Privātais bērnudārzs Margrietiņa, kurā Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi bērnu dzīvībai bīstamus apstākļus, šodien pārtraucis darbu, pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šorīt būvvaldes inspektori bērnudārzā veikuši atkārtotu apsekojumu un darbību bīstamajās telpās nav novērojuši, sacīja Žūka. Tikmēr bērnudārza vadītāja izsaukta uz būvvaldi iepazīties ar atzinumu. Lai bērnudārzs varētu atsākt darbu, būs nepieciešams ilgs laiks un finansiāli ieguldījumi, jo nepieciešams izstrādāt būvprojektu, norādīja būvvaldes pārstāve.

Žūka arī pastāstīja, ka konkrētajā adresē atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas datiem atrodas divas dzīvojamās ēkas un divi šķūņi. Savukārt saskaņā ar nekustamā īpašuma informācijas sistēmas NEKIP datiem būvju telpu lietošanas veids neatbilst izglītības iestāžu telpu grupai.

No šodienas Jelgavā oficiāli darbu sāk jauns pašvaldības bērnudārzs Zīļuks, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Jelgavas pilsētas dome nolēma dibināt pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi rekonstruētajās bērnudārza telpās Skautu ielā 1a, kur agrāk atradās privātais bērnudārzs Saulītes rakari.

Pēc Jelgavas pašvaldības pārstāves Egitas Veinbergas skaidrotā, Zīļuks ir uzsācis darbu juridiski, bet maijā tiks izsūtīti uzaicinājumi bērnu vecākiem, kuri šobrīd gaida rindā uz bērnudārzu, lai veiktu visas nepieciešamās formalitātes bērnu reģistrēšanai.

Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādei Jelgavas izglītības pārvalde uzdots organizēt visas nepieciešamās darbības pirmsskolas izglītības iestādes reģistrēšanai Izglītības iestāžu reģistrā un pirmsskolas izglītības programmu licencēšanai.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Otrdien, 6. janvārī, Liepājā, Karostā, Pulkveža Brieža ielā 10a, notika modernizētā bērnudārza Pienenīte svinīgais atklāšanas pasākums, vēsta ReKurZeme.lv

Kā atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, atjaunotais bērnudārzs ir viens no skaistākajiem objektiem, kas pēdējā laikā uzbūvēts pilsētā, reizē saglabājot arī vēsturisko mantojumu. «Priecē, ka arī dzimstība Liepājā pagājušajā gadā pieaugusi, tāpēc 96 jaunas vietas bērnudārzā būs vajadzīgas,» teica U. Sesks.

Darbus objektā veica SIA UPTK. Savukārt projektēšanu un autoruzraudzību veica SIA Būvprojektu vadība no Rīgas. Telpu dizainu izstrādāja Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolas absolvente Beatrise Dzērve.

Iestādē darbosies divas grupiņas bērniem no 1,5-3 gadiem un piecas grupas bērniem no 3-7 gadiem - pavisam 156 vietas, kas ir par 96 vietām vairāk nekā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas. Izveidotas arī deviņas jaunas darba vietas.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā

«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.

Jaunajā Liepājas bērnudārziņā Pikucis mazuļu balsis vēl nav skaļas, jo privātā pirmsskolas izglītības iestāde strādā tādā kā iesildīšanās režīmā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Projekts ir loģisks turpinājums bēbīšu skoliņai ar tādu pašu nosaukumu, kas sākās pirms četrpadsmit gadiem. Pašreiz izmantojam izremontētas telpas simts divdesmit kvadrātmetru platībā un āra laukumu. Ja būs pieprasījums, paplašināsimies,» atklāj idejas autore un Pikuča vadītāja Svetlana Skrīvere.

«Esam saņēmuši licenci un pamazām slēdzam līgumus ar vecākiem. Adaptācijas grupā mazie pierada pa divām trim stundiņām, bet 1. augustā sāka darbu kārtīga grupa – ap piecpadsmit bērniņiem,» viņa stāsta.

Bērna uzturēšanās Pikucī izmaksā ap 295 mēnesī eiro. Bērni, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Liepāja, saņem pašvaldības līdzfinansējumu – 147,98 eiro.

