Pērn pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājies par 0,2%, savukārt eirozonas ekonomika augusi par 0,3%. Gada griezumā ES un eirozonas IKP palielinājās par attiecīgi 2,1% un 2,0%, liecina ES statistikas biroja Eurostat provizoriskie aprēķini.

2010. gada trešajā ceturtdaļā, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP eirozonā palielinājās par 0,3% un ES par 0,5%, savukārt gada griezumā par attiecīgi 1,9% un 2,2%.

2010. gada ceturtā ceturkšņa laikā ASV ekonomika auga par 0,8%, sekojot 0,6% izaugsmei pērn trešajā ceturksnī. Japānā tajos pašos laika periodos IKP pieaugums bija attiecīgi -0,3% un +0,8%. Gada griezumā ASV un Japānas IKP pērn pēdējā ceturksnī palielinājās par attiecīgi 2,8% un 2,6%

Kopumā 2010. gada laikā IKP ir pieaudzis par 1,7% gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā.

Valsts

IKP pieaugums pērn pēdējā ceturksnī (%)

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni

salīdzinot ar attiecīgo eturksni pirms gada

Beļģija

:

:

Bulgārija

1.7

2.1

Čehiijas Republika

0.5

2.9

Dānija

:

:

Vācija

0.4

4.0

Igaunija

2.3

6.6

Īrija

:

:

Grieķija

-1.4

-6.6

Spānija

0.2

0.6

Francija

0.3

1.5

Itālija

0.1

1.3

Kipra

0.3

2.2

Latvija

1.1

3.7

Lietuva

1.7

4.4

Luksemburga

:

:

Ungārija

0.2

2.4

Malta

:

:

Nīderlande

0.6

2.4

Austrija

0.6

2.7

Polija

:

:

Portugāle

-0.3

1.2

Rumānija

0.1

-0.5

Slovēnija

:

:

Slovākija

0.9

3.4

Somija

2.5

5.8

Zviedrija

:

:

Lielbritānija

-0.5

1.7

Eirozona

0.3

2.0

ES 27

0.2

2.1

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Ceturtdien, 19.oktobrī, durvis saviem skatītājiem atvēra Latvijas Nacionālā teātra ēkas jaunā piebūve. Kopumā ēkas piebūves celtniecības, fasādes atjaunošanas un labiekārtošanas darbu izmaksas ir 1,08 miljoni eiro, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Piebūves fasāde ir analoga jau esošajai teātra piebūvei un tās apdarē izmantoti atbilstoši apdares materiāli un krāsu toņi. Atjaunots arī esošais piebraucamā ceļa un ietves asfaltbetona segums 990 kvadrātmetru platībā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz jaunajam piebūves apjomam un gar ēku izveidotas jaunas autostāvvietas.

Jaunās piebūves platība ir 203 kvadrātmetri, un tās pirmajā stāvā atrodas ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā ir halle, kafejnīca ar skatu uz pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē. Stikla fasādes kopējais laukums 141 kvadrātmetrs, tai skaitā otrā stāva bīdāmā stikla ārsiena.

Pabeigta pirmsskolas izglītības iestādes Krimulda rekonstrukcijas trešā kārta Raganā, tādā veidā noslēdzot pilnībā bērnudārza renovāciju, kas ietver gan jauna korpusa būvniecību, gan esošā daļēju rekonstrukciju, informē Krimuldas novada dome.

Kopējās izmaksas, ieskaitot arī vecā korpusa renovāciju un teritorijas labiekārtošanu un rotaļu laukumu ierīkošanu, ir 2,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka novadā pieaug bērnu dzimstība un uz to pārceļas arvien vairāk jaunas ģimenes, jau līdz ar jaunā mācību gada sākumu bērnudārzs uzņems par 40 vairāk bērnus.

Pērn rudenī būvniecības uzņēmums SIA Modus Būve pabeidza pirmsskolas izglītības iestādes jaunā korpusa būvniecības darbus, un bērni uzsāka mācības jaunā korpusa telpās. Šobrīd līdz ar visa bērnudārza rekonstrukcijas noslēgšanu mācību procesu varēs nodrošināt arī vecajā korpusā.

Guntars Grīnvalds, Krimuldas novada domes priekšsēdētājs norāda, ka pēdējos gados uz Krimuldas novadu pārceļas arvien vairāk jaunu ģimeņu ar bērniem, līdz ar to aktuāls kļuva jautājums par bērnudārza kapacitātes nodrošināšanu un telpu paplašināšanu. Pabeidzot bērnudārza rekonstrukciju pilnībā, tas var uzņemt par 40 bērniem vairāk, tādā veidā būtiski risinot rindu problēmu novadā.

Latvijas Nacionālā teātra fasādes krāsojuma atjaunošanas darbi tika uzsākti šī gada pavasarī un to laikā atjaunotas bojātās profilētās detaļas. Savukārt kanāla pusē tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri.

Ar paveikto un vēl darāmo otrdien, 15.augustā iepazinās Rīgas domes pārstāvji.

