“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Pēc vairāk nekā divu gadu renovācijas pirmdien apmeklētājiem tiek atvērts Lietuvas Zooloģiskais dārzs Kauņā.

Svinīgajā atklāšanas ceremonijā valsts otrā lielākajā pilsētā apmeklētāji varēs aplūkot jaunos dzīvniekus, kuri zooloģiskajā dārzā ieradušies nesen.

Pirms mēneša Kauņā ieradās degunradži, tāpat zooloģiskā jaunpienācējs ir skudrulācis, kāds Kauņā nekad iepriekš nav bijis. Zoodārza kolekciju papildina arī mangusts, damani, dažādi rāpuļi, putni, gepardi.

Rekonstruēti tika 80% Kauņas zooloģiskā dārza, uzlabojot dzīvnieku labturības apstākļus, izbūvējot septiņas jaunas ēkas un veicot citus labiekārtošanas darbus. Zooloģiskā dārza teritorijā ir izveidoti bērnu rotaļu laukumi, izglītības centrs un novērošanas tornis ar liftu.

Lietuvas Zooloģiskajā dārzā ir 149 dzīvnieku sugas, no kurām vairāk nekā 50 ir aizsargājamas. Nākamo piecu gadu laikā aizsargājamo sugu skaits palielināsies.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" otrdien Kauņas lidostā atklāja savu otro lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru, kurā investēti 20 miljoni eiro.

Kā informēja kompānija, lidmašīnu apkopes bāzes Kauņā, kas darbojas kopš 2013.gada, paplašināšana nozīmē 200 jaunu darbavietu radīšanu. Kompānijai nepieciešami aviācijas inženieri ar augsta kvalifikāciju, mehāniķi un administratīvie speciālisti.

8000 kvadrātmetru plašā angāra atklāšana nozīmē, ka vienlaikus bāzē Kauņā apkopi varēs veikt līdz četrām lidmašīnām.

"Ryanair" arī paziņoja, ka Lietuvas otrā lielākajā lidostā esošo floti papildina ar vienu lidmašīnu, kas nozīmē, ka tagad tajā būs trīs lidmašīnas.

"Ryanair" 2010.gadā atklāja savu bāzi Kauņā.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma nepilnu divu gadu laikā Krievijā nonākušas 60 kravas gandrīz 62 miljonu eiro vērtībā ar Kauņā komplektētām ūdens attīrīšanas tehnoloģijām, kas ir divējādas pielietojamības un kurām noteiktas starptautiskas sankcijas, pirmdien vēstīja Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas komanda.

"Aprīkojums tika piegādāts ar starpniekpircēju Igaunijā, Slovākijā, Turcijā un Ķīnā palīdzību," atklājuši žurnālisti.

"Pieejamie eksporta dati liecina, ka tehnoloģijas tika izvestas no Kauņas, kur ir "Jurby Water Tech" ražotne, un dažos citos gadījumos preces Krievijā nonāca caur Poliju," noskaidrots pētījumā.

Lietuvas Muitas departamenta preses pārstāve Irmina Frolova-Milašiene LRT apstiprināja, ka ūdens filtrus "var uzskatīt par divējādas pielietojamības precēm, jo dažas to detaļas var izmantot arī militārajā rūpniecībā".

Dažus mēnešus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā "Jurby Water Tech" izveidoja kompāniju Kazahstānā. 2020.gadā biznesa grupas peļņa Krievijā pieauga vairāk nekā 30 reižu.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums Venipak atver jaunu loģistikas termināli Kauņā. Terminālis atrodas stratēģiskā vietā pie Kauņas-Klaipēdas šosejas un būs spējīgs apstrādāt aizvien lielāku gan standarta, gan nestandarta izmēra sūtījumu apjomu, paredzot, ka nestandarta sūtījumu skaits dubultosies.

Jaunais terminālis, kas ir lielākais Venipak tīklā un aizņem 11 000 kvadrātmetru platību, spēs apstrādāt līdz pat 50 000 sūtījumu dienā

Projektā ieguldīti 2 miljoni eiro, un no termināla katru nakti aptuveni 100 kravas automašīnas piegādās sūtījumus uz Baltijas valstīm un Poliju.

