Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.

Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.

Šoferi grib 10 eiro

5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Visus autobusa maršrutus, kas kursē paralēli vilcienam, būtu loģiski nodot vilciena operatoram, uzskata sabiedriskā autobusa pārvadātāja SIA «B-Bus» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Šogad SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) plāno izsludināt konkursu visā Latvijā par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) medijos izteicies, ka valsts iespējams vairs nedotēs reģionālos autobusu maršrutus, kuros paralēli kursē pasažieru vilciens.

«Satiksmes ministra redzējums, kas vērsts uz sabiedriskā transporta attīstības nākotni reģionālajos maršrutos, ir pareizais virziens, uz kuru būtu jāiet, jo esošais maršrutu tīkls ir novecojis,» saka Komars.

Viņš norāda, ka, plānojot reformas, nevajadzētu pārāk aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu, lai tās nenovestu pie vēl lielākiem valsts budžeta tēriņiem. «Ņemot vērā, ka vilciens apkalpos peļņu nesošus maršrutus - starppilsētu maršrutus, ļaut kādam braukt paralēli, nozīmētu - zaudēt naudu,» skaidro «B-Bus» valdes priekšsēdētājs.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. gada decembrim noteikti uzvarētāji visās 23 maršrutu tīkla daļās, informē valsts SIA Autotransporta direkcija.

Iepirkumu komisija ir izvērtējusi pretendentu piedāvājumus konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2021. decembrim (atsevišķās lotēs līdz augustam), nosakot uzvarētāju visās 23 maršrutu tīkla daļās.

Īstermiņa konkursā tika saņemti 32 piedāvājumi, ko iesniedza 18 uzņēmumi. Tas tika izsludināts, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību laika periodā, kad esošajiem līgumiem būs beidzies termiņš, bet jaunie līgumi ar konkursa uzvarētājiem vēl nebūs stājušies spēkā.

Ņemot vērā, ka ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts īstermiņa līgums, noteiktās kvalitātes prasības ir tādas, ko pārvadātāji nodrošina jau šobrīd un kuru izpildei papildu investīcijas nav nepieciešamas. Noteikts, ka temperatūrai autobusa salonā jābūt robežās no + 160C līdz + 240C (atbilstoši sezonai), kā arī 10% autobusu jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai.

Pašvaldības kapitālsabiedrības a/s Jelgavas autobusu parks (JAP) valdes loceklis Pēteris Salkazanovs iecelts arī par padomes locekli a/s AMO Plant, kuras ražotos autobusus JAP iepērk, liecina Komercreģistra paziņojums.

Pēc Komercreģistra datiem, septembra beigās reģistrēta jaunieceltā AMO Plant padome, kuras sastāvā līdztekus P. Salkazanovam pārējie ir Krievijas Federācijas pilsoņi - padomes priekšsēdētājs Aleksejs Komissarovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Pogrebenko, kā arī padomes locekļi Andrejs Berezins, Irina Horeva un Dmitrijs Jerošoks.

Savukārt no padomes atbrīvots līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Panteļejevs un padomes locekļi - Sergejs Akulovs, Valerijs Anuprienko, Konstantīns Laptevs, Vladimirs Ļebedevs no Krievijas Federācijas un bijušais Jelgavas cukurfabrikas vadītājs un ZZS biedrs Harijs Veģeris.

AS Nordeka vadība kategoriski noraida streika organizētāju apgalvojumus par vadības attieksmi pret darbiniekiem, autobusu vadītāju darba un atpūtas režīma neievērošanu un zemajām algām, paziņojumā Nasdaq Riga norāda kompānijas vadītājs Sergejs Zabavņikovs.

Pēc Valsts SIA Autotransporta direkcija atzinuma AS Nordeka autobusu vadītāju darba samaksa pirms darbinieka nodokļu nomaksas ir viena no augstākajām nozarē. 2013.gadā tā bija vidēji 850 eiro mēnesī.

