Jaunākais izdevums

Kauņā ieviesta vienreizēja maksa divu eiro apmērā par iebraukšanu vecpilsētā kā zemu siltumnīcas efektu izraisošo izmešu zonā.

Pilsētas pašvaldība paziņoja, ka nodevas nolūks ir samazināt automašīnu skaitu Lietuvas otras lielākās pilsētas centrā.

Zemu izmešu zonā izveidoti desmit transportlīdzekļu numura zīmju skenēšanas punkti. Nodeva ir jāsamaksā septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no zonas.

Pilsētas pašvaldības Transporta un satiksmes nodaļas vadītājs Martīns Matusevičs teica, ka jaunā sistēma nekādi negatīvi neietekmēs uzņēmumus pilsētas centrā. Viņaprāt, jaunā vietējā nodeva patiesībā samazinās tranzītu pilsētas centrā, padarot to vēl pievilcīgāku.

"Satiksme ir patiešām liela, tā ir tranzīta satiksme. Agrāk mēs novērojām nepārtrauktu automašīnu plūsmu cauri vecpilsētai. Ja mēs paskatāmies statistiku, redzam, ka aptuveni 30% automašīnu brauc cauri, proti, tranzītā tās pavada mazāk nekā 15 minūtes," viņš ceturtdien sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.

Atbrīvojumi no nodevas tiks piemēroti fiziskām un juridiskām personām, kurām pieder nekustamais īpašums, pilnībā elektrisko transportlīdzekļu īpašniekiem, speciālo dienestu darbiniekiem un personām ar īpašām vajadzībām.

Kauņa ir pirmā pilsēta Lietuvā, kas ieviesusi tamlīdzīgus ierobežojumus automobiļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Likvidējot ceptuvi Kauņā, Fazer Bakery Baltic plāno 18 miljonu eiro investīcijas Ogrē

Db.lv,23.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer” mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas visos tirgos, kuros uzņēmums strādā. Stratēģijas ietvaros “Fazer” apsver iespēju apvienot abas Baltijas maizes ceptuves vienā ražošanas struktūrā Ogrē. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Ieguldījums modernas noliktavas, jaunu komplektēšanas procesu un renovētas ražošanas ēkas izveidē būtu 18 miljoni eiro, kas ir nozīmīga summa Baltijas maizes tirgū. Sakarā ar šīm pārmaiņām, kuru rezultātā uzņēmuma ražotnē Kauņā darbavietu skaits varētu tikt samazināts par 185, “Fazer” uzsācis konsultācijas ar darbinieku pārstāvjiem.

“Fazer Bakery Baltic” apsver iespēju koncentrēt visu ražošanu vienā modernā maizes ceptuvē Ogrē.

Pateicoties šīm pārmaiņām, “Fazer” varēs nostiprināt savu pozīciju Baltijas tirgos, nodrošināt konkurētspēju, paplašināt produktu sortimentu jaunās kategorijās un turpināt attīstīt eksportu. Viena ceptuve ar paplašinātu noliktavu saldētiem un svaigiem produktiem, jauniem komplektēšanas procesiem un modernizētām ražošanas iespējām uzlabotu “Fazer Bakery Baltic” piegādes ķēdes efektivitāti, kas ir ļoti svarīgi visiem trim Baltijas tirgiem. Ieguldījuma apmērs lēšams 18 miljonos eiro, kas ir būtisks investīciju apjoms Baltijas maizes tirgū. Šobrīd “Fazer” maizes ceptuves atrodas Kauņā un Ogrē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" otrdien Kauņas lidostā atklāja savu otro lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru, kurā investēti 20 miljoni eiro.

Kā informēja kompānija, lidmašīnu apkopes bāzes Kauņā, kas darbojas kopš 2013.gada, paplašināšana nozīmē 200 jaunu darbavietu radīšanu. Kompānijai nepieciešami aviācijas inženieri ar augsta kvalifikāciju, mehāniķi un administratīvie speciālisti.

