Privātie pirmsskolas iestāžu īpašnieki Rīgā rosina pašvaldībai izmantot esošos privātos bērnudārzus, tomēr Rīgas pašvaldība piedāvājumus noraida.

Ātrāk negrib

Cits gadījums bijis ar uzņēmumu SIA Cramo, kas piedāvājuši Rīgas domei būvēt moduļu bērnudārzus, kas tiek plaši izmantoti Skandināvijas valstīs. SIA Cramo direktora vietnieks Ričards Batarags Db teica, ka moduļu bērnudārzu būvniecība nesanāk daudz lētāka, tomēr tos var uzbūvēt īsā laikā, tādējādi risinot bērnudārzu rindu problēmu. «Turklāt moduļu bērnudārzu ekspluatācijas laiks var būt līdz 25 gadiem,» tā viņš. R. Batarags norādīja, ka piedāvājumi būvēt moduļu bērnudārzus izteikti arī citām pašvaldībām, no kurām bijusi labvēlīgāka attieksme – par labu risinājumu bērnudārzu rindu mazināšanai SIA Cramo piedāvājumu atzinušas Carnikavas, Cēsu, Ķekavas, Siguldas un Ropažu pašvaldības, un pārstāvji no pēdējām trim pašvaldībām pat devušās uzņēmumam līdzi uz Skandināviju, lai iepazītos sīkāk ar piedāvājumu. Skandināvijā pašlaik tiek izmantoti apmēram 200 moduļu tipa bērnudārzu, un arī prasības Skandināvijas valstīs nav zemākas, kā Latvijā. Pašlaik gan, kamēr Rīgas dome noraida piedāvājumus, bērni, kuriem trūkst vietas pašvaldības bērnudārzos, ir spiesti vai nu algot auklītes, vai arī sūtīt bērnus privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās maksa ir apmēram 300 latu mēnesī par vienu bērnu. Jāpiebilst, ka SIA Cramo pērn gada beigās uzstādījis pirmās pārvietojamās moduļu mājas Katastrofu medicīnas centra vajadzībām, Alsungā – tas nozīmē, ka arī Latvijā moduļu sistēmas tiek praktizētas un ir derīgas dažādām vajadzībām.

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Otrdien, 1.novembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par plānotajiem pasākumiem ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, informē VM.

Šā gada 18.augustā Ministru kabinetā tika nolemts Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammā Valsts galvoto aizdevumu atmaksa esošo finansējumu 7 miljonu eiro apmērā 2017.gadā novirzīt ambulatoro un plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.

Papildu piešķirto finansējumu paredzēts novirzīt rindu mazināšanai pie ārstiem speciālistiem, rindu mazināšanai uz dienas stacionārā sniegtajiem pakalpojumiem un rindu mazināšanai endoprotezēšanā.

No plānotā papildu finansējuma 4,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt sekundārās ambulatorās veselības aprūpes rindu mazināšanai pie speciālistiem (kardioloģijā, otolaringoloģijā, psihiatrijā, pediatrijā, ķirurģijā, ginekoloģijā u.c.) un rindu mazināšanai uz dienas stacionāra pakalpojumiem (hemodialīzes, rehabilitācijas, ķīmijterapijas, staru terapijas, ķirurģiskajiem pakalpojumiem oftalmoloģijā, hronisko sāpju pacientu ārstēšanai u.c. pakalpojumu nodrošināšanai). Paredzēts, ka tādā veidā varēs nodrošināt speciālistu pakalpojumus papildus 221,6 tūkstošiem pacientiem, tādejādi samazinot gaidīšanas rindas par aptuveni 50%, un papildus dienas stacionārā sniegt pakalpojumus par 18 tūkstošiem pacientu vairāk, tāda veidā samazinot gaidīšanas rindas par aptuveni 50%.

Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos.

Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt, tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.

Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā

Runājot par rindām pirmsskolās vai diskutējot par jaunu bērnudārzu izveidi kopumā, mēs nereti aizmirstam, ka tā nav vieta, kurā bērnus tikai pieskata. Bērnudārzs primāri ir izglītības vieta, turklāt, tieši šeit bērns iegūst pirmo izglītības pieredzi. Lai šī pieredze būtu pēc iespējas pozitīvāka, bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Lai to sasniegtu, uz pirmsskolu nozari jāraugās tāpat kā uz bērnu – kā uz vienotu veselumu.

Tā kā šogad valsts finansējums pirmsskolas pedagogu algām nav paredzēts, Liepājas pašvaldības budžetā nāksies atrast papildus 800 tūkstošus latu pirmsskolas pedagogu algām.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu alga Ls 190 apmērā līdz šim tika maksāta no pašvaldības budžeta, savukārt valsts piešķīra līdzfinansējumu Ls 160 apmērā.

Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde nosūtījusi vēstuli Ministru prezidenta birojam, LR Saeimas prezidentam Gundaram Daudzem, Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei un Pašvaldību Savienībai ar aicinājumu nevirzīt izskatīšanai Saeimā jautājumu par pedagoga statusa maiņu bērnudārza audzinātājām, kas nozīmētu arī krietnu algas samazinājumu pirmsskolas izglītības skolotājiem.

Pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizējies jautājums par pedagoga statusa iespējamo maiņu bērnudārzu skolotājiem uz tehnisko darbinieku, aprūpētāju vai citu statusu. Kā uzskata S.Golde, pat šādas diskusijas uzsākšana ir nepieļaujama un necienīga.

Savu otro ēdināšanas iestādi "Kebabosta" atvēra laikā, kad citi lēma par darbības sašaurināšanu.

Šobrīd "Kebabosta" strādā divās pilsētās – Madonā un Līvānos. ""Madonas "Kebabosta" jau ir pietiekami nostabilizējusies, kas ļauj domāt arī par paplašināšanos. Lai arī Madonā darbojamies jau divus gadus, joprojām ir cilvēki, kuri pie mums nāk pirmo reizi. Ļoti patīkami ir tas, ka motivācija viesoties "Kebabostā" ir radusies no draugu un paziņu ieteikumiem. Arī klienti jautā, kad atvērsimies viņu pilsētā. Tas ir apstiprinājums tam, ka virziens, kurā dodamies, ir īstais," biznesa portālam db.lv saka Liene Kājiņa, "Kebabosta" (SIA "Autem") vadītāja Madonā.

Vaicāta, kāpēc otra ēdināšanas vieta atvērta tieši Līvānos, viņa teic, ka šo pilsētu kā savu otru "ostu" uzņēmums izvēlējās vairāku sakritību rezultātā – vieta, laiks, pašreizējās un plānotās iespējas. "Protams, arī iekšējā intuīcija, kas teica – jā, šeit mums var izdoties," norāda L. Kājiņa.

Bauskas novada pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte» 14. aprīlī notika novada izglītības nodaļas, novada domes un pedagogu arodbiedrības pārstāvju tikšanās ar bērnudārzu audzinātājām un iestāžu vadību par atalgojuma problēmām, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk nekā 40 pirmsskolas izglītības iestāžu «Pasaulīte» un «Zīlīte» pedagogu uzrunāja Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare, pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka, ekonomiste Zaiga Kārkliņa, Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda un starpnovadu izglītības iestāžu arodorganizācijas vadītāja Māra Graudiņa.

M. Bauvare iepazīstināja sanākušos ar oficiālo viedokli par iemesliem, kāpēc nepieciešams samazināt darba apjomu pirmsskolās. No stāstītā varēja saprast – izglītības nodaļai bija informācija par to, ka piecus un sešus gadus vecu audzēkņu pirmsskolas izglītības iestādēs 2014. – 2015. mācību gadā būs ievērojami mazāk nekā bija gadu iepriekš. Ņemot vērā naudas piešķiršanas principu «nauda seko skolēnam», bija skaidrs, ka finansējums būs mazāks. Tomēr pastāvējusi cerība, ka naudas pietiks.