Venipak vadītājs Andrius Ladauskas norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā, paplašinot savu darbību Lietuvā un citās Baltijas valstīs, uzņēmums ir pāraudzis savu iepriekšējo Kauņas termināli. Jaunā termināļa atvēršana ir nozīmīgs solis uzņēmuma attīstībā, kas vērsts uz efektīvu procesu nodrošināšanu un klientu pieaugošo prasību apmierināšanu.

"E-komercijas straujā izaugsme ir palielinājusi pieprasījumu pēc augstas kvalitātes, ērtas un ātras piegādes. Daudziem e-komercijas uzņēmumiem tas ir nozīmīgs konkurences faktors. Esam pārliecināti, ka jaunais, modernākais un efektīvākais loģistikas terminālis ne tikai palielinās sūtījumu caurlaidību un iekšējo procesu efektivitāti, bet arī veicinās mūsu klientu izaugsmi. Mēs būsim daudz ātrāki, lai apmierinātu aizvien augstākās klientu prasības," uzsver A. Ladauskas.

Lietuvas zobārstniecības klīniku tīkls, kas specializējas implantoloģijā un estētiskajā zobārstniecībā, ''Neodenta'' ir uzsācis publisku obligāciju piedāvājumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu. 3 gadu obligāciju emisijas mērķis ir piesaistīt līdz 3 miljoniem eiro, piedāvājot investoriem gada procentu likmi 10% apmērā.

Vērtspapīri ir pieejami parakstīšanai no 2. decembra līdz 13. decembrim plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru uzņēmumu vai banku (''Signet'', ''Swedbank'', ''SEB Bank'', ''Danske Bank'' un citu) starpniecību. Minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, procenti tiek maksāti reizi pusgadā.

Paredzams, ka obligācijas tiks iekļautas alternatīvajā ''Nasdaq Baltic First North'' tirgū trīs mēnešu laikā pēc emisijas.Iegūto līdzekļu un nodrošinājuma izmantošanaIegūtie līdzekļi tiks izmantoti jaunu nekustamo īpašumu iegādei zobārstniecības klīnikas darbībai, jaunu klīniku izveidei un aprīkošanai vai paplašināšanai, iegādājoties pastāvošās klīnikas. Līdz 633 000 eiro tiks novirzīti kārtējā kredīta refinansēšanai saistībā ar īpašuma iegādi klīnikas tīkla paplašināšanai.

Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental", kas ir viens no lielākajiem investoriem Lietuvā, ir sācis meitasuzņēmuma "Continental Automotive Lithuania" ražotnes Kauņas rajonā paplašināšanas otro kārtu.

Pirmā paplašināšanās kārta tika pabeigta pirms pusgada.

Pēc otrās paplašināšanas kārtas pabeigšanas ražotnē Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā "Continental" būs investējis vairāk nekā 190 miljonus eiro, trešdien paziņoja kompānija.

Gaidāms, ka "Continental Automotive Lithuania" darbinieku skaits līdz 2025.gadam sasniegs 1500 salīdzinājumā ar 732 darbiniekiem pagājušā gada nogalē.

"Continental Automotive Lithuania" ģenerāldirektors Šajans Ali sacīja, ka kompānija vēlas arī turpmāk paplašināt automašīnu elektronikas detaļu, kas nepieciešamas autonomas vadīšanas un ērtuma funkcijām, ražošanu.

"Mēs Kauņā kļūstam par ļoti nopietnu autonomas braukšanas tehnoloģijas centru," viņš piebilda.

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

ASV medicīnas aprīkojuma ražotājs "Hollister Incorporated" nākamo četru gadu laikā plāno investēt vēl 25 miljonus ASV dolāru (23,4 miljoni eiro) ražotnes Kauņā paplašināšanā, paziņoja Lietuvas investīciju attīstības aģentūra "Investuok Lietuvoje".

Lietuva var piedāvāt investīciju vidi, kas atbilst veiksmīgu ilgtermiņa attiecību veidošanas principiem un kultūrai, lēmumu ieguldīt, lai paplašinātos Lietuvā. pamatojis meitasuzņēmuma Lietuvā "Hollister Lietuva" ģenerāldirektors Maikls Brenans.

