http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(25).jpg
Karikatūra: Agris Liepiņš, Dienas Bizness
Laikmetā, kad daudzās Eiropas valstīs dažādus pakalpojumus tiek mēģināts arvien vairāk elektronizēt, tādējādi padarot to pieejamību ērtāku patērētājiem, Latvijā par nevēlamu ir kļuvis pierobežas elektronisko rindu projekts.
Taisnību sakot, tas ir bijis nevēlams jau ilgāku laiku, taču pašreiz tas beidzot oficiāli ir atzīts valdības līmenī. Kopumā situāciju varētu raksturot apmēram šādi...
Vispirms, redzot, ka, lai šķērsotu Austrumu robežu, periodiski izveidojas bezcerīgi garas kravas automašīnu tindas, tika nolemts, ka lietas labā kaut kas ir jādara, un tam nevar nepiekrist – nav normāli, ja diennaktīm ilgi vairāku kilometru garumā stāv neskaitāmas kravas automašīnas, kuru vadītāji faktiski turpat uz ielas guļ, ietur maltīti un kārto dabiskās vajadzības. Šāds haoss nevar apmierināt ne pašus auto vadītājus, ne pierobežā mītošos iedzīvotājus, tas arī veicina noziedzības izplatīšanos. Tā vietā, lai operatīvi risinātu šo jautājumu, tika uzsāktas garas un plašas diskusijas, ko un kā darīt, kas par ko un cik daudz maksās, un tamlīdzīgām lietām, līdz beidzot tika nolemts, ka pierobežas e-rindu jautājums jānodod privāto uzņēmēju rokās. Pirmkārt, tādā veidā Satiksmes ministrija un valdība kopumā skaidri norādīja, ka šo jautājumu par prioritāru valsts līmenī nekādi nevar uzskatīt. Otrkārt, faktiski tika dots starts jaunām peripetijām attiecībā uz to, kurš uzņēmējs būs vai nebūs saistīts ar šādu e-rindu projektu, cik godīgi šis process ir iecerēts utt. Visbeidzot ir nolemts, ka to nevajag vispār. Interesantākā šajā gadījumā ir argumentācija, kāpēc priekšroka arī turpmāk tiks dota dzīvajai rindai. Ir eksperti, kuri uzskata, ka šādām e-rindām Latvijas pusē varētu nebūt īpaši lielas praktiskas jēgas, jo, kamēr mūsu amatpersonas kasīja pakausi, Krievijas puse jau ir sākusi ieviest savu auto reģistrēšanas sistēmu. Mūsu valdības arguments ir daudz vienkāršāks – šobrīd uz Austrumu robežas rindu nav! Ārkārtīgi cerams, ka, sagaidot vasaru, piemēram, īsi pirms Jāņiem netiks pieņemts valdības lēmums, uzdodot pašvaldībām steigšus izpārdot visu sniega tīrāmo tehniku. Iemesls vienkāršs – jūnijā sniega Latvijas ielās noteikti nebūs. Respektīvi, tas, ka šodien – 13. februārī – noteiktos robežpunktos rindu nav, vēl nebūt nenozīmē, ka problēma šajā jomā ir atrisināta un to nekad vairs nebūs.
Pašreizējā bilance, jāatzīst, nebūt nav no spožākajām – Krievija attīsta savu pierobežas sistēmu, Igaunijā tā jau noteiktu laika posmu darbojas, bet Latvijā tiks turpināts zosu gājiena princips, gaidot iespēju beidzot šķērsot robežu. Starp citu, jāpiebilst, ka viena kravas automašīnas dīkstāves diena biznesam izmaksā aptuveni 50 latus, un tā ir zemē nosviesta nauda. Savukārt, ja biznesa uzņēmums strādātu atbilstoši Latvijas valdības darba principiem – domājam, analizējam, tērējam resursus, solām, bet nevienu jau tā īsti tas nemaz neinteresē... Domājams, tas jau sen būtu beidzis savu eksistenci.
