Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair", kas plāno nākamgad Kauņas lidostā pastāvīgi bāzēt trīs lidmašīnas, būvēs vēl vienu lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāru.

"Ryanair" meitasuzņēmums Lietuvā "FRC LT" no Lietuvas valsts lidostu operatorkompānijas "Lietuvosoro uostai" iznomājis 1,06 hektāru plašu zemesgabalu, uz kura būvēs 7600 kvadrātmetru plašu angāru. Kā liecina publiski pieejamā ietekmes uz vidi novērtējuma informācija, angārs, kurā tiks radītas ap 150 jaunām darbavietām, darbību sāks nākamā gada pēdējā ceturksnī.

"Garāžas tipa ēka (angārs) tiks izmantota, lai apkalpotu tikai "Ryanair" lidmašīnas, un vienlaicīgi tajā varēs novietot divas lidmašīnas," pausts dokumentā.

Ietekmes uz vidi novērtējumā lēsts, ka gadā jaunajā angārā varēs apkalpot līdz 365 lidmašīnām. Teritorijā būs arī stāvvieta darbinieku automašīnām un transportlīdzekļi lidmašīnu vilkšanai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" meklē vietu jaunai inženierzinātņu akadēmijai, kurā plāno ieguldīt 500 miljonus ASV dolāru (460 miljoni eiro), un viena no tās potenciālajām atrašanās vietām varētu būt Kauņas lidosta, kur jau atrodas "Ryanair" bāze, paziņoja kompānijas izpilddirektors Edijs Vilsons.

"Mēs runājam ar valdību par tā dēvētās inženierzinātņu akadēmijas izveidi, kurā mēs varētu uzņemt cilvēkus un sniegt viņiem mehāniķa izglītību, un galu galā attīstīt viņus par pilnībā kvalificētiem inženieriem," Vilsona teikto citē Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pilnīga dzinēja demontāža ir ļoti specializēts darbs," viņš piebilda, sakot, ka investīcijās tādā akadēmijā, kur sagatavot jaunos speciālistus, varētu sasniegt pat 500 miljonus ASV dolāru".

Vilsons sacīja, ka tieši tāpēc pagājušajā nedēļā notikušajā "Ryanair" otrā lidmašīnu apkopes, remonta un kapitālremonta angāra oficiālajā atklāšanā Kauņas lidostā piedalījās ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite un satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka tā par 20% samazina reisus Berlīnes Brandenburgas lidostā, kā iemeslu minot to, ka lidostas maksas ir pārāk augstas, tādēļ tiks pārtraukti arī reisi no šīs lidostas uz Rīgu un vēl pieciem galamērķiem.

"Šo samazinājumu dēļ "Ryanair" lidmašīnu skaits, [kas bāzējas] Berlīnē, tiks samazināts no deviņām līdz septiņām, tādējādi tiks zaudēti (..) seši maršruti - Brisele, Hanija, Kauņa, Krakova, Luksemburga, Rīga, jo Eiropas lielākā aviosabiedrība pārvirza savu jaudu uz citām Eiropas Savienības valstīm ar zemākām izmaksām, piemēram, Itāliju, Poliju un Spāniju," teikts "Ryanair" vietnē publiskotajā paziņojumā.

Tajā nav minēts, kad reisi no Berlīnes uz šīm sešām lidostām tiks pārtraukti, taču piebilsts, ka "šis paziņojums seko pēc vairākiem "Ryanair" brīdinājumiem, ka Vācija 2025.gada vasarā zaudēs vēl 10% no "Ryanair" Vācijas kapacitātes (..), ja Vācijas valdība nespēs mainīt nesen par 24% paaugstināto aviācijas nodokli (un galu galā to atcelt), risināt strauji pieaugošo maksu par dispečeru pakalpojumiem (+100 % kopš 2019.gada) un atlikt drošības nodevas maksimālā apjoma palielināšanu par 50% (no 2025. gada janvāra)".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotā streika dēļ Somijas nacionālā aviokompānija "Finnair" daļu no tālsatiksmes lidmašīnām uzpilda citās lidostās, tostarp Rīgas lidostā, vēsta sabiedrisko mediju portāls "Lsm.lv".

