Eksperti

Tendences un aktuālās apvienošanās elektronisko sakaru nozarē

Ivo Maskalāns,Zvērinātu advokātu biroja BORENIUS zvērināts advokāts,28.03.2014

Jaunākais izdevums

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

Par vienu no svarīgākajām pakalpojuma vērtībām šobrīd ir kļuvušas tās iespējas, preces un pakalpojumi, ko pakalpojuma lietotājs spējams iegūt, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu. Attiecīgi arī tradicionālo elektronisko sakaru pakalpojumu (balss sakari, internets, TV) sniedzēju saplūšana ar uzņēmumiem, kuri piedāvā, ar šo pakalpojumu palīdzību izmantojamos, satura pakalpojumus, šobrīd ir kļuvusi par vienu no apvienošanās darījuma tendencēm šajā nozarē.

Šādas apvienošanās, konkurences tiesību izpratnē tiek uzskatītas par vertikālām apvienošanām, jo šādu apvienošanās dalībnieki nav tieši konkurenti. Kā atzīts EK apvienošanās kontroli regulējošos dokumentos (Pamatnostādnēs par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu) šādas apvienošanās parasti apdraud konkurenci daudz mazākā mērā, nekā apvienošanās starp tiešajiem konkurentiem. Tieši šī iemesla dēļ EK pēdējā laikā ir atļāvusi visas šādas apvienošanās. Šie, EK pieņemtie lēmumi labi ilustrē gan elektronisko sakaru nozares attīstības tendences, gan šādu (vertikālu) apvienošanos izvērtēšanas mehānismu. Turpmāk rakstā norādītas būtiskākās atziņas, no šiem lēmumiem.

Vieni no lielākajiem Eiropas telekomunikācijas uzņēmumiem Vodafone un Telefonica 2012. gada beigās izveidoja kopuzņēmumu ar Everything Everywhere, (uzņēmumu, kas piedāvāja tā saukto «mobilā maka» pakalpojumu, jeb iespēju maksājumiem izmantot mobilo telefonu). Skatot šo apvienošanos, EK konstatēja, ka «mobilā maka» pakalpojums tieši šādā izpildījumā, kā to piedāvā kopuzņēmuma dalībnieki (iespēja lietot kopēja zīmola kredītkartes, debetkartes, lojalitātes kartes un saņemt speciālus piedāvājumus no īpaši izvēlētiem pārdevējiem), atšķiras no citiem, līdzīgiem, jau eksistējošiem pakalpojumiem (piemēram Pay Pal). Līdz ar to šāds pakalpojums veido jaunu konkrēto tirgu konkurences tiesību izpratnē.

No šī lēmuma var secināt, ka, tik straujā attīstībā esošā nozarē, kā elektroniskie sakari, no jauna radīts specifisks produkts var kļūt par unikālu preci, kas pati par sevi atzīstama par atsevišķu konkrēto tirgu, konkurences tiesību izpratnē. Līdz ar to šāda jauna, unikāla produkta radītājs, var kļūt par dominējošu tirgus dalībnieku šāda jauna produkta tirgū.

Atrašanās dominējošā stāvoklī uzliek zināmus uzvedības noteikumus uzņēmumam. Tostarp, atrašanās dominējošā stāvoklī var sarežģīt apvienošanos ar citiem uzņēmumiem. Tas gan neattiecas uz šādiem gadījumiem, kad nenotiek apvienošanās starp tiešajiem konkurentiem, tirgū, kurā kāds no tiem atrodas dominējošā stāvoklī.

Turklāt šajā gadījumā šāds, jauns pakalpojums tika radīts tieši šīs apvienošanās rezultātā. Šāds apvienošanās rezultāts ir atzīstams par efektivitātes ieguvumu (angliskais termins, ko lieto EK ir efficiencies), un uzskatīts, ka tas ir labvēlīgs konkurencei. EK parasti ņem vērā šādus efektivitātes ieguvumus, izvērtējot apvienošanās sekas uz konkurenci.

