Rīgas pilsētas būvvalde aizvadītajā ceturtdienā likusi pārtraukt privātā bērnudārza Margrietiņa, Dārzaugļu ielā 10, ekspluatāciju, jo tajā konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bērnu veselību un drošību, tomēr bērnudārzs vēl vakar turpinājis darbu, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde konstatējusi, ka pilsētā vairākās ēkās ir ierīkoti bērnudārzi, tomēr ēku atbilstība šādai funkcijai nav saskaņota. Visi bērnudārzi rakstiski brīdināti, un lielākā daļa arī atsaukusies, solot novērst nepilnības. Tomēr četri nav devuši par sevi ziņu un viens no tiem bijis bērnudārzs Margrietiņa, pastāstīja Vircavs.

Šī iemesla dēļ iestādē 31.jūlijā veikta pārbaude un atklāta «diezgan šaušalīga aina», sacīja Vircavs. Piemēram, ar atklātu virsmu bērnudārza teritorijā atrodas kanalizācijas aka, ēkas nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, spēļu laukums daļēji atrodas zem sapuvušas nojumes, no sienām brūk ķieģeļi.

No šodienas Jelgavā oficiāli darbu sāk jauns pašvaldības bērnudārzs Zīļuks, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavas pilsētas dome nolēma dibināt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi rekonstruētajās bērnudārza telpās Skautu ielā 1a, kur agrāk atradās privātais bērnudārzs Saulītes rakari.

Pēc Jelgavas pašvaldības pārstāves Egitas Veinbergas skaidrotā, Zīļuks ir uzsācis darbu juridiski, bet maijā tiks izsūtīti uzaicinājumi bērnu vecākiem, kuri šobrīd gaida rindā uz bērnudārzu, lai veiktu visas nepieciešamās formalitātes bērnu reģistrēšanai.

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādei Jelgavas izglītības pārvalde uzdots organizēt visas nepieciešamās darbības pirmsskolas izglītības iestādes reģistrēšanai Izglītības iestāžu reģistrā un pirmsskolas izglītības programmu licencēšanai.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Otrdien, 6. janvārī, Liepājā, Karostā, Pulkveža Brieža ielā 10a, notika modernizētā bērnudārza Pienenīte svinīgais atklāšanas pasākums, vēsta ReKurZeme.lv

Kā atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, atjaunotais bērnudārzs ir viens no skaistākajiem objektiem, kas pēdējā laikā uzbūvēts pilsētā, reizē saglabājot arī vēsturisko mantojumu. «Priecē, ka arī dzimstība Liepājā pagājušajā gadā pieaugusi, tāpēc 96 jaunas vietas bērnudārzā būs vajadzīgas,» teica U. Sesks.

Darbus objektā veica SIA UPTK. Savukārt projektēšanu un autoruzraudzību veica SIA Būvprojektu vadība no Rīgas. Telpu dizainu izstrādāja Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas absolvente Beatrise Dzērve.

Iestādē darbosies divas grupiņas bērniem no 1,5-3 gadiem un piecas grupas bērniem no 3-7 gadiem - pavisam 156 vietas, kas ir par 96 vietām vairāk nekā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas. Izveidotas arī deviņas jaunas darba vietas.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā

«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.

Jaunajā Liepājas bērnudārziņā Pikucis mazuļu balsis vēl nav skaļas, jo privātā pirmsskolas izglītības iestāde strādā tādā kā iesildīšanās režīmā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Projekts ir loģisks turpinājums bēbīšu skoliņai ar tādu pašu nosaukumu, kas sākās pirms četrpadsmit gadiem. Pašreiz izmantojam izremontētas telpas simts divdesmit kvadrātmetru platībā un āra laukumu. Ja būs pieprasījums, paplašināsimies,» atklāj idejas autore un Pikuča vadītāja Svetlana Skrīvere.

«Esam saņēmuši licenci un pamazām slēdzam līgumus ar vecākiem. Adaptācijas grupā mazie pierada pa divām trim stundiņām, bet 1. augustā sāka darbu kārtīga grupa – ap piecpadsmit bērniņiem,» viņa stāsta.

Bērna uzturēšanās Pikucī izmaksā ap 295 mēnesī eiro. Bērni, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Liepāja, saņem pašvaldības līdzfinansējumu – 147,98 eiro.

