ASV interneta kompānija Yahoo pirmdien paziņoja, ka mainīs nosaukumu uz Altaba, bet tās vadītāja Marisa Meiere atstās uzņēmuma padomi pēc tam, kad tiks pabeigts darījums ar telekomunikāciju kompāniju Verizon.

No Yahoo padomes aizies vēl pieci tās locekļi. Meiere tomēr arī pēc padomes pamešanas turpinās vadīt Yahoo.

Yahoo ir noslēgusi vienošanos par savas pamatdarbības aktīvu pārdošanu Verizon. Darījuma summa ir 4,83 miljardi ASV dolāru (4,59 miljardi eiro).

Yahoo jaunais nosaukums būs Altaba. Kompānijas galvenie atlikušie aktīvi būs 15% akciju Ķīnas interneta tirdzniecības kompānijā Alibaba un 35.5% akciju Yahoo Japan.

Darījuma pabeigšana tomēr ir apdraudēta pēc tam, kad Yahoo pērn atklāja, ka piedzīvojusi hakeru uzbrukumus, kuros nozagti lietotāju dati.

Pastāv iespēja, ka Verizon var atteikties no darījuma vai samazināt tā cenu.

ASV kompānijas AT&T un Verizon, kā arī citi nozīmīgi reklāmdevēji ir apturējuši savas mārketinga kampaņas kompānijai Google piederošajā video koplietošanas vietnē YouTube, jo līdzās to reklāmām šajā vietnē esot parādījušies videofaili, kas propagandē terorismu vai citas nepatīkamas lietas.

Šāds YouTube boikots vēršas plašumā un rada problēmu Google, kura tādēļ var zaudēt reklāmas ienākumus simtiem miljonu ASV dolāru apmērā.

YouTube popularitāti nosaka šīs vietnes plašā un eklektiskā videofailu bibliotēka, tomēr to daudzveidības dēļ reklāmas periodiski parādās blakus videofailiem, kuri ir reklāmdevējiem netīkami, par spīti Google pūliņiem to novērst.

Google ir lielā mērā atkarīga no automatizētām programmām reklāmu ievietošanai YouTube, jo šis darbs ir pārāk liels, lai to veiktu cilvēki. Vietnē YouTube katru minūti tiek ievietoti videofaili , kuru kopējais garums ir ap 400 stundām.

Google šonedēļ solīja pastiprināt savus centienus bloķēt reklāmas «naidīgos, aizskarošos un izsmejošos» videofailos.

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Rīgā ieradusies ASV radošā grupa, lai izveidotu materiālu par Latvijas kulinārijas savdabību, kultūras un izklaides iespējām un tūrisma produktiem, informē Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pārstāvji.

Food Paradise TV raidījumi tiek demonstrēti visā Ziemeļamerikā, tostarp - Time Warner, WMBC, Verizon FiOs, Cablevision, Comcast un visos lielākajos Ziemeļamerikas kabeļtelevīzijas kanālos. Raidījumu var noskatīties arī Eiropas un Āzijas valstīs, kur tam ir vairāk nekā 200 miljonu skatītāju auditorija, norāda TAVA pārstāvji. «Vizītes uzmanības centrā ir gastronomija, veselīgs dzīvesveids, aktīvais tūrisms, kultūras bagātības un vēsturiskais mantojums Latvijā,» stāsta TAVA tūrisma tirgus speciāliste Marta Tomase.

Lai sagatavotu materiālu par Latviju Food Paradise TV jau viesojusies Mežotnes pilī, un trešdien Rīgā aplūkos Centrāltirgu, Vecrīgu, Jūgendstila mantojumu, maizes cepšanu Lāčos, kā arī baudīs maltīti ar «mūsdienu Latvijas garšu», stāsta TAVA pārstāvji.

Latvijas audio tehnoloģiju inovators, profesionālas skaņas digitālās kalibrēšanas uzņēmums Sonarworks noslēdzis papildus finansējuma raundu, investīciju fonda Almaz Capital (ASV) vadībā piesaistot 6 miljonus dolāru.