Jau 2013. vai 2014.gadā varētu tikt būtiski mainīta bērnudārzu finansēšanas kārtība, esošo budžetu pārdalot vienlīdzīgi visām ģimenēm neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram, bet papildus līdzekļu piesaistei tiek pieļauta līdzmaksājumu iespēja.

Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1.jūlijā šāds pienākums uzlikts, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Kā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē skaidroja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve Daina Kājiņa, pašlaik situācija valstī ir ļoti atšķirīga gan finansējuma piešķiršanas kārtībā un apjomā, gan regulējuma ziņā, jo Izglītības likuma grozījumus katra pašvaldība interpretē pēc savas saprašanas un iespējām.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Kaut arī esošā sistēma darbojas diezgan labi, pieņemamāks risinājums austrumu robežas šķērsošanai būtu iespēja iepriekš reģistrēties elektroniski, uzskata SIA Merkūrijs DL valdes loceklis Anatolijs Lapiks.

Šobrīd ar rindu regulēšanu nodarbojas robežsargi, izsniedzot transporta līdzekļu vadītājiem talonus. «Ideāli būtu, ja viņi to visu darītu elektroniskā veidā,» pārliecināts ir A. Lapiks, turklāt programmatūras izstrāde neko daudz nemaksātu. Šobrīd problēma ir tā, ka automašīnām nākas stāvēt trīs četras stundas rindā, lai tikai saņemtu šo taloniņu ar kārtas numuru. Pēc tam gan šoferis uzreiz dodas uz robežu noformēt dokumentus, jo rindu tikpat kā nav. «Tas ir absurds,» secina uzņēmējs. Savukārt elektroniskā veidā šo gaidīšanu varētu novērst. Viņš gan atzīst, ka patlaban vismaz neviens vairs nekliedz, ka uz robežas valda korupcija.

Vecmīlgrāvī nav iespējams atvērt bērnudārzu Blāzmiņa , jo trūkst 150 bērnu un 10 pedagogu, vēsta nra.lv

Vecāki pat nakšņoja pie tā durvīm, lai savu atvasi reģistrētu, taču ažiotāžai nebija pamata. Blāzmiņas vadītāja Dace Skuja mudina vecākus reģistrēt bērnus, kuri vecāki par trim gadiem. Viņiem Blāzmiņā paredzētas 200 vietas, bet pašlaik pieteikti tikai 49 audzēkņi. «Trīs grupiņas nokomplektētas, bet vajag vismaz septiņas vai astoņas,» saka D. Skuja. Mazuļu gan esot, ka biezs – 2007. gadā dzimušo ir jau 70, bet 2008. gadā dzimušo – 80.

Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane Neatkarīgajai iepriekš sacīja, ka vieta bērnudārzā vajadzīga tikai 2000 bērniem, jo daudzi deklarējušies galvaspilsētā, lai saņemtu 50 latu pabalstu.

Papildus finansējums 19,5 miljonu latu apmērā, par kura piešķiršanu veselības nozarei šā gada valsts budžeta grozījumos vienojusies valdība, ir ļoti nozīmīgs atbalsts, lai veselības aprūpes pakalpojumi kļūtu pieejamāki iedzīvotājiem, uzskata veselības ministre Ingrīda Circene.

Tas ļaušot vairāk apmaksāt izmeklējumus un ārstu konsultācijas, mazināt rindas ambulatorajā aprūpē un dienas stacionāros, kā arī pacientu rindas uz endoprotezēšanas operācijām un rehabilitāciju, skaidroja ministre.

«Finansējuma palielinājuma rezultātā līdz 27% palielināsies pakalpojumu apjoms endoprotezēšanas operācijām un rindu mazināšanai uz medicīnisko rehabilitāciju stacionārā. Līdz 20% palielināsies ambulatoro speciālistu un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksa, bet par 12% - diagnostiskajiem izmeklējumiem. Savukārt pasākumi prognozējamās invaliditātes novēršanai un laboratoriskajiem izmeklējumiem tiks apmaksāti pēc padarītā darba apjoma,» uzsvēra ministre.