Doma par privāto bērnudārzu Elīnai Pļavniecei-Kuļšai bija jau sen, un beidzot tā ir īstenota , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde Dudiņdārzs darbojas kopš pagājušā gada novembra. Pagājis visai ilgs laiks līdz bērnudārza atvēršanai – visi remontdarbi, nepieciešamo atļauju iegūšana, dokumentu sakārtošana un kredīta iegūšana kopumā prasīja aptuveni gadu, stāsta Dudiņdārza (SIA Dudi) īpašniece Elīna Pļavniece-Kuļša. Grūtākais posms bija tieši laiks pirms bērnudārza atvēršanas, kamēr vajadzēja sakārtot visus dokumentus. Ar tik ilgu laiku viņa nebija rēķinājusies. «Mācos no kļūdām un pieredzes, šī ir laba dzīves skola,» viņa saka.

Arī pavisam mazi

«Man ir vīzija par izglītības ciematu, kur ir bērnudārzs, vidusskola un, iespējams, arī augstskola. Vēlos veidot tādu izglītības vidi, par ko zina ne tikai Latvijā,» saka Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele.

Izglītības iestādi traktēt kā biznesa projektu ir gana sarežģīti. Vēl sarežģītāk ir izglītības iestādi padarīt par veiksmīgu biznesa projektu. Tā vērtē Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele. Sākumā Daina pat necerēja, ka pašrocīgi izauklētā skoliņa izaugs par biznesu, atzīst jaunā uzņēmēja,kura aizvadītā gada nogalē saņēma 10 tūkstošu eiro lielu SEB bankas un pašvaldības grantu darbības paplašināšanai un konkurētspējas stiprināšanai. Daina nav pedagoģe, bet nāk no juridiskās vides, kur divpadsmit gadu garumā gan darbojusies dažādu kompāniju juridiskajās nodaļās, gan strādājusi advokātu birojā. Kad ģimenē pieteicās pirmā meita,pēc desmit gadu dzīves Rīgā ģimene nolēma, ka vēlas atgriezties bērnības pilsētā Siguldā.

Pabeigta pirmsskolas izglītības iestādes Krimulda rekonstrukcijas trešā kārta Raganā, tādā veidā noslēdzot pilnībā bērnudārza renovāciju, kas ietver gan jauna korpusa būvniecību, gan esošā daļēju rekonstrukciju, informē Krimuldas novada dome.

Kopējās izmaksas, ieskaitot arī vecā korpusa renovāciju un teritorijas labiekārtošanu un rotaļu laukumu ierīkošanu, ir 2,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka novadā pieaug bērnu dzimstība un uz to pārceļas arvien vairāk jaunas ģimenes, jau līdz ar jaunā mācību gada sākumu bērnudārzs uzņems par 40 vairāk bērnus.

Pērn rudenī būvniecības uzņēmums SIA Modus Būve pabeidza pirmsskolas izglītības iestādes jaunā korpusa būvniecības darbus, un bērni uzsāka mācības jaunā korpusa telpās. Šobrīd līdz ar visa bērnudārza rekonstrukcijas noslēgšanu mācību procesu varēs nodrošināt arī vecajā korpusā.

Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pēdējos gados uz Krimuldas novadu pārceļas arvien vairāk jaunu ģimeņu ar bērniem, līdz ar to aktuāls kļuva jautājums par bērnudārza kapacitātes nodrošināšanu un telpu paplašināšanu. Pabeidzot bērnudārza rekonstrukciju pilnībā, tas var uzņemt par 40 bērniem vairāk, tādā veidā būtiski risinot rindu problēmu novadā.

Mārupes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" jaunā ēka nosvinējusi spāru svētkus. Projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, informē Mārupes novada dome.

Būvniecības darbi tika uzsākti pagājušā gada jūlijā. Jaunais bērnudārzs būs viena no energoefektīvākajām pašvaldības jaunbūvēm novadā, tā 6200 kvadrātmetru plašo telpu apsilde tiks nodrošināta ar zemes siltumsūkņiem un nākotnē tiek domāts arī par saules paneļu uzstādīšanu gan elektrības iegūšanai, gan siltā ūdens uzsildīšanai.

