Aizvadīts organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem Ēnu diena.

Šogad ēnotājus ar dažādām profesijām iepazīstināja 1545 ēnu devēji no visas Latvijas, kopumā piedāvājot 8664 vakances. Saglabājusies arī liela skolēnu interese par Ēnu dienu - portālā enudiena.lv šogad bija reģistrējušies 34 000 potenciālo ēnotāju. Vislielāko interesi izrādījuši ēnotāji no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Aktīvākās pilsētas un novadi pēc ēnotāju pieteikumu skaita šogad - Rīga, Mārupe, Daugavpils.

Šogad pieprasītākās profesijas skolēnu vidū bija programmētājs (341 pieteikums), fizioterapeits (273), pilots (260), gaisa kuģa stjuarts (250), feldšeris (227), inženieris (206), sabiedrisko attiecību speciālists (180), žurnālists (170), pavārs (170), ārsts (160). Jāuzsver, ka ēnotājus pie sevis uzņēma arī Dienas Bizness, iepazīstinot ar žurnālista profesiju.

Atvērta skolēnu pieteikšanās ikgadējai "Junior Achievement Latvia" ("JA Latvia") karjeras izglītības programmai "Ēnu diena".

"Dienas Bizness" arī šogad uzņems ēnotājus pie sevis un atbalstīs "Ēnu dienu" informatīvi.

Šogad tā norisināsies 12.februārī. Šā gada "Ēnu dienas" tēma - perspektīvās profesijas, kuras nākotnē saskaņā ar šā brīža darba tirgus prognozēm būs pieprasītākas nekā tajās pieejamo speciālistu skaits. Pamatā tās ir profesijas tādās nozarēs kā dabas zinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība un veselības aprūpe.

"Ēnu diena ne tikai saved kopā uzņēmumu ar potenciālo darbinieku, bet var dot nozīmīgu pienesumu valsts tautsaimniecības attīstībai. Šogad esam nolēmuši aicināt jauniešus apdomāt karjeru nozarēs, kuras Ekonomikas ministrija definējusi par svarīgām ilgtermiņā. Ēnu diena ir iespēja mainīt priekšstatus un graut stereotipus par šķietami grūtām, bet perspektīvām un arī labi apmaksātām profesijām.

Karjeras izglītības programma Ēnu diena šogad norisināsies 13.februārī. Darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes –, tiek aicināti reģistrēt pieejamās vakances portālā enudiena.lv līdz 30. janvārim. Savukārt no 14.janvāra vakancēm sāks pieteikties potenciālie ēnotāji – skolēni, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.–12. klašu skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienu laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.

Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk un iedziļināties kontekstā. Plānots, ka Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

Lai veicinātu skolēnu interesi par aktualitātēm darba tirgū un palīdzētu viņiem izvēlēties nākotnes profesiju, darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes – ir aicināti reģistrēt pieejamās «ēnošanas» vakances līdz 30. janvārim. Savukārt potenciālo ēnotāju, skolēnu, pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim. Šogad Ēnu diena norisināsies 13. februārī.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ikgadējo karjeras izglītības programmu Ēnu diena jau astoņpadsmito gadu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia). Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk. Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai tie varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

«Šogad novērojam tendenci, ka aizvien vairāk jaunieši izvēlas ēnot visdažādāko nozaru speciālistus. Tādēļ aicinām uzņēmumus «ēnošanai» pieteikt profesionāļus, savas jomas ekspertus, lai skolēniem piedāvātu pēc iespējas plašāku iespēju klāstu iepazīties ar profesiju daudzveidību. Turklāt, apzinoties, ka kvalitatīva darbaspēka resursa nepietiekamība ir aktuāla jau tagad, un šī tendence turpmākajos gados tikai saasināsies, šī ir lieliska iespēja uzņēmumiem prezentēt sevi topošajiem profesionāļiem un, iespējams, nākamajiem darbiniekiem,» norāda Jānis Krievāns, JA Latvia vadītājs.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Valsts iestādēs ir arī tādas vakances, kas ilgstoši iztiek bez attiecīgā darbinieka, radot pamatu bažām par budžeta plānošanas triku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa gan, tas paliek uz katras iestādes sirdsapziņas, un tikai tās iekšienē vien zināms, kuras vakances tiek aizpildītas ar skubu, un kuras apzināti stāv tukšas gadiem ilgi. «Tās pat vairs nav tikai vakances, bet vairāk jau budžeta plānošanas triks. Tas nozīmē, ka tiek turēta tukša darbavieta, par ko arī tiek aprēķinātas budžetā paredzētās izmaksas. Tādējādi rodas nauda, ko var pārdalīt vai kā citādi izmaksāt,» savu viedokli pauž politologs Filips Rajevskis. Viņš pieļauj, ka šāds budžeta plānošanas triks daudzviet vēl ir dzīvs.