8000 kvadrātmetru plašā angāra atklāšana nozīmē, ka vienlaikus bāzē Kauņā apkopi varēs veikt līdz četrām lidmašīnām.

"Ryanair" arī paziņoja, ka Lietuvas otrā lielākajā lidostā esošo floti papildina ar vienu lidmašīnu, kas nozīmē, ka tagad tajā būs trīs lidmašīnas.

"Ryanair" 2010.gadā atklāja savu bāzi Kauņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro

Db.lv,10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” ir saņēmis 25 miljonu eiro aizdevumu no SEB bankas ilgtspējīgu loģistikas parku attīstīšanai Baltijas reģionā.

Iegūto finansējumu plānots investēt trīs BREEAM sertificētu loģistikas parku (Kumpiai, KLEZ un Dobrovole) paplašināšanai Viļņā un Kauņā 60 000 kvadrātmetru platībā. Loģistikas parki tiks aprīkoti ar atjaunojamās enerģijas avotiem, tajos tiks uzstādītas efektīvas apkures un energotaupīgas apgaismojuma sistēmas, kā arī iekārtas, kas nodrošinās zemu ūdens patēriņu.

“SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas): “Sadarbība ar SEB banku palīdz mums paaugstināt ilgtspējas standartus Baltijas valstu tirgū, veicinot videi draudzīgas pārmaiņas visā loģistikas nozarē. Ilgtspējīgi un energoefektīvi loģistikas parki ir ļoti svarīga biznesa nepieciešamība gan vietējiem Baltijas valstu, gan starptautiskajiem uzņēmumiem. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par CO2 emisiju samazināšanu, un uznēmumi arī novērtē tās konkurētspējas priekšrocības, ko sniedz modernas un videi draudzīgas noliktavas. Piemēram, pārceļoties no vecām noliktavu telpām uz jaunām, ekspluatācijas izmaksas uzņēmumiem samazinās vidēji par 30 %.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Zobārstniecības klīniku ķēde Neodenta uzsāk publisku obligāciju piedāvājumu

Db.lv,03.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas zobārstniecības klīniku tīkls, kas specializējas implantoloģijā un estētiskajā zobārstniecībā, ''Neodenta'' ir uzsācis publisku obligāciju piedāvājumu, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu. 3 gadu obligāciju emisijas mērķis ir piesaistīt līdz 3 miljoniem eiro, piedāvājot investoriem gada procentu likmi 10% apmērā.

Vērtspapīri ir pieejami parakstīšanai no 2. decembra līdz 13. decembrim plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru uzņēmumu vai banku (''Signet'', ''Swedbank'', ''SEB Bank'', ''Danske Bank'' un citu) starpniecību. Minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, procenti tiek maksāti reizi pusgadā.

Paredzams, ka obligācijas tiks iekļautas alternatīvajā ''Nasdaq Baltic First North'' tirgū trīs mēnešu laikā pēc emisijas.Iegūto līdzekļu un nodrošinājuma izmantošanaIegūtie līdzekļi tiks izmantoti jaunu nekustamo īpašumu iegādei zobārstniecības klīnikas darbībai, jaunu klīniku izveidei un aprīkošanai vai paplašināšanai, iegādājoties pastāvošās klīnikas. Līdz 633 000 eiro tiks novirzīti kārtējā kredīta refinansēšanai saistībā ar īpašuma iegādi klīnikas tīkla paplašināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" šoziem Viļņā atvērs "Tesla" pastāvīgo tirdzniecības un servisa centru, teikts kompānijas paziņojumā.

Tas būs "Tesla" pirmais salons Baltijas valstīs.

Jaunais "Tesla" centrs Traķu Vokes mikrorajonā Viļņā būs gandrīz 1000 kvadrātmetru plašs ar āra autostāvvietu 100 automašīnām.

Papildus tirdzniecībai jaunajā salonā būs arī tehniskā servisa centrs, kas nodrošinās ātru un ērtu apkalpošanu "Tesla" īpašniekiem.

Septembrī "Tesla" atklāja savu pirmo tā dēvēto "pop-up" stendu Lietuvā - Viļņas iepirkšanās centrā "Akropolis" -, kurā var pieteikties "Model Y" un "Model 3" testa braucieniem.

