Jo tuvāk nāk brīdis, kad noslēgsies konkurss par pasažieru pārvadājumiem Latvijā, jo skarbāki ir pārmetumi Autotransporta direkcijai un tās vadītājam Kristiānam Godiņam.
Situācija ir gluži kā pie pokera galda, kad kārtis vēl nav redzamas, bet apkārt sēdošie izrunājas un slēpj dūžus piedurknēs, un visi spēlētāji vienlaikus nekad nesēž pie galda. Proti, Satiksmes ministrija, kas dod finansējumu, pārvadātāji, kuri piedalīsies konkursā, un šoferu arodbiedrības sarunājas pa stūriem, divatā, bet pie galda visi blefo.
Šoferi grib 10 eiro
5. jūlijā pie Autotransporta direkcijas (ATD) notika Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības (LAKRS) rīkots pikets, kura galvenā prasība skanēja vienkārši: «10 eiro par nobraukto stundu autobusu šoferiem!» Bija aicinājums: «Godiņ, nāc ārā!» Bija citi saukļi, tomēr cauri visam vijās neapmierinātība par to, ka valsts vēl 2030. gadā autobusu šoferiem paredzējusi 6,05 eiro par nobraukto stundu.
«Mēs esam savas prasības nosūtījuši ATD, bet atbilde vēl aizvien nav sniegta. Autobusu šoferiem ir lielas dīkstāves, un tik neliela maksa par nobraukto stundu nav normāla. Šoferi pārdod biļetes, viņiem ir citi pienākumi, bet viss tiek reducēts uz šo stundas maksu. Mums rūp tieši algu jautājums. Pašlaik šoferi, lai nopelnītu, reāli darbā ir vairāk par astoņām stundām, un tas ir arī drošības jautājums,» protestu iemeslu Dienas Biznesam jau augustā skaidroja LAKRS valdes priekšsēdētājs Juris Kalniņš.
No otras puses, ATD direktors Kristiāns Godiņš Dienas Biznesam paskaidroja, ka arodbiedrības ar pārvadātājiem nav spējušas vienoties par koplīgumu, bet valsts nauda jau ir sadalīta.
«Mēs rīkojamies ar to naudas groziņu, kas mums ir izdalīts. Ne vairāk un ne mazāk! Autotransporta direkcija ir valsts institūcija, kas rīkojas izdalītā budžeta rāmī,» sacīja K. Godiņš, uzsverot, ja pārvadātāji un arodbiedrības būtu vienojušies un ar savu kopīgu platformu nāktu uz Satiksmes ministriju, tad noteikti ieteikumi būtu ņemti vērā, bet šobrīd, satiksmes terminos runājot, «vilciens ir aizgājis».
Burvju aplis
Katra spēlētāja piedāvājums pie K. Godiņa galda atgādina solīšanu bez pamata. Pirmkārt, Satiksmes ministrijas solījums līdz 2030. gadam palielināt šoferu minimālo stundas likmi līdz 6,05 eiro ir balstīts vien budžeta iespējās, nevis tirgus situācijā. Tā nav saruna ar šoferiem, bet gan ar pārvadātājiem, kurā valsts pasaka, ka maksās tik, jo vairāk nav. ATD norāda, ka uzņēmējiem ir tiesības darbiniekiem maksāt daudz vairāk, un neuzsver, ka valsts diktē biļešu cenas un dotāciju lielumu.
«Tā ir minimālā nobrauktās stundas likme. Mazāk par to nevarēs maksāt, un tas ir galvenais,» sacīja K. Godiņš.
Tālāk seko nākamā spēlētāju pāra saruna. Pārvadātāji pasaka, cik saņems šoferi, un arodbiedrība nepiekrīt, jo ir skaidrs, ka par tādu naudu pēc 10 gadiem neviens nestrādās, bet daļu šoferu uzņēmumi var zaudēt jau pēc 2021. gada, kad spēkā stāsies jaunā kārtība sabiedriskā transporta organizēšanā. Starp citu, līdz 2024. gadam būs jāstūrē par piecīti stundā. Tādēļ arī šoferu pikets un protesti, kas būtībā ir vēršanās nevis pie ATD, bet pie valdības, prasot palielināt finansējumu.