Savukārt 2013. gada EK lēmumā lietā par Telenor, Globul, Germanos apvienošanos, kurā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Ungārijā (Telenor) un Bulgārijā (Globul) strādājošie mobilo un fiksēto telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēji apvienojās ar Bulgārijā strādājošo elektronisko sakaru ierīču tirgotāju (Germanos), EK visbūtiskāko uzmanību pievērsa, iespējai, ka apvienošanās rezultātā tiks konkurentiem tiks noslēgta pieeja tirgum. Proti, EK bažījās, ka jaunā tirgus dalībnieka konkurentiem pēc apvienošanās varētu tikt liegta pieeja viesabonēšanas pakalpojumam Bulgārijā.

Pieejas noslēgšanas risks ir viens no galvenajiem faktoriem, kas tiek analizēts vertikālas apvienošanās gadījumā. EK praksē tiek apskatīti vairāki pieejas noslēgšanas veidi (pieejas noslēgšana izejmateriāliem, klientiem, uc.). Saskaņā ar iepriekš jau minētajām EK Pamatnostādnēm par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu, šāds apdraudējums konkurencei var rasties gadījumā, ja apvienošanās dalībnieku tirgus daļa ir pietiekami liela (virs 30%).

Šajā konkrētā gadījumā, ņemot vērā to, ka Bulgārijā ir alternatīvi telekomunikāciju operatori, kas spēj nodrošināt viesabonēšanas pakalpojumu, un to, ka, šajā jomā pastāv detalizēts saistošs regulējums (Viesabonēšanas regula Nr. 531/2012), kas nedod iespēju, bez attaisnojoša iemesla atteikt pakalpojumu, EK atzina, ka risks pieejas viesabonēšanas pakalpojuma noslēgšanai nepastāv.

2013. gada beigās Vodafone (viens no Eiropas lielākajiem mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem) apvienojās ar Kabel Deutschland (Vācijas lielākais TV operators, kas piedāvā arī interneta un fiksēto telekomunikāciju pakalpojumus). Lai gan daži uzņēmumu piedāvātie pakalpojumi, piemēram, mobilo sakaru pakalpojums, pārklājās (Kabel Deutschland nebūtiskā apjomā darbojās kā virtuālais operators) lielāka EK uzmanība, izvērtējot šo apvienošanos, tika veltīta sekām, kas radīsies no abu uzņēmumu spējas piedāvāt pakalpojumu paketes (TV, internets, mobilais telefons un fiksētais telefons), jeb, tā saukto multi play pakalpojumu.

Kā norādīja aptaujātie apvienošanās dalībnieku konkurenti (EK mēdz prasīt konkurentu viedokli par apvienošanos), viņuprāt šāda apvienošanās varētu radīt divas konkurences problēmas: konkurences samazināšanos multi play piedāvājuma sniedzēju starpā, un apgrūtinātu pieeju konkurentiem kādai no apvienošanās dalībnieku piedāvātajām multi play paketes komponentei. Šie divi riski parasti arī ir būtiskākie jautājumi, kas tiek vērtēti gadījumā, ja apvienošanās rezultātā, jaunais uzņēmums iegūst plašāku pakalpojumu klāsta priekšrocību.

Šajā konkrētajā gadījumā EK norādīja, ka konkurentu izteiktās bažas nav pamatotas. Galvenokārt tādēļ, ka pēc apvienošanās tirgū joprojām paliks daudz uzņēmumu, kas piedāvā gan multi play pakalpojumu, gan atsevišķas tā sastāvdaļas.

Kā izriet no iepriekš minētā, elektronisko sakaru nozarē notiekošās apvienošanās ir labs piemērs tam, ka arī gadījumā, ja apvienošanās nenotiek starp potenciālajiem konkurentiem, konkurenci uzraugošajām iestādēm, joprojām ir pietiekami daudz jautājumu par šādu apvienošanos sekām uz konkurences situāciju tirgū. Līdz ar to, plānojot šādus darījumus, par šiem jautājumiem būtu vērts padomāt jau iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēlas paātrināt platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstību

Žanete Hāka,26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums, kurā iekļauti veicamie pasākumi administratīvā sloga samazināšanai elektronisko sakaru tīkla komersantiem platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstībai, informē Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Viens no informatīvajā ziņojumā apskatāmajiem jautājumiem ir saistīts ar servitūta par labu publiskajiem elektronisko sakaru tīklu operatoriem nodibināšanas nosacījumiem. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības šobrīd regulē Elektronisko sakaru likums, kas nosaka, kapubliskā elektronisko sakaru tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Uzņēmumi: Lēmums par nelegālo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju nav RNP kompetencē

LETA,11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Regulators izsludina publisko konsultāciju par noteikumu projektu elektronisko sakaru nozarē

Žanete Hāka,22.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai optimizētu procesu, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) informē elektronisko sakaru komersantus par konstatēto atkārtoto vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu un brīdina par sekām, kādas sagaidāmas, ja konstatētais atkārtotais vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpums netiks novērsts, regulators ir sagatavojis lēmuma projektu Vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē.

Lai aicinātu komersantus izteikt viedokli un priekšlikumus par noteikumu projektu, regulators izsludina publisko konsultāciju. Priekšlikumus par noteikumu projektu elektronisko sakaru komersanti aicināti izteikt līdz 22. janvārim.

Noteikumu projektā ir paredzēts, ja elektronisko sakaru komersants nenovērš gada laikā izdarītu līdzīgu vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu, SPRK nosūta vēstuli (nevis pieņem lēmumu), kurā norāda šo pārkāpumu, nosaka termiņu, līdz kuram ir jānovērš šis pārkāpums un brīdina elektronisko sakaru komersantu, ja tas nenovērsīs šo pārkāpumu, Regulators var elektronisko sakaru komersantam uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, atņemot elektronisko sakaru komersantam tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārmaiņas ePrivātumā attiecas arī uz personīgo tiešsaistes komunikāciju

Anna Vladimirova-Krjukova - Zvērinātu advokātu biroja COBALT juriste, sertificēta datu aizsardzības speciāliste,08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) piemērošanas uzsākšanu izraisītā vētra ir pierimusi. Lai gan VDAR ieviešanas pasākumi turpinās, Latvijā periodiski atceras arī par ePrivātumu un šajā jomā solīto jauno Eiropas Savienības (ES) regulu.

Galvenokārt par plānoto ePrivātuma regulu interesējas sīkdatņu izmantošanas un tiešā mārketinga dēļ. Tomēr, neskatoties uz to, ka jaunā regula vēl nav pieņemta, ePrivātuma jomā ir jaunumi, kas var ietekmēt atsevišķus digitālo pakalpojumu sniedzējus.

Šobrīd ePrivātuma jautājumi ES ir atrunāti Direktīvā 2002/58 (ePrivātuma direktīva), kura ir integrēta dalībvalstu normatīvajos aktos, piemēram, Latvijas Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Būtisks ir ePrivātuma direktīvas piemērošanas ietvars: elektronisko sakaru nozare un attiecīgi elektronisko sakaru pakalpojumi. Cita ES Direktīva 2002/21 (pamatdirektīva elektronisko sakaru nozarei) definē elektronisko sakaru pakalpojumus šādi: pakalpojums, ko parasti nodrošina par atlīdzību un kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko komunikāciju tīklos, ietverot telekomunikāciju pakalpojumus un pārraidīšanas pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Regulators liek SIA Telefant pārtraukt piekļuvi publisko mobilo telefonu tīklu numuriem

Žanete Hāka,01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome noteikusi pienākumu SIA Telefant nekavējoties pārtraukt izsaukumu maršrutēšanu un piekļuvi publisko mobilo telefonu tīklu numuriem numerācijas diapazonā 29000000 – 29009999, informē SPRK.

Šādu lēmumu regulatora padome pieņēma, jo komersants nepareizi izmantojis tam piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz publisko mobilo telefonu tīklu numuriem.

