Globāli sinerģijas iespējas telekomunikāciju jomā ir ticamas un redzamas, tā DB norāda Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 AB Grupas prezidents un vadītājs Mats Granrīds.

Tīkla attīstība

Šobrīd Tele2 turpina infrastruktūras izvēršanu pārstāvētajās valstīs, piemēram, Kazahstānā, kompānijai ir plāni savu pakalpojumu portfolio un korporatīvo klientu segmentā. Baltijā kopumā Tele2 ir stabilas pozīcijas un M. Granrīds ir apmierināts ar operatora rezultātiem, neslēpjot, ka konkurence ir liela. Lai arī Latvija ir samērā maza valsts, Tele2 ir svarīgas kompānijas pozīcijas šajā tirgū. Arī ekonomiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, tomēr izaugsme nav strauja. Iepriekš daudz tika domāts par izmaksu samazināšanu, tomēr šobrīd būtu jādomā par izaugsmi, kur talkā var nākt inovācijas. Prakse rāda, ka valstīs, kur ir attīstīts telekomunikāciju tirgus, ir pozitīva korelācija arī iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājos, klāstīja M. Granrīds. Globālas tendences liecina, ka mobilo sakaru jomā akcents no balss un īsziņām tiek pārlikts uz datu pārraidi. Tas aizvien vairāk ir redzams arī mobilo sakaru operatoru tarifu plānos. Šāda tendence tiks turpināta arī nākotnē, norādīja M. Granrīds.

«Tele2 AB» grupa 2017. gadā kļuvusi par viena no pasaules lielākā operatora «Vodafone» partneri Latvijā, kā arī Lietuvas un Zviedrijas tirgū. Šobrīd «Tele2» ir vienīgais oficiālais «Vodafone» partneris Latvijā un sniedz mobilo sakaru un interneta pakalpojumus globālo kompāniju filiālēm vietējā tirgū, informē «Tele2».

Jaunās partnerības ietvaros «Tele2» nodrošinās saviem starptautiskajiem korporatīvajiem klientiem Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā arī pieeju dažādiem «Vodafone Global Enterprise» sniegtajiem pakalpojumiem.

«Plaša starptautiska saziņa mūsdienās ir nozīmīga daudziem sekmīgiem uzņēmumiem. Partnerība ar «Vodafone» ļauj mums sadarboties starptautisko korporatīvo klientu apkalpošanā, nodrošinot «Vodafone» mobilo sakaru un interneta pakalpojumus mūsu tirgos Zviedrijā, Latvijā un Lietuvā, tajā pašā laikā sniedzot iespēju saviem klientiem arī izmantot »Vodafone« globālos pakalpojumus. Šī ir sadarbība, kuru vēlamies attīstīt un kas dažu mēnešu laikā jau ir nesusi augļus,» stāsta Alisone Kirkbī (Allison Kirkby), «Tele2 AB» grupas vadītāja.

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

A/S Valmieras stikla šķiedra meitas kompānija Valmiera Glass UK Ltd. piesaistīta vērienīga projekta īstenošanā – BJK Vodafone stadiona būvniecībā Turcijā, Stambulā, liecina kompānijas paziņojums biržā Nasdaq Riga.

Pašlaik noslēgts līgums ar stadiona būvkompāniju IZ Insaat ve Madencilik Sanayı ve Ticaret AŞ par Atex® 5000 TRL arhitektūras membrānas piegādi un izmantošanu jaunās BJK Vodafone arēnas būvniecībā 26 000 kvadrātmetru platībā. Materiālu plānots piegādāt 2015.gada aprīlī.

Jaunā stadiona būvniecībā izmantos Valmiera Glass UK Ltd. ražoto Atex® arhitektūras membrānu 26 000 kvadrātmetru platībā. Uzņēmumā skaidro, ka Atex® materiāla viena no lielākajām priekšrocībām ir tā augstā gaismas caurlaidība, kas arī ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem šī produkta izvēlē, jo paredzēts, ka Vodafone stadions tiks izgaismots dažādās krāsās, paspilgtinot tā ārējo tēlu.

ASV izdevums "Time" iekļāvis Kauņu 50 pasaules vietu, kuras vērts šogad apmeklēt, sarakstā.

Kauņa, kas šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, piesaista ar savu kultūras programmu, izvēli pamatojis izdevums.

"Gada kultūras programma seko līdzi pilsētas vētrainajai vēsturei - no nacistiskās okupācijas Otrā pasaules kara laikā un piespiedu atrašanos Padomju Savienībā. Izstāžu vidū arī Marinas Abramovičas, Viljama Kentridža un Joko Ono darbi," lasāms "Time".

