Jūrmalā norisinājies vakanču gadatirgus, kurā 30 darba devēji piedāvāja ap 500 darba vietu Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 1700 darba meklētāji, un lielākajai daļai piedāvāto vakanču atrasti darbinieki, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Apmēram puse no piedāvātajām amata vietām bija pastāvīgam darbam, pārējās – darbam vasaras sezonā. Vienkāršāk atrast darbiniekus brīvajām amata vietām bija viesmīlības un tūrisma nozares, kā arī tirdzniecības un būvniecības jomu uzņēmumiem. Tām pieteikušies pat vairāki pretendenti uz vienu vakanci, un uzņēmumi pēc vakanču gadatirgus turpina darbinieku atlasi. Tāpat kā pērn, arī šogad grūtāk ir atrast kvalificētus speciālistus medicīnas un rehabilitācijas jomā. Piemēram, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) arvien aktuālas ir ergoterapeita, ergoterapeita asistenta, ārsta psihiatra un sociālā darbinieka vakances.

Lai piedāvātu aktuālās sezonālās vakances dažādās profesionālās darbības jomās, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 2013.gada martā uzsāks aktīvu sezonas vakanču gadatirgu pasākumu organizēšanu visā Latvijā.

Šajos vakanču gadatirgos (izstādēs) NVA aicina pieteikties ikvienu darba devēju, kurš savam uzņēmumam vēlas atrast nepieciešamos darbiniekus – vai tas būtu sezonas darbs, piemēram, lauksaimniecībā vai tūrismā, vai līguma darbs uz noteiktu laiku, vai arī pastāvīgs darbinieks. Tāpēc NVA aicina uzņēmējus jebkurā sava reģiona NVA filiālē pa tālruni, e-pastu vai personīgi pieteikt savu dalību vakanču gadatirgū ar brīvajām darba vietām.

Darba devējiem tiks nodrošināta bezmaksas vieta un stends, lai vienas dienas laikā vienuviet satiktos darba devējs un potenciālais darbinieks. Darba devējam tas dos iespēju bez maksas prezentēt savu uzņēmumu, un darba meklētāju vidū atrast sev piemērotākos darbiniekus, kā arī uzzināt par NVA atbalsta pakalpojumiem darba devējiem. NVA vakanču gadatirgi būs bezmaksas pasākumi darba devējiem un darba meklētājiem.

Lai piedāvātu aktuālās sezonālās vakances dažādās profesionālās darbības jomās, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šī gada martā uzsāks aktīvu sezonas vakanču gadatirgu pasākumu organizēšanu visā Latvijā.

Šajos vakanču gadatirgos (izstādēs) NVA aicina pieteikties ikvienam darba devējam, kurš savam uzņēmumam vēlas atrast nepieciešamos darbiniekus – vai tas būtu sezonas darbs, piemēram, lauksaimniecībā vai tūrismā, vai līguma darbs uz noteiktu laiku, vai arī ilgstošs un uzticams darbinieks. Tāpēc NVA aicina uzņēmējus jebkurā sava reģiona NVA filiālē pa tālruni, e-pastu vai personīgi pieteikt savu dalību vakanču gadatirgū ar brīvajām darba vietām.

Darba devējiem tiks nodrošināta bezmaksas vieta un stends, lai vienas dienas laikā vienuviet satiktos darba devējs un potenciālais darbinieks. Darba devējam tas dos iespēju bez maksas prezentēt savu uzņēmumu un darba meklētāju vidū atrast sev piemērotākos darbiniekus, kā arī uzzināt par NVA atbalsta pakalpojumiem darba devējiem. NVA vakanču gadatirgi būs bezmaksas pasākumi darba devējiem un darba meklētājiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotais vakanču gadatirgus Liepājā pulcēja tik daudz interesentu, ka dažbrīd pie Liepājas latviešu biedrības nama veidojās rinda.

