Pabeigta pirmsskolas izglītības iestādes Krimulda rekonstrukcijas trešā kārta Raganā, tādā veidā noslēdzot pilnībā bērnudārza renovāciju, kas ietver gan jauna korpusa būvniecību, gan esošā daļēju rekonstrukciju, informē Krimuldas novada dome.

Kopējās izmaksas, ieskaitot arī vecā korpusa renovāciju un teritorijas labiekārtošanu un rotaļu laukumu ierīkošanu, ir 2,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka novadā pieaug bērnu dzimstība un uz to pārceļas arvien vairāk jaunas ģimenes, jau līdz ar jaunā mācību gada sākumu bērnudārzs uzņems par 40 vairāk bērnus.

Pērn rudenī būvniecības uzņēmums SIA Modus Būve pabeidza pirmsskolas izglītības iestādes jaunā korpusa būvniecības darbus, un bērni uzsāka mācības jaunā korpusa telpās. Šobrīd līdz ar visa bērnudārza rekonstrukcijas noslēgšanu mācību procesu varēs nodrošināt arī vecajā korpusā.

Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pēdējos gados uz Krimuldas novadu pārceļas arvien vairāk jaunu ģimeņu ar bērniem, līdz ar to aktuāls kļuva jautājums par bērnudārza kapacitātes nodrošināšanu un telpu paplašināšanu. Pabeidzot bērnudārza rekonstrukciju pilnībā, tas var uzņemt par 40 bērniem vairāk, tādā veidā būtiski risinot rindu problēmu novadā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai gan finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai iedzīvotājiem ik gadu pieaug un to "grozs" kopumā ir pietiekams, kā arī atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tomēr rindas nemazinās, jo pakalpojuma administrēšana ir arhaiska, piemēram, saziņā ar klientiem izmanto vēstules, rindas un noliktavas pārvalda manuāli, bet palīglīdzekļus izsniedz tikai klātienē, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti secinājuši, ka tehnisko palīglīdzekļu piešķiršana iedzīvotājiem nav organizēta tā, lai tos saņemtu savlaicīgi un iespējami tuvu dzīvesvietai. "Problēmas nav pakalpojuma finansējumā, bet tieši pašā procesā," uzsver revidenti, norādot, ka galvenokārt problēmas attiecas uz Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centru (Vaivaru TPC), kas apkalpo 69% no visiem tehnisko palīglīdzekļu saņēmējiem.

Iedzīvotājiem tiek nodrošināti 266 valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu veidi, un tos ik gadu saņem aptuveni 20 000 iedzīvotāju. Tehniskos palīglīdzekļus nodrošina trīs Labklājības ministrijas līgumorganizācijas. Tā ir Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB), kas nodrošina 29 tehnisko palīglīdzekļu veidus, Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS), kas nodrošina 12 tehnisko palīglīdzekļu veidus un Vaivaru TPC, kas nodrošina 225 tehnisko palīglīdzekļu veidus.

Līvānos bērnudārzu rindu problēmu veiksmīgi risina, rekonstruējot esošās bērnudārza telpas un tādējādi nodrošinot ar vietām bērnudārzā vairāk bērnu.

2008.gada 1. septembrī rindā uz iekļūšanu bērnudārzā Līvānos bija reģistrēti 257 bērni. Lai risinātu šo problēmu, Līvānu novada domes speciālisti sadarbībā ar PII Rūķīši izstrādāja projektu Pirmsskolas izglītības iestādes Rūķīši renovācija un labiekārtošana. 2008. gada 24. oktobrī projekts iesniegts Latgales plānošanas reģionā, nepieciešamā atzinuma saņemšanai par projekta atbilstību plānošanas reģiona prioritātēm un noteiktajām kvotām. Pēc tam projekts tiks vērtēts arī Valsts reģionālās attīstības aģentūrā.