SIA Telefant kā elektronisko sakaru komersantam atbilstoši Elektronisko sakaru likumam ir jāievēro un jāizpilda ierobežoto resursu lietošanas nosacījumi, tai skaitā nosacījumi attiecībā uz numerācijas lietošanas tiesību pareizu izmantošanu. Regulators, veicot pārbaudes, secināja, ka ir nosacījumi, kurus SIA Telefant neievēro - izsaukumu uzsākšana, maršrutēšana vai saņemšana tiek nodrošināta uz numuriem, kas nav aktivizēti vai izmantoti publiskajā telefonu tīklā Latvijā, kā arī nav izmantoti galalietotāja galiekārtas pieslēgumiem Latvijā reģistrēta elektronisko sakaru komersanta publiskajā mobilo telefonu tīklā. Izsaukuma uzsākšana no numuriem tiek veikta caur Igaunijā reģistrētu komersantu AS Telefant.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piemērojusi SIA “Tet” naudas sodu 10 025 eiro apmērā par galalietotāju tiesību pārkāpšanu, laika posmā no 2024.gada 27.februāra līdz 2024.gada 24.maijam 108 445 galalietotājiem nosūtot paziņojumus par plānotajiem līguma grozījumiem ar īsāku termiņu nekā vismaz mēnesis pirms līguma grozījumu stāšanās spēkā.

“Lai arī Elektronisko sakaru likums paredz, ka elektronisko sakaru komersants var veikt vienpusējus grozījumus elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā, vienlaikus komersantam ir pienākums informēt galalietotāju par līguma grozījumiem un tiesībām izbeigt līgumu bez līgumsoda vismaz mēnesi pirms šo grozījumu stāšanās spēkā. Šāds termiņš noteikts, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas galalietotāja tiesības izbeigt līgumu, pirms stājas spēkā plānotie grozījumi, tostarp, paaugstināta cena par pakalpojumu vai mainīts tā apjoms. SIA “Tet” galalietotājus par plānotajiem līguma grozījumiem informēja vidēji 27-30 dienas pirms to spēkā stāšanās, tā vienlaikus arī gūstot materiālu labumu no ātrākas līguma stāšanās spēkā. Turklāt, tā kā SIA “Tet” apņēmās risināt katra galalietotāja pretenzijas individuālā kārtā, nevis, piemēram, izvēloties automātiskus risinājumus, pārkāpuma sekas kopumā netika novērstas arī pēc tam, kad SPRK vērsās pie komersanta. Attiecīgi SPRK padome ir nolēmusi piemērot SIA “Tet” naudas sodu 10 025 eiro apmērā,” skaidro SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Brīdina par nelikumīgu interneta pakalpojumu sniedzēju darbību

Žanete Hāka,19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) brīdina iedzīvotājus par nelikumīgu interneta pakalpojumu sniedzēju darbību un aicina neslēgt līgumus par interneta pakalpojuma un citu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu ar komersantiem, kas nav reģistrēti kā elektronisko sakaru komersanti, informē SPRK.

SPRK norāda, ka tā rīcībā ir nonākusi informācija par komersantiem Rīgā, kuri ir noslēguši līgumus ar iedzīvotājiem par interneta pakalpojumu sniegšanu, izrakstījuši rēķinus, bet interneta pakalpojuma sniegšanu reāli nenodrošina. Uzsākot izvērtēt konkrētos gadījumus jau šobrīd esam konstatējuši, ka šiem komersantiem nav tiesības sniegt interneta pakalpojumus, jo tie nav reģistrēti kā elektronisko sakaru komersanti. Tādēļ aicinām ikvienu pārliecināties par to, vai komersants, ar kuru ir noslēgts līgums par interneta pakalpojuma sniegšanu, ir reģistrēts Elektronisko sakaru likumā noteiktajā kārtībā regulatora uzturētajā elektronisko sakaru komersantu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uz trim gadiem pārtrauc SIA Teleone darbību elektronisko sakaru nozarē

Žanete Hāka,12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot elektronisko sakaru komersantu uzraudzību, konstatējusi, ka elektronisko sakaru komersants - SIA Teleone - atkārtoti gada laikā ir pārkāpis noteikumus, kas paredz informācijas iesniegšanu SPRK, informē komisija.

Līdz ar to SPRK padome lemj par komersanta darbības pārtraukšanu elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā uz trīs gadiem, kā arī izslēdz no elektronisko sakaru komersantu saraksta.

