Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi - novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai - 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Kā liecina autora apkopotie pašvaldību noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta lielumu, tad Gulbenes novadā šogad tie būs 700 eiro, bet no valsts budžeta izmaksātais bērna piedzimšanas pabalsts ir tikai 421,17 eiro. Savukārt Valkas novadā pabalsts ir vien 75 eiro pirmajā gadā.

Dienas Biznesa 12. decembra numurā tika analizēti dzimstības veicināšanas finanšu instrumenti aplūkojot, cik liela nozīme ir maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas, vecāku pabalstu un bērna piedzimšanas pabalstiem.

Atgādināsim, ka valsts noteiktais bērna piedzimšanas pabalstu nav mainīts pēdējos 14 gadus. Pat vairāk. Parex politisko orģiju krīzes laikā (2009.g.), nauda Parex klientu glābšanai tika atrasta ievērojami samazinot valsts noteikto bērna piedzimšanas pabalstu. Tā laika valdībai (ministru uzvārdi nav valsts noslēpums) Parex klientu labklājība bija daudz, daudz svarīgāka par Latvijas nākotni un dzimstību Latvijā. Salīdzinot ar 2006. gadu, pat pašlaik, bērna piedzimšanas pabalsts ir tikai 71% līmeni no pabalsta vidējā apjoma, kādas tas bija 2006. gadā. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Joprojām bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro, bet minimālā mēnešalga no 2024. gada pirmā janvāra jau ir 700 eiro. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Vai bērni mums rūp? Vai latvieši lēnām izzudīs? Viens deputāts 100 jaundzimušo pabalstu vērts.

Stāsts ir par tautas dzīvību un nāvi, par vērtībām, par izvēli. Mūsu priekšstāvji deputāti sev vienmēr pielemj labas algas un paši sevi labi vērtē. Par bērna piedzimšanu vienreizējais pabalsts dilst – tā viņi vērtē tautas rītdienu. Var teikt, ka bērni dzimst mīlestības dēļ, bet deputātus vēlē cerības dēļ, un Saeimā saikni var izvēlēties neredzēt, taču mēs to redzam. Tīri matemātiski – deputāta gada alga aptuveni 100 reizes pārsniedz bērna vienreizējo pabalstu.

Deputātu algu izaugsme

Deputātu algas ir pieejamas Saeimas internetvietnē, kurā publiskoti dati par deputātu atalgojumu. Jau no 2013. gada Saeimas deputātu atalgojums ievērojami apsteidz vidējo patēriņu cenu pieaugumu. Saeimas deputāta vidējās algas aprēķinā tiek ņemti vērā Saeimas deputātu norādītie atalgojuma skaitļi no pieejamajiem algu sarakstiem katra gada novembrī un decembrī. Aprēķinā neņemam vērā piemaksas un kompensācijas. 2013. gada algas latos tiek pārrēķinātas eiro. Gadījumos, ja Saeimas deputāti strādāja novembrī nepilnu mēnesi, piemēram, vēlēšanu dēļ, tad vidējo algu aprēķinam tika izmantots tikai decembris. Aprēķinos netika iekļauti deputāti ar ļoti zemām algām (daži desmiti eiro), kuras parādās, deputātiem uz laiku atsakoties no pilnvarām. Saņemto mēnešalgu kopsumma tika izdalīta ar algu sarakstā iekļauto deputātu skaitu. Vidējā gada alga, lai to varētu attiecināt pret bērna pabalstu, tiek aprēķināta, reizinot iegūto vidējo mēnešalgu ar 12. Kādi ir rezultāti? 2013. gadā vidējais Saeimas deputāta atalgojums mēnesī bija 1643 eiro, bet 2023. gadā sasniedza 3638 eiro.

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos.

Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt, tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.

Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā

Runājot par rindām pirmsskolās vai diskutējot par jaunu bērnudārzu izveidi kopumā, mēs nereti aizmirstam, ka tā nav vieta, kurā bērnus tikai pieskata. Bērnudārzs primāri ir izglītības vieta, turklāt, tieši šeit bērns iegūst pirmo izglītības pieredzi. Lai šī pieredze būtu pēc iespējas pozitīvāka, bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Lai to sasniegtu, uz pirmsskolu nozari jāraugās tāpat kā uz bērnu – kā uz vienotu veselumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties. Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2023. gada oktobrī Latvijā piedzima vēl mazāk bērnu nekā 2022. gada oktobrī. 2023. gada oktobrī Latvijā bija reģistrēti 1158 jaundzimušie, bet gadu iepriekš oktobrī - 1219 jaundzimušie.

Savukārt 2021. gada oktobrī tika reģistrēti 1388 jaundzimušie. 2021. gada pirmajos desmit mēnešos tika reģistrēti 14,7 tūkstoši jaundzimušo, 2022. gada pirmajos desmit mēnešos - 13,8 tūkstoši jaundzimušo (par 6,3% mazāk), bet šī gada pirmajos desmit mēnešos reģistrēti 12,0 tūkstoši jaundzimušo jeb par 13,1 % mazāk nekā 2022. gadā.

Dzimstība Latvijā šogad samazinājās katastrofāli. Turklāt 2023. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo bija gandrīz par piekto daļu (par 18,5%) mazāk nekā pirms diviem gadiem. Ņemot vērā to, ka šogad no augusta līdz pat novembrim (par decembri dati vēl nav publiskoti) Latvijā bija mazāks maternitātes pabalstu saņēmēju skaits nekā 2022. gadā (VSAA dati), tad tas neļauj būt optimistiem par stāvokļa uzlabošanos tuvākajā laikā, jo maternitātes pabalstu saņem topošās māmiņas un māmiņas pēc dzemdībām.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā – tālu no vidusslāņa līmeņa.

Kad Latvijas vidējā mājsaimniecība ir iegādājusies preces un pakalpojumus par visu naudu, tā teorētiski ir iztērējusi 2783,2 eiro un nodokļos (PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis) samaksājusi 2048,76 eiro. Ja preces un pakalpojumus, kas pieklājas visiem, vienkāršoti saucam par maizes klaipu, iznāk, ka vairāk nekā 2/5 no tā apēd valsts – lai visiem būtu liela drošība, laba kārtība, lieliska veselība un izcila izglītība.

Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kas saņem vidējo algu pēc CSP 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kas saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kas tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Mēs vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – PVN, IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā. Vienkāršības labad vērā netiek ņemti arī cita veida atvieglojumi vai pabalsti, piemēram, māmiņalgas, pieņemot, ka atvieglojumi un pabalsti savstarpēji izlīdzinās ar neievērotiem nodokļiem un nodevām. Valsts pamatā ir ģimene, un mūsu mērķis ir skaidri parādīt ģimenes budžetu un saikni ar valsti. Proti, ir vērts saprast, cik katra ģimene maksā par savu valsti un cik paliek pašiem, jo stipra valsts ir stipriem pilsoņiem.

Tā kā Igaunijas augstākā tiesa - Valsts tiesa - nepieņēma Sociālās apdrošināšanas departamenta apelācijas sūdzību, spēkā stājās Tallinas apgabaltiesas lēmums, saskaņā ar kuru arī bērna kopšanas atvaļinājumā pavadītais laiks ir ieskaitāms darba stāžā pensijas aprēķinam.

Tallinas apgabaltiesā, atgādināja, ka 25. janvāra lēmumā atstāts spēkā Tallinas Administratīvās tiesas lēmumu par pensijas stāžu. Strīds bija par izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā darba stāža aprēķināšanu, jo īpaši par bērna kopšanas atvaļinājuma periodu.

Sociālās apdrošināšanas departaments apgalvoja, ka bērna kopšanas atvaļinājuma periods ir jāizslēdz no darba stāža aprēķina, jo šajā periodā netika veikts darbs, kas personai dotu tiesības uz izdienas pensiju.

