Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šogad 5. aprīlī notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem “Ēnu diena”.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā Enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Šogad Ēnu dienu iedvesmo un atbalsta mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 7. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Izceļot karjeras iespēju un profesiju dažādību, par šī gada Ēnu dienas tēmu izvēlēta - neredzamās profesijas.

“Lai arī Ēnu diena ir iespēja uzzināt par visdažādākajām profesijām, katru gadu pieprasītāko profesiju topā izmaiņu ir maz. Skolēnus interesē, kāda ir ikdiena gaisa satiksmē strādājošiem, tāpat arī mediķiem, kā arī jau 5 gadus pēc kārtas pieprasītākā profesija ir programmētājs. Tāpēc šogad īpaši gribam informēt arī par citām profesijām, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā, gan arī citās nozarēs,“ saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ap 76% skolēnu plāno šogad, 5. aprīlī piedalīties Ēnu dienā, liecina izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Visvairāk aptaujāto savas profesijas izvēli plāno saistīt ar medicīnas nozari (20%), kā nākamās populārākās nozares norādot kultūru un mākslu (11%) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kas interesē 10% aptaujas dalībnieku. Šodien, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies vairākās kārtās.

“Interesi par medicīnas nozari novērojam gadu no gada arī Ēnu dienā – anesteziologi, ķirurgi, zobārsti, arī ģenētiķi ir starp pieprasītākajām profesijām ēnotāju vidū. Mūsu mērķis savukārt ir skolēniem dot iespēju redzēt arī daudz citu profesiju, tādēļ šogad par Ēnu dienas tēmu esam izvēlējušies “neredzamās profesijas” un ceram, ka skolēni uzzinās daudz jauna un dosies apskatīt arī tās profesijas, par kurām ikdienā pieejams mazāk informācijas,“ saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Ir uzsākta procedūra, lai no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi pārceltu citā amatā – Finanšu ministrijā (FM).

Šādu portāla diena.lv rīcībā nonākušo neoficiālo informāciju apstiprināja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, nepieciešams ierobežot ēnu ekonomiku. (Tas definēts jaunās valdības deklarācijas izstrādes procesā kā arī diskutēts 2022.gada 27.jūlija NTSP budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē.).

Sekmīgai ēnu ekonomikas ierobežošanai būtiska ir efektīva institūciju sadarbība. Valsts interesēs ir nekavējoties jāķeras pie jaunā Ēnu ekonomikas plāna 2023.-2025. gadam izstrādes. Plāna izstrādei vajadzīga plaša starpinstitūciju koordinācija un institūciju atbalsts plāna efektīvai pārraudzībai un īstenošanai, norāda A. Jarockis.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

“Mēs bijām motivēti strādāt, jo 5% PVN likme ļāva plānot attīstību un augt. Diemžēl, atgriežoties vecajā PVN režīmā, pelēkās ekonomikas darboņi daudzus no mums samals,” uzskata zemeņu audzētājs un agronoms, “Augusta zemenes” saimnieks Guntars Dzērve.

Pēdējie trīs gadi lauksaimniecības nozarē strādājošajiem bijuši īpaši grūti (Covid 19 ietekme, izmaksu kāpums, kara Ukrainā ietekme, šī gada pavasara salnas un milzīgais sausums vasarā utt).

Politiķu plānotās nodokļu izmaiņas, atceļot 5% PVN likmi un atgriežoties 21% PVN likmes režīmā, daudziem audzētājiem sagādās vēl lielākas galvas sāpes, jo tiem, kas strādā tā saucamajā mazajā augļu, ogu un dārzeņu tirgū, būs grūti “konkurēt” ar “pelēko” importu. Kā arī, ņemot vērā, ka rezultātā pieaugs pārdotās produkcijas cena, būtiski samazināsies patēriņš.

“Līdz ar to daudzi mazie audzētāji neturpinās darbību nozarē,” tā uzskata “Augusta zemenes” agronoms Guntars Dzērve.