Raunda noslēgšanā piedalījās arī līdzšinējie investori Karma Ventures un Proks Capital, kā arī jaunie investori Trind Ventures, Smart Growth VC, LLC., Wiser Financial Advisors OÜ, un biznesa eņģeļi Cesar Lamschtein un Victor Yun. Papildus finansējums ļaus Sonarworks paplašināt SoundID mašīnmācīšanās tehnoloģiju integrāciju patērētāju elektroierīcēs visā pasaulē.

2020. gada sākumā Sonarworks prezentēja savu jaunāko tehnoloģijas sasniegumu - SoundID - tā tika izziņota lielākajā tehnoloģiju izstādē pasaulē CES 2020, kas katru gadu norisinās Lasvegasā, ASV.

SoundID ļauj izveidot katram lietotājam personalizētu skaņas profilu, balstoties uz klausītāja dzirdi un individuālajām skaņas vēlmēm. Šī tehnoloģija strauji guva starptautisku industrijas interesi un atzinību. Nepilna gada laikā tirgū jau parādījās pirmie produkti ar SoundID integrāciju. Sonarworks uzsāka sadarbību ar ikonisko amerikāņu zīmolu Gateway, integrējot skaņas tehnoloģiju jaunākajos uzņēmuma planšetdatoros. Tāpat SoundID tehnoloģija jau atrodama austiņu ražotāja Monoprice premium zīmola Monolith bezvadu austiņās, kā arī pirmajās bluetooth bezvadu Drop Panda audiofīlu kategorijas austiņās.

Piektdien Eiropas un Āzijas biržu indeksi pieauga, liecina Bloomberg un Reuters dati.

Eiropas akciju tirgos varēja vērot mērenu kāpumu, investoriem gaidot mājokļu tirgus datus. Investorus iepriekš iepriecināja vairāku uzņēmumu pārskati, kas uzrādīja labākus rezultātus nekā prognozēts. Tā, piemēram, Valeo SA akcijas cena uzlēca par 10% pēc tam, kad Francijas autodetaļu ražotājs paziņoja, ka sešu mēnešu ieņēmumi ir pārspējuši analītiķu prognozes. Savukārt Vodafone akcijas cena pakāpās par 2,6%, pēc tam, kad UBS AG paziņoja, ka kompānija varētu kļūt pievilcīgāka pēc savas Verizon Wireless daļas pārdošanas.

Rezultātā Stoxx Europe 600 pakāpās par 0,3%. Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 piektdien pieauga par 0,5%. Šajā nedēļā indekss ir pieaudzis par 2,7%, kas ir lielākais nedēļas kāpums kopš pērnā gada janvāra. Indekss sasniedza augstāko atzīmi tirdzniecības sesijas laikā kopš 1999. gada.

Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson" piektdien paziņoja, ka noslēdzis 8,3 miljardu dolāru (7,02 miljardu eiro) vērtu darījumu, lai ASV telekomunikāciju uzņēmumam "Verizon" nodrošinātu 5G tīklam paredzētu aprīkojumu.

"Ericsson" norāda, ka tas ir uzņēmuma visu laiku vērienīgākais darījums.

Šis darījums noslēgts uz pieciem gadiem un par to paziņots laikā, kad "Ericsson" sīvi konkurē ar Ķīnas "Huawei" un Somijas "Nokia" par 5G tīklam paredzēta aprīkojuma piegādēm.

Ķīna un ASV ir milzīgi tirgi šāda veida aprīkojumam.

Vienlaikus "Ericsson" paziņoja, ka šogad otrajā ceturksnī uzņēmums strādājis ar 3,9 miljardu kronu (381 miljona eiro) tīro peļņu, kas ir par 51% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, kad kompānijas darbību negatīvi ietekmēja koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze.

Tehnoloģiju uzņēmums Apple gatavojas parādzīmju pārdošanai aptuveni 17 miljardu ASV dolāru apmērā, kas varētu būt otra lielākā korporatīvo obligāciju emisija vēsturē, raksta Financial Times.

Pagājušajā nedēļā pasaules vērtīgākā kompānija publicēja pirmā ceturkšņa datus, kas uzrādīja labākus rezultātus, nekā iepriekš gaidīts, un ziņoja, ka plāno palielināt akciju atpirkšanas apjomu no 60 miljardiem dolāru līdz 90 miljardiem dolāru, kas tiks finansēts no vietējā un starptautiskā tirgū pārdoto parādzīmju kapitāla.