Uz jaunbūves jumta spārēm 16.martā tika uzlikts vainags kā apliecinājums tam, ka viens nozīmīgs posms būvniecībā ir noslēdzies, ir sasniegta ēkas augstākā virsotne - pabeigta jumta nesošā konstrukcija. Jaunais bērnudārzs būs lielākais novadā, nodrošinot iespēju pirmsskolas izglītību apgūt 384 mazajiem mārupiešiem.

Mārupes pašvaldības jaunā bērnudārza būvniecības projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, no tiem 4,6 miljoni eiro tiks ņemti kā aizņēmums Valsts kasē, bet 7,3 miljoni būs pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Jaunās ēkas būvdarbus veic SIA "VELVE". Ēku projektēja SIA "Arhitekta G. Vīksnas birojs", bet būvuzraudzību īsteno SIA "Marčuks".

Vastint Latvia ir parakstījusi līgumu ar Patnis un partneri par telpu nomu biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga pirmās kārtas ēkā, Malduguņu ielā 1, kur jau šā gada rudenī durvis vērs privātais bērnudārzs Patnis.

«Parakstot pirmo līgumu ar bērnudārzu – ne visai tipisku nomnieku biroju ēkās, vēlamies lauzt stereotipus par biroju ēkām kā monofunkcionālu vietu ar ierobežotu pieeju un radīt modernu, uz cilvēku orientētu vidi, kas ir atvērta un pieejama, veidojot pievienoto vērtību arī tuvējās apkārtnes iemītniekiem. Jau pirmajā kārtā tiks atvērts arī dienas restorāns un kafejnīca, starp ēkām izveidots plašs dārzs atpūtai vai fiziskām aktivitātēm. Savukārt otrajā kārtā plānots izveidot sporta klubu, kafejnīcas un tikšanās vietas ēku pirmajos stāvos,» stāsta Vastint Latvia mārketinga vadītāja Līga Daniļeviča

Pirmajā stāvā izvietotais bērnudārzs aizņems 635 m², kas ļaus jau rudenī jaunajās telpās uzņemt 92 mazos audzēkņus. «Kopš 1994.gada, kad Patnis sāka savu darbību, vienmēr esam tiekušies uz attīstību – gan izglītības satura, gan arī paplašināšanās ziņā, kur mums svarīgi ir nodrošināt saviem audzēkņiem pārdomātu, gaišu un patīkamu vidi iekštelpās, kā arī novērtējam zaļu un plašu ārtelpu pasaules iepazīšanai un izzināšanai», stāsta Inguna Vārtiņa, Patnis pirmskolas direktore.

Attīstot privāto bērnudārzu, vienmēr ir jābūt plānam B, jo bizness ir cieši saistīts ar valsts lēmumiem par mācību maksas līdzfinansējumu un vecāku rocību

Tā uzsver SIA Patnis un partneri valdes priekšsēdētāja, pedagoģijas doktore Zane Ozola, kuras vadītais uzņēmums ir izveidojis trīs privātās pirmskolas izglītības iestādes. Divas no tām atrodas Rīgā, bet viena – Ādažos. Kopumā šos dārziņus apmeklē 200 bērnu. Septembrī līdz ar jauno mācību gadu Ādažos durvis vērs vēl viens uzņēmuma izveidots privātais bērnudārzs, kurā būs vietas vēl 100 mazajiem audzēkņiem. SIA Patnis un partneri apgrozījums ir audzis no 81 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vairāk nekā 680 tūkst. eiro 2015. gadā. Šī izaugsme ļāvusi tam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā, vecākiem nereti rodas problēmas ar citu pieskatīšanas iespēju atrašanu, tāpēc jau vairākus gadus vasarā Bites centrālajā birojā tiek organizēts bērnudārzs

«Daudziem darbiniekiem ir mazi bērni, tāpēc labi redzam, cik lielas rūpes mammām un tētiem mēdz būt vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā un bērniem ir jānodrošina citas pieskatīšanas iespējas. Mums ir svarīgi, lai darbinieki darbā jūtas komfortabli, tādēļ šī ir jau trešā vasara, kad Bites centrālajā birojā organizējam darbinieku bērniem bērnudārza grupiņu, kurā mazos pieskata un izklaidē profesionālas auklītes. Tas ir liels atvieglojums darbiniekiem, kuriem nav iespēju atstāt savas atvases vecvecāku vai draugu aprūpē laikā, kad pašvaldību bērnudārzi ir slēgti,» stāsta Bites klimata kontroles vadītāja Endija Kaševska.