Liepājas uzņēmējiem ir iespēja izmantot valsts piedāvāto bezmaksas tipveida bērnudārza projektu 136 vietām, pēc kura 2005. gadā celtais modernais oriģināls apskatāms Rīgas mikrorajonā Dreiliņi 2.

Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde informē, ka interesentiem pieejams ne tikai tehniskais projekts, bet arī tā ekonomiskā daļa ar darba apjomiem un nepieciešamo materiālu daudzumu, kas pēc pašvaldības lūguma tikko saņemta domē.

Vairāki Liepājas uzņēmēji jau izrādījuši interesi par tehnisko projektu, tāpēc Golde aicina ikvienu interesentu nākt un iepazīties ar šo materiālu, kurš pieejams arī digitālā formā. Ar bezmaksas būvprojektu pašvaldība cer sekmēt jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecību pilsētā. „Tā ir iespēja apvienot pašvaldības un privātā sektora spēkus, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu gadiem ieilgušo bērnudārzu problēmu”, uzsver Golde. Pašvaldība šogad pēc 17 gadu pārtraukuma uzbūvējusi divus jaunus bērnudārzus, kas kopumā ļāvis piedāvāt papildus vietas bērnudārzos 200 mazajiem liepājniekiem. Pašvaldība arī veicina privāto bērnudārzu attīstību pilsētā, palielinot atbalstu katram Liepājā deklarētajam bērnam līdz 75 latiem, līdzīgi kā tas ir pašvaldības uzturētajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Šogad, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, plānots veikt četru ēku renovāciju, lai izveidotu 510 jaunas bērnudārzu vietas. Tas izmaksās 1,77 milj. Ls, no tiem vairāk nekā 1,5 milj. Ls būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, pašvaldības līdzfinansējums būs 15% jeb 265 tūkst. Ls.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ir atbalstījusi šo Īpašuma departamenta priekšlikumu, informē Rīgas dome.

Kopumā Rīgas pašvaldībai līdz 2014. gada beigām varētu būt pieejami gandrīz pieci miljonu latu pirmsskolas izglītības tīkla paplašināšanai. Finansējums tiks apgūts vairākās kārtās.

Projekta pirmajā posmā plānots renovēt ēku Maskavas ielā 256, kas ir tipveida pirmsskolas izglītības iestādes ēka, bet nav izmantojama tās sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Arī mēģinājumi piesaistīt privātos investorus, lai šeit izveidotu jaunu bērnudārzu, nav izdevušies. Plānots, ka ēkas renovācijai būs nepieciešami aptuveni 700 tūkst. Ls. Te varēs izveidot bērnudārzu ar sešām grupiņām, kurās būs vieta 120 mazuļiem.

No 1. augusta iespējams pieteikties uz pašvaldības līdzfinansējumu bērniem, kuri apmeklē Rīgas administratīvajā teritorijā reģistrētu privāto pirmsskolas izglītības iestādi, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Pašvaldības līdzfinansējums pienāksies tiem bērniem, kuri jau apmeklē kādu no privātajiem bērnudārziem un vienlaikus stāv rindā uz pašvaldības bērnudārzu. Šajā gadījumā vecāki, izstājoties no pašvaldības bērnudārzu rindas, varēs saņemt pašvaldības līdzfinansējumu 93 latu apmērā (līdzvērtīgas izmaksas ir pašvaldības bērnudārzā), bet atlikušais, privātās iestādes noteiktais maksājums, būs jāsedz pašiem vecākiem. Pašvaldība slēgs trīspusēju līgumu ar privāto bērnudārzu un vecākiem par līdzfinansējumu programmas apguvei privātā bērnudārzā tikai tad, ja bērna un vecāku dzīvesvieta vismaz gadu būs deklarēta Rīgā.