Tāpat laikraksts izcēlis iniciatīvu "CulturEUkraine" Kauņā, kuras laikā apskatāmi kara dēļ Ukrainu pametušo mākslinieku darbi.

"Time" ieteikto vietu sarakstā ir arī, piemēram, Galapagu salas, Lielais barjerrifs, Dolni Morava Čehijā, Nairobi, Seula, Valensija, vēsturiskā Zīda ceļa vietas Uzbekistānā, Starptautiskā Kosmosa stacija, Kopenhāgena un Stambula.

Pagājušajā nedēļā Komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā ierakstīti 226 jauni subjekti, kas ir par 29 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēts 31 subjekts. No kopējā skaita visvairāk jeb 206 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 16 individuālie komersanti un 4 zemnieku saimniecības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 171 subjekti, kas ir par 3 mazāk nekā pirms nedēļas.

Aizvadītajā nedēļā, skatoties pēc pamatkapitāla, lielākais reģistrētais uzņēmums bija SIA Nippon Innovations ar 500 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Vīlipa iela 12 – 34. Vienīgais kompānijas valdes loceklis ir Masako Ono.

Otrs lielākais uzņēmums bija SIA Ehrle Rēzekne ar 20 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rēzekne, Viļakas iela 5. Kompānijas vienīgais valdes loceklis ir Dairis Grišins.

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

ASV interneta giganta Google vadītājs Ēriks Šmits prognozē, ka internets drīzumā būs tik izplatīts visās mūsu dzīves jomās, ka tas faktiski «pazudīs» fonā.

«Būs tik daudz sensoru, tik daudz ierīču, ka jūs to pat nejutīsiet, tas būs jums visapkārt,» Šveices slēpošanas kūrortā Davosā notiekošajā ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā (WEF) ceturtdien norādīja Šmits. «Tas visu laiku būs daļa no jūsu klātbūtnes. Iedomājaties, ka jūs ieejat istabā un jūs mijiedarbojaties ar visām lietām, kas norisinās šajā istabā.»

Šmits prognozē, ka «tiks radīta ļoti personalizēta, ļoti interaktīva un ļoti interesanta pasaule».

Vienlaikus Google, Facebook, Microsoft un Vodafone vadītāji, kuri ieradušies Davosas forumā, centās mazināt bažas, ka straujā tehnoloģiju attīstība negatīvi ietekmē darba vietas.

Globālais biznesa procesu ārpakalpojumu un klientu apkalpošanas uzņēmums Webhelp oficiāli atklājis jaunu klientu apkalpošanas centru Rīgā. Kopumā darbības nodrošināšanai Latvijā uzņēmuma investīciju apjoms pāris gadu laikā būs ap miljonu eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja Webhelp Latvia biroja vadītāja Līna Boiko.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Šobrīd uzņēmumam ir viens klients Baltijā, kuru nedrīkst atklāt, bet daži no Webhelp Ziemeļvalstu reģiona klientiem ir, piemēram, Electrolux, Nespresso un HBO Nordic. Globālā mērogā klienti ir tādi zīmoli kā Vodafone, Michael Kors un Valentino.

Rīgas centra atklāšana ļaus Webhelp paplašināt biznesa ģeogrāfiju un piedāvāt papildu iespējas krieviski runājošajos tirgos, vienlaikus atrodoties Eiropas Savienībā (ES).

«Tā kā Rīgā ap 40% iedzīvotāju pārvalda krievu valodu, tā ir lieliska iespēja uzņēmumam izplesties Krievijas tirgū, kā mītnes vietu izvēloties ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti Latviju. Tas sakrīt ar uzņēmuma stratēģiskajiem plāniem izplesties ģeogrāfiski un paplašināt uzņēmuma ekspertīzi. Rīgā ir izveidots zvanu centrs, kurā apstrādājam ienākošos zvanus Webhelp klientiem, kas ir pārstāvēti Krievijas tirgū. Klientu apkalpošanas centrs darbojas katru dienu no 8:00-23:00,» stāstīja L. Boiko.

ASV interneta tehnoloģiju uzņēmuma «Google» lēmums saraut saites ar Ķīnas elektroierīču ražotāju «Huawei», varētu skart Latvijas iedzīvotājus, ja abas puses nespēs vienoties, taču šādā gadījumā tas attieksies uz nākotnes iekārtām, bet ne tām, kas jau ir pieejamas tirgū, atzina mobilo sakaru operatoru pārstāvji.