Arī Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka nenoliedz jau iepriekš novērotu valsts iestāžu interesi atsevišķas vakances saglabāt, jo uz tā pamata var piešķirt piemaksas un prēmijas citiem. Cik daudz valsts budžeta līdzekļu seko vakancei, DB jautāja arī Finanšu ministrijai (FM), kas ir atbildīga par darba samaksas politiku valsts pārvaldē. Ministrijas Finanšu vadības un metodoloģijas departamenta direktore Daiga Gulbe skaidro, ka katras iestādes vadītājs pārvalda tās finanšu, personāla un citus resursus. Kopumā 187 valsts iestādēs – ministrijās, to padotības iestādēs un neatkarīgajās institūcijās (piemēram, Satversmes tiesā, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Latvijas Republikas prokuratūrā u.c.) – nodarbināti 60 tūkst. darbinieku. Viņu atlīdzībai nepieciešamo finansējumu nosaka saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši iestādes vadītāja apstiprinātajam amatu sarakstam katrā budžeta gadā. Ja funkciju izpildes procesā kāda no amata vietām kļūst vakanta, tad iestādes vadītājs var pieņemt lēmumu kādam darbiniekam noteikt arī papildu piemaksu par vakanta amata pienākumu veikšanu.

Ir atvērta darba devēju — uzņēmumu, organizāciju un iestāžu — pieteikšanās praktiskās biznesa izglītības biedrības Junior Achievement Latvija (JA Latvija) organizētajai ikgadējai karjeras izglītības programmai ĒNU DIENA, kas šogad norisināsies 10. februārī.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances tiešsaistes karjeras izglītības biržā skolu jauniešiem — portālā enudiena.lv — līdz 22. janvārim. Savukārt no 4. janvāra pieteikšanos piedāvātajām vakancēm ir arī jau uzsākuši skolēni, potenciālie Ēnotāji, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 24. janvārim.

Šogad ĒNU DIENAS mērķis ir veicināt izpratni par darba tirgū pieprasītākajām profesijām un nozaru prasībām, tādējādi sniedzot iespēju arvien lielākam skolēnu skaitam Latvijā mērķtiecīgi plānot savu karjeru, bet Ēnu devējiem — izdevību demonstrēt savas nozares iespējas nākotnes darba ņēmējiem.

JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns aicina Ēnu devējus būt aktīviem un piedāvāt vakances ēnošanai: «Katru gadu ĒNU DIENĀ ēnot gribētāju skaits ievērojami pārsniedz piedāvāto vakanču skaitu. Darba devējiem jāņem vērā, ka darba tirgū aizvien norisinās cīņa par labiem un profesionāliem darbiniekiem, un ĒNU DIENA ir laba iespēja iepazīstināt ar sevi un uzņēmuma darbību talantīgus potenciālos darba ņēmējus, kas šobrīd vēl ir skolēni, taču pēc pāris gadiem jau būs aktīvi darba tirgus dalībnieki.»

#«Zemākās algu robežas vakances mēs neņemam – lai nebūtu zemāk par 1000 eiro uz rokas.»

Arī Latvija ir tikusi pie sava specializēta darba vakanču un saistītas informācijas portāla, kas domāts īpaši latviešiem ārvalstīs un viņu ģimenes locekļiem, kas meklē šeit iespēju strādāt un dzīvot.

Reģionā šādas vietnes fokusētām auditorijām ir viscaur – Zviedrijā ir WorkInSweden.com, un pēc līdzīgas loģikas ir veidoti arī somu, igauņu un lietuviešu attiecīgie portāli. Somijā ir arī īpašs pārbraukušo un tur apmetušos dzīvesstila izdevums ar modīgu nosaukumu Expatify.com, un ar Back2BG.com izceļas arī bulgāri. Latvijas YourMove.lv, kas šodien tiek oficiāli atklāts Draugiem Grupa telpās, arī ir mērķtiecīgi veidots tieši Latvijas un diasporas darba tirgus kontaktiem, un dara to cilvēki, kas «pazīst drēbi» jeb paši ir ilgāku laiku mācījušies un strādājuši ārzemēs un tad atgriezušies uz dzīvi un darbu Latvijā.

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Pēc divu gadu pārtraukuma, šogad 6. aprīlī atkal notiks Junior Achievement Latvia (JA Latvia) rīkotā karjeras izglītības programma skolēniem “Ēnu diena”.