Respektējot savu darbinieku likumiskās tiesības piedalīties streikā, AS Nordeka vadība vienlaicīgi uzskata par nepieņemamu šī streika organizētāja – arodbiedrības LABA - publiskajā telpā pret uzņēmumu izvērsto nomelnojošo kampaņu.

AS Nordeka ir viens no lielākajiem pasažieru pārvadātājiem Latvijā un arī viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem nozarē. Uzņēmuma akcionāri pēdējos gados ir ieguldījuši lielus līdzekļus gan uzņēmuma attīstībā, gan darbinieku darba apstākļu uzlabošanā.

A/s Liepājas autobusu parks līdz 2015.gada beigām plāno sasniegt 15 miljonu latu apgrozījumu un to noslēgt ar 200 tūkst. latu peļņu.

Tādus rezultātus paredz šā gada maijā uzņēmuma padomē apstiprinātais stratēģiskās attīstības plāns 2012. - 2015. gadam.

Db.lv rakstīja, ka šā gada septembra vidū a/s Liepājas autobusu parks veica finanšu investīciju taksometru uzņēmumā SIA Baltic Taxi, kļūstot par tā kapitāldaļu kontrolpaketes īpašnieku. Tuvāko divu gadu laikā SIA Baltic Taxi plānots sasniegt četrus miljonus latu lielu apgrozījumu, 2015. gadu noslēdzot ar 150 tūkst. Ls peļņu.

Savukārt a/s Liepājas autobusu parks jaundibinātā meitasuzņēmuma SIA Rumba Tours plānotais apgrozījums, noslēdzot 2015. gadu, plānots 0,4 miljonu latu apmērā, sasniedzot 25 tūkst. latu peļņu. SIA Rumba Tours specializācija ir autobusu nomas pakalpojumi privātpersonām, uzņēmumiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

Valsts nosaka sabiedriskā transporta biļešu tarifus un paredz dotāciju apjomus pārvadātājiem, arodbiedrība prasa lielākas algas šoferiem, bet uzņēmēji protestē, jo neredz iespēju algas palielināt valsts noteikumu dēļ.

Dienas Bizness jau rakstīja par Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021. - 2030. gadam, kas paredz par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu mugurkaulu padarīt dzelzceļu, investējot dzelzceļa elektrifikācijā un samazinot autobusu dotētos pārvadājumus vilcieniem paralēlajās līnijās. Autotransporta direkcijas prognoze šoferu algām jau pieminētajā koncepcijā 2030. gadā sasniedz 6,05 eiro stundā. Šādi dati tiek sniegti auditorkompānijai PriceWaterhouseCoopers, kas veica pētījumu un prognozes, proti, viņu uzdevums nebija prognozēt reālās algas, bet strādāt ar uzdotu valsts standartu. Rezultātā jau jūnijā uzsākamais sabiedriskā transporta pakalpojumu atklātais konkurss, kas noteiks pārvadātājus Latvijā turpmākajiem 10 gadiem, izskatās apdraudēts. Risks ir, ka, nepalielinot algas, autobusu vadītāju vienkārši nebūs.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas svētkiem laika periodā no 2019. gada 17. līdz 19. novembrim gaidāmas izmaiņas vairāk nekā 400 reģionālo autobusu maršrutu visā Latvijā, informē Autotransporta direkcija.

Ņemot vērā, ka svētkos pasažieru braukšanas paradumi mainās, daļā maršrutu tiks atklāti jauni reisi, bet citos to skaits tiks samazināts. Autotransporta direkcija aicina iedzīvotāju pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt aktuālo autobusu kustības sarakstu.

Izmaiņas gaidāmas aptuveni pusē no visiem reģionālajiem autobusu maršrutiem, kur pasažieru pārvadājumus nodrošina 23 pārvadātāji: AS «Nordeka», SIA «Norma-A», AS «CATA», SIA «VTU Valmiera», AS «Liepājas autobusu parks», SIA «Sabiedriskais autobuss», AS «Talsu autotransports», SIA «Tukuma auto», PSIA «Ventspils reiss», AS «Rīgas Taksometru parks», «Ekspress Ādaži», «Galss Buss», «Jelgavas autobusu parks», «Dobeles autobusu parks», «Migar», «Aiva auto», «Daugavpils autobusu parks», «Balvu autotransports», AS «Rēzeknes autobusu parks», SIA «Jēkabpils autobusu parks», «Gulbenes autobuss», «Madonas ceļubūves SIA» un «Ceļavējš».