«Tele2» pārstāvis Oskars Fīrmanis sacīja, ka «Google» un «Huawei» nesaskaņas nav ikdienišķa situācija, taču «Google» lēmums, ierobežot operētājsistēmu «Android», attiecas tikai uz nākotnes iekārtām, bet ne tām, kas jau ir saražotas un pieejamas tirgū. Tādēļ tiem klientiem, kuri pašlaik izmanto «Huawei» telefonus, nav pamata satraukties. «Mēs uzturam regulārus kontaktus ar Huawei pārstāvjiem un esam gatavi reaģēt, ja tas skars mūsu klientus,» viņš teica.

Fīrmanis piebilda, ka abu kompāniju nesaskaņas var skart Latvijas iedzīvotājus, ja netiks panākta vienošanās starp «Huawei» un ASV, un paliks spēkā visi tie ierobežojumi, kas ir publiski izskanējuši. Proti, tas var atsaukties uz jauno «Huawei» viedtelefonu modeļu pieejamību Latvijā. Patlaban gan izdarīt kaut kādus konkrētus secinājumus būtu pāragri, jo situācija faktiski mainās pa dienām.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga, investoriem maz uztraucoties par datiem, ka ASV ražotāju cenas aprīlī pieaugušas straujāk nekā martā. Arī Eiropas biržās akciju cenām pārsvarā bija kāpums.

Ražotāju cenas ASV aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 2,2%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā martā, kad ražotāju cenas valstī gada salīdzinājumā palielinājās par 1,8%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV aprīlī pieauga par 0,5%, kas seko 0,1% kritumam martā.

"Skaitļi vairāk vai mazāk bija atbilstoši," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks, norādot uz šo ziņojumu kā svarīgu pārbaudījumu akciju cenām.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu.

Lielbritānijas kalnrūpniecības uzņēmuma "Anglo American" akcijas cena Londonas biržā kritās par 3,8% pēc paziņojuma par kompānijas sadalīšanu un koncentrēšanos uz svarīgāku derīgo izrakteņu ieguvi.

Telekomunikāciju uzņēmumi «BITES Grupa» un «Tele2» parakstījuši vienošanos par kopīga radiopiekļuves tīkla (Radio Access Network) izveidi Latvijā un Lietuvā.

Šī partnerība palīdzēs optimizēt abu pušu radiotīkla infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksas, kā arī veicinās 5G tīkla straujāku attīstību, skaidro uzņēmumi. Vienošanās neietekmēs konkurenci produktu un pakalpojumu jomā – arī turpmāk «BITES Grupa» un «Tele2» darbosies kā neatkarīgi uzņēmumi.

Radiopiekļuves tīkla koplietošana ir vispārpieņemta prakse pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā – atsevišķās valstīs šādi kopuzņēmumi darbojas pat 18 gadus, skaidro uzņēmumi.

Partnerība paredz kopuzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar esošo radiotīklu infrastruktūras uzturēšanu un 5G tīkla attīstību. Sadarbība neattiecas uz mobilo sakaru operatoru pamattīklu – tas paliek katra operatora pārziņā. Abas puses sagaida, ka šī partnerība ļaus attīstīt 5G tīklu ātrāk un efektīvāk nekā tad, ja katrs operators to darītu atsevišķi, no kā ieguvējas būs arī Latvijas un Lietuvas ekonomikas. Abu pušu mērķis ir pakāpeniski izveidot kopīgu radiotīklu no 2021. gada līdz 2023. gada beigām.

Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompānijas "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošana būtu labs risinājums, kas dotu vērtību gan uzņēmuma klientiem, gan lielāku labumu akcionāriem, jo uzņēmums spētu strādāt efektīvāk, aģentūrai LETA sacīja "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Viņš norādīja, ka "Tet" nav informēti par valdībā skatītajiem "Tet" un LMT nākotnes scenārijiem, tomēr uzņēmums ir iesaistīts procesā, tostarp sniedzot visu nepieciešamo informāciju abiem "Tet" akcionāriem.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka kopumā pozitīvi skatās uz to, ka ir uzsākts šāds process un akcionāri ir uzsākuši vai plāno tuvākajā laikā uzsākt aktīvu diskusiju.

Akcionāru diskusija ik pa laikam ir nepieciešama jebkura uzņēmuma veiksmīgai attīstībai, īpaši domājot par tālākas nākotnes vidēja vai gara termiņa periodiem, akcentēja Tatarčuks.