Līvāni ir viena no pirmajām pašvaldībām valstī, kas, negaidot ziemu, uzsākusi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma apguvi pirmsskolas izglītības iestādes attīstībai. Ēkas renovācija uzsākta 2008. gada 12. augustā. Darbu veicēja SIA Jēkabpils PMK būvniecības darbus plāno pabeigt šā gada decembrī. Projekta kopējās izmaksas ir 258.32 tūkst. Ls, no kuriem 219.57 tūkst. Ls (85%) ir ERAF līdzfinansējums.

Ikšķiles novada pašvaldībā noslēgts līgums ar SIA Skonto Būve par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ikšķilē, informē pašvaldības pārstāvji.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa norāda, ka būvdarbu plānotā līgumcena bija 4 931 730 eiro bez PVN, bet iepirkuma rezultātā līgums noslēgts par 3 758 032,84 eiro bez PVN, jeb par 1 173 697,16 eiro lētāk nekā plānots.

Iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši 12 pretendenti. Dārgākā piedāvājuma cena bija 4 395 000 eiro un arī tā bijusi par 542 730 eiro lētāk nekā plānotā. Līgumā ir plānota finanšu rezerve iespējamu neparedzētu darbu apmaksai 10% apmērā no līgumcenas.

Noslēdzies arī iepirkums par PII būvdarbu būvuzraudzību. Te, plānojot līgumcenu 24 790 eiro bez PVN, saņemti 6 piedāvājumi, no kuriem derīgo piedāvājumu cenu starpība svārstījās no 27 000 līdz 41 000 eiro bez PVN. Līgums tiks noslēgts ar SIA CMB par līgumcenu 27 000 eiro.

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Jau 2013. vai 2014.gadā varētu tikt būtiski mainīta bērnudārzu finansēšanas kārtība, esošo budžetu pārdalot vienlīdzīgi visām ģimenēm neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram, bet papildus līdzekļu piesaistei tiek pieļauta līdzmaksājumu iespēja.

Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1.jūlijā šāds pienākums uzlikts, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Kā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē skaidroja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve Daina Kājiņa, pašlaik situācija valstī ir ļoti atšķirīga gan finansējuma piešķiršanas kārtībā un apjomā, gan regulējuma ziņā, jo Izglītības likuma grozījumus katra pašvaldība interpretē pēc savas saprašanas un iespējām.

Rīgas pilsētas būvvalde aizvadītajā ceturtdienā likusi pārtraukt privātā bērnudārza Margrietiņa, Dārzaugļu ielā 10, ekspluatāciju, jo tajā konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bērnu veselību un drošību, tomēr bērnudārzs vēl vakar turpinājis darbu, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde konstatējusi, ka pilsētā vairākās ēkās ir ierīkoti bērnudārzi, tomēr ēku atbilstība šādai funkcijai nav saskaņota. Visi bērnudārzi rakstiski brīdināti, un lielākā daļa arī atsaukusies, solot novērst nepilnības. Tomēr četri nav devuši par sevi ziņu un viens no tiem bijis bērnudārzs Margrietiņa, pastāstīja Vircavs.

Šī iemesla dēļ iestādē 31.jūlijā veikta pārbaude un atklāta «diezgan šaušalīga aina», sacīja Vircavs. Piemēram, ar atklātu virsmu bērnudārza teritorijā atrodas kanalizācijas aka, ēkas nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, spēļu laukums daļēji atrodas zem sapuvušas nojumes, no sienām brūk ķieģeļi.

Privātais bērnudārzs Margrietiņa, kurā Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi bērnu dzīvībai bīstamus apstākļus, šodien pārtraucis darbu, pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šorīt būvvaldes inspektori bērnudārzā veikuši atkārtotu apsekojumu un darbību bīstamajās telpās nav novērojuši, sacīja Žūka. Tikmēr bērnudārza vadītāja izsaukta uz būvvaldi iepazīties ar atzinumu. Lai bērnudārzs varētu atsākt darbu, būs nepieciešams ilgs laiks un finansiāli ieguldījumi, jo nepieciešams izstrādāt būvprojektu, norādīja būvvaldes pārstāve.