Doma par privāto bērnudārzu Elīnai Pļavniecei-Kuļšai bija jau sen, un beidzot tā ir īstenota , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde Dudiņdārzs darbojas kopš pagājušā gada novembra. Pagājis visai ilgs laiks līdz bērnudārza atvēršanai – visi remontdarbi, nepieciešamo atļauju iegūšana, dokumentu sakārtošana un kredīta iegūšana kopumā prasīja aptuveni gadu, stāsta Dudiņdārza (SIA Dudi) īpašniece Elīna Pļavniece-Kuļša. Grūtākais posms bija tieši laiks pirms bērnudārza atvēršanas, kamēr vajadzēja sakārtot visus dokumentus. Ar tik ilgu laiku viņa nebija rēķinājusies. «Mācos no kļūdām un pieredzes, šī ir laba dzīves skola,» viņa saka.

Arī pavisam mazi

Pabeigta pirmsskolas izglītības iestādes Krimulda rekonstrukcijas trešā kārta Raganā, tādā veidā noslēdzot pilnībā bērnudārza renovāciju, kas ietver gan jauna korpusa būvniecību, gan esošā daļēju rekonstrukciju, informē Krimuldas novada dome.

Kopējās izmaksas, ieskaitot arī vecā korpusa renovāciju un teritorijas labiekārtošanu un rotaļu laukumu ierīkošanu, ir 2,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka novadā pieaug bērnu dzimstība un uz to pārceļas arvien vairāk jaunas ģimenes, jau līdz ar jaunā mācību gada sākumu bērnudārzs uzņems par 40 vairāk bērnus.

Pērn rudenī būvniecības uzņēmums SIA Modus Būve pabeidza pirmsskolas izglītības iestādes jaunā korpusa būvniecības darbus, un bērni uzsāka mācības jaunā korpusa telpās. Šobrīd līdz ar visa bērnudārza rekonstrukcijas noslēgšanu mācību procesu varēs nodrošināt arī vecajā korpusā.

Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pēdējos gados uz Krimuldas novadu pārceļas arvien vairāk jaunu ģimeņu ar bērniem, līdz ar to aktuāls kļuva jautājums par bērnudārza kapacitātes nodrošināšanu un telpu paplašināšanu. Pabeidzot bērnudārza rekonstrukciju pilnībā, tas var uzņemt par 40 bērniem vairāk, tādā veidā būtiski risinot rindu problēmu novadā.

«Man ir vīzija par izglītības ciematu, kur ir bērnudārzs, vidusskola un, iespējams, arī augstskola. Vēlos veidot tādu izglītības vidi, par ko zina ne tikai Latvijā,» saka Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele.

Izglītības iestādi traktēt kā biznesa projektu ir gana sarežģīti. Vēl sarežģītāk ir izglītības iestādi padarīt par veiksmīgu biznesa projektu. Tā vērtē Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele. Sākumā Daina pat necerēja, ka pašrocīgi izauklētā skoliņa izaugs par biznesu, atzīst jaunā uzņēmēja,kura aizvadītā gada nogalē saņēma 10 tūkstošu eiro lielu SEB bankas un pašvaldības grantu darbības paplašināšanai un konkurētspējas stiprināšanai. Daina nav pedagoģe, bet nāk no juridiskās vides, kur divpadsmit gadu garumā gan darbojusies dažādu kompāniju juridiskajās nodaļās, gan strādājusi advokātu birojā. Kad ģimenē pieteicās pirmā meita,pēc desmit gadu dzīves Rīgā ģimene nolēma, ka vēlas atgriezties bērnības pilsētā Siguldā.

Mārupes novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" jaunā ēka nosvinējusi spāru svētkus. Projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, informē Mārupes novada dome.

Būvniecības darbi tika uzsākti pagājušā gada jūlijā. Jaunais bērnudārzs būs viena no energoefektīvākajām pašvaldības jaunbūvēm novadā, tā 6200 kvadrātmetru plašo telpu apsilde tiks nodrošināta ar zemes siltumsūkņiem un nākotnē tiek domāts arī par saules paneļu uzstādīšanu gan elektrības iegūšanai, gan siltā ūdens uzsildīšanai.