"Protams mēs arī saprotam, ka viens no iespējamiem scenārijiem, par ko būs diskusijas mūsu akcionāru starpā, būs uzņēmumu apvienošana," sacīja Tatarčuks.

Latvijā radītais jautājumu un atbilžu sociālais tīkls Ask.fm izvietojis darba sludinājumu, kurā tiek meklēts sabiedrisko attiecību (PR) vadītājs, liecina interneta vietnē CV Online publicēts sludinājums.

Ask.fm sabiedrisko attiecību vadītājam būs nepieciešams cieši sadarboties ar sociālā portāla Ask.fm PR aģentūru. Viņam būs arī jāattīsta un jāizpilda portāla sabiedrisko attiecību stratēģija, jākomunicē ar medijiem, jāsniedz informācija par kompānijas attīstību un plāniem, kā arī jāizmanto tādi informācijas kanāli kā sociālie mediji.

Kandidātiem izvirzīto prasību vidū minēta izglītība un iepriekšēja pieredzē šajā jomā, spējas strādāt starptautiskā vidē, lai sadarbotos ar ārvalstu medijiem, labas rakstītās un verbālās komunikācijas prasmes, kā arī plašs mediju kontaktu loks.

Topošajam sabiedrisko attiecību speciālistam tiek piedāvāta starptautiska pieredze, strādājot globālā kompānijā, profesionālas izaugsmes iespējas un interesanti uzdevumi, kā arī moderns birojs un draudzīga komanda.

Vācija ir nopelnījusi apmēram 6,5 miljardus eiro no 5G frekvenču pārdošanas telekomunikāciju uzņēmumiem, trešdien paziņoja Federālā tīkla aģentūra (BNetzA), informējot par trīs mēnešus ilgas izsoles rezultātiem.

Izsolē iegūtā summa tālu pārsniedza prognozētos trīs līdz piecus miljardus eiro. Tā tiks izmantota, lai uzlabotu Vācijas bezvadu tīklus, kas ir tikai 46.vietā pasaulē pēc lejuplādēšanas ātruma.

Vācijas trīs galvenie mobilo sakaru tīklu nodrošinātāji – «Deutsche Telekom», «Vodafone» un «Telefonica Germany (O2)» – un uzņēmums «1&1/Drillisch», kurš specializējies interneta pakalpojumos, nopirka 41 piedāvāto frekvenču bloku. Lauvas tiesu no šiem frekvenču blokiem nopirka «Deutsche Telekom», informēja BNetzA.

5G ir jaunākā superātro mobilo sakaru paaudze. Tā dos iespējas radikāli ātrākai datu pārsūtīšanai, padarīs iespējamu plašāk izmantot mākslīgo intelektu un citus augsto tehnoloģiju sasniegumus, tādus kā pašbraucēji automobiļi un «telemedicīna».

Pēc pirmdien piedzīvotā kāpuma otrdien Eiropas akciju tirgos vērojams kritums, reaģējot uz vairāku kompāniju vājajiem rezultātiem.

Stoxx Europe 600 samazinājās par 0,5%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,3%, Francijas CAC 30 – par 0,29%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,22%.

Eiropas tirgu raksturojošais indekss ir pieaudzis jau piecas nedēļas pēc kārtas, reaģējot uz centrālo banku monetārās politikas lēmumiem. Tiesa gan, šonedēļ vairāki uzņēmumi investoriem ir sagādājuši vilšanos, tādēļ indeksi ieņēma lejupejošu virzienu.

Tā, piemēram, Norvēģijas alumīnija ražotājs Norsk Hydro akcija piedzīvoja straujāko kritumu gada laikā pēc tam, kad kompānija Vale SA pārdeva savas uzņēmuma daļas. Tāpat telekomunikāciju kompānija Vodafone Group ziņoja par ienākumu kritumu biznesa pakalpojumiem. Sākotnēji kompānijas akcijas cena saruka par 0,4%, taču pēc tam spēja atgūties, pieaugot par vairāk nekā 1%.