Latvijas starptautiskie autobusu pārvadātāji, neraugoties uz pieaugošo konkurenci ar aviopiedāvājumiem, spējuši piesaistīt aizvien vairāk pasažieru. Saskaņā ar Autotransporta direkcijas (ATD) datiem populārākie autobusu maršruti gan nav Rietumeiropas valstis, bet Lietuva, Igaunija un Polija, kā arī Krievija un Baltkrievija, trešdien raksta laikraksts Diena.

Kā galvenie autobusu plusi tiek minēts fakts, ka daudzos maršrutos to biļetēm ir zemāka cena nekā aviopārvadājumiem, kā arī iespējas pārvadāt lielu un smagu bagāžu bez lidmašīnās prasītajām diezgan dārgajām piemaksām. Savukārt galvenais mīnuss ceļošanai uz Rietumeiropas valstīm ar autobusu ir ilgais ceļā pavadītais laiks, kas nereti ietver arī nakts braucienu autobusā. Tādējādi starptautisko autobusu pārvadājumu nozares attīstība ilgtermiņā atkarīga tieši no balansa starp piedāvāto cenu un komfortu, tas attiecas arī uz ceļā pavadīto laiku.

Kā norāda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits, Baltijas reģionā tuvāko desmit gadu perspektīvā autobuss noteikti būs visizdevīgākais pārvietošanās līdzeklis pasažieriem, jo diezgan nelielos attālumos aviocenas nekad nebūs tik zemas, lai spētu konkurēt ar autobusu piedāvājumu. Turklāt šajā reģionā ceļā pavadītais laiks ir pieņemams gan tūristiem, gan biznesa ceļotājiem.

Pēc gadu ilgas iepauzēšanas parlaments atkal pievērsies jautājumam par nelegālajiem pasažieru pārvadājumiem, otrajā lasījumā atbalstot Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtos grozījumus Autopārvadājumu likumā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nelegālie pārvadātāji, kas, pēc valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) teiktā, ir komercpārvadājumu licences saņēmušie uzņēmumi, kuri deklarējot, ka veic neregulāros pārvadājumus, bet faktiski noceļot pasažierus regulārajiem pārvadātājiem. Šādi nelegālie pārvadātāji dažādos maršrutos pārvadā 5 līdz 30% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita, radot papildu zaudējumus regulārajiem pārvadātājiem, kas savukārt tiek kompensēti no valsts budžeta dotācijām, aplēsusi ATD.

Likuma grozījumi paredz, ka pasažieru neregulārie pārvadājumi iegūst regulāro pārvadājumu statusu, ja tie tiek veikti ar noteiktu regularitāti pa to pašu vai līdzīgu pasažieru regulārā pārvadājuma maršrutu un funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kurus uzņem vai izlaiž līniju būvēs vai sabiedriskajam transportam paredzētajās joslās. Pēc Valērija Agešina (Saskaņa) teiktā, šī norma (definīcijas maiņa) būtu pretrunā ar Eiropas Savienības regulu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum. Viņaprāt, izmaiņas aizstāv nevis pasažieru, bet autobusu parku intereses. Saeimas Juridiskais birojs tur nav saskatījis nekādu pretrunu, atgādināja Ingmārs Līdaka (ZZS). V. Agešins arī uzstāja, ka vārdus «regulāru pārvadātāju klienti» var attiecināt tikai uz tiem pasažieriem, kuri gaida autobusu autoostā vai arī sabiedriskā transporta pieturā, savukārt piedāvātie grozījumi ļauj automātiski uzskatīt par lielu autobusu parku klientu absolūti jebkuru personu. Pēc viņa teiktā, mēģinājumi veikt normatīvo aktu izmaiņas pierāda atsevišķu autobusu parku akcionāru vēlmi likvidēt konkurentus - neregulārus pārvadātājus, un tas esot veids, «kā legāli nozagt neregulāru pasažieru pārvadātāju gadiem veidotu biznesu».