Kompānija, kas izstrādā un ražo ostomijas, nesaturēšanas un intensīvās aprūpes produktus, investē modernās ražošanas tehnoloģijās, norādīja investīciju attīstības aģentūra.

2019.gada oktobrī Kauņā atklātajā ražotnē "Hollister" investēja ap 50 miljoniem eiro. "Hollister" ražotnes būvniecība Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā sākās 2017.gada novembrī.

Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka uzņēmumā Lietuvā pašlaik strādā gandrīz 600 cilvēku.

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" nacionālais projekta ieviesējs Lietuvā "LTG Infra" parakstījis līgumu ar Latvijas ceļu būvniecības uzņēmumu AS "A.C.B." kopumā 8,59 miljonu eiro vērtībā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informē "Rail Baltica" koordinatora "RB Rail" pārstāvji.

Latvijas uzņēmums Lietuvā tika izvēlēts publiskā iepirkumu procedūrā par "Rail Baltica" piebraucamo ceļu izbūvi Žeimiai-Šēta posmā Jonavas novadā, "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā Kauņa-Rāmīgala.

"LTG Infra" "Rail Baltica" projekta vadītājs Dovīds Palaima skaidro, ka vietējie pievedceļi autotransportam ir nozīmīga "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa. Tie ir plānoti tā, lai pēc dzelzceļa infrastruktūras izbūves būtu nodrošināta ērta satiksme starp dažādām vietām abās dzelzceļa pusēs. Pagājušā gada nogalē noslēgts līgums par uzbēruma izbūvi virzienā uz Latviju, tagad - par vietējo pievedceļu izbūvi šajā posmā. Tādējādi, tiklīdz laika apstākļi to ļaus, sāksies būvdarbi dzelzceļa pamattrases posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai.

Trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās - Viļņā, Kauņā un Palangā - šogad janvārī-jūnijā apkalpoti vairāk nekā 2,3 miljoni pasažieru jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, liecina lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" publiskotie dati.

Janvārī-jūnijā trīs Lietuvas lidostās tika apkalpoti 14 000 reisu, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājuša gada pirmajā pusē.

Gada pirmajos piecos mēnešos trīs lidostas apkalpoja 9900 tonnu kravu salīdzinājumā ar 9700 tonnām pirms gada.

No Lietuvas lidostām pieejamo galamērķu skaits gada laikā pieaudzis līdz 98 no 80.

"Lietuvos oro uostai" vadītāja Aurima Stikļūna vērtējumā, kompānijas pirmā pusgada rezultāti bijuši labāki par iepriekš prognozēto.

Vasaras lidojumu sezonai attīstoties, kompānija ir uzlabojusi šā gada snieguma prognozes, lēšot, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 4,7 miljoniem, bet reisu skaits pārsniegs 50 000. Sākotnēji "Lietuvos oro uostai" prognozēja, ka šogad trīs tās pārvaldītajās lidostās tiks apkalpoti 4,4 miljoni pasažieru, bet reisu skaits sasniegs 49 500.

Kauņā ieviesta vienreizēja maksa divu eiro apmērā par iebraukšanu vecpilsētā kā zemu siltumnīcas efektu izraisošo izmešu zonā.

Pilsētas pašvaldība paziņoja, ka nodevas nolūks ir samazināt automašīnu skaitu Lietuvas otras lielākās pilsētas centrā.

Zemu izmešu zonā izveidoti desmit transportlīdzekļu numura zīmju skenēšanas punkti. Nodeva ir jāsamaksā septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no zonas.

Pilsētas pašvaldības Transporta un satiksmes nodaļas vadītājs Martīns Matusevičs teica, ka jaunā sistēma nekādi negatīvi neietekmēs uzņēmumus pilsētas centrā. Viņaprāt, jaunā vietējā nodeva patiesībā samazinās tranzītu pilsētas centrā, padarot to vēl pievilcīgāku.