Prakses iespēju sniegšana studentiem, uzņēmumiem ir lielisks veids, lai atrastu nākotnes talantus, norāda Sandra Daukšiene, Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, efektīvākas ir ilgāka termiņa prakses – tās ir jēgpilnākas gan studentam, gan uzņēmumam, jo tad praktikants var ne tikai virspusēji iepazīties ar darbu organizācijā, bet arī izmēģināt praktiskākas lietas, teic S.Daukšiene. Mūsuprāt, prakses laikā jauniešiem jāgūst reāla izpratne un priekšstati par to, kā uzņēmums darbojas, kā arī kāda ir katras konkrētās profesijas specifika, atzīmē S.Daukšiene, piebilstot, ka vienlaikus uzņēmumiem ir arī jāapzinās, ka prakses vietu nodrošināšana ir viņu iespēja tuvākajā nākotnē piesaistīt kvalitatīvus un motivētus darbiniekus. Faktiski jau prakses laikā lielā mērā var redzēt, kurš no praktikantiem būs piemērots, bet kurš uzņēmumam īsti nederēs, norāda Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere.

7. jūnijā spēkā stājas grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā. Solis augšup nekustamā īpašuma nozares tiesiskuma sakārtošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā, nozares reputācijas paaugstināšanā. Diena, kas tiks atzīmēta nekustamo īpašumu nozares vēsturē.

Kas mainīsies?

Kopumā šie grozījumi likumā veicinās nozares caurspīdīgumu un regulējuma ievērošanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības jomā. Ja pašlaik aptuvenas aplēses liecina, ka Ekonomikas ministrijas darījumu starpnieku reģistrā lasāmi ieraksti par aptuveni 50% no nozarē strādājošiem. Tad izmaiņas ir vērstas uz to, lai panāktu, lai šo normu respektē arvien vairāk. Ja nevar ar “burkānu”, tad – ar “pātagu”.

Būtiskākā izmaiņas – turpmāk būs administratīvo atbildība par nereģistrēšanos Ekonomikas ministrijas darījumu starpnieku reģistrā. Fiziskai personai, ja tā sniegs nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, varēs tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods. Maksimālais naudas sods fiziskajai personai, kas sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas, ir līdz 500 eiro, bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām 8000 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Biķernieku trases steidzīgais pirkums rada aizdomu ēnu pār darījumu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Aizvien vairāk jautājumu rodas saistībā ar Ministru kabineta (MK) 30. augustā steidzīgā tempā pieņemto lēmumu par 8,192 miljoniem eiro no trim uzņēmējiem atpirkt nekustamo īpašumu Rīgā, Sergeja Eizenšteina ielā, kā pamatojumu minot Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanu.

TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām – 3,2253 hektāru un 14,5012 hektāru platībā, uz abiem zemesgabaliem atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piederošas būves. Lai gan Satiksmes ministrijas atbildes uz Dienas uzdotajiem sešiem jautājumiem ministram Tālim Linkaitam (K) aizņem kopumā astoņas lappuses, tostarp citējot normatīvos aktus un uzrādot detalizētu laika grafiku par darījuma procesa norisi, tomēr no tām nekļūst skaidrs, kādēļ šādu finansiāli ietilpīgu un diskutablu darījumu valdība steidza pieņemt tieši mēnesi pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Pēc kārtējā korupcijas skandāla Valsts ieņēmumu dienestā (VID) finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) nolēmis atbrīvot no amata iestādes ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Diena uzzināja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministram saskaņā ar likumu ir tiesības VID ģenerāldirektori atstādināt no amata pienākumu pildīšanas uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku vai atbrīvot no amata. Pirmajā gadījumā valdībai pēc finanšu ministra ieteikuma būtu jāapstiprina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs no VID ģenerāldirektora vietnieku vidus.