Hansabuss AS meitas uzņēmums Latvijā SIA Tukuma Auto ir iegādājies 100 procentus akciju Latvijas autotransporta uzņēmumā SIA Ludzas ATU, kas nodrošina autobusu pārvadājumus Ludzā un tās apkārtnē, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērto sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera pārvadājumu nozarē pārsniegs 10 %.

Hansabuss AS valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norādīja, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski nostiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū. «Ludzas ATU darījums ir ceturtais pārņemšanas darījums, ko Hansabuss īstenojis Baltijā pēdējo 18 mēnešu laikā, un trešais Latvijā. Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020. gadā. Mēs plānojam turpināt paplašināt savu klātbūtni sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera autobusu pārvadījumu tirgos Baltijā atbilstoši situācijai tirgū,» informēja N.Tammis.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

AS "Liepājas autobusu parks" (LAP) šogad septembrī Liepājas, Pierīgas, kā arī Ogres-Aizkraukles lotēs nodrošinājis 24 457 reisus jeb 99,7% paredzēto reisu, informē LAP pārstāvji.

Tostarp Ogres-Aizkraukles maršrutos, kur LAP darbu sāka šogad 1.jūlijā, kopējais reisu skaits septembrī veidoja 8988, no kuriem izpildīti 99,73%.

Kompānijā skaidro, ka galvenais iemesls neplānotām izmaiņām kustību sarakstos joprojām ir kvalificētu autobusu vadītāju trūkums, esošo darbinieku slimošana un transportlīdzekļu tehniskie bojājumi.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Mēneša laikā uzņēmums ir ziņojis kopā par 76 atceltiem vai pārtrauktiem reisiem visos trijos pārvadājumu reģionos, norāda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka uzņēmums turpina darbības rādītāju uzlabošanu, piesaistot autobusu šoferus.

LAP pārstāvji uzsver, ka arī citi pārvadātāji sastopas ar autobusa vadītāju būtisku nepietiekamību. Satiksmes ministrijas šogad 19.septembrī organizētās domnīcas laikā Autotransporta direkcija, pēc pārvadātāju aptaujāšanas, pauda, ka šobrīd Pierīgas reģionā, tostarp Ogres novadā pārvadātājiem trūkst 92 autobusu vadītāji.

Pēc kompānijā vēstītā, LAP atbalsta nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu, kas paredzētu būtiskus uzlabojumus šoferu atalgojumā un sociālajās garantijās, nosakot minimālo bruto algu mēnesī, definējot, vai un kā tiek apmaksāts laiks, kas pavadīts autobusa vadīšanā, kā arī starpreisu stāvēšanas laiks.

Vienlaikus kompānijā norāda, lai īstenotu nozares ģenerālvienošanos, ir nepieciešama sadarbība un kopīga izpratne ne tikai pārvadātāju starpā, bet arī pašvaldību, nozares arodorganizāciju un atbildīgo valsts institūciju vidū.

Savukārt, runājot pat LAP iespējām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kompānijā min, ka reisu izpildēs Ogres novadā LAP izmanto četrus jaunus "Isuzu Turquoise" autobusus, kas ir pielāgoti personām ar kustību traucējumiem. Gadījumos, kad personai ar kustību traucējumiem ir nepieciešams saņemt pakalpojumu reisā, kurā nav norīkots speciāli pielāgots autobuss vai personai nav zināma informācija par speciāli pielāgota autobusa norīkojumu konkrētā reisa izpildē, šo informāciju iespējams noskaidrot un pieteikt šādu autobusu 36 stundas pirms konkrētā reisa izpildes, piezvanot uz bezmaksas dispečeru dienesta tālruni attiecīgajā reģionā.