"Satiksme ir patiešām liela, tā ir tranzīta satiksme. Agrāk mēs novērojām nepārtrauktu automašīnu plūsmu cauri vecpilsētai. Ja mēs paskatāmies statistiku, redzam, ka aptuveni 30% automašīnu brauc cauri, proti, tranzītā tās pavada mazāk nekā 15 minūtes," viņš ceturtdien sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.

Vācijas autodetaļu ražotājs "Continental", kas ir viens no lielākajiem investoriem Lietuvā, ir pabeidzis meitasuzņēmuma meitasuzņēmuma "Continental Automotive Lithuania" ražotnes Kauņas rajonā paplašināšanas pirmo kārtu un plāno turpināt paplašināšanos.

Pirmajā paplašināšanās kārtā izbūvētas papildu ražošanas un biroja telpas 6600 kvadrātmetru platībā.

"Neskatoties uz pandēmiju un piegāžu ķēžu pārrāvumiem, projekts ir pabeigts laikā. Tagad gatavojamies turpināt paplašināšanas otro kārtu," teicis "Continental Automotive Lithuania" izpilddirektors Šajans Ali.

Iepriekš kompānija informēja, ka vairāk nekā 90 miljonus eiro vērto paplašināšanās projektu plānots pabeigt maija nogalē.

Kā norādīja "Continental Automotive Lithuania", otro paplašināšanās kārtu plānots sākt nākamgad. Pēc tās pabeigšanas ražotnes Kauņā izlaide vairāk nekā dubultosies. Kopējās investīcijas paplašināšanā pārsniegs 190 miljonus eiro.

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA (SBA grupė) investīciju pārvaldības kompānijas Capitalica Asset Management, kas attīsta biroju kompleksu Verde, fonds Capitalica Green Logistics Fund ir iegādājies loģistikas centru Ulbrokas ielā, Dreiliņos.

Šī ir jau otrā Capitalica Green Logistics Fund investīcija Latvijā. Jaunais komerciālais nekustamā īpašuma objekts papildina fonda portfeli, kas šobrīd jau iekļauj piecus loģistikas kompleksus — trīs Igaunijā un divus Latvijā.

"Šis darījums nostiprina mūsu pozīcijas Baltijas valstu loģistikas tirgū. Tā kā Rīgā ir ierobežots zemes gabalu piedāvājums, tas vēl vairāk palielinās fonda portfeļa vērtību. Esam pārliecināti, ka jauniegādātais īpašums nesīs pievilcīgu atdevi arī mūsu investoriem," komentē Capitalica Green Logistics fonda pārvaldnieks Mindaugs Ļaudansks.

Ēka ir labā tehniskajā stāvoklī, tās kopējā nomājamā platība ir 5 647 m2. Šis pirkums palielinās kopējo fonda pārvaldīto noliktavu un loģistikas platību līdz 32 880 m2. Loģistikas centrs atrodas šeit strādājošajiem uzņēmējiem pievilcīgā vietā: Ulbrokas ielā, Vidzemes priekšpilsētas Dreiliņu apkaimē, uz zemes gabala 1,6 ha platībā. Fondam piederošais loģistikas centrs ir uzbūvēts stock-office formātā, kurā ierīkotas trīs tipu telpas — noliktava, birojs un klientu apkalpošanas zāles.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" netieši kontrolētais apkopes, remonta un kapitālremonta uzņēmums "Kaunas Aircraft Maintenance Services" (KAMS) paplašina darbību Kauņas lidostā un rada 250 jaunas darbavietas.

""Kaunas Aircraft Maintenance Services" pašlaik strādā četros angāros Kauņas lidostā. Mēs pašlaik paplašināmies un meklējam vēl apmēram 250 darbinieku," informēja kompānijas vadītājs Karolis Čepuks, piebilstot, ka ļoti nepieciešami uzņēmuma ir pieredzējuši mehāniķi un metinātāji.

KAMS, kas regulāri rīko mehāniķu mācekļu kursus, Lietuvas Reģistru centrā iesniegtajos 2022.-2023.finanšu pārskatos ir norādījusi uz "nelielu kvalificētu darbinieku trūkumu pieaugošā pakalpojumu apmēra dēļ".