Blefo visi
Šajā vāveres ritenī neatbilstības ir sarunās starp katriem diviem pāriem, jo nevienā gadījumā nav panākta divpusēja vienošanās. Pirmkārt, valsts finansējumam nav pamatojuma, lai arī ir izstrādāts pētījums un par lielu naudu sazīmēti grafiki turpmākiem desmit gadiem. Tas darīts pēc ATD dotiem skaitļiem, nevis ievērojot to, kas reāli notiek tirgū. Otrkārt, šoferu prasības ir pārspīlētas, jo ne visi darbi pie autobusa stūres ir vienādi. Atšķiras gan atbildība par transportlīdzekli, gan maršruta sarežģītība, gan citas lietas, un nevar viennozīmīgi apgalvot, ka visu autobusu vadītājiem jāgarantē vienāda samaksa – 10 eiro stundā. Pārvadātāji, sakot, ka nemaksās tik daudz, arī noklusē, ka dažviet jau šodien autobusa vadītājs 10 eiro stundā saņem un viņi spēj to nodrošināt. Jāuzsver, ka runa ir tieši par sabiedriskā transporta šoferu atalgojumu.
Kurš būs vainīgs?
Patiesība ir kaut kur uz nenotikušo sarunu galda, kas pēc būtības atrodas Autotransporta direkcijā. Saprotama ir K. Godiņa vēlme atbildību par vienošanos uzticēt katram no diviem spēlētājiem, tomēr, kamēr nerunās visi trīs - mezglu nav iespējams atrisināt. Iespējamās sekas ir jukas sabiedriskā transporta sektorā visā Latvijā. Visticamāk, ka pārvadātāji kā jau uzņēmēji gribēs iegūt līgumus un turpinās solīt. Brīdī, kad kādā maršrutā alga būs nepietiekama, šoferi neslēgs darba līgumus. J. Kalniņš norāda, ka autobusu vadītāji viegli var atrast darbu kravu pārvadājumu jomā, tieši tādēļ jau šobrīd pie autobusu stūres sēž pirmspensijas un pensijas vecuma vadītāji. Brīdī, kad maršruta nebūs šoferu trūkuma dēļ, cietīs sabiedrība un sāksies vainīgā meklēšana.
Šajā mirklī var atcerēties K. Godiņa norādi, ka ir par vēlu prasīt izmaiņas, jo, raugi, budžets jau zināms. Vilciens aizgājis! Šī K. Godiņa tēze ATD var atgriezties jau šoferu izpildījumā.
Juku piemērs
Uzskatāms juku piemērs ir starptautisko pārvadājumu uzņēmuma Lux Express sūdzība KNAB par ATD. Galvenā īpatnība, gluži tāpat kā stāstā par topošo sabiedrisko pārvadājumu konkursu, ir tas, ka kārtis netiek atklātas un patiesie strīdu iemesli ir pazuduši normatīvo aktu jūklī un paziņojumu virpulī.
«Pasažieru pārvadājumu uzņēmums Lux Express ir vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lūdzot tiesībsargājošo institūciju izmeklēt Autotransporta direkcijas darbinieku iespējami nelikumīgu rīcību, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uz izmeklēšanas laiku Lux Express lūdz satiksmes ministru Tāli Linkaitu no amata atstādināt Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu,» teikts uzņēmuma paziņojumā presei šā gada jūlija beigās.
