Jaundzimušo skaits Latvijā turpina samazināties. Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2023. gada oktobrī Latvijā piedzima vēl mazāk bērnu nekā 2022. gada oktobrī. 2023. gada oktobrī Latvijā bija reģistrēti 1158 jaundzimušie, bet gadu iepriekš oktobrī - 1219 jaundzimušie.
Savukārt 2021. gada oktobrī tika reģistrēti 1388 jaundzimušie. 2021. gada pirmajos desmit mēnešos tika reģistrēti 14,7 tūkstoši jaundzimušo, 2022. gada pirmajos desmit mēnešos - 13,8 tūkstoši jaundzimušo (par 6,3% mazāk), bet šī gada pirmajos desmit mēnešos reģistrēti 12,0 tūkstoši jaundzimušo jeb par 13,1 % mazāk nekā 2022. gadā.
Dzimstība Latvijā šogad samazinājās katastrofāli. Turklāt 2023. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo bija gandrīz par piekto daļu (par 18,5%) mazāk nekā pirms diviem gadiem. Ņemot vērā to, ka šogad no augusta līdz pat novembrim (par decembri dati vēl nav publiskoti) Latvijā bija mazāks maternitātes pabalstu saņēmēju skaits nekā 2022. gadā (VSAA dati), tad tas neļauj būt optimistiem par stāvokļa uzlabošanos tuvākajā laikā, jo maternitātes pabalstu saņem topošās māmiņas un māmiņas pēc dzemdībām.
Līdz ar to jautājums, kā uzlabot bērnu dzimstību, tikai saasināsies. Dažādie valsts pabalsti, kas saistās ar bērna piedzimšanu un tā dzīves pirmo gadu, tika aplūkoti DB pagājušā gada 12. decembrī rakstā Latvija – bezbērnu republika, bet pašvaldību pabalsts pēc bērna piedzimšanas - DB šī gada 2. janvāra numurā. Kā liecina publiskotā analīze, tad atbalsta lielums ir relatīvi liels gan pirmsdzemdību laikā, gan pirmo gadu pēc bērna piedzimšanas. Taču pēc tam kopējais atbalsta lielums ģimenēm ar bērnu vai bērniem samazinās desmitos reižu, jo no 2 gadu vecuma kā vienīgais atbalsts paliek tikai ģimenes valsts pabalsts, bet tas ir neiedomājami zems uz kopējo izmaksu fona par bērna audzināšanu un apgādi, īpaši tas ir nozīmīgi ģimenēm ar zemiem vai vidējiem ienākumiem.
Jūtamais atbalsta trūkums pēc tam, kad jaundzimušais ir sasniedzis viena gada vecumu, manuprāt, ir viens no svarīgiem motīviem, kas attur ģimenes ar maziem ienākumiem lemt par bērna radīšanu vai ģimenes pieaugumu. No 2003. līdz 2006. gadam ģimenes valsts pabalsta lielums par pirmo bērnu bija 6 lati , par otro – 7,20 lati, par trešo - 9,60 lati, par ceturto un katru nākamo bērnu ģimenē - 10,80 lati mēnesī. Līdz ar to vidējais pabalsta lielums šajā laikā, jau rēķinot eiro, bija ap 10 eiro. Tas bija proporcionāls vidējam to bērnu skaitam ģimenē, kas kvalificējās pabalsta saņemšanai.
Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!