Apple varētu savas obligācijas piedāvāt eirozonā, kur procentu likmes ir zemākas nekā ASV, tādējādi arī diversificējot Apple parādzīmju investoru portfeli.

Apple jau pirms gada pārdeva obligācijas 17 miljardu ASV dolāru apmērā, kas toreiz bija visu laiku lielākais parādzīmju apjoms pasaulē, un pieprasījums pēc tām sasniedza 50 miljardus dolāru. Šo apjomu pēc pieciem mēnešiem pārspēja ASV telekomunikāciju uzņēmums Verizon, kurš pārdeva parādzīmes 49 miljardu ASV dolāru apmērā.

Facebook akcija bijusi viena no visveiksmīgākajām investīcijām

Arī septembrī savu uzvaras gājienu turpina Facebook akcija, kuras cena kopš gada sākuma ir palielinājusies jau par 44% – līdz 77,9 ASV dolāru atzīmei. Līdz ar akcijas cenas pieaugumu ievērojami palielinājusies arī kompānijas vērtība, kura pēc kapitalizācijas šonedēļ pirmo reizi pārsniegusi apaļo 200 miljardu ASV dolāru slieksni. Tādējādi Facebook šobrīd kļuvusi par 22. lielāko pasaules kompāniju aiz Verizon Communications, bet pirms Toyota Motor. Tāpat Facebook kļuvusi vērtīgāka nekā, piemēram, tāda slavena kompānija kā Coca-Cola.

Jāatgādina, ka Facebook 23. jūlijā atklāja – tā peļņa otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn vairāk nekā dubultojusies – līdz 791 miljonam ASV dolāru, bet apgrozījums audzis par 61% – līdz 2,91 miljardam ASV dolāru (Facebook apgrozījums analītiķu prognozes pārspēj jau deviņus ceturkšņus pēc kārtas). Sevišķi liela analītiķu sajūsma sekoja pēc tam, kad kompānija atklāja, ka šobrīd jau 62% no Facebook reklāmas ieņēmumiem veidojušas reklāmas mobilajās platformās (viedtālruņos, planšetdatoros), kur sākotnēji tika saredzēta potenciālā Facebook neveiksme (kā izrādījās, pesimistiskās aplēses nepiepildījās). Jāpiebilst, ka Facebook pastāvīgo lietotāju skaits aptver jau aptuveni piekto daļu pasaules iedzīvotāju. Tiek arī lēsts, ka šā gada kopējais Facebook apgrozījums būs 12,2 miljardi ASV dolāru. Rezultātā Facebook akcija kopš pieminētā 23. jūlija pieaugusi jau par 9,3, kamēr ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības pieaugums šajā laika posmā ir bijis krietni vien lēzenāks – par 0,8%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien lielākoties pieauga pēc labu kompāniju peļņas rezultātu publicēšanas, bet kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu rekordu.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" pieauga, gandrīz sasniedzot visu laiku augstākos līmeņus, pēc pārsvarā labu "Verizon", "Netflix" un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Pieauga arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, un turpinājās naftas cenu kāpums.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pakāpās virs 66 000 ASV dolāriem un gandrīz sasniedza 67 000 dienu pēc tam, kad ar šo valūtu saistīts finanšu instruments "Bitcoin Strategy ETF" veiksmīgi debitēja Ņujorkas akciju biržā. "Bitcoin Strategy ETF" otrajā tirdzniecības sesijā pieauga par 3,2%.

"Interese par "Bitcoin" pēc vakardien notikušā jaunā ETF starta ir palīdzējusi šai kriptovalūtai pakāpties līdz jaunam rekordam," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Pēdējo divu gadu laikā, kopš pasauli pāršalca pandēmija, darba tirgus ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Tās ir tieši skārušas ne tikai atalgojuma griestus, iedzīvotāju labklājības līmeni un pieprasījumu pēc darba spēka konkrētās profesijās, bet arī vidi, kurā norit darba procesi.