Augusta sākumā "Tesla" meitasuzņēmums Nīderlandē "Tesla International" nodibināja kompāniju Lietuvā.

2021.gadā elektromobiļu uzlādes staciju izstrādātājs un ražotājs "Elinta Charge" Kauņā izveidoja Lietuvā pirmo "Tesla" ātrās uzlādes staciju "Tesla Supercharger".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūlijā Rīgā, tirdzniecības centra “Galleria Riga” 5. stāvā durvis vērs lielākais kopstrādes biroju centrs “Workland Galleria Riga”. Šis ir jau trešais starptautiskās grupas “Workland Group” kopstrādes telpu projekts Latvijas galvaspilsētā un pirmais kopstrādes biroju centrs, kas izvietots kādā no tirdzniecības centriem Rīgā.

Kopstrādes telpu ierīkošana tirdzniecības centros ir jauna tendence, kas kļūst arvien populārāka. Tas ļauj optimizēt darba grafiku un ietaupīt laiku, jo zem viena jumta atrodas gan darba vieta, gan ikdienā nepieciešamie pakalpojumi - pārtikas veikals, sporta zāle utml.

“Workland Galleria Riga” platība pārsniegs 3000 kvadrātmetrus, piedāvājot aptuveni 350 pilnībā aprīkotas darba vietas multifunkcionālā vidē, kas ļaus apvienot darbu un ērtu piekļuvi restorāniem, veikaliem, sporta zālei un citiem pakalpojumiem. Investīciju apjoms jaunajās kopstrādes telpās sasniedz 3 miljonus eiro.

"Iepriekšējo gadu ekonomiskie satricinājumi un nenoteiktība ir mudinājuši uzņēmumus pārskatīt savu ierasto darbību un izdevumus. Mainīgajā un nepastāvīgajā situācijā par vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem kļūst elastīga pieeja B2B pakalpojumu jomā. Attālinātā un klātienes darba apvienošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc pilna servisa biroju centriem ar elastīgiem nosacījumiem, tas ir koncepts, kādu piedāvā kopstrādes telpu veidotāji. Ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lieli starptautiski uzņēmumi, piemēram, „Nasdaq” vai “VISA”, izvēlas šādus birojus, jo tie spēj ātri pielāgoties mainīgajām vajadzībām, piedāvājot elastīgus biroju nomas noteikumus un papildu pakalpojumus, piemēram, sanāksmju telpas. Šī elastība ne tikai apmierina tūlītējas vajadzības, bet arī palīdz optimizēt biroju nomas izmaksas. „Workland” rūpīgi seko līdzi pieaugošajam pieprasījumam pēc kopstrādes un pilna servisa birojiem. Mūsu Rīgas kopstrādes biroju centru – „Workland Telepgraph” un „Workland Verde” – vidējais aizpildījums ir 90%, tādēļ mēs ar prieku paziņojam par mūsu trešā centra atvēršanu Rīgas centrā šī gada jūlijā, kas tapis ar „East Capital Real Estate” atbalstu. Turklāt mēs paplašinām savu klātbūtni visā Baltijas reģionā, šoruden atverot jaunus kopstrādes centrus arī Tallinā un Viļņā, tādējādi palielinot „Workland” piedāvāto darba vietu skaitu par 30%," komentē Indreks Hāls (Indrek Hääl), „Workland Group” dibinātājs un izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs "Depo DIY" sadarbībā ar Igaunijas kompāniju "Infortar" būvē otro "Depo" veikalu Tallinā.

Veikals Lasnamē rajonā pie tenisa centra "Tallink" būs 30 000 kvadrātmetru platībā. To plānots atvērt 2026.gada rudenī.

Kopējās investīcijas projektā plānotas ap 52 miljoniem eiro, tostarp 27 miljonus eiro nekustamā īpašuma attīstīšanā ieguldīs "Infortar". Savukārt "Depo DIY" investēs 25 miljonus eiro koncepcijai atbilstošu tirdzniecības telpu izveidē.