Somijas Transporta darbinieku arodbiedrības rīkotais divu nedēļu streiks ietekmējis darbu Helsinku starptautiskajā lidostā. Turpinoties streikam, var rasties situācija, ka Helsinku lidostā izveidojas aviācijas degvielas deficīts, un tā nespēs apkalpot visus gaisa kuģus.

Tāpēc lidsabiedrība "Finnair" savas tālsatiksmes lidmašīnas, kas lido, piemēram, uz dažādām Japānas lidostām, ar degvielu uzpilda Rīgas lidostā. Lai taupītu degvielu Helsinkos, vairāk tiek izmantotas galamērķu lidostas, kur gaisa kuģos tiek uzpildīta degviela vairāk nekā nepieciešams lidojumam.

Somijas lidsabiedrība pirms katra reisa izvērtē, kurā lidostā veikt uzpildi, piemēram, pirmdien, 11.martā, reiss uz Osaku, Japānā, tika uzpildīts Rīgā, bet piektdien, 15.martā, tas tika pildīts Stokholmā, vēsta "lsm.lv".

Pirmdien, 27. maijā tiks parakstīts nodomu protokols (LOI) starp Brēmenes aviācijas uzņēmumu “EVIA-AERO” GmbH un SIA "Sky Port" (lidosta “Jurmala Airport”) īpašniekiem, lai uzsāktu ceļu uz ‘’zaļās” aviācijas attīstību Latvijā.

EVIA-AERO sadarbībā ar lidostu “Jurmala Airport” plāno to pārveidot par pirmo lidostu Baltijas valstīs, kas darbojas ‘’zaļās’’ enerģijas režīmā.

Projekts ir ļoti ambiciozs, ar sākotnējiem ieguldījumiem sasniedzot vairākus desmitus miljonu eiro un radot daudzas darba vietas.

Tas ietver 50 hektāru lielas hibrīda elektrostacijas - saules elektrostacijas ar enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu būvniecību lidostas teritorijā, kas spētu saražot 50 megavatus elektrības. Šī elektrostacija kalpos par stūrakmeni zaļās elektroenerģijas ražošanai, kas ir ļoti svarīga videi draudzīgu elektrisko lidmašīnu lidojumiem.

EVIA-AERO plāno pakāpeniski ieviest ūdeņraža ražošanu, izveidojot uzglabāšanas iespējas un radot ūdeņraža un elektrības uzpildes stacijas. Gala mērķis ir padarīt saražoto zaļo enerģiju pieejamu ne tikai EVIA-AERO lidmašīnām, bet arī citām aviokompānijām, kas savā ekspluatācijā izmanto elektrību vai ūdeņradi. Turklāt šī infrastruktūra varētu atbalstīt arī dažādus ar bezpilota gaisa kuģu ekspluatāciju saistītus projektus, piedāvājot ražošanas un uzglabāšanas risinājumus.

Rīgas lidosta līdz 2035.gadam plāno sasniegt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju nulles līmeni, aģentūru LETA informēja lidostā.

Ņemot vērā nepieciešamību straujāk mazināt klimata pārmaiņas, Rīgas lidosta ir pārskatījusi lidostas ceļa karti CO2 emisiju nulles līmeņa sasniegšanai, par jauno mērķi nosakot 2035.gadu.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidosta ir pārskatījusi gan lidostas vidēja termiņa stratēģijā, gan ilgtspējas stratēģijā izvirzītos kaitīgo izmešu samazināšanas mērķus un uzdevumus, virzoties uz ātrāku termiņu "Net Zero" sasniegšanai.

"Lai gan Starptautiskās lidostu padomes Eiropā radītās lidostu apņemšanās "NetZero 2050" sākotnējais termiņš bija sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050.gadam, Rīgas lidosta līdz ar daudzām citām Eiropas lidostām uzskata, ka, strādājot mērķtiecīgi, šo mērķi ir iespējams īstenot agrāk, jau līdz 2035.gadam," papildina Odiņa.

Rīgas lidosta 2027.gadā plāno apkalpot deviņus miljonus pasažieru, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka 2024.gadā Rīgas lidostā ir plānots apkalpot nedaudz vairāk kā septiņus miljonus pasažieru un, ņemot vērā, ka līdz šim šogad ir apkalpoti 4,5 miljoni pasažieru, šo mērķi lidosta arī sasniegs.