Regulatora padome, pieņemot šādu lēmumu, uzliek pienākumu SIA Teleone nekavējoties informēt galalietotājus par tā darbības pārtraukšanu un par atņemtajām tiesībām sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus vai nodrošināt elektronisko sakaru tīklu. Vienlaikus SIA Teleone līdz 2017.gada 26.februārim ir pienākums nodrošināt numura saglabāšanas pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja galalietotājs to pieprasa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija: Lietas ierosināšana tiesā ļaus risināt elektronisko sakaru gaisvadu problēmas Rīgā

Db.lv,01.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi lietu par elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Bite Latvija” pieteikumu pret Rīgas pašvaldību attiecībā uz ilgstošu un prettiesisku pašvaldības bezdarbību atbilstošas gaisvadu infrastruktūras izbūvē.

Kā norāda uzņēmuma ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, neskatoties uz gadiem ilgiem centieniem panākt rezultātu sarunu ceļā, pašvaldība nav pildījusi tai likumā noteiktos pienākumus, lai komersanti varētu izpildīt prasību par pazemes kabeļu ierīkošanu. Tā vietā pašvaldība nepamatoti uzliek savu atbildību uz “Bite Latvija” un citu komersantu pleciem, vienlaikus arī aizliedzot esošo gaisvadu trašu uzturēšanu. “Bite Latvija” pēc apvienošanās ar “Baltcom” 2024. gada 1. jūlijā pārņēma “Baltcom” tiesības un saistības, tajā skaitā līgumus un infrastruktūru elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai, arī kabeļu trašu izbūves un rekonstrukcijas projektus. Taču Rīgas pašvaldība, atsakoties pildīt tās autonomo funkciju, ir padarījusi šo projektu īstenošanu par neiespējamu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SPRK: Latvijā mobilā interneta lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs

Žanete Hāka,31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Lūdz valdībai un SM noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai

LETA,06.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iedzīvotāji retāk sūdzas par elektronisko sakaru pakalpojumiem

Dienas Bizness,07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā iesniegtajām iedzīvotāju sūdzībām elektronisko sakaru jomā. 2014.gadā gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 59 sūdzībām. Salīdzinot ar 2013.gadu, sūdzību skaits ir samazinājies par 23% jeb par 18 sūdzībām, informŗ SPRK pārstāve Ieva Bethere.

Vairākās sūdzībās ir pretenzijas par vairākiem komersantiem, tādējādi 59 iesniegtajās sūdzībās kopā ir 70 pretenzijas par komersantiem.

2014.gadā Regulators saņēma sūdzības par tādiem regulējamiem elektronisko sakaru pakalpojumiem (pakalpojumi) kā balss telefonijas pakalpojumi publiskajos fiksētajos elektronisko sakaru tīklos (2), balss telefonijas pakalpojumi publiskajos mobilajos elektronisko sakaru tīklos (40), televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumi publiskajos elektronisko sakaru tīklos (5), publiskā interneta piekļuves pakalpojumi (14), kā arī īsziņu pakalpojumi (2).

Kopumā ņemot, par visiem minētajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem Regulators aizvadītajā gadā ir saņēmis mazāk sūdzību, nekā 2013.gadā, izņemot par balss telefonijas pakalpojumiem publiskajos mobilajos elektronisko sakaru tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavniekam ļauj apvienoties ar Rīgas dzirnavnieka māteskompāniju

Db.lv, LETA,23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Dobeles dzirnavnieks" iegādāties Lietuvas graudu pārstrādes uzņēmumu "Baltic Mill", kam pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi Baltijas valstīs, tostarp AS "Rīgas dzirnavnieks" Latvijā, informē KP.

KP secināja, ka "Dobeles dzirnavnieka" un "Rīgas dzirnavnieka" apvienošanās, visticamāk, radīs būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei rudzu un kviešu miltu tirgos gan gala patērētājiem, gan industriālajiem klientiem, kā arī auzu pārslu, miltu maisījumu, makaronu no mīkstajiem kviešu miltiem un putru tirgos gala patērētājiem.