"Depo DIY" mārketinga vadītājs Rimants Jugans norādīja, ka Lasnamē būs 18."Depo" tīkla veikals.

Pašlaik notiek veikala projektēšana, bet būvniecību Lasnamē plānots sākt nākamā gada pavasarī.

Pie veikala plānots izveidot stāvvietu 522 automašīnām. Tiks rekonstruēti arī krustojumi un piebraucamie ceļi, kā arī izbūvēta jauna iela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development”, investējot 20 miljonus eiro, netālu no Rīgas Starptautiskās lidostas atklājis jaunu loģistikas parku – “SIRIN Park Mārupe”.

Pirmās kārtas ietvaros izbūvēts loģistikas parks 27 000 kvadrātmetru platībā. Šogad uzņēmums plāno investēt vēl 10 miljonus eiro parka otrās kārtas attīstībā, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.

“Mēs gan investējam Latvijas tirgū, gan turpinām attīstīt savu kopējo stratēģiju, veidojot pa trīs loģistikas parkiem katrā no lielākajām Baltijas pilsētām. Rīga ir viena no stratēģiski nozīmīgajām pilsētām, kur plānojam aktīvi paplašināties, tuvāko gadu laikā investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomika drīzumā atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un pieaugs arī nepieciešamība pēc modernām noliktavu platībām,” uzsver “SIRIN Development” izpilddirektors Laurins Kuzavs (Laurynas Kuzavas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ryanair pusmiljardu dolāru vērtas inženierzinātņu akadēmijas izveidei apsver Kauņu

LETA/BNS,20.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" meklē vietu jaunai inženierzinātņu akadēmijai, kurā plāno ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru (460 miljoni eiro), un viena no tās potenciālajām atrašanās vietām varētu būt Kauņas lidosta, kur jau atrodas "Ryanair" bāze, paziņoja kompānijas izpilddirektors Edijs Vilsons.

"Mēs runājam ar valdību par tā dēvētās inženierzinātņu akadēmijas izveidi, kurā mēs varētu uzņemt cilvēkus un sniegt viņiem mehāniķa izglītību, un galu galā attīstīt viņus par pilnībā kvalificētiem inženieriem," Vilsona teikto citē Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pilnīga dzinēja demontāža ir ļoti specializēts darbs," viņš piebilda, sakot, ka investīcijās tādā akadēmijā, kur sagatavot jaunos speciālistus, varētu sasniegt pat 500 miljonus ASV dolāru".

Vilsons sacīja, ka tieši tāpēc pagājušajā nedēļā notikušajā "Ryanair" otrā lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāra oficiālajā atklāšanā Kauņas lidostā piedalījās ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Mart Megi atkāpjas no Omniva Grupas valdes priekšsēdētāja amata

Db.lv,28.01.2025

No 2025. gada 1. marta uzņēmuma Valdes priekšsēdētāja amatu ieņems līdzšinējais Inovāciju un tehnoloģiju vadītājs Marti Kuldma (Martti Kuldma).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marts Megi (Mart Mägi) ir paziņojis par atkāpšanos no Omniva Grupas valdes priekšsēdētāja amata, iezīmējot viņa četru gadu pilnvaru termiņa beigas.

Viņa vadībā uzņēmums paplašinājis savu darbību ārpus Baltijas robežām un nostiprinājis pozīcijas kā vadošais sūtījumu piegādes loģistikas un pasta uzņēmums reģionā.

“Pēdējo četru gadu laikā Omniva ir piedzīvojusi revolucionāras pārvērtības, sasniedzot labākās pozīcijas uzņēmuma vēsturē. Tā kā iepriekšējās stratēģijas mērķi ir veiksmīgi sasniegti, uzskatu, ka ir īstais laiks nodot vadības grožus citiem. Šī pāreja ļaus jaunajai vadības komandai īstenot jaunu stratēģisko vīziju un pacelt Omniva vēl augstāk,” sacīja Megi. “Vadīt Omniva man ir bijis milzīgs pagodinājums, un esmu ļoti pateicīgs par katra komandas biedra ieguldījumu. Tieši viņu ikdienas centība ir ļāvusi Omniva nonākt tik spēcīgā pozīcijā,” viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums "Storent Holding" ("Storent") atvēris tehnikas nomas punktu Kauņā, Lietuvā, aģentūru LETA informēja kompānijas pārstāvji.