Žūka arī pastāstīja, ka konkrētajā adresē atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas datiem atrodas divas dzīvojamās ēkas un divi šķūņi. Savukārt saskaņā ar nekustamā īpašuma informācijas sistēmas NEKIP datiem būvju telpu lietošanas veids neatbilst izglītības iestāžu telpu grupai.

Rīgas 231. bērnudārza virtuvē ēdiena gatavošanai izmantota panna, kas periodiski nedarbojas, līdz ar to pārtikas produkti dažkārt netika pietiekami termiski apstrādāti.

Par to liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktā pārbaude bērnudārza virtuvē.

PVD pārbaudi bērnudārza virtuvē veica uzreiz pēc tam, kad no Sabiedrības veselības aģentūras saņēma informāciju par četriem saslimšanas gadījumiem ar akūtu zarnu infekciju.

Lai gan PVD inspektori virtuvē nekonstatēja higiēnas prasību pārkāpumus un pārbaudes brīdī darbojās arī visas tehnoloģiskās iekārtas, sarunājoties ar bērnudārza personālu atklājās, ka virtuvē tiek izmantota novecojusi panna, kas dažkārt nedarbojas.

Ja bērnudārza virtuves darbinieki, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, būtu regulāri kontrolējuši vai nu pannas vai gaļas iekšējo temperatūru, visticamāk bērni nebūtu inficējušies ar salmonelozi, jo gaļas iekšējai temperatūrai sasniedzot + 73 °C , slimību izraisītāji iet bojā.

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Daugavpils Domes priekšsēdētājas 1. vietniece Eleonora Kleščinska izteikusi cerību, ka līdz nākamā gada beigām Daugavpilī bērnudārzu vietu trūkuma problēma nepastāvēs.

Pašlaik Daugavpilī rindā uz vietām bērnudārzos gaida 217 bērni. Daugavpils Dome jau sākusi konkrētus darbus - tiks rekonstruēts 13. bērnudārzs un celta piebūve 24. bērnudārzam, kas darbu uzsāks nākamgad. Savukārt šogad novembra mēneša laikā tiks atvērtas piecas papildus grupas esošajos bērnudārzos. 3. novembrī jau atvērta pirmā grupiņa 26. bērnudārzā. Pa vienai papildus grupai būs vēl 20., 21., 29. un 32. bērnudārzā. Jaunizveidotajās grupās būs pa 20 bērniem pašam pieprasītākajam vecumam: 1-3 gadi, rindai pilsētā sarūkot par 100 vietām. No pašvaldības budžeta šīs programmas realizācijai iedalīti 80 tūkst. Ls.

Ģimenēm jauna iespēja iekārtot bērnus dārziņā būs nākamā gada februārī, kad pēc rekonstrukcijas 13. bērnudārzā būs papildus 80 vietas. Nākamā iespēja būs 2009. gada rudenī, kad ekspluatācijā nodos 24. bērnudārza piebūvi. Tālākā perspektīvā ir bērnudārza izveide Jaunās Forštates mikrorajonā.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Šoruden Piņķos tiks uzsākta jauna franču bērnudārza un skolas ÉCOLE FRANÇAISE EXUPÉRY būvniecība. Būvdarbus plānots uzsākt šā gada oktobrī, savukārt skolas nodošanas ekspluatācijā plānota 2016.gada augustā, teikts paziņojumā medijiem.

Bērnudārzs ir projektēts tā, lai tas spētu uzņēmt 128 audzēkņus. Bērnudarzā būs astoņas grupas, katrā 16 bērni. Katrā grupā paredzēta guļamtelpa, rotaļu un mācību istaba, sanitārais mezgls, ģērbtuve. Bērnudārzā būs arī specializētas klases nodarbībām: angļu valodai, latviešu valodai, krievu valodai, arts-plastiques, montesori, kā arī bibliotēka, baleta zāle, vingrošanas zāle un teātris ar skatuvi.