Odiņa atzīmēja, ka ļoti labi attīstās tranzīta pasažieru plūsma, šobrīd veidojot apmēram 25% no kopējā lidostā apkalpoto pasažieru skaita. Tostarp jaunie maršruti uz Balkānu valstīm ir nesuši labus rezultātus.

Lidostas vadītāja arī informēja, ka 2025.gadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu sasniegt apmēram 7,4 miljonus, bet 2027.gadā lidostā varētu apkalpot deviņus miljonus pasažieru.

Jau ziņots, ka 2023.gadā Rīgas lidostā apkalpoja kopumā 6,631 miljonu pasažieru, kas ir par 23,2% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika apkalpots 5,381 miljons pasažieru, taču par 15% mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā, kad lidostā tika apkalpoti 7,798 miljoni pasažieru.

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" šī finanšu gada pirmajā ceturksnī, kas noslēdzās jūnija beigās, strādāja ar 360 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 46% mazāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, un peļņas kritums saistīts ar izmaksu kāpumu un biļešu cenu samazinājumu, teikts pirmdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Pamatdarbības izdevumi gada salīdzinājumā pieauguši par 11% līdz 3,26 miljardiem eiro.

Tikmēr "Ryanair" ienākumi iepriekšējā ceturksnī sarukuši par 1% līdz 3,63 miljardiem eiro.

Neskatoties uz vairāku jauno lidmašīnu "Boeing" piegādes kavēšanos, aviosabiedrība aprīlī-jūnijā pārvadāja 55,5 miljonus pasažieru, kas ir par 10% vairāk nekā pirms gada.

Vidējā biļetes cena samazinājusies par 15% līdz 41,93 eiro, kamēr lidmašīnu noslodze gada salīdzinājumā kritusies par vienu procenta punktu līdz 94%.

"Ryanair" lēš, ka gadījumā, ka "Boeing" lidmašīnu piegādes situācija nepasliktināsies, pašreizējā finanšu gadā kopumā pasažieru skaits pieaugs par 8% līdz 198-200 miljoniem pasažieru gadā.

Basketbola kluba Kauņas "Žalgiris" līdzīpašnieks - Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums "Tesonet" - ir iegādājies Anglijas basketbola klubu Londonas "Lions", kas startē Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausā, bet nonācis uz bankrota sliekšņa.

Darījums paredz, ka holdinga uzņēmums "Žalgiris Group", kam pieder Kauņas klubs, nodrošinās Londonas klubam trīs mēnešu aizdevumu pamata izdevumu segšanai. Aizdevumu grupai atmaksās "Tesonet", tādējādi kļūstot par "Lions" īpašnieku. Darījumu pabeigt plānots apmēram mēneša laikā.

"Žalgiris Group" prezidents Daiņus Ļulis uzsvēra, ka darījums ļaus "Žalgiris" uzlabot savu reputāciju Eiropas basketbola tirgū, atrasties tuvu jaunajiem talantiem Londonā un nodrošināt kluba atbalsta piramīdas izaugsmi ilgtermiņā.

Arī kluba "Žalgiris" prezidents Pauļus Jankūns uzsvēra, ka darījums ļaus Kauņas klubam piesaistīt vairāk jauniešu no "dažādām basketbola skolām".

Jaunu vilcienu depo Vagonu parkā, Rīgā, varētu uzbūvēt trīs līdz četru gadu laikā, sacīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Viņš skaidroja, ka saskaņošanai ir nodots Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums, kas paredz īstenot depo projekta pirmo kārtu, kas tostarp ietver jauna depo "Vagonu parks" būvniecību un jauno "Škoda" elektrovilcienu kapitālo remontu veikšanai nepieciešamo funkcionalitāti PV remonta bāzē "Zasulauks" Kandavas ielā.

"Informatīvā ziņojuma apstiprināšanas gadījumā tiks sākta šī projekta izstrāde pēc projektē un būvē modeļa. Līdz ar to pašreizējais plāns paredz, ka trīs līdz četru gadu laikā var uzbūvēt depo," norādīja Nešpors.

Viņš sacīja, ka primāri šis depo būtu domāts elektrovilcienu apkopei. Patlaban apkopes tiek veiktas esošajā Vagonu parka depo, kas tika būvēts veco elektrovilcienu vajadzībām un ir tehnoloģiski atšķirīgs.

Rīgas lidostas Apmeklētāju centrā pasažieri kopš pakalpojuma ieviešanas šogad aprīlī ir iegādājušies nedaudz vairāk kā 60 taksometru vaučeru.