Līdz ar šī punkta atvēršanu "Storent" ir 30 nomas punkti piecās valstīs.

Jaunais nomas punkts atrodas Kauņas centrālajā daļā. Tā fokuss galvenokārt vērsts uz mazajiem instrumentiem, kas ir uzreiz pieejami klientiem no apkārtējiem būvniecības un renovāciju objektiem. Tomēr, tāpat kā jebkurā "Storent" nomas punktā, klienti var pasūtīt visu tehnikas klāstu, tostarp lielās tehnikas vienības, ko piegādā pēc pieprasījuma.

Šobrīd "Storent" ir 13 nomas punkti Latvijā, astoņi Lietuvā, četri Igaunijā, četri Somijā un viens Zviedrijā.

"Storent" 2023.gadā strādāja ar 19,464 miljonu eiro apgrozījumu un guva 5,24 miljonu eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

RULONAS Quality Steel ir veiksmīgi pabeidzis IMS Baltic uzņēmumu iegādi

Sadarbības materiāls,27.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UAB „Rulonas”, viens no lielākajiem nerūsējošā tērauda un alumīnija piegādātājiem Baltijas valstīs, ir veiksmīgi pabeidzis „IMS Baltic” uzņēmumu iegādi.

„IMS Baltijas” uzņēmumi, kas darbojās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, agrāk bija zināmi kā „SCHMOLZ+BICKENBACH Baltic” un „Swiss Steel Baltic”. Šie uzņēmumi piederēja vienam no pasaules tērauda nozares līderiem – „Jacquet Metals” – un darbojās Baltijas valstīs kopš 1996. gada.

Lai pabeigtu darījumu, bija nepieciešama Igaunijas konkurences iestādes piekrišana. Tā tika dota.

Kā norāda UAB „Rulonas” direktors Roks Užriņģis, šis stratēģiskais un plānotais solis ļaus ievērojami paplašināt pārdodamo tērauda izstrādājumu sortimentu. „Šī pirkums dos mūsu klientiem plašāku piekļuvi kvalitatīviem tērauda izstrādājumiem un ļaus mums vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas tirgū. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai klientiem būtu pieejami labākie tirgū pieejamie materiāli, un šis darījums ir nozīmīgs solis ceļā uz mērķi,” saka R. Užriņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvtehnikas nomas uzņēmums "Storent Holding" ("Storent") pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 45,254 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,1% vairāk nekā 2023.gadā, taču kompānijas peļņa samazinājās vairākkārt un bija 254 486 eiro, liecina "Storent" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp 2024.gada ceturtajā ceturksnī "Storent" strādāja ar 12,361 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2023.gada ceturtajā ceturksnī, un guva 376 093 eiro peļņu, kas ir 3,8 reizes mazāk.

Kompānijā informē, ka 2024.gadā "Storent" investēja gandrīz 24 miljonus eiro, lai paplašinātu un uzlabotu nomas tehnikas parku - tagad 32% no visām tehnikas vienībām ir jaunākas par diviem gadiem.

Paplašinot darbību, uzņēmums 2025.gada sākumā atvēra 30. nomas punktu. Tas atrodas Kauņā, Lietuvā, savukārt nākamais tiks atvērts Gulbenē, Latvijā. Izmantojot labvēlīgos apstākļus un saredzot potenciālu arī turpmākai izaugsmei, "Storent" gatavojas jauniem tehnikas iepirkumiem līdz 20 miljonu eiro vērtībā vēl pirms aktīvās sezonas sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits nedaudz sarucis; importētājus joprojām saudzē

Diena.lv,24.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: LNK Industries turpina rekonstruēt maģistrālo autoceļu A1 Viļņa – Kauņa – Klaipēda

Db.lv,27.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta ietvaros, kas paredz autoceļa Viļņa - Kauņa rekonstrukciju pie iebraukšanas Klaipēdā un tā pārveidi par maģistrāli, AS “LNK Industries” turpina darbus, kas tika uzsākti šī gada sākumā.