Vēl salīdzinoši nesen attālinātais darbs bija apzīmējums, ko varēja novērot vien atsevišķās digitālo pakalpojumu nozarēs kā finanšu vai IT sektorā. Tāpat nereti valdīja arī vispārpieņemts uzskats, ka biroja telpas, to iekārtojums un atrašanās vieta ir izšķiroši svarīgi nosacījumi produktivitātei, iekšējās kultūras iedzīvināšanai un uzvarai cīņā par talantiem, taču, neskatoties uz to, šobrīd attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas realitāti jau vairāk nekā piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri savus tiešos pienākumus lielākoties veic, atrodoties mājās vai citā darba apstākļiem atbilstošā vietā.

Tomēr, ja vēl 2020. gadā tas šķita kā īslaicīgs pagaidu risinājums savstarpējo kontaktu samazināšanai, tad šodien jau ir kļuvis diezgan skaidrs, ka attālinātais darbs ir pavisam reāla mūsu sabiedrības nākotne lielā daļā nozaru, ar ko saskarsimies arī turpmāk, kad pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija, jācer, būs norimusi pavisam.

Pareizā fokusa saglabāšana latvieša Kristapa Grinberga līdzdibinātajam uzņēmumam Qminder nesusi panākumus – klientu lokā ir vairāki no Fortune 500 uzņēmumiem

Qminder ir klientu apkalpošanas rīks uzņēmumiem, kurš ietver rindu un darbinieku vadību, statistikas datu apkopošanu.

Sākotnējā Qminder ideja – izveidot modernu rindu vadības rīku, taču šobrīd tas pārvērties par klientu apkalpošanas sistēmu. «Mums ir bijuši seši dažādi produkti – printeris, mobilā lietotne iPad, mobilā lietotne telefonam, televīzijas ekrāns utt. Esam visu pārtaisījuši un tagad sevi pozicionējam kā klientu apkalpošanas risinājumu, nevis tikai rindu vadības rīku. Qminder ir klienta pirmā satikšanās ar uzņēmumu, klientu apkalpošanas pirmais posms pastā, veikalā, bankā vai kur citur,» stāsta Kristaps. Pie šā brīža produkta veidola un funkcionalitātes komanda nonāca, ņemot vērā klientu atsauksmes. Tāpēc viņš uzsver, ka ir svarīgi runāt ar saviem sadarbības partneriem. «Sākumā pats galvenais nav iegūt daudz klientu, bet runāt ar viņiem, mēģināt noskaidrot, kas viņiem ir svarīgi, kā uzņēmumi izmanto mūsu produktu. To var darīt tik plaši, cik finanses atļauj – sākumā tie bija Skype zvani, bet šajā ziemā aizbraucām uz ASV satikt sadarbības partnerus klātienē un paskatīties, kā tie izmanto mūsu sistēmu,» atklāj Kristaps. Katrs uzņēmums sistēmu izmanto atšķirīgi.

Ir vairāki akciju fondi, kas mēģina pasargāt no cenu svārstīguma, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējās nedēļas finanšu tirgos cenu ziņā bijušas svārstīgas, un daudzi vērtspapīru eksperti pauž pārliecību, ka arī nākamo mēnešu laikā tirgus dalībniekiem var nākties sadzīvot ar šādu situāciju. Trauksmaināki šādi laiki varētu būt nervozākiem investoriem, kuriem paaugstinātais cenu svārstīgums traucē naktsmieru. Tiesa gan, ir arī tādi finanšu aktīvi, kuri mēdz pasargāt no augstākas volatilitātes. Tiek, piemēram, piedāvāti tādi biržās tirgotie fondi, kuri koncentrējas ieguldīt mazāk cenu ziņā svārstīgās akcijās. Šāda ieguldīšana nozīmē mazāku risku un līdz ar to arī lēzenāku potenciālo ieguldījumu atdevi. Proti, šādi fondi, visticamāk, atpaliks no tirgus laikos, kad akciju cenas atsāk noturīgu kāpumu.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ko veicināja labi ASV uzņēmumu peļņas rādītāji, lai gan investoru noskaņojumu pasliktināja ekonomiskas un ģeopolitiskas bažas.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien bija ietekmējusi ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīguma dinamika, bet otrdien šo obligāciju ienesīgums saruka zem 4,85%.

"Coca-Cola", "Verizon", "3M" un vairāki citi uzņēmumi ziņoja par labiem ceturkšņa peļņas rezultātiem, kas pārspēja prognozes.