Uz jaunbūves jumta spārēm 16.martā tika uzlikts vainags kā apliecinājums tam, ka viens nozīmīgs posms būvniecībā ir noslēdzies, ir sasniegta ēkas augstākā virsotne - pabeigta jumta nesošā konstrukcija. Jaunais bērnudārzs būs lielākais novadā, nodrošinot iespēju pirmsskolas izglītību apgūt 384 mazajiem mārupiešiem.

Mārupes pašvaldības jaunā bērnudārza būvniecības projekta kopējās plānotās būvdarbu izmaksas ir 11,9 miljoni eiro, no tiem 4,6 miljoni eiro tiks ņemti kā aizņēmums Valsts kasē, bet 7,3 miljoni būs pašvaldības budžeta līdzfinansējums. Jaunās ēkas būvdarbus veic SIA "VELVE". Ēku projektēja SIA "Arhitekta G. Vīksnas birojs", bet būvuzraudzību īsteno SIA "Marčuks".

Attīstot privāto bērnudārzu, vienmēr ir jābūt plānam B, jo bizness ir cieši saistīts ar valsts lēmumiem par mācību maksas līdzfinansējumu un vecāku rocību

Tā uzsver SIA Patnis un partneri valdes priekšsēdētāja, pedagoģijas doktore Zane Ozola, kuras vadītais uzņēmums ir izveidojis trīs privātās pirmskolas izglītības iestādes. Divas no tām atrodas Rīgā, bet viena – Ādažos. Kopumā šos dārziņus apmeklē 200 bērnu. Septembrī līdz ar jauno mācību gadu Ādažos durvis vērs vēl viens uzņēmuma izveidots privātais bērnudārzs, kurā būs vietas vēl 100 mazajiem audzēkņiem. SIA Patnis un partneri apgrozījums ir audzis no 81 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vairāk nekā 680 tūkst. eiro 2015. gadā. Šī izaugsme ļāvusi tam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Vastint Latvia ir parakstījusi līgumu ar Patnis un partneri par telpu nomu biroju ēku kompleksa Business Garden Rīga pirmās kārtas ēkā, Malduguņu ielā 1, kur jau šā gada rudenī durvis vērs privātais bērnudārzs Patnis.

«Parakstot pirmo līgumu ar bērnudārzu – ne visai tipisku nomnieku biroju ēkās, vēlamies lauzt stereotipus par biroju ēkām kā monofunkcionālu vietu ar ierobežotu pieeju un radīt modernu, uz cilvēku orientētu vidi, kas ir atvērta un pieejama, veidojot pievienoto vērtību arī tuvējās apkārtnes iemītniekiem. Jau pirmajā kārtā tiks atvērts arī dienas restorāns un kafejnīca, starp ēkām izveidots plašs dārzs atpūtai vai fiziskām aktivitātēm. Savukārt otrajā kārtā plānots izveidot sporta klubu, kafejnīcas un tikšanās vietas ēku pirmajos stāvos,» stāsta Vastint Latvia mārketinga vadītāja Līga Daniļeviča

Pirmajā stāvā izvietotais bērnudārzs aizņems 635 m², kas ļaus jau rudenī jaunajās telpās uzņemt 92 mazos audzēkņus. «Kopš 1994.gada, kad Patnis sāka savu darbību, vienmēr esam tiekušies uz attīstību – gan izglītības satura, gan arī paplašināšanās ziņā, kur mums svarīgi ir nodrošināt saviem audzēkņiem pārdomātu, gaišu un patīkamu vidi iekštelpās, kā arī novērtējam zaļu un plašu ārtelpu pasaules iepazīšanai un izzināšanai», stāsta Inguna Vārtiņa, Patnis pirmskolas direktore.

Vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā, vecākiem nereti rodas problēmas ar citu pieskatīšanas iespēju atrašanu, tāpēc jau vairākus gadus vasarā Bites centrālajā birojā tiek organizēts bērnudārzs

«Daudziem darbiniekiem ir mazi bērni, tāpēc labi redzam, cik lielas rūpes mammām un tētiem mēdz būt vasarā, kad bērnudārzu personāls dodas atvaļinājumā un bērniem ir jānodrošina citas pieskatīšanas iespējas. Mums ir svarīgi, lai darbinieki darbā jūtas komfortabli, tādēļ šī ir jau trešā vasara, kad Bites centrālajā birojā organizējam darbinieku bērniem bērnudārza grupiņu, kurā mazos pieskata un izklaidē profesionālas auklītes. Tas ir liels atvieglojums darbiniekiem, kuriem nav iespēju atstāt savas atvases vecvecāku vai draugu aprūpē laikā, kad pašvaldību bērnudārzi ir slēgti,» stāsta Bites klimata kontroles vadītāja Endija Kaševska.