Apgabaltiesa piekrita administratīvajai tiesai, ka bērna kopšanas atvaļinājums ir pielīdzināms citiem atvaļinājumu veidiem un prombūtnes periodiem pārejošas darbnespējas dēļ - šie periodi ir ieskaitāmi izdienas stāžā, lai aprēķinātu pensijas stāžu.

Veselības ministrija (VM) un Labklājības ministrija (LM) izstrādās pārejas noteikumus attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu aizliegumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Tabakas likumā, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane.

Viņa informēja, ka grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir saistīti ar grozījumiem Tabakas likumā, kurš šobrīd ir apstiprināts pirmajā lasījumā, un paredz konkrētu tabakas aizstājējproduktu definīciju, pārdošanas aizliegumu un lietošanas ierobežojumus, piemēram, izglītības iestādēs.

LM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršulskis uzsvēra, ka tabakas aizstājējprodukti pēdējos gados kļuvuši arvien populārāki, kā piemēru minot nikotīnu saturošos želejas spilventiņus, kuru lietošana ir bīstama bērniem. Vienlaikus to lietošana ir grūti konstatējama, jo spilventiņi izdala patīkamu aromātu, tomēr neizdala dūmus un nav redzami aiz vaiga.

"Šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likums neietver nekādas sankcijas, tabakas aizstājējprodukti nav regulēti, tādēļ mēs redzam nepieciešamību papildināt šo likumu ar smēķēšanu un dažādu nikotīnu saturošu vielu lietošanu bērnu vidū, lai sauktu pie atbildības gan lietotājus, gan pircējus," skaidroja Uršulskis.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 570 000 eiro apmērā Baltic RE Group, nekustamā īpašuma renovācijai Rūpniecības ielā 32, Rīgā pie Viesturdārza.

Ēkā atrodas privāts bērnudārzs, tāpēc svarīgi uzlabot ēkas energoefektivitāti un telpu iekārtojumu, lai radītu drošu, modernu vidi bērniem.

Projekts ietver vēsturiskās ēkas, kuras pagalmā ir labiekārtots laukums bērnudārza āra aktivitātēm, rekonstrukciju – palielinot tās energoefektivitāti, pilnībā atjaunojot ēkas sistēmas, fasādi, logus, kā arī uzlabojot telpu iekārtojumu. Renovāciju veic SIA "Alvo Park 2", kas ir fonda Baltic Re Group grupas uzņēmums.

“Esam gandarīti, ka ar Luminor palīdzību varam uzlabot un pielāgot vēl vienu vēsturisko ēku mūsdienu dinamiskajai Rīgai un sniegt labumu Rīgas iedzīvotājiem, nodrošinot drošu, mājīgu un radošu vidi, kurā bērni var augt un attīstīties,” dalās Giovanni dalla Zonca, Baltic RE Group izpilddirektors.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Tallinā pērn reģistrēti 14 614 jauni uzņēmumi, kas ir par gandrīz 12% vairāk nekā 2020.gadā un visu laiku lielākais viena gada laikā Igaunijas galvaspilsētā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits, liecina Tallinas pašvaldības apkopotā informācija.

"Pēdējo 12 gadu laikā Tallinā reģistrēto kompāniju skaits ir gandrīz dubultojies," komentēja Tallinas vicemērs Jozeps Vimms, mudinot jaunos uzņēmējus izmantot pašvaldības sniegto atbalstu.

Jaunu uzņēmumu skaits pērn audzis 28 pašvaldībās 

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija,...

Pagājušā gada nogalē Igaunijas galvaspilsētā bija reģistrētas 119 089 kompānijas, kas ir par 4% vairāk nekā 2020.gada izskaņā, liecina nacionālā Uzņēmumu reģistra dati. Salīdzinājumam, 2009.gadā Tallinā bija 62 816 reģistrēti uzņēmumi.