Ekonomiski veiksmīgākas ir tās valstis, kuru teritorija ir līdzsvaroti attīstīta, nevis tās, kur viss koncentrējas tikai atsevišķās pilsētās

Provokāciju meistars Ģirts Rungainis ar saviem izteikumiem žurnālam Sestdiena par to, ka laukus var atļauties uzturēt tikai bagātas valstis un ka Latvijas lielākā bagātība ir Rīga, kur būtu jākoncentrējas vēl lielākai Latvijas iedzīvotāju daļai nekā šobrīd, kārtējo reizi saviļņoja Latvijas sabiedrisko domu. Šis investīciju baņķieris centās apgāzt plaši izplatīto viedokli par to, ka lauki barojot pilsētas, jo patiesībā esot otrādi un Latvijas gadījumā šī lauku uzturēšana izmaksājot pārāk dārgi. Ja mēs runājam par pašreizējo iedzīvotāju blīvumu Latvijā un infrastruktūras uzturēšanas izmaksām, tad tā tas arī varētu šķist, tomēr, vēl vairāk motivējot cilvēkus pārcelties prom no laukiem uz «ūdensgalvu» Rīgu, mēs šīs teritorijas principā zaudēsim. Tas ir līdzīgi kā vairākus gadus neapsaimniekotā mājā vairs nav iespējams dzīvot.

Mobilo sakaru operators BITE uzsācis ieviest tīklā mazjaudas platjoslas tehnoloģiju standarta risinājumu Narrowband Internet of Things (NB-IoT), tā liekot pamatus pirmajam lietu interneta tīklam Latvijā. Uzsākti arī pirmie tehnoloģijas testi sadarbībā ar uzņēmumu «Teliko».

Lai gan lietu interneta attīstība tiek cieši saistīta ar 5G tehnoloģiju, jau šobrīd ir pieejamas ierīces, kas spēj apmainīties ar informāciju savā starpā, sniedzot priekšrocības saviem lietotājiem, piemēram, viedie gāzes un ūdens skaitītāji, atkritumu konteineri u.tml. To skaits nepārtraukti palielinās, uzsver mobilo sakaru operators. Jaunākās ekspertu prognozes liecinot, ka līdz 2025.gadam pasaules tirgū būs pieejami vairāk nekā 75 miljardi savienoto ierīču.

«Ikdienā redzam, ka arī savienoto ierīču lietojums strauji palielinās – BITES tīklā šādās ierīcēs aktīvi tiek izmantota jau katra sestā SIM karte. Lieliski apzināmies, ka pilnvērtīgai šo ierīču darbības nodrošināšanai nākotnē būs nepieciešama ne vien lielāka datu pārraides jauda, bet arī bezvadu tīkls, kas atbalsta to darbību. Tāpēc sadarbībā ar mūsu stratēģisko partneri tīkla attīstībā – tehnoloģiju gigantu «Huawei» – esam sākuši aprīkot BITES tīklu ar NB-IoT risinājumu, tā sperot soli pretī viedpilsētu idejas īstenošanai,» norāda BITES vadītājs Kaspars Buls.

Sociālo mediju kompānija «Facebook» otrdien paziņojusi, ka plāno izveidotu jaunu kriptovalūtu, kurai dots nosaukums «Libra».

Līdzīgi kā «Bitcoin», «Facebook» izveidotās valūtas pamatā būs blokķēdes tehnoloģija, bet plānots to pasargāt no cenu svārstībām.

«Facebook» nebūs piekļuves datiem par transakcijām ar šo kriptovalūtu, norādīja «Libra» projekta menedžeris Deivids Markuss.

Sākotnēji jauno kriptovalūtu plānots izmantot, lai veiktu pārskaitījumus starp dažādām valūtām, bet ilgtermiņā plānots padarīt «Libra» par pilnvērtīgu maksāšanas līdzekli, sacīja Markuss.

Lai sasniegtu šo mērķi, «Facebook» izveidojis apvienību «Libra Association», kas bāzēta Ženēvā, Šveicē. Aliansē patlaban ietilpst 28 dalībnieki, tostarp lielākie maksājumu tīkli «Visa», «MasterCard» un «Paypal», kas var sekmēt «Libra» integrēšanu maksājumu sistēmās.

Piektdien Eiropas un Āzijas biržu indeksi pieauga, liecina Bloomberg un Reuters dati.

Eiropas akciju tirgos varēja vērot mērenu kāpumu, investoriem gaidot mājokļu tirgus datus. Investorus iepriekš iepriecināja vairāku uzņēmumu pārskati, kas uzrādīja labākus rezultātus nekā prognozēts. Tā, piemēram, Valeo SA akcijas cena uzlēca par 10% pēc tam, kad Francijas autodetaļu ražotājs paziņoja, ka sešu mēnešu ieņēmumi ir pārspējuši analītiķu prognozes. Savukārt Vodafone akcijas cena pakāpās par 2,6%, pēc tam, kad UBS AG paziņoja, ka kompānija varētu kļūt pievilcīgāka pēc savas Verizon Wireless daļas pārdošanas.