Šī bērnudārza grupiņa darbojas vienu mēnesi. Parasti vasaras sākumā tiek veikta darbinieku aptauja, kuras mērķis ir noskaidrot, kurš bērnudārzam būtu aktuālākais laiks. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākais vairākums darbinieku nobalsoja par jūliju.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “LNK Properties” uzsāk dzīvokļu pārdošanu daudzdzīvokļu kompleksa projektā “Heart of Hanza”, kas atrodas starp Rīgas jūgendstila pērlēm un Skanstes biznesa kvartāliem. Šobrīd jau rezervēti vai pārdoti gandrīz 40% dzīvokļu un to cenas ir sākot 177 000 eiro.

"Attīstot projektu “Heart of Hanza”, domājam par jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem, kam viss svarīgais nepieciešams rokas stiepiena attālumā. Biznesa centri, izglītības iestādes, Rīgas labākie restorāni, kultūras telpas, izklaides vietas, sporta infrastruktūra, kā arī aktīvās atpūtas iespējas. Šī būs patiesa oāze pilsētas centrā ar slēgtu teritoriju, privātu dārzu, bērnu laukumiem, speciālu teritoriju mājdzīvniekiem un atpūtas zonām. Projekts būs ne tikai komfortabla dzīves telpa jaunajiem iedzīvotājiem, bet arī unikāls ieguldījums pilsētvides attīstībā", stāsta “LNK Properties” valdes locekle Aleksandra Strode.

“Kopā ar labi zināmo, uzticamo attīstītāju ar vietējo kapitālu “LNK Properties” esam uzsākuši dzīvokļu pārdošanu vērienīgajā projektā “Heart of Hanza”. Apvienojot mūsu know-how, piedāvājam augstākās kvalitātes dzīvesvietu un īpašuma iegādes pakalpojuma kvalitāti. Šis projekts ir vieta, kur pilsētas ritms savijas ar ģimenēm draudzīgu vidi, ļaujot baudīt Klusā centra idilli un nodrošinot mājīgu dzīvi arī mājas mīluļiem. Projektā ir rūpīgi pārdomāta katra detaļa, sākot no plānojuma līdz apdares materiāliem. Ir radīta dzīvesvieta, kur ikviens jutīsies īpaši – kā mājās”, stāsta “Latvia Sotheby’s International Realty” īpašniece Ilze Mazurenko.

Septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienās interesentiem durvis vērs atjaunotā 19. gadsimtā neogotikas stilā būvētā Valdekas pils, kurā celtnieki veic beidzamos apdares darbus. Līdz gada beigām ēkā iemājos pusotrs simts LLU topošo ainavu arhitektu un 14 mācību spēku, kas līdz šim samērā šauros apstākļos mita Lauku inženieru fakultātes galvenajā ēkā Akadēmijas ielā 19, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Divdesmit gadu skaistā pils, ko Rīgas ielas malā bieži redz gan jelgavnieki, gan viesi, nostāvēja tumša un tukša. Pēc kara postījumiem atjaunotajā ēkā atradās gan augstskolas mācību un pētījumu saimniecības «Jelgava» kantoris, gan Pārtikas tehnoloģijas fakultātes katedra, gan bērnudārzs. Taču pamazām ēkas tehniskais stāvoklis pasliktinājās, līdz deviņdesmito gadu sākumā pils palika tukša.

«Lai saglabātu ēku, ar kosmētisko remontu nepietika. Taču mums vienmēr pietrūka naudas, lai pili sakārtotu. Vienīgi pirms astoņiem gadiem spējām uzlikt jaunu jumtu,» Zemgales Ziņām stāstījis ilggadējais LLU direktors Andrejs Garančs.