Lidostā norādīja, ka aktīvākie pakalpojuma izmantotāji ir ārvalstu tūristi, kas arī ir šī pakalpojuma mērķa auditorija.

Tāpat lidostā uzsvēra, ka vaučeri ir komercpakalpojums, ko piedāvā un nodrošina taksometru pārvadātāji, kas arī nosaka tā cenu, tāpēc lidosta nevar komentēt potenciālas pakalpojuma cenas izmaiņas.

Pasažieru ieguvums no vaučeru sistēmas ir iespēja iegādāties pakalpojumu ar priekšapmaksu, un brauciena cena ir prognozējama un nemainīga neatkarīgi no ceļā pavadītā laika, diennakts laika un attāluma vaučera darbības zonas robežās, skaidroja lidostā.

Lidostā arī atgādināja, ka atbilstoši šogad martā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā patlaban Satiksmes ministrijas (SM) vadībā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, kuru mērķis ir pilnveidot taksometru tarifu, tostarp vaučeru sistēmu. Noteikumi, kas noteiks maksimālo tarifu braucienam ar taksometru no lidostas vai cita starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objekta un ieviesīs brauciena priekšapmaksas iespējas, SM ir jāizstrādā līdz šā gada beigām.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sola turpināt paplašināšanos Viļņā un palielināt gan tur bāzēto lidmašīnu skaitu, gan piedāvāto lidojumu galamērķu skaitu, paziņoja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Mēs paplašināmies Viļņā. Katru gadu mēs palielinām galamērķu no Viļņas skaitu. Tāpēc mēs turpinām paplašināt savu klātbūtni šeit, un mums ir skaidrs plāns, kā virzīties uz priekšu un turpināt paplašināties Viļņā," Gauss sacīja intervijā ziņu aģentūrai BNS.

Viņš atgādināja, ka "airBaltic" ir tirgus līderis Rīgā, Igaunijā, Somijas Tamperes lidostā, taču Viļņas lidostā Latvijas nacionālajai aviokompānijai ir trešā lielākā tirgus daļa. Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" mērķis ir paplašināties Viļņā un ieņemt arvien lielāku tirgus daļu.

Pēc viņa teiktā, uzņēmums plāno līdz 2030.gadam dubultot lidmašīnu floti, tādēļ "airBaltic" var arī vairāk nekā dubultot floti Viļņā. Pašlaik "airBaltic" Lietuvas galvaspilsētā pastāvīgi uztur divas lidmašīnas, lai gan Tallinā, kas ir mazāka nekā Viļņa, tai ir četras.

Tallinas lidostā šogad aprīlī tika apkalpoti 298 000 pasažieru, un tas bija par 28% vairāk nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī un visu laiku lielākais pasažieru skaits Tallinas lidostā aprīļa mēnesī, informēja lidostas operatorkompānija "Tallinna Lennujaam".

Pasažieru skaita pieaugums galvenokārt bija saistīts ar piedāvājuma palielināšanos, lidsabiedrībām ar jauniem maršrutiem un papildu reisiem nodrošinot par 33% vairāk pasažieru vietu nekā pirms gada. Arī skolēnu brīvdienas veicināja pieprasījuma kāpumu.

Aprīlī lidojumus no Tallinas sāka Francijas zemo cenu aviokompānija "Transavia France", taču papildu pasažieru vietas piedāvāja gandrīz visas lidsabiedrības.

Februārī no Tallinas tika veikti regulāri lidojumi uz 35 galamērķiem.

Vislielākā tirgus daļā bija Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" ar 22% un Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" ar 20%.

Čārterlidojumi galvenokārt tika veikti uz Turciju, Bulgāriju, Ēģipti un Kanāriju salām.

Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē tiek ziņots par plašiem IT darbības traucējumiem, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas, vēsta mediji.

Traucējumu cēlonis nav zināms, bet ASV datorprogrammatūras gigants "Microsoft" paziņojis, ka veic pasākumus, lai mazinātu traucējumu ietekmi. "Microsoft" norādīja, ka lietotājiem pagaidām var neizdoties piekļūt daļai no "Microsoft" lietotnēm un pakalpojumiem.