Līdz pulksten diviem pēcpusdienā gadatirgu bija apmeklējuši vismaz pustūkstotis interesentu, ziņo portāls liepajniekiem.lv. Ievērojama daļa portāla aptaujāto darba meklētāju atzinuši, ka šobrīd ne tik ļoti interesētu karjeras izaugsme vai kvalifikācijas celšana, bet gan jebkāds darbs, kas ļautu sevi nodrošināt.

Neviens no iepriekš notikušajiem vakanču gadatirgiem (Cēsīs un Jelgavā) nav bijis tik plaši apmeklētāju skaits, kā patlaban Liepājā. Nākamais Vakanču gadatirgus notiks 17.aprīlī Jūrmalā, bet 1.maijā gadatirgus būs Rēzeknē.

Db.lv rakstīja, ka Liepājā patlaban ir tikai ap 150 vakanču, taču jau tuvākajā laikā ap 200 cilvēku gatavojas no darba atbrīvot a/s Liepājas metalurgs. Reģistrētā bezdarba līmenis Liepājā ir 10,4%.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji darbvietu vakanču līmenis, kas izteikts procentuāli kā attiecība starp kopējo pieejamo vakanču skaitu pret visām darbvietām ekonomikā - jau aizņemtajām un vakantajām.

Par to liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" pirmdien publiskotie salīdzināmie dati.

Latvijā vakanču līmenis trešajā ceturksnī bija 3,1%. Lielāks nekā mūsu valstī šogad jūlijā-septembrī vakanču līmenis bijis Čehijā (6,2%), Beļģijā (3,4%), Vācijā un Nīderlandē (abās valstīs 3,2%).

ES vidēji vakanču līmenis trešajā ceturksnī bija 2,3%, bet eirozonā - 2,2%

Igaunijā vakanču līmenis bija 2%, bet Lietuvā - 1,4%.

Viszemākais vakanču līmenis bija Īrijā un Bulgārijā - abās valstīs 0,8%.

Dati par Dāniju, Franciju un Itāliju salīdzinājumā nav iekļauti, jo tie nav tieši salīdzināmi ar pārējo valstu datiem.

Latvijā šā gada trešajā ceturksnī bija devītais augstākais vakanto darbavietu līmenis, kas izteikts procentuāli kā attiecība starp kopējo pieejamo vakanču skaitu pret visām pieejamajām darbavietām ekonomikā - jau aizņemtajām un vakantajām - to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami salīdzināmi dati.

Par to liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" ceturtdien publiskotie salīdzināmie dati, kas apkopoti par 24 bloka valstīm.

Latvijā vakanču līmenis trešajā ceturksnī bija 1,6%. Lielāks nekā mūsu valstī jūlijā-septembrī vakanču līmenis bijis Čehijā (3,1%), Beļģijā (2,9%), Lielbritānijā (2,5%), Vācijā (2,3%), Igaunijā, Nīderlandē un Ungārijā (visās valstīs 2%), Austrijā (1,9%), Zviedrijā (1,8%), kā arī Slovēnijā (1,7%).

Nedaudz mazāks kā Latvijā vakanču līmenis trešajā ceturksnī bijis Kiprā un Luksemburgā (abās valstīs 1,5%), Horvātijā, Rumānijā un Somijā (visās valstīs 1,4%), kā arī Lietuvā (1,3%).

Savukārt mazākais vakanču līmenis starp 24 ES dalībvalstīm, par kurām pieejami salīdzināmie dati, trešajā ceturksnī bijis Portugālē un Spānijā (abās valstīs 0,7%), kā arī Bulgārijā, Grieķijā un Polijā (visās valstīs 0,8%).

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada jūlija beigās bijis 12,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Tas nozīmē, ka mēneša griezumā bezdarbs samazinājies par 0,5 procentpunktiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē jūlija sākumā bija 142,43 tūkst. bezdarbnieku, bet jūlija beigās – 137,64 tūkst, līdz ar to bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā samazinājies par 4,79 tūkst. cilvēku. Savukārt 4,75 tūkst. NVA reģistrēto bezdarbnieku pagājušajā mēnesī iekārtojušies darbā.