Izpratnei - runa ir par starptautisko pārvadātāju. Igaunijas uzņēmums Lux Express veic pārvadājumus maršrutā Tallina – Birži ar pieturvietām Rīgā un Daugavpilī. Uzņēmumam ir izdevies veiksmīgi apiet likumu ar līkumu. Proti, starptautiskajos pārvadājumos nevar pārdot biļetes iekšzemes braucieniem, bet pasažieri no Rīgas uz Daugavpili tomēr brauc, izmantojot arī šo autobusu. Problēma šajā lauciņā ir desmitiem gadus veca. Konkrētais risinājums – pasažieris pērk biļeti no Rīgas līdz Biržiem Lietuvā un vēl vienu no Biržiem līdz Daugavpilij. Formāli viss ir likumīgi. Divi starptautiski pārvadājumi, un iznāk viens iekšzemes. Un tomēr tas ietekmē vietējo pārvadājumu tirgu un esošo kārtību. Proti, pēc K. Godiņa teiktā, braucēju skaits iekšzemes maršrutos samazinās, un Latvijai nākas maksāt lielākas zaudējumu kompensācijas vietējiem pārvadātājiem.
Protams, ka par šo igauņu uzņēmēju izgudrojumu kaut ko pārmest ir grūti, tādēļ strīdi notiek citā lauciņā. Ne K. Godiņš, ne uzņēmuma Lux Express pārstāvji nesaka, par ko īsti stāsts, jo KNAB izmeklē un izmeklēšanu traucēt nedrīkst, bet visticamāk, ka jezgu iesāka biedrība Apeirons šā gada 8. jūlijā, kad ieradās uz Lux Express autobusu persona ratiņkrēslā un netika autobusā. Īsfilma par šo eksperimentu atrodama biedrības Facebook lapā. Filmēšanas laikā 8. jūlijā uz vietas bija arī ATD pārstāvji, un uzņēmums, visticamāk, vaino institūciju sazvērestībā tieši ar biedrību Apeirons.
Sava taisnība biedrībai ir, jo ratiņkrēsla īpašnieks biļeti bija nopircis, bet autobusā netika uzņemts. Vēlāk uzņēmums savā interneta mājas lapā izvietoja paziņojumu, ka personām ar īpašām vajadzībām brauciens jāpiesaka 36 stundas iepriekš, kā to prasa Latvijas likumdošana. Tomēr kopumā nekas neliecina, ka konflikts būtu izsmelts.
Likums ar līkumu
Kas saista uzņēmuma darbību, Apeirons filmēšanu, gaidāmo sabiedrisko pārvadājumu iepirkumu un citas lietas ATD darbā? Tās ir jukas un formāli risinājumi, lai pārvadājumi notiktu, bet par kārtību varētu runāt vēlāk. Pirmsšķietami, ka pārmetums par nespēju pārvadāt personas ar īpašām vajadzībām savos autobusos Lux Express ir tieši saistīts ar viņu ārkārtas risinājumu braucieniem uz Daugavpili. Tie netieši nodara zaudējumus valstij, bet juridiski pārmest grūti. Rezultātā viens nesakārtots jautājums starptautiskajos pārvadājumos lēnām izvēršas strīdā, kuram var būt plašas sekas un neprognozējami turpinājumi. Vieni prasa atstādināt K. Godiņu. Otri var mēģināt slēgt maršrutu vai arī palūgt Latvijā neapstāties. Tad var sekot tiesas un pārsūdzības, kas ievilksies.
Šis vienojošais elements ir ne tikai aprakstītajiem diviem pārmetumiem, kas izteikti ATD - viens kā pikets, bet otrs kā sūdzība KNAB. Ir citi strīdi, kuros arī ir izteikti skarbi pārmetumi ATD, tomēr galarezultātā nav sistēmiska risinājuma problēmai. Proti, mirklī, kad zūd visa pasākuma jēga, paliek vien formāla darbība, blefs, ka rīt viss būs labi.
Mierinājums ir, ka starptautisko pārvadājumu jomā kārtību jau tuvākajos gados grasās ieviest Eiropas Savienība. To K. Godiņš Dienas Biznesam apstiprināja. Iespējams, bēda, ka iekšzemes pārvadājumos ES neiejauksies un tos nemainīs, un tādi noteikumi, kā ir, paliks turpmākos desmit gadus.