Patlaban pilnībā ir pabeigti abu pārvadu demontāžas darbi, un vairāk nekā 50% no kopējiem darbiem. Darbi objektā tiek veikti pēc AS “Via Lietuva” pasūtījuma, un tos plānots pabeigt šī gada novembrī. Kopējās projekta izmaksas sasniedz gandrīz 5,9 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Pie iebraukšanas Klaipēdā jau ir veikta otrā pārvada, kura garums ir 68,2 metri, platums 14,7 metri, demontāža. Pabeigti pārvada betona virsmu, kā arī starpposmu balstu un laiduma konstrukciju remontdarbi. Ir veikta grunts nomaiņa galējā balsta zonā, uzstādot atbalsta rievsienu un grunts enkurus. Noslēgušies arī pāļu izbūves darbi gan galvenajam ceļa pārvadam, gan gājēju pārejai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" netieši kontrolētais apkopes, remonta un kapitālremonta uzņēmums "Kaunas Aircraft Maintenance Services" (KAMS) paplašina darbību Kauņas lidostā un rada 250 jaunas darbavietas.

""Kaunas Aircraft Maintenance Services" pašlaik strādā četros angāros Kauņas lidostā. Mēs pašlaik paplašināmies un meklējam vēl apmēram 250 darbinieku," informēja kompānijas vadītājs Karolis Čepuks, piebilstot, ka ļoti nepieciešami uzņēmuma ir pieredzējuši mehāniķi un metinātāji.

KAMS, kas regulāri rīko mehāniķu mācekļu kursus, Lietuvas Reģistru centrā iesniegtajos 2022.-2023.finanšu pārskatos ir norādījusi uz "nelielu kvalificētu darbinieku trūkumu pieaugošā pakalpojumu apmēra dēļ".

"Krievijas karš pret Ukrainu ir samazinājis iespējas piesaistīt kvalificētus aviācijas inženierus no Ukrainas," piebilsts uzņēmuma pārskatos.

Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā pašlaik ir 299 darbinieki, kuru vidējā darba samaksa ir 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka tā par 20% samazina reisus Berlīnes Brandenburgas lidostā, kā iemeslu minot to, ka lidostas maksas ir pārāk augstas, tādēļ tiks pārtraukti arī reisi no šīs lidostas uz Rīgu un vēl pieciem galamērķiem.

"Šo samazinājumu dēļ "Ryanair" lidmašīnu skaits, [kas bāzējas] Berlīnē, tiks samazināts no deviņām līdz septiņām, tādējādi tiks zaudēti (..) seši maršruti - Brisele, Hanija, Kauņa, Krakova, Luksemburga, Rīga, jo Eiropas lielākā aviosabiedrība pārvirza savu jaudu uz citām Eiropas Savienības valstīm ar zemākām izmaksām, piemēram, Itāliju, Poliju un Spāniju," teikts "Ryanair" vietnē publiskotajā paziņojumā.

Tajā nav minēts, kad reisi no Berlīnes uz šīm sešām lidostām tiks pārtraukti, taču piebilsts, ka "šis paziņojums seko pēc vairākiem "Ryanair" brīdinājumiem, ka Vācija 2025.gada vasarā zaudēs vēl 10% no "Ryanair" Vācijas kapacitātes (..), ja Vācijas valdība nespēs mainīt nesen par 24% paaugstināto aviācijas nodokli (un galu galā to atcelt), risināt strauji pieaugošo maksu par dispečeru pakalpojumiem (+100 % kopš 2019.gada) un atlikt drošības nodevas maksimālā apjoma palielināšanu par 50% (no 2025. gada janvāra)".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons,12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY Baltijas darbību no šī gada 1. oktobra vadīs Leonas Lingis, kas kļūs par reģiona uzņēmumu vadošo partneri.