Zemākais bezdarba līmenis jūlijā reģistrēts Rīgas reģionā – 9%, bet augstākais bezdarba līmenis bijis Latgales reģionā – 20,4%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis jūlijā pazeminājies līdz 12,8%, Zemgales reģionā – 13,2%, savukārt Vidzemes reģionā – 13,7%.

Skatoties pa lielākajām valsts pilsētām, redzams, ka augstākais līmenis bijis Rēzeknē – 18,1%, Jēkabpilī – 14,5%, Liepājā – 13,7%, Jūrmalā – 11,1%, Daugavpilī – 10,3%, Valmierā – 9,9%, Jelgavā – 9,4%, Ventspilī – 9,3%, Rīgā – 8,5%.

Reaģējot uz dažādu Latvijas uzņēmumu vēlmi aktīvi piedāvāt darbu Ukrainas iedzīvotājiem, stratēģiskās cilvēkresursu un komunikāciju vadības konsultāciju uzņēmums "ERDA", Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" un inovāciju vadības uzņēmums "Helve" izveidojuši vienotu Latvijas darba devēju vakanču portālu, informēja uzņēmumu pārstāvji.

Šajā vakanču portālā regulāri tiks apkopota informācija tikai par tām vakancēm, kuras uzņēmumi piedāvā Ukrainas iedzīvotājiem darbam Latvijā vai attālināti.

Informācija par apkopotajām vakancēm Ukrainas iedzīvotājiem tiks publicēta vienotajā darba meklēšanas platformā "www.ukraine-latvia.com" un "www.ukrainetolatvia.teamtailor.com".

Pēc konsultācijām ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un citām atbalsta organizācijām noskaidrots, ka palīdzība darba meklējumos šobrīd primāri nepieciešama divu veidu darbiniekiem - Ukrainas iedzīvotājiem, sievietēm ar bērniem, kuras iebraukušas Latvijā un, visticamāk, meklē īslaicīgu un nepilna laika darbu vai arī tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri palikuši Ukrainas karadarbības neskartajās pilsētās un darbu var veikt attālināti.

Siguldas novada pašvaldība ēdināšanu visos savos bērnudārzos ir nolēmusi uzticēt uzņēmumam «Vectēvs», informēja Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane.

Ar līdzzšinējo ēdinātāju SIA «Baltic Restaurants Latvia» jeb «Daily» pašvaldība lauza līgumu pēc tam, kad vairāki bērni bērnudārzos inficējās ar dažādām zarnu infekcijas slimībām.

Brikmane stāstīja, ka Siguldas novada pašvaldībā ir noslēdzies ārkārtas iepirkums, kurā no septiņiem uzrunātajiem «ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar labu reputāciju un rekomendācijām», tikai trīs pretendenti apstiprinājuši dalību iepirkumā. Arī Siguldas novada vietējie uzņēmēji, kuriem tika piedāvāta iespēja startēt konkursā, kapacitātes trūkumu dēļ atteikušies piedalīties. Divi no uzņēmējiem piedāvājumu neiesniedza, jo nespēja izpildīt pašvaldības uzstādītās prasības.

Ielīmētas lapas veikalu durvju stiklos, paziņojumi pie kasēm, plakāti, izdalāmas lapiņas un mājaslapu sadaļas internetā - veidi, kādos veikali cenšas piesaistīt trūkstošos darbiniekus, ir daudzveidīgi, tomēr vakanču skaits joprojām ir iespaidīgs, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pilsētās un novados pārdevēju nepietiek, par to liecina gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, gan pašu veikalu informācija mājaslapu vakanču sadaļā. Ir veikali, kuros no 16 kasēm strādā trīs, bet neapmierinātajiem rindās stāvētājiem bieži tiek paskaidrots, ka darbinieku trūkst.