Šī bērnudārza grupiņa darbojas vienu mēnesi. Parasti vasaras sākumā tiek veikta darbinieku aptauja, kuras mērķis ir noskaidrot, kurš bērnudārzam būtu aktuālākais laiks. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākais vairākums darbinieku nobalsoja par jūliju.

Tulkošanas un lokalizācijas uzņēmums Ad Verbum pārcēlies no rosīgās Brīvības ielas biroja uz Pārdaugavas miera oāzi Baložu ielā, kur jauno mājvietu raduši rekonstruētā koka ēkā

«Ēku, kas bija diezgan sliktā tehniskā stāvoklī, iegādājāmies ekonomiskās krīzes gados. Ja apskatās google street view kartē, var redzēt, ka šeit savulaik bija divstāvu grausts. Investējot apmēram 800 tūkst. eiro, to teju pilnībā nojaucām un uzbūvējām trīsstāvu ēku,» stāsta Ad Verbum izpilddirektore Zelma Diāna Vidiņa.

Intervijas laikā, sēžot uz terases līdzās kokiem un lūkojoties uz iekšpagalmu, rodas sajūta, ka atrodamies kādā mazpilsētas ielas nostūrī, nevis galvaspilsētā, kur turpat aiz stūra Kalnciema ielā traucas mašīnas. Visa biroja ēkas platība ir 800 m2, no tiem puspagrabā ir izveidota plaša virtuve un pašiem sava katlu māja, pirmajā stāvā iekārtots bērnudārzs Putnu dārzs, kam ar Ad Verbum ir vieni īpašnieki. Savukārt otrajā un trešajā stāvā ikdienā strādā vairāk nekā 20 tulkošanas uzņēmuma darbinieki. Tikpat lielas telpas ēkas otrā spārnā tiek iznomātas Angels Film Studio.

Āgenskalna tenisa korti, kuru iespējamā pārbūve satraukusi apkārtnes iedzīvotājus un tenisa mīļotājus, kā investīciju objekts tirgots par 1,7 miljoniem eiro, liecina informācija nekustamo īpašumu portālā rentinriga.lv.

Sludinājumā vēstīts, ka tiek pārdots namīpašums Āgenskalnā (zemes platība 7331 m2, ēkas platība - 1680 m2). Ēka pilnībā renovēta 2014. gadā, kurā izvietota tenisa skola un bērnudārzs. Uz zemes izvietoti tenisa korti un autostāvvieta. Ēka aprīkota ar visām komunikācijām, pilsētas apkuri un ūdens un kanalizācijas pievadu, kā arī gāzes pievadu, vēsta sludinājums. Tiesa, pašlaik sludinājumā norādīts, ka objekts nav pieejams.

SIA «Centrālais tenisa klubs» (CTK), kas ir Āgenskalnā, Baldones ielā 7, esošo tenisa kortu īpašnieki, sola, ka vēsturiskā sporta kompleksa ēka netiks nojaukta, tomēr konkrētas nākotnes ieceres nodefinēt vēl nevar, vēsta LETA.

Ikšķilē 2. septembrī apmeklētājiem durvis vērs jauns sporta centrs – E. Masaļska fitnesa centrs MŪSU FITNESS, kas būs lielākais sporta klubs Pierīgā.

Tā saimnieks ir bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs, bet tagad DINAMO RĪGA un Latvijas valstsvienības treneris Edgars Masaļskis kopā ar dzīvesbiedri Ievu.

Ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro. Saskaņā ar Masaļsku ģimenes sniegto informāciju ieguldīti gan privātie līdzekļi, gan ņemts aizņēmums bankā, gan izmantots Altum atbalsts. Ieguldīto investīciju atpelnīšanās periods esot 15 gadi.

E. Masaļska fitnesa centrs MŪSU FITNESS atradīsies jaunuzceltā multifunkcionālā ēkā Daugavas krastā Ikšķiles pilsētā Kraujas ielā. Jaunajā sporta klubā apmeklētājiem būs pieejams jauns un mūsdienīgs trenažieru zāles inventārs, kā arī plašas grupu nodarbību zāles, kas profesionālu treneru vadībā ļaus nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm ļoti plašam iedzīvotāju lokam – sākot no veselības grupām līdz pat profesionāliem sportistiem.