L. Lingis līdz šim ir vadījis Baltijas reģiona EY nodokļu un tiesību praksi ar padziļinātu izpratni par starptautisko nodokļu un transfertcenu jautājumiem. Viņš jaunajā amatā nomainīs Jonasu Akeli, kurš EY Baltijas valstīs vadīja pēdējos 16 gadus.

Leonas vadībā EY prioritātes būs stiprināt izteikti uz klienta vajadzībām orientētu pakalpojumu izstrādi un sniegšanu, kā arī turpināt virzīt inovāciju ieviešanu gan EY pakalpojumos, gan dažādās EY klientu darba nozarēs.

Leonas profesionālos sasniegumus papildina viņa akadēmiskā kvalifikācija, tostarp maģistra grāds revīzijas un finanšu grāmatvedībā Viļņas Universitātē. Tāpat Leonas ir aktīvi strādājis dažādās investoru darba grupās un piedalījies neskaitāmās nozares konferencēs, lai veicinātu Baltijas ekonomiku un biznesa klimata sekmīgu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kompensācija par vietas trūkumu, kavējumu var attaisnot vecāki – kā tiek regulēta pirmsskolas izglītība Lietuvā

Agnė Draučikaitė, Lietuvas pirmsskolas “Gintarelis” skolotāja,19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsskolās Lietuvā vērojamas gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes ar pirmsskolām Latvijā – kamēr Latvijā rindas uz vietām pirmsskolās izzūd, Viļņā ir izglītības iestādes, uz kurām rindā gaida par vairāki simti bērnu.

Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā būtiski samazināta birokrātija attiecībā uz pirmsskolas kavējuma attaisnošanu, vairāk uzticoties pašiem vecākiem – kopš 2019. gada pirmsskolās nav jāsniedz ārsta zīmes, bet pietiek ar vecāku apliecinājumu, tādejādi arī būtiski samazinot ģimenes ārstu noslodzi.

Kompensācija par bērna aprūpi mājās

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, darbojas pašvaldību un privātās pirmsskolas. Lielākajās pilsētās, piemēram, Viļņā, Kauņā un Klaipēdā ir lielāks privāto pirmsskolu skaits, jo, salīdzinot ar reģioniem, ir liels pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības. Ja gada laikā bērnam vecumā no diviem līdz sešiem gadiem netiek piedāvāta vieta pašvaldības pirmsskolā, ģimenei tiek piešķirta kompensācija 100 eiro mēnesī par bērna aprūpi un izglītošanu mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija nekustamo īpašumu tirgū Latvijā ir stabilizējusies, un šobrīd ir vērojams neliels nekustamo īpašumu darījumu skaita un kreditēšanas pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, pavēstīja būvfirmas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Vienlaikus viņš skaidro, ka, līdzīgi kā citviet Eiropā, Latvija izjūt arī izaicinājumus un tie galvenokārt ir saistīti ar joprojām augstajām EURIBOR procentu likmēm un stagnējošo valsts ekonomiku.

Bože informē, ka aizvadīto gadu milzīgā inflācija un energoresursu cenu kāpums šobrīd atsaucas uz darījumiem, proti, cilvēki iegādājas jaunos īpašumus, kas ir energoefektīvi, mazākas platības un kompaktāki, tā veidojot arī mazākus ikmēneša maksājumus par apkuri un komunālajiem pakalpojumam.

Božē uzsver arī faktu, ka šobrīd būvmateriālu cenas ir stabilizējušās, tomēr turpina pieaugt darba samaksa celtniecības nozarē, piemēram, šobrīd jau līdz 10%. Bozē atzīst, ka arī "YIT Latvija" jūnijā veiktā aptauja atklāja, ka 38% Latvijas iedzīvotāju no nekustamā īpašuma iegādes attur valsts ekonomiskā situācija un raizes par savu finansiālo stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde "Hesburger" sākusi darbu Polijas galvaspilsētā Varšavā, informē kompānijā.