AS Liepājas autobusu parks valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns informē, ka kompānijas vadība ir nosūtījusi Ogres pašvaldības priekšsēdētājam atklātu vēstuli, skaidrojot reisu nodrošināšanas kārtību Ogres un Aizkraukles lotē, kā arī aicinot uz konstruktīvu sadarbību labākā iedzīvotāju informēšanā.

Vēstulē LAP aicina Ogres pašvaldību atbalstīt un palīdzēt skaidrot informāciju iedzīvotajiem atbilstoši valdībā apstiprinātajiem noteikumiem, gan attiecībā uz to, kā iedzīvotāji var uzzināt par izmaiņām kustību sarakstos, gan attiecībā uz pasažieru, kuriem ir kustību traucējumi, pārvadāšanu.

Jau ziņots, ka Autotransporta direkcija ir brīdinājusi LAP par iespējamu pirmstermiņa līguma laušanu reģionālajos autobusu maršrutos Ogres un Aizkraukles novados saistībā ar reisu neizpildi.

LAP apgrozījums pagājušajā gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc Konkurences padomes 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas svētkiem laika posmā no 17. līdz 21. novembrim gaidāmas izmaiņas kopumā vairāk nekā 500 reģionālo autobusu maršrutu, informē Autotransporta direkcija.

Daļā maršrutu tiks atklāti papildu reisi vai, tieši otrādi, samazināts to skaits. Ņemot vērā vērienīgās izmaiņas reģionālajā maršrutu tīklā, aicinām iedzīvotājus pirms brauciena atkārtoti pārbaudīt autobusa kustības sarakstu Autotransporta direkcijas mājaslapā vai jautājumu gadījumā sazināties ar pasažieru pārvadātāju.

Izmaiņas gaidāmas aptuveni pusē no kopumā 1100 reģionālo autobusu maršrutu, kuros pasažieru pārvadājumus nodrošina 24 pārvadātāji: AS «Nordeka», SIA «Norma-A», AS «CATA», SIA «VTU Valmiera», AS «Liepājas autobusu parks», SIA «Sabiedriskais autobuss», AS «Talsu autotransports», SIA «Tukuma auto», PSIA «Ventspils reiss», AS «Rīgas Taksometru parks», SIA «Ogres autobuss», «Ekspress Ādaži», «Galss Buss», «Dobeles autobusu parks», «Jelgavas autobusu parks», «Migar», «Aiva auto», «Daugavpils autobusu parks», «Balvu autotransports», AS «Rēzeknes autobusu parks», SIA «Jēkabpils autobusu parks», «Gulbenes autobuss», «Madonas ceļubūves SIA» un «Ceļavējš».

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Pārvadātāji aicināti pieteikties maršruta atļaujas saņemšanai komerciāliem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem, informē Autotransporta direkcijā.

Pirmais maršruts, kurā no 2021. gada 1. septembra pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti bez valsts dotācijām, būs savienojums starp Rīgu un Daugavpili.

Ar komerciālo maršrutu nodrošināšanu saistītie zaudējumi un izdevumi būs pārvadātāja pašrisks un tie no valsts vai pašvaldību budžeta netiks kompensēti. Šajos maršrutos pārvadātāji būs tiesīgi paši noteikt biļešu cenu un lojalitātes programmas.

Plānots, ka no 2021. gada 1. septembra pārvadājumi uz komerciāliem principiem tiks ieviesti maršrutā Rīga–Daugavpils; no 2021. gada 1. oktobra – maršrutā Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka, Rīga–Olaine un Rīga–Salaspils; no 2022. gada 1. janvāra – maršrutā Rīga–Jelgava, Rīga–Ogre un Rīga–Sigulda.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

AS Hansabuss iegādājies 100% Latvijas uzņēmuma SIA AIPS, kas bez autobusu pārvadājumiem nodrošina arī autobusu apkopes un remonta pakalpojumus un ar grupā ietilpstošo uzņēmumu starpniecību pārvalda Bauskas autoostu, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma, rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērtajos sabiedriskā autobusu transporta un čartera transporta segmentos pārsniegs 10%.