Lielbritānijā par plašām IT problēmām ziņo dzelzceļa kompānijas, telekanāls "Sky News" nespēj pārraidīt tiešraidē un traucēta Londonas biržas interneta vietnes darbība.

Lielākā Lielbritānijas dzelzceļa kompānija "Govia Thameslink Railway" (GTR), kas apkalpo četras dzelzceļa līnijas, ziņo, ka saskārusies ar plašām IT problēmām visā tīklā, un brīdina, ka vilcienu reisi var tikt atcelti.

GTR atklāja, ka nevar piekļūt vadītāju diagrammām noteiktās vietās, tādēļ vilcienu reisi var tikt atcelti bez savlaicīga brīdinājuma.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training paziņo par priekšlīguma parakstīšanu ar Diamond Aircraft par trīs pilnībā elektrisko eDA40 un divu DA42-VI lidmašīnu iegādi.

Tādējādi airBaltic Pilotu akadēmijas flote kopumā pieaugs līdz pat 15 lidmašīnām. Parakstīšana notika Baltijas Starptautiskā aviācijas šova 2024 (Baltic International Airshow) laikā Liepājā, kas norisinājās no 15. līdz 16. jūnijam. Šis stratēģiskais solis apliecina airBaltic apņemšanos veicināt ilgtspējīgu aviāciju un Pilotu akadēmijas paplašināšanos.

eDA40, kas būs pirmā EASA/FAA sertificētā elektriskā lidmašīna savā kategorijā, iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz bezemisiju lidojumu apmācību. Tajā izmantoti mūsdienīgi elektromotori ar vairāk nekā 94% efektivitāti un dubulto tinumu/kontrolieri, kas nodrošina lielāku uzticamību un drošību. Lidmašīnas pilnībā elektriskā konstrukcija nodrošina nulles emisijas un zemāku trokšņa līmeni, tādējādi tā ir ideāli piemērota videi draudzīgai jauno pilotu apmācībai. Turklāt eDA40 ir aprīkota ar dubultas virknes akumulatoru sistēmu un ātrās uzlādes sistēmu, kas spēj uzlādēt lidmašīnu 20-30 minūtēs, tādējādi samazinot dīkstāves laiku un palielinot mācību efektivitāti.

Cilvēki pērk taksometru vaučerus Rīgas lidostā, bet ne pārāk daudz, sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Pagājušajā nedēļā pārdevām tikai četrus vaučerus, bet padsmitos tos iegādājās pirmajās nedēļās. Nav tā, ka šis produkts nav interesants, bet es domāju, ka to vajag vairāk attīstīt un reklamēt," minēja Odiņa.

Viņa piebilda, ka drīzumā starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" sāks komerciālos pārvadājumus starp Rīgas lidostu un pilsētas centru, kur cena būs zemāka, salīdzinot ar taksometru izcenojumiem.

Komentējot vaučera cenu, kas ir 33,5 eiro, Odiņa uzsvēra, ka vaučera cenu nenosaka Rīgas lidosta. "Lidosta pārdod vaučeru par cenu, ar kuru taksometri ir gatavi pārvadāt pasažierus.

"Varbūt nākotnē kaut kas mainīsies un pārvadātāji lems par kādu citu cenu, bet lidosta tikai pārdod vaučerus," sacīja Odiņa.

Autobusu pārvadājumu uzņēmums “Lux Express” no 12. jūnija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutā Rīgas centrs–RIX Rīgas lidosta, informē uzņēmumā.

Biļešu tirdzniecība tiks sākta no 4.jūnija.

Katru dienu maršrutā virzienā no Rīgas centra uz RIX Rīgas lidostu tiks nodrošināti 18 reisi, ar pieturvietām: Rīgas starptautiskā autoosta, Stacijas laukums, Esplanāde, Nacionālais teātris, Ķīpsala, Valsts arhīvs, Ventas iela, Rīgas lidosta. Savukārt virzienā RIX Rīgas lidosta–Rīgas centrs tiks veikts 21 reiss ar pieturvietām Rīgas lidosta, Kauguru iela, Valsts arhīvs, Ķīpsala, Z. A. Meierovica bulvāris, Esplanāde, Centrālā stacija, Rīgas starptautiskā autoosta. Atiešanas laiki plānoti tā, lai nodrošinātu pasažieru pieprasījumu visas dienas garumā, īpaši maksimumstundās.