Korupcijas skandāls, kā zināms, izcēlās, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja ietekmīgas VID amatpersonas par mēģinājumu izspiest 100 000 eiro kukuli no kokrūpnieka, SIA Stiga RM īpašnieka Andra Ramoliņa. Pateicoties tam gaismā nāca arī informācija, ka šis kriminālprocess, par kura “sakārtošanu” no uzņēmēja pieprasīts kukulis, bijis pasūtījums kāda biznesa konkurenta interesēs, un tā ierosināšanu panākuši kādi vārdos nenosaukti valdības partnera "Attīstībai"/"Par!" (A/PAR) politiķi.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.

Plašu ažiotāžu raisījusi valdības koalīcijā esošās Nacionālās apvienības prasība atcelt no amata pēc būtības nekvalitatīvi strādājošo iekšlietu ministri, kas pārstāv Attīstībai/Par!, un tam sekojoša šīs ministres atkāpšanās no amata, un premjera lēmums sodīt Nacionālo apvienību (NA), pieprasot to valdībā pārstāvošā ekonomikas ministra nomaiņu.

Turklāt, ja iekšlietu ministres nomaiņai bija pamats, ko apstiprina arī pats premjers, tad ekonomikas ministram amats bija jāpamet ne tāpēc, ka būtu kritizēts kā slikts, bet gan tāpēc, ka šajā gadījumā nepaveicies būt malējam, proti, visnesenāk apstiprinātam amatā no NA ministriem.

Sanāk, ka sodīti tika nevis vaininieki, bet gan trauksmes cēlāji, kas, protams, ir absurds. Bet visa šī jezga rezultējas ar sliktu signālu biznesam – ka partiju savstarpējo rēķinu kārtošana, visu turēšanās pie krēsliem šajā valdībā, izrādās, ir svarīgāka par situāciju tautsaimniecībā. Jā, premjers saka, ka visu varējuši pa aizkulisēm sarunāt, neesot bijis jānāk ar publiskiem ultimātiem. Tas arī kaut kā dīvaini velk uz problēmu pietušēšanu, sarunāšanu pa kaktiem, nomuļļāšanu, nevis to operatīvu risināšanu.

Saeimas deputāti 6.decembra vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.

Saeimas deputāti nākamā gada budžetu sāka skatīt 4.decembrī plkst.10, darbu pirmajā dienā noslēdzot plkst.21. 5.decembrī Saeima pie nākamā gada budžeta vētīšanas ķērās plkst.9, darbu noslēdzot plkst.21. Piektdien Saeima darbu pie budžeta sāka plkst.9, bet pabeidza ap plkst.19.30.

Ieskaitot pārtraukumus, deputāti nākamā gada budžetu skatīja aptuveni 33 stundas.

Vērtējot iesniegtos priekšlikumus, Saeimas deputātu vairākums atbalstīja četrus opozīcijas priekšlikumus, kopumā piešķirot vairāk nekā 200 000 eiro.

Saeimas deputāti piektdien atbalstīja Nacionālās apvienības priekšlikumu piešķirt 50 000 eiro Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas politiski represēto biedrībai.

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas 19. oktobrī Ķīpsalas hallē, Rīgā pulcēs vairākus tūkstošus jauniešu no visas Latvijas.

Šogad ar saviem pieredzes stāstiem konferencē dalīsies spilgtākie Latvijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomas uzņēmēji, spilgtas personības un radošo industriju pārstāvji.

Uz skatuves kāps iPhone Photography School izveidotājs Emīls Pakārklis, visos pasaules kontinentos maratona distanci veikusī latviete Evija Reine, digitālā mārketinga jomas uzņēmēji Reinis Valters Krūmiņš un Jēkabs Rihards Ansons (Agency JR) ar stāstu, kā uzreiz pēc skolas izveidot pasaules līmeņa digitālā mārketinga aģentūru, košo pasākumu rīkotāja Gundega Skudriņa, mākslīgā intelekta eksperts un uzņēmējs Ēvalds Urtāns, Andele Mandele platformas radītāja Līva Jaunozola, VEF Riga un Latvijas basketbola izlases spēlētājs Dairis Bertāns un citi.