Polijā "Hesburger" darbosies atbilstoši jaunam konceptam, nodrošinot produkciju pasūtījumiem tikai piegādei uz mājām. "Hesburger" Polijā strādā astoņi cilvēki.

“Hesburger” starptautiskās attīstības un mārketinga direktore Ieva Salmela stāsta, ka šobrīd “Hesburger” restorāni atrodas Polijas kaimiņvalstīs: Lietuvā, Vācijā un Ukrainā. Izejvielas “Hesburger” Polijā tiek piegādātas no noliktavas un majonēzes ražotnes, kas atrodas Lietuvā, Kauņā.

“Mēs turpināsim aktīvi paplašināties ne tikai Polijā, bet arī citās valstīs. Šogad visvairāk pieaugs mūsu restorānu skaits Bulgārijā,” atklāj I.Salmela.

Patlaban "Hesburger" darbojas astoņās Eiropas valstīs, tostarp Somijā "Hesburger" ir 272 struktūrvienības, Lietuvā - 59, Latvijā - 51, Igaunijā - 50, Bulgārijā - 28, Ukrainā - septiņas, Vācijā - divas un Polijā - viena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva Grupa 18.septembrī Lietuvā, Kauņā, atklājis lielāko un modernāko loģistikas centru Baltijas valstīs, kas ievērojami palielinās uzņēmuma kapacitāti nodrošināt vietējo un starptautiskos sūtījumu šķirošanas apjomus.

Centra uzbūve ir līdz šim lielākā uzņēmuma investīcija - kopumā uzņēmums automatizētā loģistikas centrā izbūvē ieguldījis vairāk nekā 42 miljonus eiro, tā kopēja platība ir 22 000 kvadrātmetru un tajā esošās tehnoloģijas ļauj sašķirot līdz pat 12 000 sūtījumiem stundā. Investīciju infrastruktūrā galvenais mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū un radīt labākus priekšnosacījums visai e-komercijas nozares izaugsmei Baltijā, kā arī jomas uzņēmumu sadarbībai ne tikai Baltijas reģionā. Jau šobrīd Omniva ir lielākais pakomātu tīkls Baltijas valstīs ar 1243 pakomātiem.

Loģistikas centra atklāšanā moderno sūtījumu šķirošanas līniju kopīgi ieslēdza Lietuvas Ekonomikas un Inovāciju ministra vietniece Ieva Valeškaite (Ieva Valeškaitė), Igaunijas Reģionālās Attīstības un Lauksaimniecības ministre Pireta Hartmane (Piret Hartman), Kauņas reģiona vicemērs Antanas Nesteckis un Omniva vadības komandas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RSU parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāti

Db.lv,12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir parakstījusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Veselības zinātņu universitāte (LVZU). Parakstītais līgums noteiks pamatu labākās prakses apmaiņai un sadarbībai inovāciju ieviešanā zinātnē un studijās.

"Strādājot kopā ar LVZU, mēs esam liecinieki tam, cik lielu spēku sniedz sadarbība. Kopā mēs atradīsim jaunus veidus, kā ieviest inovācijas pētniecībā un izglītībā, kā veicināt atklājumus un izstrādāt pasaulē konkurētspējīgas studiju programmas. Ar šo partnerību mēs vēlreiz apliecinām savu nelokāmo apņemšanos veicināt izcilību un sabiedrības attīstību," sadarbības līguma parakstīšanas laikā LVZU Emanuela Levina centrā sacīja RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

"Apvienojot centienus, mūsu profesionālās komandas paaugstinās savu atpazīstamību Eiropā. Mums ir spēcīgs pamats sadarbībai, pateicoties ilggadējai draudzībai ar RSU, kas izpaužas dažādos līmeņos. Tā aizsākās jau padomju laikos. Es personīgi ļoti labi pazīstu šo universitāti, tāpēc esmu ļoti gandarīts un lepns, ka mēs tiekamies Kauņā, lai apmainītos ar labāko praksi," sacīja LVZU rektors profesors Rimants Benetis.

Komentāri

Pievienot komentāru