Latvijā dažkārt veidojas situācijas, kad bērnudārzu ēdināšanas iepirkumos tiek uzrādīti produkti, kas vēlāk netiek piegādāti. Tas notiek, «lai konkursos nevarētu piedalīties godīgi uzņēmēji», Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Kā norāda M. Balodis, neretas ir situācijas, ka konkursā uzvarējušais uzņēmējs pēcāk bērnudārzam nepiegādā to pārtiku, ko iepriekš norādījis, piesakoties konkursā. Pēc PVD vadītāja teiktā, ap 40% bērnudārzu varētu tikt piegādāts ēdiens, kas nav veselīgs, piemēram, konservantus saturošs, kā arī lēti iegūstama gaļa utt.

Lai risinātu šo situāciju, pirmkārt, vērība problēmai būtu jāpievērš bērnudārzu vadībai. Tai būtu jāseko, kāds ēdiens iestādei tiek piegādāts, norādīja M. Balodis. Viņš atzina, ka PVD šajā sakarā var piemērot sankcijas, piemēram, soda naudas bērnudārziem par nepiemērota ēdiena pieņemšanu.

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem – gandrīz katrs ir tajā saskatījis kādu nepilnību un kļūmi. Tā ir – ārsti un farmaceiti, arī pacienti ir pelnījuši ērtāku un pilnvērtīgāku E-veselības infrastruktūru. Nav šaubu, ka sistēma ir jāpilnveido, taču jāņem vērā, ka tās sakārtošana ir un būs nebeidzams process. Datu apstrāde aizvien tiks pilnveidota – parādīsies jaunas vajadzības un risinājumi, tāpēc ir svarīgi saprast, ko var un vajag uzlabot tieši šobrīd.

Manuprāt, aktuāli ir divi būtiski uzlabojumi, kas vērsti uz efektīvāku resursu plānošanu veselības aprūpē: pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kā arī pacientu identifikācijas sistēma.

Ir apsveicami, ka Nacionālais veselības dienests pulcē ārstus, farmaceitus un veselības nozares organizācijas, lai noskaidrotu, kādi uzlabojumi E-veselībā ir aktuāli nozares cilvēkiem. Tomēr papildus diskusijai, piemēram, par uzlabojumiem e-recepšu un e-darbnespējas lapu darbībā, būtu jāaktualizē divi citi jautājumi, kas būtu jāiekļauj t.s. E-veselības trešās kārtas projektu sarakstā.

Pirmkārt, pacientu nosūtījumu un rindu vadības moduļa izveide, kas ir ļoti aktuāls jautājums Latvijas veselības aprūpes iestādēm. Vienota rindu vadības sistēma padarītu efektīvāku pacientu plūsmu, jo šobrīd cilvēks var pierakstīties rindā pie interesējošā speciālista vairākās ārstniecības iestādēs, bet beigās apmeklēs tikai vienu. Ja pacients neatceļ vizīti, tad pārējo iestāžu speciālisti šo tikšanos būs ieplānojuši savos pieņemšanas kalendāros un rezultātā tiek zaudēta iespēja šajā laikā pieņemt kādu citu pacientu. Tas ir neefektīvs resursu patēriņš, ko varētu novērst, izveidojot minēto rindu vadības sistēmu. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā šāda risinājuma nav, attiecīgā IT infrastruktūra būtu jāveido no jauna. Nosūtījumu un rindu vadības modulis varētu tikt būvēts kā papildinājums esošajai E-veselības infrastruktūrai. Jaunu moduļu pievienošana ir pasaulē pārbaudīts un aprobēts veids, kas ļauj pakāpeniski modernizēt lielas IT sistēmas, neiejaucoties to ikdienas darbā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(25).jpg

^{Karikatūra: Agris Liepiņš, Dienas Bizness}

Laikmetā, kad daudzās Eiropas valstīs dažādus pakalpojumus tiek mēģināts arvien vairāk elektronizēt, tādējādi padarot to pieejamību ērtāku patērētājiem, Latvijā par nevēlamu ir kļuvis pierobežas elektronisko rindu projekts.