"Krievijas karš pret Ukrainu ir samazinājis iespējas piesaistīt kvalificētus aviācijas inženierus no Ukrainas," piebilsts uzņēmuma pārskatos.

Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā pašlaik ir 299 darbinieki, kuru vidējā darba samaksa ir 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" Viļņā atvēris Baltijas valstīs pirmo pastāvīgo tirdzniecības un servisa centru, trešdien paziņoja kompānija.

""Tesla" sāk piegādāt savus pirmos automobiļus klientiem Lietuvā," informēja uzņēmumā, piebilstot, ka "klienti savus pasūtījumus var saņemt jaunajā centrā Viļņā. Šis ir mūsu pirmais "Tesla" centrs reģionā, kurā zem viena jumta atrodas serviss, piegādes un izstāžu zāle".

Kompānijā uzsvēra, ka "Tesla" īpašniekiem tagad būs vieglāk plānot savu elektromobiļu tehnisko apkopi un sekot līdzi remontdarbiem.

Jaunais "Tesla" centrs Traķu Vokes mikrorajonā Viļņā ir gandrīz 1000 kvadrātmetru plašs ar āra autostāvvietu 100 automašīnām.

Septembrī "Tesla" atklāja savu pirmo tā dēvēto "pop-up" stendu Lietuvā - Viļņas iepirkšanās centrā "Akropolis" -, kurā varēja pieteikties "Model Y" un "Model 3" testa braucieniem.

Industriālo nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītājs un pārvaldītājs Baltijas valstīs “Sirin Development” ir pabeidzis loģistikas centra “J55” pirmās kārtas būvniecību Viļņā. 20 400 m2 platības noliktavā kopumā investēti 11,3 miljoni eiro.

Loģistikas komplekss “J55” tiek attīstīts 18,5 ha zemes gabalā, kuru uzņēmums izsolē iegādājās no VĮ “Turto bankas”, stāsta UAB “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs.

Paredzams, ka kopējās investīcijas attīstāmajā loģistikas centrā sasniegs 70 miljonus eiro, bet četrās kārtās kopumā tiks attīstīti 103 500 m2 noliktavu, tirdzniecības un administratīvo telpu, kas paredzētas nomai.

Agrāk te atradās Lietuvas naftas produktu aģentūras degvielas tvertnes. Demontējot tvertnes un iztīrot teritoriju, zemes gabals tika pielāgots moderna loģistikas centra būvniecībai.

“Saskaņā ar Viļņas pilsētas pašvaldības ģenerālplānu, zemes gabals ietilpst biznesa, ražošanas un rūpniecības teritorijā, tāpēc lieliski atbilst UAB “Sirin Development” stratēģiskajam mērķim – attīstīt modernus noliktavu un loģistikas objektus līdzās galvenajām satiksmes artērijām, Lietuvas lielajās pilsētās. Lai arī “brownfield” investīcijas Lietuvā nav bieži sastopamas, pie šīs teritorijas konversijas projekta ķērāmies klāt, skaidri redzot tās potenciālu – klientiem varējām piedāvāt to vajadzībām maksimāli atbilstošas uzglabāšanas un loģistikas telpas,” stāsta L. Kuzavs.

Turpinot nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc kopstrādes biroju telpām, “Workland Group” 2024. gadā Galleria Riga atvērs lielāko kopstrādes biroju centru Rīgā.

Galleria Rīga īpašnieks un pārvaldītājs “East Capital Real Estate” plāno ieguldīt vairāk nekā trīs miljonus eiro, lai Galleria Riga piekto stāvu 3200 m2 platībā pārveidotu par kopstrādes birojiem.

“Ērtas, patīkamas un rosīgas vides nodrošināšana ir tas, uz ko mēs tiecamies. Mūsu mērķis ir nevainojamas pilsētas pilsētā izveide,” saka Zane Šulca, Galleria Riga vadītāja.