Biļetes šajā maršrutā maksās 8 eiro, savukārt bērniem un jauniešiem līdz 16 gadu vecumam (ieskaitot) – 6 eiro.

Rīgas lidosta ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu tuvākajos gados īstenos rekonstrukcijas projektu lidlaukā, pilnībā pārbūvējot esošo ceturto peronu ar mērķi nodrošināt divējāda lietojuma Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem.

Ar ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) parakstītais līgums par finansējuma piešķiršanu projektam Rīgas lidostā paredz pārbūvēt ceturtā perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A-E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas ceļus un servisa joslas.

Projektā tiks izbūvēta arī elektroapgādes apakšstacija ar diviem neatkarīgiem ievadiem, lai nodrošinātu ceturtā perona apgaismojumu un lidaparātu stāvvietu elektroapgādi atbilstoši jaunākajām ES prasībām, iekārtotas lidaparātu apkalpošanai nepieciešamā aprīkojuma uzglabāšanas zonas perona piegulošajās teritorijās, izbūvēta lidlauka apgaismojuma sistēma, pārbūvēti apgaismojuma masti un prožektori, uzstādīta jauna videonovērošanas sistēma un ar to saistīto elektrotīklu izbūve, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēma.

Taksometru vaučeru tirdzniecību VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" varētu sākt aprīlī, ceturtdien preses konferencē medijiem sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa norādīja, ka sākotnēji taksometru vaučeru tirdzniecību bija paredzēts sākt martā, bet viens no pakalpojumu sniedzējiem, kuram ir speciālā licence, juridisku apsvērumu dēļ nevarēja parakstīt līgumu.

"Es ļoti ceru, ka šie jautājumi tiks sakārtoti tuvāko nedēļu laikā un aprīlī varēsim sākt tirdzniecību," sacīja Odiņa.

Viņa papildināja, ka, līdz ko būs parakstīti līgumi ar abiem licencētajiem pārvadātājiem, Rīgas lidosta sniegs detalizētāku informāciju par vaučeru sistēmu.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama (P) preses konferencē norādīja, ka Saeima trešdien, 27.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka brauciena apmaksu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem/vieglajām automašīnām no Rīgas lidostas varēs veikt trijos veidos.

Fokker Next Gen N.V. (Fokker Next Gen) – revolucionārs ar šķidro ūdeņradi darbināmu komerciālo lidmašīnu ražotājs, kas plāno ražot lidmašīnas gan Nīderlandē, gan Latvijā –, un Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic paziņo par saprašanās memoranda parakstīšanu, kas veido pamatu sadarbībai nākotnē aviācijas nozarē.

Šis memorands ļaus izmantot airBaltic pieredzi un zināšanas, lai veicinātu Fokker Next Gen ar šķidro ūdeņradi darbināmu komerciālo lidmašīnu attīstību. No airBaltic perspektīvas šī ir iespēja izpētīt ūdeņraža lidaparātus, kas būtu piemēroti lidsabiedrības maršrutiem.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “Mēs novērtējam, ka Baltijas reģionā tiek strādāts pie šādiem inovatīviem risinājumiem. Mums ir viena no jaunākajām lidmašīnu flotēm Eiropā, un esam apņēmušies iesaistīties nozares mēroga dekarbonizācijas iniciatīvās. Tomēr mēs arī saprotam, ka aviācijas nozarei ir nepieciešami kopīgi centieni jaunu tehnoloģiju izstrādē, lai sasniegtu savas ilgtermiņa apņemšanās.”

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un '" XFly", veiksmīgi īsteno savu biznesa plānu un jau ir parakstījusi līgumus vai ir sarunu pēdējā posmā par 11 no 13 tās lidmašīnām izmantošanu, paziņoja kompānija.

"Nordica" apliecināja, ka viens no līgumiem ir ar Skandināvijas lidsabiedrību SAS, kas iepriekš lauza Igaunijas kompānijai nozīmīgu līgumu.