Bērnudārza virtuvē paredzēts galds gastronomijas nodarbībām vecākajās grupās. Tās pasniegs projekta ÉCOLE FRANÇAISE EXUPÉRY partneris, restorāna 36.line īpašnieks Lauris Aleksejevs.

Virs bērnudārza tiks izvietotas 12 galvenās mācību klases, kopīgā skolas ēdnīca un galerija uz skolas galveno ēku, kur atradīsies sporta zāle un aktu zāle, piecas lingvistikas un divas datoru klases, divas aprīkotas dabaszinību klases, mākslas darbnīca un mūzikas klase, kā arī plaša teritorija āra spēlēm un sporta būves.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizvadītajā nedēļā veicis kratīšanu Ogres novada domē un vienā no pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Latvijas Televīzijas raidījuma de facto rīcībā esošā informācija liecina, ka tas saistīts ar ilgstošu fiktīvo darbinieku nodarbināšanu, kuriem izmaksāti desmitiem tūkstoši eiro. Atklājies, ka pašvaldībai par iespējamo noziegumu bērnudārzā informācija bija jau agrāk, taču tā, visticamāk, centusies noklusēt pārkāpumu.

Pirms nepilniem pieciem gadiem Ogrē durvis vēra jauna pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde Riekstiņš. Tikai tagad atklāts, ka apmērām no tā paša brīža bērnudārzā fiktīvi bija nodarbināti vairāki cilvēki.

de facto kā piemēru min, ka vienam šādam neesošam darbiniekam atalgojumā izmaksāti 32 337,94 EUR. Fiktīvi strādājošo algu, visticamāk, saņēma citi Riekstiņa darbinieki. Turklāt secināts, ka iespējamajā krāpšanā iesaistījusies augstākā iestādes vadība.

Šonedēļ bērnudārzā un Ogres novada domē bijuši arī izmeklētāji no KNAB. «Jā, ir bijis. Ir izņemti dokumenti, mums gan nezinot,» apstiprina Ogres novada mērs Artūrs Mangulis (Latvijas Zaļā partija). Uz de facto jautājumu, cik nopietni, viņaprāt, ir šie pārkāpumi, atbildēja, ka «es neesmu jurists, lai pateiktu, bet, manuprāt, šī lieta nav tikai viena bērnudārza gadījums. Tā ir sistēma, kur cilvēkiem vienkārši nav naudas, kāds grib sakārtot šīs te darba attiecības, lai kādam palīdzētu vienkārši izdzīvot.»

Ir atrasts jauns Tukuma bērnudārza būvnieks – izmaiņas tehniskā projekta izstrādē, kā arī bērnudārza būvniecību veiks SIA Telms, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

«SIA Telms galvenais uzdevums būs veikt izmaiņas esošajā tehnsikajā projektā, kā arī pabeigt iesāktā bērnudārza celtniecību,» Db.lv stāstīja Tukuma novada Domes pārstāvis Jānis Luksevics. Šis būs otrais mēģinājums bērnudārza Mazajā Smilšu ielā būvniecībā, jo Tukuma novada Domi neapmierināja uzņēmuma, kas sākotnēji uzņēmās pirmsskolas iestādes projekta izstrādi un būvi, darbs.

Pašlaik bērnudārza ēkai vēl nav uzlikts jumta segums, vēl ir jāveic komunikāciju uzstādīšanas un apdares darbi, kā arī jāiegādājas mebeles, lai bērnudārzs varētu uzsākt darbu, stāsīja J. Luksevics.