Apvienošanās rezultātā minētājos tirgos būtiski samazināsies konkurences spiediens uz "Dobeles dzirnavnieku", ko iepriekš radīja tā tuvākais konkurents "Rīgas dzirnavnieks". Tas radīs apvienotā tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli šajos tirgos, tostarp arī būtiski samazinās efektīvu konkurenci, norāda KP.

KP konstatēja, ka "Rīgas dzirnavnieks" atrodas finansiālās grūtībās un uzņēmumam pastāv augsta iespējamība pamest tirgu, ja netiktu īstenota apvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesaimnieciska domāšana ir viens no iemesliem finansējuma problēmām pašvaldībās

Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors,02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds sakars finansējuma problēmām pašvaldībās ar telekomunikāciju iepirkumiem? No vienas puses, plaši apspriestie finansiālie izaicinājumi Latvijas pašvaldībās ir saistīti ar ierobežotiem resursiem un pamatotu izmaksu pieaugumu dažādās pozīcijās, no otras puses – mēs nevaram ignorēt jau ilgstošu atsevišķu pašvaldību nesaimniecisko pieeju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos, lieki šķērdējot valsts un iedzīvotāju naudu.

Citiem vārdiem sakot, ir pašvaldības, kas, nesaimnieciski organizētu un konkurenci ierobežojošu iepirkumu rezultātā jau gadiem pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Mobilo sakaru pakalpojumi ir pamatvajadzība, lai pašvaldības varētu pilnvērtīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas. Latvijā ir trīs mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veiktajiem pakalpojumu – zvanu, SMS saziņu un mobilā interneta – kvalitātes mērījumiem – var nodrošināt tos augstā kvalitātē. Tā ir būtiska priekšrocība valsts sektoram, jo konkurence veicina arī izdevīgākas cenas. Šajā ziņā jāuzsver, ka publisko iepirkumu procedūru mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldības izvēlas izdevīgāko un labāko piedāvājumu mobilo sakaru pakalpojumu jomā. Tomēr, kāpēc pašvaldības apzināti izvēlas pārmaksāt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

IUB apturējis LVRTC konkursu par mobilo telefonu sarunu un pakalpojumu nodrošināšanu

LETA,06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste,11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību mobilo sakaru iepirkumos

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts,21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

KP vērtē tirgus spēlētāju apvienošanos apdrošināšanas nozarē

Dienas Bizness,09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) saņēma apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe iegūst izšķirošu ietekmi pār AS Seesam Insurance, liecina KP publiskotā informācija.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Pārdod apdrošināšanas uzņēmuma Seesam akcijas

KP atgādina, ka tās atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izstrādā noteikumus, lai mazinātu krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru jomā Latvijā

Žanete Hāka,09.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru jomā Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumus.

Kā informē SPRK, jaunie noteikumi, kas stājas spēkā šā gada 7.oktobrī, palīdzēs ierobežot krāpniecību, izmantojot numerāciju, lai mazinātu zaudējumus, kas var rasties gan galalietotājiem, gan elektronisko sakaru komersantiem.

Jaunie noteikumi nosaka, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju. Vienlaikus noteikumi nosaka termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un regulatoru, kā arī to, kā Regulators konstatē un komersants novērš krāpniecību.

«Šie ir pirmie noteikumi, kas vienkopus raksturo krāpniecību, izmantojot numerāciju, kā arī nosaka kārtību, kādā komersanti, sadarbojoties ar mums, var to konstatēt un novērst. Tā kā krāpniecība elektronisko sakaru jomā ir aktuāla visā Eiropas mērogā, tad ceram, ka tas, ka esam vieni no pirmajiem Eiropā, kuri vienkopus noteikuši regulējumu attiecībā uz krāpniecību, izmantojot numerāciju, ne tikai palīdzēs mums daudz labāk cīnīties ar to un mazināt krāpniecisku gadījumu skaitu, bet būs kā viens no piemēriem, kādā veidā varētu rīkoties arī citas valstis,» skaidro regulatora Elektronisko sakaru un pasta departamenta Ierobežoto resursu nodaļas vadītāja Gundega Rutka.

Komentāri

Pievienot komentāru