Veikalu Maxima tīklā trūkst aptuveni 500 darbinieku, un līdzīga situācija bijusi arī pērn - šogad ir par 20 vakancēm mazāk. "Rudenī darbaspēku atrast ir vieglāk, jo cilvēki, kas dodas vasaras peļņā, atgriežas," skaidro SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Visvairāk darbinieku vajag Rīgā, kur cilvēkiem ir plašākas iespējas atrast citu darbu. Līdzīgi situāciju raksturo Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Stabulniece, kura Dienai stāsta, ka patlaban veikalos aktuālas ir apmēram 300 vakances, no tām 80% ir Rīgā. "Īpaši sarežģīta situācija ir dažos Rīgas veikalos, kur trūkst pat 10% no darbiniekiem. Ja pēta pēdējo triju gadu statistiku, vakanču skaits pašreiz ir apmēram tāds pats kā 2013. un 2014. gadā. Kopumā mums trūkst 6% no kopējā darbaspēka," skaidro Stabulniece. Augusts un septembris, kā arī maijs un jūnijs regulāri ir laiks, kad vakanču skaits ik gadu pieaug, attiecīgi ziemas mēnešos tiek prognozēta brīvo vietu samazināšanās. Neliels vakanču skaita pieaugums parasti ir vērojams arī decembrī, kas veikaliem ir īpaši darbīgs laiks svētku dēļ.

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

25.maijā no plkst. 10 līdz 13 Rīgā, laukumā pie Kongresu nama, norisināsies Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīkotais Vakanču gadatirgus, kurā darba meklētāji varēs vienuviet tikties ar darba devējiem klātienē, lai vienotos par iespējamo darba attiecību uzsākšanu.

Savu dalību vakanču gadatirgū Rīgā jau ir pieteikuši 37 darba devēji, kuri darba meklētājiem piedāvās vairāk nekā 800 brīvo darba vietu. Darba devēju vidū būs pārstāvēti tādi pazīstami uzņēmumi kā AS Rīgas piena kombināts, SIA Rimi Latvija, SIA Maxima Latvija, SIA Rīgas satiksme, VAS Latvijas pasts, AS Putnu Fabrika Ķekava, SIA Rīgas namu pārvaldnieks, Valsts sociālās aprūpes centrs Rīga, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un citi.

Darba devēji piedāvās vakances, informēs par darba nosacījumiem un karjeras izaugsmes iespējām savos uzņēmumos, kā arī veiks pirmās darba intervijas ar kandidātiem uz brīvajām darba vietām. Vairāki darba devēji Vakanču gadatirgus laikā uzstāsies ar prezentācijām, sniedzot detalizētāku informāciju par saviem uzņēmumiem, to specifiku, darba iespējām un perspektīvām.

Šī gada septiņos mēnešos Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pavisam reģistrēti 41,15 tūkstoši darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas, liecina NVA dati.

No tām 20,14 tūkstoši publicēti CV/Vakanču portālā, bet 21,02 tūkstoši pieteikti NVA filiālēs.

Pašreiz ir pieejami vairāk nekā 8 tūkstoši brīvu darba vietu, no tām gandrīz puse reģistrētas NVA CV un vakanču portālā.

Pārsvarā ar NVA starpniecību darba devēji šogad meklē strādniekus, dažāda veida pārdevējus, pārdošanas speciālistus un konsultantus, transportlīdzekļu vadītājus, pastniekus, tirdzniecības pārstāvjus un aģentus, celtniecības speciālistus, klientu apkalpošanas speciālistus, pavārus un šuvējus.

Darba devēji parasti izmanto divas iespējas, lai sameklētu sev darbinieku. Viena no tām - patstāvīgi NVA CV/Vakanču portālā ievietot savus darba piedāvājumus, tādejādi sameklējot savam uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus. Otra iespēja - darba devējs par vakanci paziņo NVA filiālē. Pastāv arī izvēles iespējas, publicēt šo darba sludinājumu NVA vakanču portālā vai definēt kā daļēji slēgtu, pēc kuras iekšējā NVA reģistrā tiks sameklēts potenciālais darbinieks.