Taisnību sakot, tas ir bijis nevēlams jau ilgāku laiku, taču pašreiz tas beidzot oficiāli ir atzīts valdības līmenī. Kopumā situāciju varētu raksturot apmēram šādi...

Vispirms, redzot, ka, lai šķērsotu Austrumu robežu, periodiski izveidojas bezcerīgi garas kravas automašīnu tindas, tika nolemts, ka lietas labā kaut kas ir jādara, un tam nevar nepiekrist – nav normāli, ja diennaktīm ilgi vairāku kilometru garumā stāv neskaitāmas kravas automašīnas, kuru vadītāji faktiski turpat uz ielas guļ, ietur maltīti un kārto dabiskās vajadzības. Šāds haoss nevar apmierināt ne pašus auto vadītājus, ne pierobežā mītošos iedzīvotājus, tas arī veicina noziedzības izplatīšanos. Tā vietā, lai operatīvi risinātu šo jautājumu, tika uzsāktas garas un plašas diskusijas, ko un kā darīt, kas par ko un cik daudz maksās, un tamlīdzīgām lietām, līdz beidzot tika nolemts, ka pierobežas e-rindu jautājums jānodod privāto uzņēmēju rokās. Pirmkārt, tādā veidā Satiksmes ministrija un valdība kopumā skaidri norādīja, ka šo jautājumu par prioritāru valsts līmenī nekādi nevar uzskatīt. Otrkārt, faktiski tika dots starts jaunām peripetijām attiecībā uz to, kurš uzņēmējs būs vai nebūs saistīts ar šādu e-rindu projektu, cik godīgi šis process ir iecerēts utt. Visbeidzot ir nolemts, ka to nevajag vispār. Interesantākā šajā gadījumā ir argumentācija, kāpēc priekšroka arī turpmāk tiks dota dzīvajai rindai. Ir eksperti, kuri uzskata, ka šādām e-rindām Latvijas pusē varētu nebūt īpaši lielas praktiskas jēgas, jo, kamēr mūsu amatpersonas kasīja pakausi, Krievijas puse jau ir sākusi ieviest savu auto reģistrēšanas sistēmu. Mūsu valdības arguments ir daudz vienkāršāks – šobrīd uz Austrumu robežas rindu nav! Ārkārtīgi cerams, ka, sagaidot vasaru, piemēram, īsi pirms Jāņiem netiks pieņemts valdības lēmums, uzdodot pašvaldībām steigšus izpārdot visu sniega tīrāmo tehniku. Iemesls vienkāršs – jūnijā sniega Latvijas ielās noteikti nebūs. Respektīvi, tas, ka šodien – 13. februārī – noteiktos robežpunktos rindu nav, vēl nebūt nenozīmē, ka problēma šajā jomā ir atrisināta un to nekad vairs nebūs.

31 hektāru plašajā teritorijā, kompleksā Mežaparka Rezidences ASV investīciju fondu grupas NCH Capital nekustamā īpašuma kompānija SIA Domuss sākusi pirmās villas būvniecību. Darbus veic SIA Merks.