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā.

Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.

"Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 570 000 eiro apmērā Baltic RE Group, nekustamā īpašuma renovācijai Rūpniecības ielā 32, Rīgā pie Viesturdārza.

Ēkā atrodas privāts bērnudārzs, tāpēc svarīgi uzlabot ēkas energoefektivitāti un telpu iekārtojumu, lai radītu drošu, modernu vidi bērniem.

Projekts ietver vēsturiskās ēkas, kuras pagalmā ir labiekārtots laukums bērnudārza āra aktivitātēm, rekonstrukciju – palielinot tās energoefektivitāti, pilnībā atjaunojot ēkas sistēmas, fasādi, logus, kā arī uzlabojot telpu iekārtojumu. Renovāciju veic SIA "Alvo Park 2", kas ir fonda Baltic Re Group grupas uzņēmums.

“Esam gandarīti, ka ar Luminor palīdzību varam uzlabot un pielāgot vēl vienu vēsturisko ēku mūsdienu dinamiskajai Rīgai un sniegt labumu Rīgas iedzīvotājiem, nodrošinot drošu, mājīgu un radošu vidi, kurā bērni var augt un attīstīties,” dalās Giovanni dalla Zonca, Baltic RE Group izpilddirektors.

Ugunsgrēks, kurā dega Juglas vidusskolas un sākumskolas jumts, pagājušajā trešdienā pārtrauca mācības. Šonedēļ pamazām viss ieiet vecajās sliedēs, ja tā var teikt - bērni mācīties dodas uz citām Rīgas skolām, savukārt degušajā ēkā sākti būvdarbi. Zaudējumi būs mērāmi simtos tūkstošos eiro, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Kā Dienai stāsta Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR), šobrīd skolā notiek remontdarbi, rīt uz jumta jau būs uzstādīta plēve un tiks sākti paša jumta remontdarbi gandrīz 500 kvadrātmetru platībā. Tie varētu ilgt aptuveni divas nedēļas. Nākamais solis ir telpu žāvēšana, kas arī varētu ilgt divas nedēļas un tāpēc, iespējams, jau šodien skolai tiks pieslēgta apkure. Tam savukārt sekos atkārtota situācijas novērtēšana, bet jau tagad ir skaidrs, ka klašu telpās, kas ir zem degušā jumta, būs nepieciešams nomainīt visu elektroinstalāciju, kā arī jāmaina rigipsa griesti. Turklāt Burovs pieļauj, ka ar pagaidām ieplānotajām darbībām vien nepietiks, un atsevišķā iepirkumā vēl tiks organizēta, piemēram, sienu krāsošana un citi remontdarbi.

Tūristi arvien piestāj Ķemeros, lai nogaršotu sēravotu ūdeni, paskatītos uz kādreizējo lepnumu – par Balto pili dēvēto Ķemeru sanatoriju –, kuras rekonstrukcijas sāga ilgst jau teju divdesmit gadu, pastaigātu pa Ķemeru tīreli. Lai arī pēdējos gados vērojami uzlabojumi, piemēram, uzbūvēts jauns bērnudārzs, kas izmaksāja ap 2,9 milj. eiro, demontēts viesnīcas Līva spokainais korpuss, dzīvi apkaimē cenšas uzlabot vietējie entuziasti, Ķemeri joprojām ir uzskatāma par Jūrmalas degradēto teritoriju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau pirms vairākiem gadiem to atzina arī pašvaldība, solot, ka teritorijas sakārtošanai tiks piesaistīti šā plānošanas perioda Eiropas Savienības miljoni, kas savukārt varētu veicināt potenciālo investoru interesi par šo apkaimi, tomēr daudz tālāk par plāniem pagaidām gan nav tikts.

«Šobrīd pašvaldība intensīvi strādā pie tā, lai tuvāko gadu laikā Ķemeru teritoriju sakārtotu,» DB saka Jūrmalas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs.

Visu rakstu Nogaidošās pozīcijās lasiet 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Lai iepazītos ar darījumu un dzīvojamā kvartāla New Hanza koncepciju un jau paveikto, piektdien tajā viesojās Rīgas domes vadība.