Līdz ar Workland kopstrādes biroju centra atvēršanu Galleria Riga, vairāk nekā 300 cilvēkiem tiks nodrošināta iespēja strādāt, tikties un sadarboties, vienlaikus izmantojot ēkā esošo piedāvājumu – iepirkties, atpūsties jumta terasē, sportot un izmantot pakalpojumus. Jaunatklātās biroja telpas būs mūsdienīgākās Rīgā, piedāvājot piemērotus kopstrādes risinājumus un individuāli pielāgojamas telpas gan lielākiem uzņēmumiem, gan arī pašnodarbinātām personām vai mazākiem darba kolektīviem. Šis būs trešais un lielākais Workland kopstrādes birojs Rīgā un četrpadsmitais Baltijā.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Projekta ietvaros, kas paredz autoceļa Viļņa - Kauņa rekonstrukciju pie iebraukšanas Klaipēdā un tā pārveidi par maģistrāli, AS “LNK Industries” turpina darbus, kas tika uzsākti šī gada sākumā.

Patlaban pilnībā ir pabeigti abu pārvadu demontāžas darbi, un vairāk nekā 50% no kopējiem darbiem. Darbi objektā tiek veikti pēc AS “Via Lietuva” pasūtījuma, un tos plānots pabeigt šī gada novembrī. Kopējās projekta izmaksas sasniedz gandrīz 5,9 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Pie iebraukšanas Klaipēdā jau ir veikta otrā pārvada, kura garums ir 68,2 metri, platums 14,7 metri, demontāža. Pabeigti pārvada betona virsmu, kā arī starpposmu balstu un laiduma konstrukciju remontdarbi. Ir veikta grunts nomaiņa galējā balsta zonā, uzstādot atbalsta rievsienu un grunts enkurus. Noslēgušies arī pāļu izbūves darbi gan galvenajam ceļa pārvadam, gan gājēju pārejai.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu un loģistikas kompānija "Omniva" pērn strādāja ar 0,56 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 56% mazāk nekā 2023.gadā, kad uzņēmuma tīrie zaudējumi bija 1,26 miljoni eiro, piektdien paziņoja kompānija.

Kompānijas ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2023.gadu pieauga par 7,4% līdz 141,4 miljonam eiro,

"Omniva" norādīja, ka uzņēmuma izaugsme turpinās, neskatoties uz problemātisko ekonomikas vidi Baltijas reģionā. "Omniva" rezultāti skaidri atspoguļo vispārējās tirgus tendences - pieaug sūtījumu pakalpojumu apmērs, kamēr pasta pakalpojumu apmērs samazinās, norādīja uzņēmums.

Kopumā "Omniva" pērn piegādāja vairāk nekā 45 miljonus sūtījumu, kas ir par 19% vairāk nekā 2023.gadā. Pakomātu un kurjersūtījumu apjoms Igaunijā palielinājās par 8%, Latvijā - par 23% un Lietuvā - par 2%.

"Omniva" valdes priekšsēdētājs Marti Kuldma pauda prieku par uzņēmuma sniegumu, piebilstot, ka pērn uzņēmums koncentrējās uz "loģistikas infrastruktūras paplašināšanu, darbības efektivitātes uzlabošanu, jaunu pakalpojumu attīstīšanu un starptautiskās izaugsmes veicināšanu".

Ar svinīgu ceremoniju Neres upes krastā, Jonavas rajonā, tika uzsākta Baltijā garākā Rail Baltica tilta būvniecība, informē RB Rail AS.

"Šodien mēs paziņojām par unikāla infrastruktūras objekta celtniecības uzsākšanu Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa posmā no Kauņas līdz Latvijas robežai. Mūsu primārais uzdevums savlaicīgi izbūvēt Rail Baltica pamattrasi posmā Kauņa - Rīga drīz pāries aktīvas būvniecības fāzē. Ātrgaitas dzelzceļa savienojums ar Rīgu ir svarīgs ne tikai tūrismam, bet arī abu valstu un visa Baltijas reģiona uzņēmējiem. Tāpat arī būvniecības paātrināšana nozīmē arī mūsu reģiona drošības stiprināšanu, un šobrīd tas attiecas ne tikai uz Baltijas valstīm. Ne velti Eiropas Komisija uzskata Rail Baltica par stratēģiski prioritāru projektu," sacīja Lietuvas satiksmes un sakaru ministrs Mariuss Skuodis.