Pircēju konsultēja investīciju banka Michel Capital un advokātu birojs Fort Latvia. Saskaņā ar pušu vienošanos darījuma summa ir konfidenciāla.

Hansabuss valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norāda, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski stiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū: «Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020.gadā. AIPS ir trešais uzņēmums Baltijas valstīs un otrais Latvijā, ko Hansabuss pārņēmis pēdējo 12 mēnešu laikā. Mēs plānojam turpināt paplašināties sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū un čartera autobusu pārvadājumu tirgū Latvijā atbilstoši esošajai tirgus situācijai».

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Šodien Jelgavas autobusu ražotāja AS AMO Plant autobuss svinīgos apstākļos pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos uz Voroņežas apgabalu Krievijā, vienlaikus tas būs mēģinājums ieiet Krievijas tirgū.

Piedaloties Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS), AMO Plant valdes priekšsēdētājam Aleksejam Maslovam un citiem Latvijas un Nīderlandes pārstāvjiem, kā arī ražotnes darbiniekiem, tika prezentēts Voroņežai sagatavotais autobuss, pēc kā tas pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos ceļā uz Voroņežu, kur 14.novembrī AMO Plant kopā ar SIA AMO Bus (Krievija) organizēs Latvijā ražotā pilsētas autobusa AMO Plant Ambassador SB 200 prezentāciju Voroņežas apgabala administrācijai un pilsētas mērijai.

Liepājas autobusu parka vairākuma akcionāru pieņemtais lēmums veikt finanšu ieguldījumus uzņēmumā BalticTaxi nesakrīt ar domes redzējumu, DB apsiprināja Liepājas domes sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Zane Ģirne.

«Ņemot vērā, ka Liepājas pašvaldība ir viens no Liepājas autobusu parka akcionāriem (34,85% LAP akcijas), Liepājas dome regulāri seko līdzi šī uzņēmuma attīstībai un piedalās lēmumu pieņemšanā. Arī attiecībā uz uzņēmumā pieņemto attīstības stratēģiju nav šaubu, ka uzņēmumam ir jādomā par to, kā uzlabot esošos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus un attīstīt pilnīgi jaunus pakalpojumus saistītās jomās,» pašvaldība viedokli pauž Z. Ģirne.

Tomēr Liepājas autobusu parka vairākuma akcionāru pieņemtais lēmums veikt finanšu ieguldījumus uzņēmumā BalticTaxi nesakrīt ar domes redzējumu par to, kā uzņēmumam vajadzētu attīstīties, tādēļ pašvaldības intereses pārstāvošie padomes locekļi balsojuši pret finanšu ieguldījumu SIA BalticTaxi. Pašvaldības skatījumā lietderīgāk šo finanšu ieguldījumu būtu novirzīt uzņēmuma stiprināšanai, gatavojoties nākamgad paredzētajam konkursam par pasažieru pārvadājumiem Liepājā, piemēram, jaunu autobusu iegādē.

Autobusu ražotāja a/s Amo Plant pagājušajā gadā strādāja ar 1 201 433 latu zaudējumiem, un tie ir vairākkārt lielāki nekā 2010. gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Amo Plant zaudējumi 2010. gadā bija 76 022 lati. Uzņēmums pērn ir strādājis ar 2 879 393 latu apgrozījumu, un tas ir par 8,3% mazāks nekā 2010. gadā, kad Amo Plant apgrozījums bija 3 138 756 lati.

Amo Plant vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmumam radās jauns stratēģiskais partneris - Vācijas autokoncerns MAN Group, ar kuru parakstīts sadarbības līgums, kas paredz Lion's City A21 sērijas pilsētas autobusu komplektēšanu. Uz šā līguma pamata 2012. gadā parakstīts nodomu protokols par 60 autobusu pasūtījumu Krievijas uzņēmumam Mosgortrans, kas ir municipālais pasažieru pārvadātājs Maskavā.