Projekta attīstība tiks veikta pa grupām un katrai būs savs būvniecības konkurss. Drīzumā uzņēmums iecerējis sludināt konkursu dzīvokļu nama, rindu māju būvniecībai, informē NCH Capital Inc vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis. «Mežaparkā kopumā ir ierobežots nekustamo īpašumu piedāvājums. Mežaparka Rezidencēs esam sākuši priekšpārdošanu un interese ir liela. Šobrīd 100% gatavs pārdošanas objekts ir zeme ar piebraucamiem ceļiem, komunikācijām. Daži zemes pircēji vēl ir pārdomu procesā, jo grib pilnīgu pārliecību par to, ka teritorija tuvāko gadu laikā tiks apbūvēta. Jau šogad plānojam sākt vairāk nekā 10 ēku būvniecību, tādēļ esam pārliecināti, ka jau nākamgad ap šo laiku darījumu aktivitāte būs ievērojama. Dzīvokļu, villu, rindu un dvīņu māju būvniecībā nākamajos divos gados plānots ieguldīt 18 miljonus eiro. 2017.gadā paredzēts nodot ekspluatācijā 41 dzīvojamo vienību, tostarp villas, dvīņu un rindu mājas, kā arī trīs stāvu dzīvokļu namu; 2018.gadā ir iecerēts pabeigt trīs stāvu biroju ēkas būvniecību, kurā būs arī restorāns, kā arī 2.kārtas rindu mājas un trīs stāvu dzīvokļu ēkas pie vaļņa gar Gustava Zemgala gatvi,» papildina SIA Domuss direktors Ralfs Jansons.

Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi 2014. gadā plānoti 731,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2013. gadā, informē Rīgas domes pārstāvji.

Budžeta izdevumi plānoti 763,1 miljonu eiro apmērā. Tādējādi budžeta deficīts nākamgad plānots 31,5 miljonu eiro apmērā jeb 4,3%.

No saviem ieņēmumiem 78,3 miljonu eiro Rīgas pašvaldība ieskaitīs Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā citu Latvijas pašvaldību atbalstam.

Rīgas pašvaldība 2014.gadā plāno nemainīgi saglabāt savas līdzšinējās prioritātes – izglītību, drošību, sociālo atbalstu, infrastruktūras attīstību, kā arī prioritāri nodrošināt pasākumus, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Lielākais finansējuma pieaugums plānots ielu un tiltu remontiem.

Par visapjomīgāko investīciju projektu infrastruktūras sakārtošanā kļūs Salu tilta rekonstrukcija. Papildu finansējums 6,5 miljonu eiro apmērā tiks iedalīts pilsētas ielu seguma atjaunošanai, kas uzskatāms par vislielāko šīs nozares budžeta palielinājumu kopš 2008. gada, norāda dome.

Liela daļa cilvēku uzskata, ka efektīva motivācija var nākt no ārienes – ka, izmantojot prasmīgas metodes, viens cilvēks var motivēt otru. Kā, piemēram, pārliecinošs treneris, kurš saka uzmundrinošu runu komandai pirms spēles, kaunina vai slavē spēlētājus treniņu laikā, vai skolotājs, kurš izmanto apbalvojumus un sodus, lai pārvērstu mazos mežoņus paklausīgos skolniekos.

Tomēr, kā rāda visi Edvarda L. Deci un Raiena pētījumi, patiesība ir pilnīgi pretēja – cilvēka kreativitātes, atbildības izjūtas, veselīgas uzvedības un noturīgu pozitīvu izmaiņu pamatā ir cilvēka pašmotivācija, nevis ārējā motivācija. Ārējais spiediens var panākt cilvēka paklausību, piekāpību, bet tai līdzi nāk dažādas negatīvas sekas, tai skaitā – nepakļāvība.

Ir divu veidu kontrolēta uzvedība. Pirmais veids ir pakļaušanās, un tā ir tāda pakļaušanās, kādu vēlas panākt autoritārās varas piekritēji. Pakļaušanās nozīmē darīt to, kas ir likts tāpēc, ka to liek. Savukārt otra veida reakcija uz kontroli ir nepakļaušanās, kas nozīmē darīt pretēji, nekā tiek sagaidīts. Abas šīs reakcijas ir savstarpēji saistītas – ja ir viena, tad pastāv iespēja rasties otrai. Piemēram, izcili paklausīgs padotais, kurš izpilda visas vadītāja prasības atriebjoties var iesaistīties nodevīgā sazvērestībā.

Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību Business against shadow economy un Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas 2015. gadā sasniedz 36,6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aplēsēm, sasniedz 40%.

Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.

«Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē tiek veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi. Mēs redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.