Naftas cenas kritās par apmēram 2%, tirgiem vērojot Tuvo Austrumu krīzi un Izraēlai vēl neīstenojot sauszemes iebrukumu Gazas joslā.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par apmēram 0,5% pirms ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma par procentlikmēm. Londonas biržas indekss palielinājās par 0,2%, neraugoties uz Lielbritānijas privātā sektora uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos.

Pēc vēstules saņemšanas no it kā Āfrikas prinča, kurš piedāvā ieguldīt zelta raktuvēs, vairums cilvēku saprot, ka tā ir krāpniecība. Taču katru dienu visā pasaulē e‑pasta pastkastītēs ienāk 3,4 miljardi krāpniecisku vēstuļu. Kādas taktikas un stāstus izmanto investīciju krāpnieki tagad, kad pasakas par prinčiem vairs nedarbojas?

Pagājušā gada Verizon datu aizsardzības pārkāpumu izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka aptuveni trīs no četriem finanšu krāpšanas gadījumiem ir saistīti ar cilvēka kļūdu vai kļūdainu lēmumu pieņemšanu, ļaujot krāpniekiem iegūt piekļuvi sensitīvai informācijai, piemēram, konta un maksājumu datiem.

Krāpnieku iekārojamākie mērķi

Daudzi cilvēki ir dzirdējuši, ka lielu investoru uzmanību saņem uzņēmums Alphabet, kam pieder Google, kā arī citi ASV tehnoloģiju uzņēmumi: Amazon, Apple, Meta Platforms, Microsoft, NVIDIA un Tesla. Tomēr to pārstāvji nekad nezvana Latvijas iedzīvotājiem ar piedāvājumiem ieguldīt uzņēmumu akcijās. Bet to vārdā bieži zvana investīciju krāpnieki.

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem pasaulē aizvien pieaug, taču to postošo ietekmi var samazināt, laikus sagatavojoties

Visaptverošā digitalizācija līdz ar daudziem ieguvumiem, tostarp vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai, nesusi arī jaunus draudus - kiberuzbrukumus, kam liela daļa sabiedrības un uzņēmumu joprojām nav īsti gatavi. Būdami ģeogrāfiski neierobežoti, tie aizvien biežāk skar arī lietotājus Latvijā, tomēr tas nenozīmē, ka bezpalīdzīgi jānoraugās uzbrukumos. Laikus veicot uzņēmuma datorsistēmu diagnostiku un nostiprinot vājās vietas, iespējams uzbūvēt uzticamu «digitālo cietoksni», kura mūri būs pietiekami augsti un biezi, lai atvairītu nevēlamos laimes meklētājus.

Par kiberuzbrukumu ietekmi uz biznesu daudz pasaka jaunākais Allianz Risk Barometer ziņojums, kurā datu zādzība, kibernoziegumi un citi ar informācijas tehnoloģijām saistītie riski atzīti par trešo nozīmīgāko draudu biznesam 2017.gadā, atpaliekot vien no uzņēmuma darbības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem tirgū. 68% kiberuzbrukumu gadījumu tiek traucēta uzņēmuma darbība un 45% radušās problēmas ar klientu datu noplūšanu. Zīmīgi, ka kiberuzbrukumi notiek ļoti strauji un uzņēmuma IT speciālisti bieži vien pat nepaspēj attapties, kad jau ir nodarīts kaitējums. Saskaņā ar Verizon Data Breach Investigation Report, kurā izanalizēti vairāk nekā divi tūkstoši ielaušanās gadījumu, 93% iebrukumu ilguši mazāk par vienu minūti. Tas tikai apstiprina, cik svarīgi ir sagatavoties potenciālajam ielaušanās mēģinājumam laikus, nevis cīnīties ar sekām. Proti, labāk mājoklim ielikt labas durvis, slēdzeni un signalizāciju, nevis dzīties pakaļ garnadzim, kurš ienācis pa plaši atvērtiem vārtiem un diebj prom ar pagrābto saimnieka kabatas portfeli rokā.

Mobilo sakaru operators BITE uzsācis ieviest tīklā mazjaudas platjoslas tehnoloģiju standarta risinājumu Narrowband Internet of Things (NB-IoT), tā liekot pamatus pirmajam lietu interneta tīklam Latvijā. Uzsākti arī pirmie tehnoloģijas testi sadarbībā ar uzņēmumu «Teliko».