Valsts pārvalde tiek kritizēta par ļoti sarežģītām iepirkumu procedūrām. Mana pārliecība: mums ir jāļauj Latvijas ekonomisko nākotni būvēt nevis uz lētiem Āzijā ražotiem iekārtu pakaļdarinājumiem, bet uz labām tehnoloģijām, kuru izvēle ir uzņēmuma kompetences ziņā, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Fragments no intervijas

Pirms kādiem četriem gadiem daudz tika runāts, ka institūciju, kas administrē Eiropas naudas, ir par daudz. Tagad ir viena. FM saka, ka tas ir labi, jūs – ka slikti.

Jautājums ir, no kura skatpunkta raugāmies – kam izdevīgāk. Administrēšanai jeb valsts pārvaldei izdevīgāk, ja viss ir unificēts un vienveidīgs. Klientam jeb lietotājam ļoti svarīgi, lai birokrāts valsts pusē piemērojas klienta vajadzībām. Šāda piemērošanās ir notikusi Lauku atbalsta dienestā, tāpēc Laimdota Straujuma izlēma šo dienestu saudzēt un nepakļaut vienotai sistēmai. Līdzīgi specifiski jau no paša sākuma ir LIAA, kurā es strādāju jau vairāk nekā 11 gadu.

Kompānijas vecākais viceprezidents ir cēlis gaismā Google trikus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Google ir slīdkalniņi, brīvpusdienas un subsidēts bērnudārzs. Frizieris ierodas kompānijā katru pirmdienu, un katru otrdienu te ir automehāniķis. Ja darbinieki mirst vai precas, to otrās puses saņem pusi no algas desmit gadus. Un saldējums ir par brīvu! Google var patikt vai nepatikt, bet skaidrs ir viens – tā personālpolitika ir apbrīnojami efektīva, vismaz izteikta uzņēmuma apgrozījumā un peļņā.

Lazlo Boks, Google vecākais viceprezidents, kas atbildīgs par personālu uzņēmumā, aprakstījis Google paņēmienus grāmatā Work rules (vairāk var lasīt: workrules.net). Viņš ir pārliecināts, ka tie ir vienlīdz veiksmīgi pielietojami ne tikai milzīgās korporācijās ar augstu rentabilitāti, bet arī mikroskopiska mēroga veikalos ar pāris darbiniekiem.

Labklājības ministrija (LM) otrā iepirkuma rezultātā ir izvērtējusi un atlasījusi papildus 34 elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējus – individuālas auklītes un bērnudārzus – kas var nodrošināt bērnu aprūpi ārpus standarta darba laika, informē LM.

Tādējādi uzņēmumi, kas ir iesaistījušies LM organizētajā elastīgas bērnu uzraudzības projektā un izvēlējušies atbalstīt savus darbiniekus, kas strādā nestandarta darba laiku, šobrīd var izvēlēties no kopumā 59 pakalpojumu sniedzējiem.

Ar izraudzītajiem pakalpojuma sniedzējiem iesaistīto pašvaldību reģionālie koordinatori slēgs līgumus no šī gada 4. jūlija. Savukārt jau šobrīd projektā iesaistīto uzņēmumu darbinieki ir aicināti no LM interneta vietnē publicētā saraksta izvēlēties savu pakalpojuma sniedzēju – auklīti –, lai līdz 31. jūlijam varētu noslēgt līgumu un izmantot auklītes pakalpojumus visu projekta laiku jeb 10 mēnešus.

Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgū vērojamas jaunas tendences - tirgū ienāk tā dēvējamie nelielie projektu attīstītāji, kuri veido kluba tipa-apartamenta ēkas, kurās viena projekta ietvaros ir maksimums 15-20 dzīvokļi, norāda Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Viņa arī atzīmē, ka pēdējā laikā jaunajos projektos īpašumi tiek piedāvāti jau ar pilnu apdari un jau daļēji iekārtoti - iebūvētas virtuves iekārtas un arī citas mēbeles, ar aprīkotiem santehnikas mezgliem. Šādus īpašumus ļoti iecienījuši vietējie pircēji, bet līdz ar to šādos projektos m2 cena ir no 2500 līdz 3500 eiro populārajās vietās Bulduros, Lielupē, Dzintaros.

