Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.
Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.
Šobrīd bērnudārzs ir divas reizes lielāks nekā iepriekš – četrās grupiņās rotaļājoties izglītojas aptuveni 50 bērnu.
Joprojām vienīgais
Visbiežāk jauni bērni dārziņā tiek atvesti pēc citu vecāku atsauksmēm, kuri cits citam pastāsta savu pieredzi. Kristīne internetā ievietojusi vien vispārīgu informāciju, nekādas papildu reklāmas nav bijis, viņa arī šādu aktivitāti neplāno – ja reklāma iedarbosies, būs jābūt spējīgiem uzņemt papildu audzēkņus. Jaunas grupiņas veidojas no vecāko bērnudārznieku brāļiem un māsām. «Iznāca tā, ka Ketes māju sākumā apmeklēja ģimenes pirmie bērni, bet tagad viņiem pievienojas jaunākās atvases. Taču ir arī pavisam jauni bērniņi,» saka Kristīne.
Jautāta, vai Kristīne plāno veidot bērnudārzu ķēdi, viņa atbild, ka šāda konkrēta mērķa pagaidām neesot. «Es ļoti daudz esmu ieguldījusi šajā vienā bērnudārzā, izturos pret to kā pret savu pašas bērnu. Es saprotu, ka bērnudārzs prasa ļoti daudz, tāpēc labi jāizsver, vai es vēlreiz gribu darīt to pašu. Te parādās mana ne-biznesa domāšana. Biznesā būtu tā – saskaita, vai tas ir izdevīgi un, ja ir, «cep» gatavu. Taču, ņemot vērā, ka bērnudārza atvēršana un vadīšana ir saistīta ar komunikāciju, diezin, vai visu var izrēķināt,» viņa spriež.
Sadarbojas ar domi
Joprojām Ketes māja ir vienīgais bērnudārzs Vecrīgā. Diezgan liela daļa bērnu ir no vietējās apkārtnes, kas kopā ar vecākiem nāk uz bērnudārzu ar kājām. Otrai daļai vecāki tuvumā strādā. Izvēloties bērnudārzu saviem bērniem, šāds princips vecākiem ir vienmēr – tuvu vai nu mājām, vai darbam, skaidro Kristīne.
Viens no svarīgākajiem izvēles nosacījumiem, pēc kuriem vecāki izlemj par labu vienam vai otram dārziņam – vai tam ir noslēgts līgums ar Rīgas domi, t. i., vai vecāki saņems līdzfinansējumu. No šī gada septembra papildu Rīgas domes līdzfinansējumam vecāki, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus, var iegūt valsts atbalstu, tāpēc vecāku līdzmaksājums kļūst daudz pieņemamāks – Rīgas dome maksā 93 latus un valsts piemaksā vēl 67 latus. «Protams, tas ir strikts līgums ar nopietniem nosacījumiem, un valsts un pašvaldība maksā tikai tad, ja bērns tiešām ir nācis uz bērnudārzu. Vecākiem tas ir nozīmīgs atbalsts un to izmanto visi,» saka Kristīne.
Ketes mājai ir līgums arī ar Ķekavas, Babītes, Ādažu un Mār-upes pašvaldībām, kuras līdz- finansē savu bērnu gaitas privātā bērnudārzā.
Atkarīgs no mammas
Valsts bērnudārzos joprojām ir visai garas rindas, jo īpaši pavisam maziem bērniņiem – no pusotra gada. «Tie ir tik mazi bērniņi, viņiem vēl ļoti vajag mammu,» saka Kristīne. Ketes mājā jaunākā grupiņa ir divus gadus veciem bērniem, bet to ir apmeklējuši arī pusotru gadu mazi bērni.
Viņa teic, ka tas ir atkarīgs no bērna – patstāvīgāki mazuļi bērnudārzā iejutīsies arī šādā vecumā. «Bieži vien mammas ir mazāk gatavas nekā bērni, jo viņām tā ir pirmā pieredze, kā «palaist» bērniņu vaļā. To var labi saprast. Manā skatījumā vislabāk bērniem sākt apmeklēt bērnudārzu 2,5 gadu vecumā. Pirmie dzīves gadi ir ārkārtīgi svarīgi, šo laiku ne par kādu naudu nevar atgriezt atpakaļ. Pēc tam mammām ir žēl, ka ekonomiskās situācijas dēļ ir bijušas spiestas atgriezties darbā, bet bērns izaug tik ātri. Viņām gribētos laiku atsaukt atpakaļ, izbaudīt kopā būšanu ar bērnu,» spriež Kristīne.
Ir privātie dārziņi, kur, līdzīgi kā valsts bērnudārzos, ir lielas rindas.
«Mēs neveidojam rindu. Vecāki zvana uz bērnudārzu, interesējoties par brīvajām vietām, un meklē, kamēr atrod. Tāpēc rinda ir nosacīta. Vecāki ir gatavi gaidīt rindā uz vietu valsts dārziņā, bet ne vienmēr – uz vietu privātajā, tomēr, kamēr gaida valsts dārziņu, iet privātajā,» saka Kristīne. Viņa piebilst, ka šobrīd var novērot, – vecāki tomēr izvēlas apmeklēt jau zināmo dārziņu, pat ja sagaida savu rindu pašvaldības dārziņā. Šo izvēli veicina pieejamais līdzfinansējums.
Trīs gadi
Vaicāta, cik sarežģīts ir šis uzņēmējdarbības veids, Kristīne atzīst, ka pati bērnudārzu par biznesu vēl ilgi nespēs nosaukt. «Ja es būtu uztvērusi šo kā biznesu un jau sākumā rēķinātu, vai būs izdevīgi, es secinātu, ka tas pilnīgi un noteikti nav izdevīgi. Šī ir mana pašrealizācija,» viņa saka.
Paralēli Ketes mājas vadīšanai Kristīne joprojām strādā par psiholoģi un vada keramikas nodarbības citā bērnudārzā.
«Tas man ļauj pārslēgt smadzeņu puslodes – te man visu laiku jādomā racionāli, bet tur es varu radoši izpausties. Pašai, strādājot ar bērniem, ir vieglāk saprast savus darbiniekus,» viņa norāda.
Kad Kristīnei draugi jautā, kā viņa ar visu spēj tikt galā, viņai pašai šķiet, ka nemaz tik grūti jau neesot, un šobrīd viss rit savu gaitu. Sākumā zinātāji Kristīni brīdināja, lai viņa rēķinās, ka pirmos divus gadus biznesā neredzēs ne sauli, ne mēnesi. Tagad viņa smaidot teic, ka īpaši noslogoti bijuši ne vien pirmie divi, bet visi trīs gadi.
#1/4
K. Tomsone
#2/4
#3/4