Uzņēmumi un iestādes aicināti publicēt savas vakances portālā Enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt savas vakances portālā www.enudiena.lv janvāra un februāra mēnešos, savukārt no 9. marta pieteikšanos piedāvātajām vakancēm uzsāks skolēni, potenciālie Ēnotāji.

Reaģējot uz ārstu un citu medicīnas ekspertu publiski pausto informāciju par katastrofālu veselības aprūpē strādājošo trūkumu Latvijā, izvēlēta šī gada Ēnu dienas tēma – profesijas medicīnā. “Pandēmija ir mums visiem atgādinājusi, cik svarīgas un nepieciešamas ir veselības aprūpē strādājošo profesijas. Gan Rīgā, gan reģionos mums ir modernas slimnīcas, aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām, ir svarīgi, lai šajās slimnīcās ir kas strādā un mediķi neizdeg. Tādēļ šajā Ēnu dienā vēlamies atklāt medicīnas profesiju daudzveidību un perspektīvu, radīt skolēnos interesi par darbu šajā nozarē,“ saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Reģistrējot Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) grūtībās nonākušā Ventspils zivju konservu kombināta (VZKK) darbiniekus, bezdarbnieku skaits Ventspilī varētu pieaugt par apmēram 25%, aģentūrai LETA atzina NVA Ventspils filiāles vadītāja Benita Saļņikova.

Novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā bija 7,4%. Tiek prognozēts, ka pēc VZKK darbinieku atlaišanas bezdarba līmenis pilsētā varētu pieaugt līdz 9,5%.

Uzņēmuma vadība plāno, ka no 2015.gada janvāra pastāvīgi darbu turpinās apmēram 80 no pavisam 480 darbiniekiem, bet pārējie tiks piesaistīti uz atsevišķu pasūtījumu izpildi, saglabājot viņiem bezdarbnieka statusu. Uz laiku atbrīvotie darbinieki saņems visas sociālās garantijas un palīdzības maksājumus, lai nodrošinātu viņiem ienākumus laikā, kamēr uzņēmums piemērojas jaunajai tirgus situācijai.

Ne visi VZKK darbinieki ir ventspilnieki - daļa brauc strādāt uz Ventspili no blakus novadiem. Kā informēja Saļņikova, lielāko daļu atlaisto VZKK darbinieku - ap 279 personām - NVA Ventspils filiāles darbinieki reģistrēs atlikušajās šī gada darba dienās - 23., 29. un 30.decembrī. Reģistrāciju nodrošinās četri NVA Ventspils filiāles darbinieki un katru reģistrācijas dienu papildus tiek piesaistīts viens darbinieks no Liepājas filiāles.

Ceļā uz koncentrētu valsts pārvaldi ir dažādi klupšanas akmeņi, tostarp arī triks par budžeta plānošanu, balstoties uz baltiem diegiem šūtām vakancēm, kas nekad netiek piepildītas

Vērtējot mūsu valsts pārvaldes efektivitāti, nav tik svarīgi ne dažādu ekspertu vērtējumi, ne arī politiķu galdā celtie argumenti un atrunas, kas attaisno tās izmērus. Fakti un skaitļi runā pārliecinošāk. Valsts pārvaldes jostas savilkšana ir un būs aktuāla līdz brīdim, kad valsts pārvalde spēs paštransformēties rezultātam, nevis procesa imitēšanai. Pirms pāris mēnešiem arī ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka valsts uztur arī tādas, pārfrāzējot premjeru, ierēdņu armijas vienības, kas dublē cita citas funkcijas, jebšu skaita darbadienas stundas un darba nedēļas dienas, bet bez rezultāta, kas jelkādam šajā valstī būtu vajadzīgs un, vēl jo vairāk, būtu tērētās publiskās naudas vērts.

Šā gada augusta beigās Latvijā reģistrētais bezdarba līmenis bija 5,9 %, kas nav slikts rādītājs un ir krietni zemāks par Spāniju (13,8%), Itāliju (9,5%), Franciju (8,5%), Zviedriju (7,1%).