Mērs Nils Ušakovs secināja, ka katrs šāds projekts paaugstina dzīves līmeni pilsētā, gan radot jaunas telpas dzīvokļiem un ofisiem, gan veidojot jaunas darbavietas, gan sabiedriski nozīmīgas būves, turklāt arī pavelk uz augšu apkārtējās teritorijas.

«Turklāt šajā gadījumā te visu paveikuši privātie uzņēmēji par saviem līdzekļiem, pat izbūvējot ielas. Pirms gadiem desmit te bija pilnīgi nesakārtots rajons, un pēc pieciem gadiem te izskatīsies tā, kā jāizskatās pilsētai,» norādīja domes priekšsēdētājs.

New Hanza tiek veidots 24,5 hektāru platībā un tajā bez ABLV Bank galvenās mītnes, biroju un dzīvojamām ēkām paredzēts arī multifunkcionāls izklaides centrs Hanzas perons, bērnudārzs un skola, kā arī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs un pilsētas dārzs ar plašu apzaļumotu teritoriju rekreācijai teritorijas centrā.

Šogad netiks paaugstināta nedz minimālā pensija, nedz pārskatīts GMI, taču tas noteikti ir tuvāko gadu darba kārtībā, intervijā DB stāsta labklājības ministre Ramona Petraviča.

Sākšu ar jautājumu, kas satrauc daudzu cilvēku prātus, – vai labklājības ministres uzņēmumā ir maksātas aplokšņu algas?

Nē, tādas nav maksātas. Esmu jau norādījusi, ka uzņēmums ir arī sadarbojies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un sniedzis visu nepieciešamo informāciju.

Jūs arī teicāt, ka VID pārbaudi uzņēmumā pabeidzis un neko nav atklājis, taču pats dienests ir norādījis, ka pārbaude vēl nav pat sākta.

VID par šo gadījumu pieprasīja informāciju, lai to varētu pārbaudīt, un visa informācija, kāda vien tika lūgta, tika arī nosūtīta.

Pārejot pie labklājības jomas, kādas ir galvenās prioritātes un darbi, kurus vēlaties izdarīt?

Privāta mācību iestāde Latvijā var būt veiksmīgs biznesa projekts

Tā DB atzīst četru pirmsskolu, pamatskolas un vidusskolas Patnis īpašniece Zane Ozola. Šoruden Mārupē tiks atvērts piektais bērnudārzs simts mazajiem patņiem, bet nākotnē, iespējams, tiks likti pamati arī privātajai augstskolai.

Šogad aprit 25 gadi, kopš tika atvērta pirmā sākumskola Patnis. Šajā laikā bērnudārzus absolvējuši gandrīz 1000 bērnu, 9. klasi – teju 300 skolēnu, bet 12. klasi – aptuveni 120 jauniešu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Šobrīd pilnā sparā pāri visa līmeņa mācību iestādēm veļas izglītības satura reforma. Kā jūs to vērtējat? Kā tā ir ietekmējusi Patni?

Ar valstī notiekošās izglītības satura reformas idejām strādājām jau sen. Tāpēc Patņa dzīvē nekas būtiski nemainīsies. Pieļauju, ka valsts skolas sastapsies ar problēmu, ka ne visi skolotāji gribēs strādāt pa jaunam. Taču pārmaiņām ir jānotiek. Tur, kur būs gudri vadītāji, viss arī notiks. Patņa pedagogiem vienmēr ir bijušas dažādas jaunas idejas, šobrīd visos mācību priekšmetos iespēju robežās pludinām iekšā angļu valodu. Piemēram, strādājam ar CLIL (Content and Language Integrated Learning) metodi. Kādēļ gan mums vienlaicīgi vajadzētu strādāt ar divām valodām, piesārņojot latviešu valodas telpu? Jaunā paaudze jau tāpat lieliski pārvalda angļu valodu, tajā brīvi runā, jo ir izauguši pie multenēm svešvalodā. Uzskatu, ka angļu valodas telpa paver plašākas metodiskās iespējas. Uz to ir jāfokusējas ne tikai Patnim, bet visai valstij. Diemžēl inovācijas pārāk lēni ienāk Latvijas skolās. Ja katram šo valodu būs iespējams lietot pilnvērtīgi, ieguvēji būsim mēs visi, visa sabiedrība.