lielbritānijas kalnrūpniecības uzņēmuma "Anglo American" akcijas cena Londonas biržā kritās par 3,8% pēc paziņojuma par kompānijas sadalīšanu un koncentrēšanos uz svarīgāku derīgo izrakteņu ieguvi.

Pašnāvībā dzīvi beigusī britu pusaudze Hanna Smita vairumu naidīgo komentāru savā profilā sociālo komunikāciju vietnē ask.fm rakstījusi pati, vēsta laikraksts Daily Telegraph.

Kompānija arī paziņojusi par juristu un mediju speciālistu nolīgšanu neatkarīga audita veikšanai, lai uzlabotu portāla drošību.

Smitas vecāki 14 gadus vecās meitenes novešanā līdz pašnāvībai vaino pazemojošos un naidīgos komentārus viņas profilā Latvijā tapušajā un pretrunīgi vērtētajā sociālo komunikāciju portālā ask.fm.

Kā vēsta britu mediji, atsaucoties uz avotiem kompānijā ask.fm, 98% naidīgo komentāru meitenes profilā ievietoti no tās pašas IP adreses kā Smitai, bet tikai četri komentāri ierakstīti no citām IP adresēm.

«Hannas gadījumā kompānija pārbaudīja visu [komentāru autoru] identitāti. IP adreses ir izsekojamas. Anonīmos komentārus viņa rakstīja pati. Visi dati ir nodoti policijai,» laikrakstam The Sunday Times sacīja informēta persona.