Vienlaikus aktīvo kompāniju (tādu, kas 2020.gadā iesniegušas gada pārskatus) skaits Tallinā pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 5%, sasniedzot 77 392, tostarp 7017 no tām ir eksportējoši uzņēmumi.

Kopumā Tallinā pērn likvidēti tika 3452 uzņēmumi. Likvidāciju skaits saglabājies 2020.gada līmenī - togad Tallinā tika likvidētas 3484 kompānijas.

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” sadarbībā ar Olaines novada pašvaldību no šā gada jūnija sācis jaunu iniciatīvu, kuras ietvaros katrs Olaines novadā deklarētais jaundzimušais saņems pūriņu ar mazulīša aprūpei nepieciešamām lietām vairāk nekā 50 eiro vērtībā.

Ņemot vērā Olaines novadā deklarēto jaundzimušo skaitu, gadā tie būs vismaz 200 pūriņi, to kopējai vērtībai pārsniedzot 10 000 eiro. Katrā pūriņā iekļautas pirmās zīdaiņu drēbītes, sedziņa, rotaļlieta, higiēnas preces un citas jaundzimušā aprūpei nepieciešamas lietas.

“Bērniņa ienākšana ģimenē ir liels prieks un arī atbildība. Jauna ceļa sākumā ikvienam ir vajadzīgs iedrošinājums – kur nu vēl sākot kaut ko tik varenu kā dzīve. Tāpēc esam priecīgi, ka varam sniegt savu atbalstu ģimenēm mazā cilvēka pirmajos dzīves brīžos. Mūsu dāvātais pūriņš kalpos kā neliels atspaids ģimenei, apliecinot, ka Olainē, Latvijas farmācijas galvaspilsētā, katrs jauns iemītnieks ir mīļi gaidīts un šeit ir atbalstoša vide, kurā viņam augt un īstenot savus sapņus,” saka AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness rubrikā Ceļvedis ar saviem brīvā laika un atpūtas paradumiem, kā arī iedvesmas avotiem dalās AS LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs.

1.Vēderprieks

Mani droši var saukt par antigurmānu. Jo vienkāršāks un saprotamāks ir ēdiens, jo labāk man garšo. Gastronomiskie eksperimenti – tas nav par mani. Esmu bijis pietiekami smalkos restorānos, arī tādos, kam piešķirtas Michelin zvaigznes, bet secinājums vienmēr ir bijis viens – nekas nav labāks par ceptiem kartupeļiem, gurķu un tomātu salātiem ar krējumu un mājas kotleti. Rīgā labprāt iegriežos Mister Fox un Monterosso, bet Jūrmalā mani bieži var satikt Kafijas stūrītī Bulduros.

2.Dvēselei

Pēdējos gados no pārliecināta ciniķa, kāds biju jaunībā, esmu kļuvis par visai sentimentālu cilvēku. Grūti pateikt, vai tā ir tāda nenovēršama pieaugušā cilvēka transformācija, kura notiek, kad veidojas ģimene, dzimst bērni, vai arī iemesls ir kāds cits. Diezgan lielu daļu laika es veltu dažādām labdarības aktivitātēm. Tā redzamākā, par ko arī cenšamies iespējami daudz stāstīt, ir palīdzība dzīvniekiem, pareizāk - pavisam konkrētai dzīvnieku sugai – kaķiem. Man pašam mājās ir trīs kaķi, visi tie paņemti no ielas. Kaķi man ļoti patīk, līdz ar to, kad iepazinos ar cilvēkiem, kuri nodarbojas ar bez pajumtes palikušo kaķu aprūpi un ir izveidojuši patversmi Remi, nolēmu, ka atbalstīsim šo iniciatīvu.

Japānas varasiestādes atcels piegāžu aizliegumu "Daihatsu" automobiļiem, piektdien paziņoja Japānas autobūves kompānijas "Toyota Motor Corp." struktūrvienība.