Tajā pašā laikā nevar teikt, ka tas ir iespējami zemākais bezdarba līmenis, jo, piemēram, Čehijā tas ir 2%, Vācijā – 3%, Maltā un Polijā – 3,3%, Rumānijā – 3,8%, Bulgārijā – 4%. Raugoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotajā statistikā, redzams, ka Latvijā bezdarbs ir ar izteikti reģionālu raksturu. Ja Rīgā tas ir 3,9% un Rīgas reģionā – 4%, tad Latgalē tie ir 13,6%, kam seko Kurzemes reģions ar 6,3%. Tāpat bezdarbam ir ne tikai reģionāls, bet arī strukturāls raksturs. Proti, vislielāko bezdarbnieku īpatsvaru veido cilvēki ar profesionālo izglītību – 36,0%, no kuriem puse (54,6%) ir vecumā 50 gadi un vairāk. NVA dati liecina, ka lielākās mērķgrupas no bezdarbnieku kopskaita ir bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk – 41,2% un ilgstošie bezdarbnieki – 25,3%. Jāteic, ka bezdarbnieki ar augstāko izglītību, īpaši līdz 50 gadu vecumam, darbu atrod ļoti īsā laikā.

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas sekas būs strauja dzīves līmeņa pazemināšanās reģionā.

A/s Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers 4. novembrī iesniedza tiesā LM maksātnespējas pieteikumu. Rūpnīcas pārdošanu administrators cer sagatavot pusgada laikā. Aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku kļūs mazāk spējīgi maksāt par pakalpojumiem un precēm, izraisot dzīves kvalitātes lejupslīdi visā reģionā, paredz eksperti. Lai arī notiek centieni gatavot mīkstāku piezemēšanos, atvieglots tiks vien birokrātiskais process.

Atlaidīs ātri

Līdz 4. novembrim LM kopā ar medicīniski sanitāro daļu, kas strādā kā patstāvīga ārstniecības iestāde, bija 1889 darbinieki. Viņi tikušies ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvjiem, lai vienotos par iespējami operatīvāku dokumentu apriti darbinieku atlaišanas un bezdarbnieka statusa noformēšanas procesā, DB informēja NVA direktora vietnieks Raitis Imša. Sagaidāms, ka darba tiesisko attiecību pārtraukšana masveidā sāksies pēc divām nedēļām, kad tiesa būs izskatījusi administratora iesniegto maksātnespējas pieteikumu. Tiks izstrādāta maršruta lapa katram darbiniekam, lai viņš zinātu dokumentu aprites kārtību. Aģentūru jauda, mobilizējot papildu darbiniekus, ir ap 100 klientu dienā. Aptuveni tikpat daudz cilvēku spēs apkalpot LM personāla daļa. Līdz ar to visi atlaišanai pakļautie LM darbinieki «vilka pasi» būs saņēmuši jau decembra sākumā. Pēdējā algas izmaksa paredzēta 8. novembrī.

Neraugoties uz uzņēmēju izmisīgajiem saucieniem pēc ievesta darbaspēka, jo vietējās darbaspēka rezerves esot izsmeltas, ekonomikas eksperti tomēr par šādu iespēju ir gana skeptiski.

Vispirms jau tādēļ, ka pašlaik NVA reģistrēti 52 000 bezdarbnieki un reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir 5,7%, kas ir krietni augstāks nekā, piemēram, tas bija 2007. gadā vai ir pašlaik tādās valstīs kā, piemēram, Čehija un Polija.

Skaidrs, ka prasmju neatbilstības dēļ bezdarbnieki nespēs aizpildīt vakances jomās, kur nepieciešama specifiska kvalifikācija. Taču, ja uzņēmēji norāda, ka nepieciešami arī mazkvalificēti strādājošie, tad 52 000 reģistrēto bezdarbnieku ir pietiekami liela rezerve. Kā vietnē makroekonomika.lv norāda Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, par vidējas un zemas kvalifikācijas darbaspēka trūkumu ir jēga sākt runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis ir tuvu tādam, kas citur pasaulē tiek uzskatīts par līdzsvara – 3-5%. Taču Latvijas gadījumā, piemēram, Latgalē, reģistrētais bezdarbs sniedzas pāri 10%.

AS Liepājas metalurgs darbiniekiem pagaidām nav izmaksāta alga, ziņo portāls liepajniekiem.lv.

Kaut arī algu solīts izmaksāt 8. novembrī, darbinieki to aizvien nav saņēmuši, apstiprinājis uzņēmuma arodbiedrības vadītājs Jānis Grava. «Izpilddirektora arī vairs nav, līdz ar to nav kam jautāt,» paudis J. Grava. Uzņēmuma vadītāji solījuši līdz otrdienai algas izmaksāt, taču nav zināms, vai tās izmaksās pilnā apmērā.

Lai norēķinātos ar strādniekiem, uzņēmums cenšas pārdot visu, ko vien var, taču nodrošinātie kreditori lūguši neveikt mantas pārdošanu, jo tas pasliktina viņu stāvokli. «Uzņēmums šobrīd dara to, kas būtu jādara maksātnespējas procesā – pārdod mantu, lai norēķinātos ar parādiem. Tomēr TAP laikā uzņēmumam būtu jāpelna, nevis jātirgo manta,» sacījis administrators Haralds Velmers.