Rezultātā Stoxx Europe 600 pakāpās par 0,3%. Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 piektdien pieauga par 0,5%. Šajā nedēļā indekss ir pieaudzis par 2,7%, kas ir lielākais nedēļas kāpums kopš pērnā gada janvāra. Indekss sasniedza augstāko atzīmi tirdzniecības sesijas laikā kopš 1999. gada.

Nākamajā desmitgadē Eiropas Savienības (ES) regulas pilnībā un uz neatgriešanos izmainīs Eiropas telekomunikāciju tirgu, pēc desmit gadiem nebūs ne Bites, ne arī LMT un Tele2, intervijā aģentūrai LETA sacīja telekomunikāciju uzņēmuma Bite vadītājs Freds Renčaks.

Kā sacīja Renčaks, ES iniciētais vienotais digitālais tirgus atstās tikai lielos operatorus un nākamajos piecos līdz desmit gados Eiropas telekomunikāciju tirgus izskatīsies ļoti līdzīgs ASV tirgum, kur ir pamatā trīs operatori. «Tie būs pārstāvēti visā Eiropā, un mans minējums ir, ka tie varētu būt Vodafone, Telefonica, vēl kāds, bet to nebūs vairāk par trim,» stāstīja Renčaks. «Nebūs nekādas Bites, nekāda LMT, arī TeliaSonera un Tele2 nebūs.»

«Šie uzņēmumi kļūs supermazi, un tiem nebūs alternatīvu ceļu,» turpina Renčaks. «Nākamajos desmit gados būs milzīga Eiropas telekomunikāciju uzņēmumu konsolidācija un racionalizācija.»

Pasaules biznesa procesu ārpakalpojumu (BPO) un klientu apkalpošanas uzņēmums «Webhelp» paziņojis par konsultāciju uzņēmuma «OEE Consulting» pārņemšanu un tā apvienošanu ar risinājumu izstrādes uzņēmumu «gobeyond», informē uzņēmumu pārstāvji.

Apvienotā uzņēmuma pakalpojumu klāstā ietilps: stratēģiskas konsultācijas un atbalsts, mērķa darbības modeļa izveide, klientu un lietotāju sadarbības cikla izstrāde, eksperimentāls birojs izmēģinājumiem, datu uzskaite un analīze, patērētāju uzvedības analīze, daudzkanālu komunikācijas attīstība, ziņojumapmaiņa, virtuālie sarunu biedri un automatizācija.

«gobeyond» ir 2017.gadā dibināts «Webhelp» grupas uzņēmums. Pirmajā gadā piedzīvotā straujā «gobeyond» izaugsme norāda uz konsultāciju pakalpojumu tirgus attīstību.

Uzņēmumu saplūšana turpinās sekmēt «gobeyond» un «OEE Consulting» kopīgos centienus kļūt par spēcīgu alternatīvu starp pasaules konsultāciju uzņēmumiem. «OEE Consulting» galvenais birojs atrodas Oksfordā, kur 150 cilvēku lielā konsultāciju, teorētisko un praktisko apmācību komanda strādā ar klientiem no visas pasaules, tostarp «Lloyd’s Banking Group», «Citibank», «P&O Ferries» un «Action for Children».

Pasaulē vadošās mobilo tehnoloģiju izstādes "Mobile World Congress" norise trešdien kļuvusi apdraudēta pēc tam, kad vairāki tehnoloģiju uzņēmumi paziņojuši par dalības atcelšanu jaunā koronavīrusa radīto risku dēļ.

Par dalības atcelšanu paziņojusi Somijas telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija "Nokia", Lielbritānijas mobilo sakaru operators "Vodafone", Vācijas telekomunikāciju uzņēmums "Deutsche Telekom", Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson", Japānas elektronikas uzņēmums "Sony Corp.", ASV tehnoloģiju gigants "Amazon", Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums "LG Electronics" un ASV mikroshēmu ražotājs "Intel Corp."

"Nokia" trešdien paziņoja, ka pēc pilnīgas risku izvērtēšanas saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos kompānija nolēmusi atsaukt dalību izstādē "Mobile World Congress", kurai no 24. līdz 27.februārim jānorisinās Madridē.

Arī pārējie uzņēmumi savu lēmumu nepiedalīties izstādē skaidro ar jaunā vīrusa izplatīšanos un ar šo situāciju saistītajiem riskiem.