Savukārt Dubultos Slokas ielā otrpus dzelzceļam, tiek attīstīts jauns, liels dzīvojamais komplekss, kura ietvaros divu gadu laikā taps mazstāvu dzīvokļu ēkas, pakalpojumu punkti, bērnudārzs, sabiedriskā transporta pieturas, un šis projekts vistiešākā mērā ir orientēts vietējam pircējam ar tam pieejamu budžetu, kuram ir iespēja kreditēties bankā. Eksperte prognozē, ka projektā m2 pārdošanas cena varētu būt no 1500 līdz 2000 eiro.

Lai izpildītu kritērijus un kandidētu uz 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu kopā ar Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, Siguldas dome vakar nolēma pirkt zemi olimpiskā ciemata būvniecībai – informē «LNT ziņas».

5,5 hektārus plašo teritoriju pašvaldība no Evaņģēliski Luteriskajai draudzes pirks par 230 tūkstošiem eiro. Šim mērķim aizņēmums netiks ņemts.

Siguldas domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics stāsta, ka ir atrasta iespēja iegādāties šo zemes gabalu no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Šī gada budžetā jau paredzēti 30% nepieciešamās summas, savukārt nākamgad tiks ieplānoti atlikušie 70%.

Atbalsts vai garantijas no valsts šim mērķim neesot paredzētas. Valdība varētu lemt tikai par atbalstu pašas kamaniņu trases pārbūvei, bet olimpiskais ciemats esot pašvaldības ziņā, tā LNT ziņām skaidroja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Olimpiešu vajadzībām paredzēts būvēt vismaz 6 daudzdzīvokļu mājas, to darīs privātais investors, kas pēc olimpisko spēļu beigām dzīvokļus varētu pārdot vai izīrēt. Savukārt pašvaldība plāno būvēt ēku, kas pēc olimpiskajām spēlēm kalpos kā pašvaldības bērnudārzs. Būvniecības darbi varētu tikt sākti ne agrāk kā 2022 gadā.

Strādnieki otrdien sākuši darbus svina aizvākšanai no Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimes.

Parīzes centra rajonā uzstādītas barjeras un atvestas caurules un sūkņi un, kas tiks izmantoti laukuma tīrīšanai katedrāles priekšā.

Tiks tīrīta 10 200 kvadrātmetru liela teritorija un darbus plānots pabeigt līdz 23.augustam.

Jūlijā tika apturēti katedrāles atjaunošanas darbi, pastāvot bažām, ka strādnieki varētu saindēties ar svinu, kas aprīlī izkusa katedrāles ugunsgrēkā.

Pārbaudēs ir konstatēta bīstami augsta svina koncentrācija gan katedrālē, gan apkārtējās skolās un citās ēkās, izraisot bažas, ka strādnieki un iedzīvotāji varētu saindēties ar toksisko metālu.

Parīzes Dievmātes katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

"Vastint Latvia" attīstītajā projektā – biroju kompleksā "Business Garden Rīga" – drīzumā plānots uzsākt otrās kārtas būvniecību, un šobrīd konkursa kārtā tiek izvēlēti partneri būvniecības darbu veikšanai.

Līdz ar otrās kārtas pabeigšanu, biroju kompleksā būs pieejamas piecas biroju ēkas ar aptuveni 40 000 m2 iznomājamo platību.

"Vastint" uzņēmumu grupas korporatīvā politika paredz publiski neizpaust individuālu projektu investīcijas, taču kopumā "Vastint Latvia" investīcijas nekustamo īpašumu projektos Latvijā līdz šā gada beigām būs sasniegušas 128 miljonus eiro, liecina biznesa portālam db.lv sniegtā informācija.

"Business Garden Rīga", kas atrodas blakus Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumam, pērnā gada vasarā ekspluatācijā tika nodotas biroju kompleksa pirmās kārtas būves – divas ēkas Malduguņu ielā 1 un 2 – ar kopējo iznomājamo platību apmēram 14 000m2. Šobrīd ēkās darbojas privātais bērnudārzs, ir izveidots mobilitātes punkts un drīzumā durvis vērs gan jauna koncepta dienas restorāns, gan lounge tipa multifunkcionāla koplietošanas telpa. Savukārt biroju kompleksā esošajiem uzņēmumiem tuvāko mēnešu laikā pievienosies auto nomas un līzinga kompānija "SIXT", kā arī uzņēmumi "Aaro Systems AB" un "Weissenrieder & Co".

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.