Darbaspēka nepietiekamību turpmākajos gados saasinās neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām un piedāvātām prasmēm, kā arī reģionālās darba tirgus disproporcijas

Šādu situāciju darba tirgū Dienas Biznesam ieskicē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Aizvien aktuālāks kļūst kvalificēta darbaspēka trūkums, vienlaikus apgrūtinot vakanču aizpildīšanu arī vienkāršajās profesijās, secina NVA. Turklāt novērojams ilgstošo vakanču skaita kāpums. Taču uz vakanču aizpildīšanu ar viesstrādniekiem NVA nemudina. «Trešo valstu pilsoņu piesaiste vakanču aizpildīšanai norāda uz to, ka aizvien lielāka vērība jāpievērš vakanču un bezdarbnieku salāgošanas procesam, primāri cenšoties mobilizēt brīvos resursus iekšējā darba tirgū, t.i., aizpildīt brīvās darba vietas ar reģistrētajiem bezdarbniekiem,» Dienas Biznesam situāciju komentē NVA.

2016.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 5355 darba devēji bija reģistrējuši kopumā 56 328 vakances, savukārt 2017.gada februāra sākumā NVA CV un vakanču portāls darba meklētājiem piedāvā vairāk nekā 6 tūkstošus aktuālo brīvo darba vietu, informē NVA.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone: «Tradicionālais reģistrētā bezdarba līmeņa pieaugums ziemas mēnešos galvenokārt ir saistīts ar daudzu sezonas darbu noslēgumu. Sezonas darbu veicējiem beidzas terminētie darba līgumi, un viņi reģistrējas kā bezdarbnieki. Janvārī kā bezdarbnieki NVA ir reģistrējušies tādu sezonas profesiju pārstāvji kā būvstrādnieki, ēku celtnieki un ceļa būves palīgstrādnieki. Statistikas dati liecina, ka ik gadu janvārī ir vislielākais bezdarbnieka statusa ieguvēju skaits, un, salīdzinot ar iepriekšējiem 3 gadiem, šī gada janvārī ir vismazāk no jauna reģistrēto bezdarbnieku. Ja 2014.gada janvāri bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11 616 personām, 2015.gadā janvārī – 11 781, bet 2016.gada janvārī – 10 910 cilvēkiem, tad šī gada janvārī bezdarbnieka statusu ieguva 9 812 cilvēki, tas ir par 1 098 cilvēkiem mazāk, nekā 2016.gada janvārī. Arī kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šī gada janvāra beigās ir mazāks, nekā pērn: 2016.gada janvārī NVA kopumā bija reģistrēti 85 452, bet šī gada janvārī - 80 016 bezdarbnieki, proti – šī gada janvārī ir par 5 436 mazāk reģistrēto bezdarbnieku. Ik gadu novērojama tendence, ka gada nogalē un sākumā reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, savukārt pavasarī un vasaras mēnešos tas samazinās. 2016.gadā augstākais reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija reģistrēts februārī - 9,2%, bet jau no marta bija vērojams tā pakāpenisks kritums, septembrī pazeminoties līdz 7,9%, kas bija zemākais rādītājs kopš 2008.gada. Atgādināšu, ka pērn pastāvīgā darbā iekārtojās 72 286 reģistrētie bezdarbnieki. Lai bezdarbnieki varētu atrast darbu, liela nozīme ir informācijai par darba piedāvājumiem. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos, gan rīkojot īpašus vakanču gadatirgus, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas likumdošanā, un tagad visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA.»

Šā gada pirmajā ceturksnī Igaunijas valsts institūcijās, organizācijās un privātos uzņēmumos kopumā bija aptuveni septiņi tūkstoši oficiālu vakanču, citējot Igaunijas statistikas biroju (Statistics Estonia), vēsta BBN.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, oficiālo darba piedāvājumu skaits Igaunijā ir sarucis par 1,1%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir pieaudzis par 5,6%.

Tādējādi brīvo darbavietu skaits Igaunijā pirmajā ceturksnī bija 1,3% no kopējā darbavietu skaita.

Lielākais vakanču īpatsvars Igaunijā bija pakalpojumu nozarē, piemēram, veļas mazgāšanā, uzkopšanā, skaistumkopšanā u.tml. Šajās jomās gada pirmajā ceturksnī Igaunijā brīvi bija 3,5% no kopējā darbavietu skaita nozarē.