Lai gan lietu interneta attīstība tiek cieši saistīta ar 5G tehnoloģiju, jau šobrīd ir pieejamas ierīces, kas spēj apmainīties ar informāciju savā starpā, sniedzot priekšrocības saviem lietotājiem, piemēram, viedie gāzes un ūdens skaitītāji, atkritumu konteineri u.tml. To skaits nepārtraukti palielinās, uzsver mobilo sakaru operators. Jaunākās ekspertu prognozes liecinot, ka līdz 2025.gadam pasaules tirgū būs pieejami vairāk nekā 75 miljardi savienoto ierīču.

«Ikdienā redzam, ka arī savienoto ierīču lietojums strauji palielinās – BITES tīklā šādās ierīcēs aktīvi tiek izmantota jau katra sestā SIM karte. Lieliski apzināmies, ka pilnvērtīgai šo ierīču darbības nodrošināšanai nākotnē būs nepieciešama ne vien lielāka datu pārraides jauda, bet arī bezvadu tīkls, kas atbalsta to darbību. Tāpēc sadarbībā ar mūsu stratēģisko partneri tīkla attīstībā – tehnoloģiju gigantu «Huawei» – esam sākuši aprīkot BITES tīklu ar NB-IoT risinājumu, tā sperot soli pretī viedpilsētu idejas īstenošanai,» norāda BITES vadītājs Kaspars Buls.

Telekomunikācijas nozares karstākais temats šobrīd ir 5G ieviešana. Par to tiek runāts, rādīti testi un darbināti dažādi prototipi, taču, cik tālu reāli esam ar 5G ieviešanu Latvijā? Vai mēs visi iesaistītie – telekomunikāciju operatori, uzņēmēji, iekārtu ražotāji un valsts, esam tai gatavi?

Patiesi, nozarē šis temats tiek plaši apspriests! Interesi par to šogad un nākamgad turpinās uzkurināt miljonus un miljardus eiro lielās summas, ko operatori samaksājuši izsolēs par 5G tehnoloģijai paredzētā spektra lietošanas tiesībām. Tas vedina domāt, ka mēs redzēsim ne tikai pirmos 5G komerciālās ieviešanas soļus, kuri, piemēram, ASV operatora Verizon izpildījumā šobrīd nozīmē fiksētā interneta pieslēguma aizvietošanu ar 5G pieslēgumu, bet arī plašāku un daudzslāņaināku 5G izvēršanu.

Runājot par Latviju - kā allaž, līdz ar pirmajiem jaunas tehnoloģijas iedarbināšanas gadījumiem, būs daudz mārketinga trokšņa. Taču, kritiski raugoties, 5G tehnoloģija mūsu sadzīvi varētu sākt mainīt ne ātrāk kā pēc diviem trīs gadiem, kad tā kļūs plašāk pieejama valsts teritorijā. Pirmie soļi tās ieviešanā nozīmēs iespēju saņemt ātrus mobilā mājas interneta pakalpojumus ierobežotā teritorijā, pilsētās, taču 5G patiesais potenciāls atklāsies vēlāk - sniedzot iespēju gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām optimizēt, automatizēt darbību, padarīt dzīvi ērtāku un izvairīties no liekas rutīnas. Šī situācija, gan, domāju, atrodas vismaz 5 gadu attālumā.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos mobilo sakaru operators Bite tīkla infrastruktūras attīstībā un klientu mobilo sakaru lietošanas pieredzes uzlabošanā ir ieguldījis aptuveni deviņus miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz gada beigām plānots investēt vēl aptuveni vienu miljonu eiro, informē uzņēmuma vadītājs Latvijā Kaspars Buls.

Mobilā interneta patēriņš pasaulē, tostarp Latvijā, strauji palielinās un arī Bites tīklā tas pēdējā pusgada laikā ir dubultojies, sasniedzot vidēji 5 GB uz vienu klientu. Tostarp tiešsaistes video saturs veido vairāk nekā 65% no kopējās interneta plūsmas Bites tīklā.