"Šodien mēs ekspluatējam piecas lidmašīnas, no kurām viena ir paredzēta SAS, un pašlaik tiek parakstīti līgumi", tādējādi līdz novembra beigām līgums būs noslēgts ar 11 lidmašīnu izmantošanu, paskaidroja "Nordic Aviation Group" valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Igaunijas nacionālās lidsabiedrības flotē ir 13 lidmašīnas. Ziemas sezonas laikā, ievērojot nozarē pieņemto praksi, vienai lidmašīnai tiks veikta apkope, kas nozīmē, ka kompānijai būs iespēja lietot 12 lidmašīnas. Pašlaik par 11 lidmašīnu izmantošanu ir noslēgti līgumi vai arī tie drīzumā tiks noslēgti. Piecas lidmašīnas strādās tuvākās bāzēs, piemēram, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā vai Itālijā, un sešas lidmašīnas tiks izmantotas tālākos projektos Vjetnamā, Rietumāfrikas un Indijas okeāna reģionā.

Kauņas pilsētas padomes sēdē otrdien tika apstiprināta iebraukšanas maksas vecpilsētā ieviešana, un tas nozīmē, ka no augusta par iebraukšanu Lietuvas otras lielākās pilsētas vēsturiskajā centrā būs jāmaksā divi eiro.

Katrs, kurš dzīvo, ir īpašnieks vai īrē īpašumu maksas zonā, saņems vienu atļauju iebraukšanai Kauņas vecpilsētā. Taču ēdiena piegādes kurjeriem un koplietošanas automobiļu klientiem nodeva pazemināta piesārņojuma zonā būs jāmaksā katru reizi vai arī jāatstāj automašīna pie zonas robežas.

Pašvaldībā uzskata, ka maksas ieviešana ļaus ierobežot tranzīta automobiļu plūsmu caur Kauņas vecpilsētu. Piemēram, kafejnīcu darbību tam nevajadzētu ietekmēt, jo pašlaik to apmeklētājiem ir jāmaksā par stāvvietu, bet pēc jaunās kārtības ieviešanas, samaksājot iebraukšanas nodevu, automašīnu stundu varēs novietot bez maksas.

Tiem, kas nevēlēsies maksāt nodevu par iebraukšanu vecpilsētā, būs jāatstāj automašīnas stāvlaukumos tās tuvumā.

Pasažieru skaits Tallinas lidostā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un gaidāms, ka līdz gada beigām apkalpoto pasažieru skaits sasniegs jaunu rekordu, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzināja lidostā.

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Pandēmijas laikā strauju uzplaukumu piedzīvoja vietējais tūrisms, taču tagad pieaug starptautiskais tūrisms.

Lai gan līdz gada beigām atlikuši vēl vairāk nekā divi mēneši, jau tagad Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir ap trim miljoniem.

Lidostas preses pārstāve Aeta Hermaorga sacīja, ka līdz gada beigām plānotais pasažieru skaits varētu būt 3,5 miljoni.

Tikai septembrī Tallinas lidostā apkalpoti 333 183 pasažieri, kas ir par 20% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka no 2024. gada 27. oktobra pārtrauks nomāt uzņēmuma operatīvajai darbībai nepieciešamās lidmašīnas (ACMI-in – gaisa kuģu, apkalpes, tehniskās apkopes un apdrošināšanas pakalpojumi, kas tiek saņemti no citiem uzņēmumiem) gaidāmajā ziemas sezonā.

ACMI-in bija īstermiņa wet-lease (nomāšana ar apkalpi) risinājums, kas tika ieviests, lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu noslogotajos vasaras mēnešos un risinātu piegādes ķēžu problēmas, kas saistītas ar lidmašīnu dzinēju tehnisko apkopi. Šī prakse paredz lidmašīnu nomu no citām aviokompānijām, lai nodrošinātu lidojumus airBaltic maršrutos.

airBaltic ziemas sezonā atsāks izmantot tikai savas Airbus A220-300 lidmašīnas.

airBaltic izpilddirektors un prezidents Martins Gauss (Martin Gauss): “Mūsu pielāgošanās spējas šovasar ļāva mums veikt visas plānotās darbības, neraugoties uz ārējiem izaicinājumiem. Mūsu galvenā prioritāte vienmēr ir nodrošināt vislabāko klientu apkalpošanu, koncentrējoties tikai uz mūsu Airbus A220-300 floti. Esam apņēmušies paplašināt un nostiprināt savu floti, lai nodrošinātu pasažieru pieaugošo pieprasījumu pēc ceļojumiem. Vēlos pateikties airBaltic pasažieriem par pacietību un sapratni, jo šis pagaidu risinājums bija daļa no mūsu centieniem nodrošināt labu un ērtu savienojamību.”