Vismazākais vēl neaizņemto darbavietu īpatsvars bija izrakteņu ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

Straujākais vakanču skaita kāpums bija vērojams ūdensapgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijas darbos. Šajās jomās brīvo darbavietu skaits Igaunijā ir audzis par 1,4 procentpunktiem. Savukārt lielākais vakanču skaita palielinājums bija vērojams administratīvo pakalpojumu nozarē, kur gada laikā brīvo darbavietu skaits pieauga 1,6 reizes.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Lai likvidētu rindas uz vietām pašvaldības bērnudārzos, Rīgas dome no nākamā gada gatavojas pastiprināt sadarbību ar privātajām pirmsskolas mācību iestādēm, iepērkot no tām 1 000 vietu.

Patlaban notiekot apzināšanas darbi, un domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane žurnālistiem pieļāva, ka par vienu vietu privātajiem bērnudārziem dome varētu maksāt 125 latus mēnesī.

Patlaban šī gada budžeta programmā «Pašvaldības finansējums privāto izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai» piešķirts finansējums Ls 1 194 379 apmērā. No tā aptuveni puse tiks novirzīta līdzšinējo saistību segšanai - maksājot dotāciju 30 latu apmērā par katru bērnu, kas jau apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi. Šogad programmas ietvaros šādu līdzfinansējumu maksai par bērnudārzu saņem 1 660 bērni, kas apmeklē kopā 48 privātās izglītības iestādes.

Uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanu mācību iestādēs, vērsīsies pie Ministru prezidenta un valdības ar aicinājumu sniegt atbalstu saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un mācību iestāžu slēgšanu, informē Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.

"Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt ēdināšanu, jo gluži vienkārši mēs visi būsim bankrotējuši," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča.

"Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai," pauž asociācijas vadītāja.

Patlaban visiem izglītības iestāžu ēdinātājiem uzņēmējdarbība ir apturēta par 80 līdz pat 100%. Uzņēmumi veic pārstrukturizēšanu, pārtrauc sadarbību ar piegādātājiem un uzsaka darbu saviem darbiniekiem.

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus aktīvāk pieteikt sezonas brīvās darba vietas.

Piesakot sezonas vakances NVA filiālēs, darba devēji ātri atradīšot nepieciešamos darbiniekus, jo NVA reģistrēti dažādu profesiju pārstāvji, kuru pieredze, zināšanas un darba iemaņas noderēs sezonas darbu veikšanai.

Sezonas vakances darba devēji var pieteikt arī patstāvīgi, publicējot tās NVA CV/Vakanču portālā (http://cvvp.nva.gov.lv/).

Sezonas rakstura darbi ir saistīti, piemēram, ar pludmaļu, publisko peldētavu, kempingu, dabas tūrisma infrastruktūras un atpūtas vietu uzturēšanu un uzraudzību, mazumtirdzniecību, darbu kafejnīcās, peldētavās, kempingos, atpūtas vietās un parkos, ainavas elementu vai kultūrvēsturisko objektu sakopšanu, meža darbiem, sēju, stādīšanu, lopu ganīšanu, zivju audzēšanu u.c.

2013. gada ceturtajā ceturksnī Igaunijas uzņēmumos, institūcijās un organizācijās bija 6,4 tūkstoši vakanču, kas ir par 3,4% mazāk nekā tādā pašā laikā posmā pirms gada, ziņo BBN.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, vakanču skaits samazinājies par ceturto daļu.

Visvairāk vakanču Igaunijā bija IT un komunikāciju jomā, bet mazākais skaits – ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē. Lielākais vakanču skaita pieaugums bija ražošanā.

Db.lv jau ziņoja, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī šā gada februāra beigās bija 9,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Salīdzinot ar 2013.gada februāri, bezdarbs samazinājies par vienu procentpunktu. NVA uzskaitē 2014.gada februāra beigās bija 97,7 tūkstoši bezdarbnieku. Gada laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par 9951.