Paredzēts, ka jaunajam bērudārzam jābūt pabeigtam nākamgad. Tā projekta pārstrādes un pašas ēkas celtniecības izmaksas – 805,6 tūkstošus latu - dalīs Tukuma novada pašvaldība, Latvijas valsts un Eiropas Savienība, jo projekts izstrādāts piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Tallinā tiks atcelta maksa par bērnudārzu, sākot no vienas ģimenes otrā bērna, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, trešdien paziņojusi pašvaldība.

Līdz šim vecāki Tallinā bija atbrīvoti no maksas par bērnudārzu, sākot no trešā bērna.

"Covid-19 pandēmija īpaši jūtami skārusi ģimenes, kurās aug bērni, - sevišķi tad, ja viņu ir vairāki," norādījis Igaunijas galvaspilsētas vicemērs Vadims Belobrovcevs. Viņš atgādinājis, ka ārkārtējās situācijas laikā pieņemtais lēmums uz laiku pilnībā atbrīvot vecākus no maksas par vietu bērnudārzā ataisnojies un ļāvis bērnudārzus apmeklēt arī bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.

"Tādēļ esam nolēmuši, ka turpmāk par bērnudārza apmeklēšanu Tallinā nebūs jāmaksā, sākot no otrā bērna ģimenē. Tas ļaus ģimenēm gadā ietaupīt maksu par vietu bērnudārzā vairāk nekā 800 eiro apmērā," viņš piebildis.

Uzvarētāju Rīgas domes rīkotajā metu konkursā par labāko bērnudārza projektu žūrijas komisija sola paziņot jūlija vidū. Saņemti 14 ideju meti jauna bērnudārza projektam.

Šobrīd vēl nav zināmi nedz projektu autori, nedz valstis, kuras tie pārstāv, jo, lai nodrošinātu dalībnieku anonimitāti darbu novērtēšanā, tie iesūtīti un reģistrēti slēgtā veidā un apzīmēti ar anonīmām devīzēm, informē Liene Pētersone, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece. Plānots, ka projektu, ko žūrijas komisijas vairākums atzīs par konkursa uzvarētāju, Rīgas dome jau tuvāko gadu laikā realizēs, ņemot par pamatu topošajam pašvaldības bērnudārza projektam Rīgā, Tallinas ielā 6/10 – bijušajā Sanitārās autobāzes teritorijā. Plānots, ka tajā būs vietas vismaz 300 bērniem.

Darbu izvērtēšanu, analizējot gan bērnudārza funkcionalitātes iespējas, projekta iederību pilsētvidē, kā arī piedāvātos inovatīvos un videi draudzīgos risinājumus, veiks īpaši izveidota, neatkarīga žūrijas komisija, kuras sastāvā ir gan pārstāvji no Rīgas domes institūcijām, gan sertificēti arhitekti no Latvijas arhitektu savienības un Latvijas ainavu arhitektūras biedrības. Žūrijas komisiju vadīs Rīgas pilsētas būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis. Kā pieaicinātie eksperti tajā darbosies arī Rīgas domes Izglītības pārvaldes Pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības Valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa.

«Man ir vīzija par izglītības ciematu, kur ir bērnudārzs, vidusskola un, iespējams, arī augstskola. Vēlos veidot tādu izglītības vidi, par ko zina ne tikai Latvijā,» saka Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele.

Izglītības iestādi traktēt kā biznesa projektu ir gana sarežģīti. Vēl sarežģītāk ir izglītības iestādi padarīt par veiksmīgu biznesa projektu. Tā vērtē Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele. Sākumā Daina pat necerēja, ka pašrocīgi izauklētā skoliņa izaugs par biznesu, atzīst jaunā uzņēmēja,kura aizvadītā gada nogalē saņēma 10 tūkstošu eiro lielu SEB bankas un pašvaldības grantu darbības paplašināšanai un konkurētspējas stiprināšanai. Daina nav pedagoģe, bet nāk no juridiskās vides, kur divpadsmit gadu garumā gan darbojusies dažādu kompāniju juridiskajās nodaļās, gan strādājusi advokātu birojā. Kad ģimenē pieteicās pirmā meita,pēc desmit gadu dzīves Rīgā ģimene nolēma, ka vēlas atgriezties bērnības pilsētā Siguldā.