Japānas Transporta ministrija apstiprinājusi, ka visi "Daihatsu" ražotie automobiļi atbilst oficiālajiem drošības standartiem un atcels piegāžu aizliegumu trīs modeļiem, norāda uzņēmums.

"Move Canbus", "Rocky" un "Toyota" zīmola "Raize" automobiļi bija trīs pēdējie "Daihatsu" ražotie modeļi, kas gaidīja šo apstiprinājumu. Ministrija citus modeļus jau apstiprinājusi un atcēlusi tiem noteiktos piegāžu aizliegumus.

Tādējādi "Daihatsu" tagad var veikt visu pašreiz ražošanā esošo modeļu piegādes klientiem.

Kā ziņots, "Daihatsu" decembrī Japānā pilnībā apturēja ražošanu pēc tam, kad uzņēmums paziņoja, ka tas ar drošības testiem manipulējis vismaz kopš 1989.gadiem, ietekmējot 64 modeļus.

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences - Rīgā tās palielinājās, Viļņā degvielas cenas nemainījās, bet Tallinā bija atšķirīgas cenu izmaiņas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Rīgā, seko Tallina un Viļņa. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Rīgā, seko Tallina, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Viļņā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 3% - līdz 1,714 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpa par 1,8% - līdz 1,724 eiro par litru.

Viļņā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā piektdien 95.markas benzīns maksāja 1,534 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,654 eiro par litru, abiem produktiem maksājot tāpat kā pagājušajā nedēļā pirms Lietuvas valsts brīvdienas.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 0,6% - līdz 1,689 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 3% - līdz 1,619 eiro par litru.

AS Tallink Grupp pieņēmusi lēmumu atjaunot maršrutu Rīga - Stokholma no 2022.gada pavasara. Plānots, ka kuģis Romantika kursēs starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām katru otro dienu no 01.04.2022. Vienlaikus tas nozīmē, ka regulārā satiksme maršrutā Rīga - Stokholma šogad atjaunota netiks, informē uzņēmums.

Tāpat uzņēmums nolēmis jau šī gada vasarā atsākt darbību regulārajā līnijā Tallina - Stokholma pēc gandrīz 16 mēnešus ilga maršruta apturēšanas ceļojumu ierobežojumu dēļ starp Igauniju un Zviedriju. Sākotnēji plānots, ka kuģis Baltic Queen daļēji atjaunos satiksmi maršrutā Tallina - Stokholma no 2021.gada 9.jūlija ar atiešanu no abām galvaspilsētām katru otro dienu.

Kaut arī Tallina - Stokholma maršruts plašākai publikai tiks atvērts 9.jūlijā, pirmais kuģa Baltic Queen reiss no Igaunijas uz Zviedrijas galvaspilsētu notiks jau 7.jūlijā.

"Kad mēs 2020.gada martā apturējām kuģu kustību maršrutos Tallina - Stokholma un Rīga - Stokholma, pirmo reizi pārtraucot regulāro jūras savienojumu starp Igauniju, Latviju un Zviedriju, mēs nekad nedomājām, ka šī savienojuma atjaunošana prasīs gandrīz pusotru gadu un ilgāk. Šajā laikā mēs esam darījuši visu, ko varējām, dodot pasažieriem iespēju nokļūt Zviedrijā, izmantojot mūsu kravas kuģus maršrutā Paldiski - Kapelšēra, uz laiku atverot maršruta trīsstūri Tallina - Stokholma - Rīga ar kuģi Victoria I, kā arī sniedzot iespēju klientiem doties uz Zviedriju caur Somiju. Taču nekas nav labāks kā tiešais jūras transporta savienojums, tāpēc esmu gandarīts, ka līdz ar pandēmijas situācijas uzlabošanos un vakcinācijas gaitas pozitīvu progresu, varam piedāvāt ceļotājiem nokļūt Zviedrijā no Igaunijas jau no jūlija," komentē Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.