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Lidl Latvija" izsludinājis vairākus simtus jaunu vakanču visā Latvijā, tostarp Daugavpilī, kur "Lidl" vakances tiek piedāvātas pirmo reizi, informē "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Veikalu darbinieku vakances tiek piedāvātas jaunajos veikalos Rīgā un Daugavpilī, kā arī citos "Lidl" veikalos, lai paplašinātu esošās darbinieku komandas.

Uzņēmums akcentē, ka piedāvātais atalgojums ir augstāks par vidēji nozarē piedāvāto, kā arī maksāts tiek par katru nostrādāto minūti. Tāpat “Lidl Latvija” katram darbiniekam garantē veselības apdrošināšanas polisi pēc trīs mēnešu pārbaudes laika beigām.

Piemēram, Rīgā veikala darbiniekiem atalgojums tiek solīts no sešiem eiro stundā pirms nodokļu nomaksas, savukārt veikala darbiniekiem Daugavpilī, Ventspilī un Ogrē darba samaksa paredzēta no 5,4 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas.

Speciālistam "Lidl" Iepirkumu departamentā tiek solīts atalgojums 1200 līdz 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet klientu atbalsta speciālistam - no 900 līdz 1050 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sagatavoto Latvijas darba tirgus īstermiņa prognozi 2014.gada otrajam pusgadam, darba devēji šā gada otrajā pusgadā plāno izveidot 5895 jaunas darba vietas, lielāko daļu no tām galvaspilsētā.

Darba tirgus īstermiņa prognozes, parāda darba tirgus attīstības tendences, jo balstās uz darba devēju aptauju datiem, darbspēka apsekojuma statistikas datiem, kā arī Ekonomikas ministrijas pievienotās vērtības prognozēm pa nozarēm, informē NVA.

Aptaujājot 2556 darba devējus un 11 nozaru asociācijas NVA nodarbinātības eksperti secina, ka Latvijas ekonomikā notiek neliela, bet stabila izaugsme. Preču un pakalpojumu pieprasījums, lai arī mazākā tempā, tomēr palielinās, kas ietekmē arī nepieciešamību pēc noturīga un nedaudz pieaugoša darbinieku skaita darba tirgū. Jāpiebilst, ka vērojama arī to respondentu skaita pieauguma tendence, kuriem nav skaidra viedokļa par preču un pakalpojumu pieprasījumu izmaiņām.

Ielīmētas lapas veikalu durvju stiklos, paziņojumi pie kasēm, plakāti, izdalāmas lapiņas un mājaslapu sadaļas internetā - veidi, kādos veikali cenšas piesaistīt trūkstošos darbiniekus, ir daudzveidīgi, tomēr vakanču skaits joprojām ir iespaidīgs, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pilsētās un novados pārdevēju nepietiek, par to liecina gan Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, gan pašu veikalu informācija mājaslapu vakanču sadaļā. Ir veikali, kuros no 16 kasēm strādā trīs, bet neapmierinātajiem rindās stāvētājiem bieži tiek paskaidrots, ka darbinieku trūkst.

Veikalu Maxima tīklā trūkst aptuveni 500 darbinieku, un līdzīga situācija bijusi arī pērn - šogad ir par 20 vakancēm mazāk. "Rudenī darbaspēku atrast ir vieglāk, jo cilvēki, kas dodas vasaras peļņā, atgriežas," skaidro SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Visvairāk darbinieku vajag Rīgā, kur cilvēkiem ir plašākas iespējas atrast citu darbu. Līdzīgi situāciju raksturo Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Stabulniece, kura Dienai stāsta, ka patlaban veikalos aktuālas ir apmēram 300 vakances, no tām 80% ir Rīgā. "Īpaši sarežģīta situācija ir dažos Rīgas veikalos, kur trūkst pat 10% no darbiniekiem. Ja pēta pēdējo triju gadu statistiku, vakanču skaits pašreiz ir apmēram tāds pats kā 2013. un 2014. gadā. Kopumā mums trūkst 6% no kopējā darbaspēka," skaidro Stabulniece. Augusts un septembris, kā arī maijs un jūnijs regulāri ir laiks, kad vakanču skaits ik gadu pieaug, attiecīgi ziemas mēnešos tiek prognozēta brīvo vietu samazināšanās. Neliels vakanču skaita pieaugums parasti ir vērojams arī decembrī, kas veikaliem ir īpaši darbīgs laiks svētku dēļ.