Šā iemesla dēļ operators lauvas tiesu investīciju šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ir ieguldījis tīkla infrastruktūras attīstīšanā, fokusējoties uz reģioniem, kur interneta lietošanas intensitāte pieaug tikpat strauji kā Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. Šā gada sākumā ar 4G tehnoloģiju tika aprīkots viss Bites tīkls.

LMT viedtelevīzija nominēta starptautiskajai nozares balvai Global Mobile Awards 2019 (GLOMO Awards), paziņojusi starptautiskā telekomunikāciju nozares asociācija GSMA.

LMT Mājas viedtelevīzija saņēmusi nomināciju divās kategorijās: «Labākā mobilo tehnoloģiju inovācija» (Best Mobile Technology Breakthrough) un «Eiropas 5G celmlauzis» (European 5G Pioneer).

«GLOMO ir pasaules mēroga iespēja atzīmēt visiedvesmojošākos un inovatīvākos risinājumus mūsu nozarē, izceļot tos uzņēmumus un personības, kas ir celmlauži it visā – no 5G līdz jaunām biznesa iespējām un inteliģentai savienojamībai,» norādīja GSMA vadītājs Džons Hofmans. «Balvas piesaista ļoti daudz augstas kvalitātes pieteikumu, tāpēc saņemt nomināciju ir liels panākums,» paziņojumā uzsvēra Džons Hofmans.

«Viedtelevīzija, kas darbojas mobilajā platformā, ir viens no mūsu visizaicinošākajiem projektiem, kuru pilnībā attīstījām atbilstoši LMT jaunajai inovāciju stratēģijai. Turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. Prognozēju, ka līdz ar 5G tīkla attīstību pieprasījums pēc viedtelevīzijas arvien pieaugs. Jau šobrīd katrs ceturtais LMT Internets mājai pakalpojuma lietotājs izmanto arī LMT viedtelevīziju. Priecājos, ka mūsu paveikto novērtē arī starptautiskā līmenī,» uzskata Juris Binde, LMT prezidents.

Japānas kompānija SoftBank kļūs par vienu no pasaules lielākajiem mobilo sakaru operatoriem pēc tam, kad ASV komunikāciju operatora Sprint Nextel akcionāri atbalstījuši darījumu, kura rezultātā Sprint Nextel nonāks japāņu uzņēmuma kontrolē.

SoftBank iegādāsies 78% ASV trešā lielākā mobilo sakaru operatora daļas. Darījuma, kas ir lielākais Japānas kompānijas vēsturē, vērtība paredzēta 21,6 miljardu ASV dolāru apmērā.. Saskaņā ar darījumu, Sprint akciju turētājiem par savā rīcībā esošajiem vērtspapīriem tiks piedāvāta iespēja saņemt naudu vai arī tos apmainīt pret Japānas kompānijas akcijām.

Iepriekš savu piedāvājumu Sprint Nextel akciju turētājiem iesniedza arī ASV satelīttelevīzijas kompānija Dish Network Corp., kas mobilo sakaru operatoru piedāvāja iegādāties par 25,5 miljardiem ASV dolāru. Tomēr Sprint akcionāri noraidīja šo piedāvājumu, uzskatot to par pārāk riskantu.

Ņemot vērā koronavīrusa izplatību "Mobile World Congress 2020" rīkotāji "GSMA" tomēr nolēmuši pasākumu atcelt.

Pēdējo dienu laikā vairāki nozīmīgi izstādes dalībnieki paziņoja, ka atceļ savu dalību izstādē vīrusa dēļ, būtiski samazinoties dalībnieku skaitam, tādēļ GSMA nācās pieņemt šo lēmumu. Dalību pasākumā atsauca tādas kompānijas kā "AT&T", "Amazon", "BT, Ericsson", "Deutsche Telekom", "Cisco", "Intel", "Facebook", "HMD Global", "Nokia", "LG", "Sprint", "Verizon", "Sony", "MediaTek", "Royole", "Marvell", "Volvo", "NVIDIA", "Marvell", "McAfee", "Sprint", "Rakuten", "Western Digital" un "Vivo".

"GSMA" vadītājs Džons Hofmans skaidrojis, ka vīrusa izplatība padarījusi neiespējamu konkursa rīkošanu, un bez šiem nozīmīgajiem spēlētājiem izstāde zaudē savu vērtību.