Vecāku līdzmaksājumam par privātā bērnudārza apmeklēšanu bērnam līdz 4 gadiem ir jāsamazinās, un to paredz 2016.gada nogalē veiktās izmaiņas bērna izmaksu aprēķināšanas metodikā bērnudārzos, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Tas redzams arī detalizēti iepazīstoties ar privāto bērnudārzu izrakstītajiem rēķiniem. Vecāku saņemtie rēķini skaidri apliecina, ka privātie bērnudārzi ir būtiski pacēluši savu pakalpojumu cenas un tam nav nekādas saistības ar metodiku, viņš uzsver.

Jaunās prasības paredz pašvaldībai, aprēķinot vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pašvaldības bērnudārzā pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai, veikt atsevišķu aprēķinu par bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam, kā arī par bērniem no 5 līdz 6 gadu vecumam, kuriem tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Atšķirības saistītas ar to, ka bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam pedagogi nesaņem mērķdotācijas no valsts budžeta.

Pirmdien, 29. septembrī plkst. 12.00 Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks Rīgas 152. pirmsskolas izglītības iestādē (Juglas ielā 1b) atklās bērnudārza piebūves ar peldbaseinu un grupu telpām.

1964. gadā būvētās bērnudārza ēkas kopējā platība bija vairāk nekā viens tūkstotis m2, pēc rekonstrukcijas tā ir dubultojusies. Līdz šim bērnudārzā bija vieta aptuveni 120 bērniem, bet pēc rekonstrukcijas pirmsskolas izglītības iestādi varēs apmeklēt 200 mazuļi. Rekonstrukcijas gaitā izveidotas divas jaunas piebūves – vienā no tām izvietotas četras grupu telpas, otrā – peldbaseins, ēdamtelpa un virtuves bloks. Labiekārtota arī teritorija, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas 152. pirmsskolas izglītības iestādes ēkas rekonstrukcijas projekta pasūtītāja, būvuzraudzības un projekta vadības funkcijas veica SIA Rīgas pilsētbūvnieks. Ēkas rekonstrukcijas projektu izstrādāja SIA Nams -3, bet celtniecības darbus veica SIA AZ- Inter. Rīgas 152. pirmsskolas izglītības iestādes ēkas rekonstrukcija izmaksāja Ls 2 900 982.

Lai pabeigtu kādreizēja bērnudārza telpu pielāgošanu pansionāta vajadzībām Kuldīgas rajona Gudeniekos, šogad tā būvdarbos ir jāiegulda 0.44 milj. Ls.

Valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu būvdarbu pabeigšanai nepieciešamos līdzekļus ņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Jāatgādina, ka lēmums par Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta bijušā bērnudārza pielāgošanu pansionāta vajadzībām tika pieņemts pēc traģiskā ugunsgrēka Reģu pansionātā.

Pērn bērnudārza pielāgošanai iztērēti aptuveni 0.5 milj. Ls. Par šiem līdzekļiem 1., 2.un 3. korpusā veikta jumta izbūve, ielikti logi, 1. un 2. korpusā veikti apdares darbi, ieklātas grīdas bez segumiem, pabeigti elektromontāžas darbi, ievilkta centrālā apkure un pabeigti ventilācijas sistēmas montāžas darbi. 4. korpusā jau pabeigta pamatu, ārsienu, vidussienu un atbalstsienu izbūve, kā arī veikta jumta pārseguma montāža. Savukārt katlu mājā jau uzstādīts viens katls un apkures sistēmas iekārtas, lai varētu pieslēgt 1. un 2. korpusa apkures sistēmu.