Ēkai no jauna tika izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 220 gaismekļi, bet ir plānots to skaitu vēl nedaudz palielināt.

Lai Latvijas Nacionālā teātra ēkai vides pieejamību, šovasar tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri. Piebūve tiek būvēta pilsētas kanāla pusē, lai radītu skatītāju ieeju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem teātra jaunajā zālē, kā arī, lai nodrošinātu skatītāju evakuāciju no jaunās zāles un nepieciešamās palīgtelpas.

Piebūves pirmajā stāvā atradīsies ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā paredzēta halle, kafejnīca ar skatu uz Pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē.

Rīgas pilsētas būvvalde šodien pieņēmusi lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru pilsētas arhitekts Gvido Princis izteica negatīvu atzinumu.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs žurnālistiem pastāstīja, ka būvvalde, tā arī nesaņemot precizētā projekta tehnisko risinājumu dokumentāciju, izvērtējusi iepriekš iesniegtos dokumentus un ieceri noraidījusi.

Viņš skaidroja, ka būvvalde nevar akceptēt projektu, par kuru negatīvu atzinumu sniedzis Princis, norādot uz ieceres nepieņemamiem arhitektoniskās kvalitātes principiem, un iecere neesot respektējusi pašreizējās muzeja ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

Vircavs uzsvēra, ka ar šo lēmumu stāsts nebeidzas, pilsētas teritorijas plānojumā muzeja paplašināšanas plāni ir un paliek, un ieceres attīstītāji aicināti iesniegt būvvaldē koriģētu būvprojektu. Cik ātri šie dokumenti varētu tikt sagatavoti, atkarīgs no attīstītājiem, taču būvvalde varēs akceptēt vien tādu piebūves risinājumu, par kuru pozitīvu atzinumu būs sniedzis Rīgas galvenais arhitekts Princis. Tāpat šai iecerei jābūt saskaņotai visās attiecīgajās institūcijās likumā noteiktā kārtībā, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra padomē.

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Celtniecības darbu aizkavēšanās dēļ atlikta Latvijas Nacionālā teātra piebūves atklāšana, aģentūra LETA uzzināja teātrī.

Lai arī sākotnēji tika paredzēts, ka teātra ēkas piebūves atklāšana notiks šodien, aģentūra LETA noskaidroja, ka saistībā ar būvdarbu aizkavēšanos atklāšana pārcelta uz pagaidām precīzi nenoteiktu datumu. Teātra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Rimšēviča skaidroja, ka, visticamāk, būvdarbi tiks pabeigti oktobra sākumā.

FOTO: Nacionālajam teātrim top jauna piebūve

Teātra ēkas fasādes atjaunošanu un piebūves celtniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA Velve. Kopumā būvdarbi domei izmaksā aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Līvānos bērnudārzu rindu problēmu veiksmīgi risina, rekonstruējot esošās bērnudārza telpas un tādējādi nodrošinot ar vietām bērnudārzā vairāk bērnu.

2008.gada 1. septembrī rindā uz iekļūšanu bērnudārzā Līvānos bija reģistrēti 257 bērni. Lai risinātu šo problēmu, Līvānu novada domes speciālisti sadarbībā ar PII Rūķīši izstrādāja projektu Pirmsskolas izglītības iestādes Rūķīši renovācija un labiekārtošana. 2008. gada 24. oktobrī projekts iesniegts Latgales plānošanas reģionā, nepieciešamā atzinuma saņemšanai par projekta atbilstību plānošanas reģiona prioritātēm un noteiktajām kvotām. Pēc tam projekts tiks vērtēts arī Valsts reģionālās attīstības aģentūrā.

Līvāni ir viena no pirmajām pašvaldībām valstī, kas, negaidot ziemu, uzsākusi Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma apguvi pirmsskolas izglītības iestādes attīstībai. Ēkas renovācija uzsākta 2008. gada 12. augustā. Darbu veicēja SIA Jēkabpils PMK būvniecības darbus plāno pabeigt šā gada decembrī. Projekta kopējās izmaksas ir 258.32 tūkst. Ls, no kuriem 219.57 tūkst. Ls (85%) ir ERAF līdzfinansējums.

Daudzu pašvaldību prakse, aizņemoties valsts budžeta finansējumu pārlieku lielu, pašvaldības reālajai situācijai un vajadzībām neatbilstošu objektu būvniecībai, liecina par īstermiņa domāšanu un bezatbildīgu attieksmi pret saviem nākotnes izdevumiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK 15 pašvaldībās vērtēja šādu infrastruktūras projektu ekonomiskā pamatojuma esamību, kā arī to plānošanu un īstenošanu. Revīzijā atklājās visnotaļ bēdīga nākotnes aina. Lielākā daļa sporta un atpūtas objektu visdrīzāk nekad nevarēs sevi atpelnīt, un no pašvaldībām nepieciešamie uzturēšanas izdevumi ik gadu tikai pieaugs,informē VK pārstāve Līga Krapāne.

Valsts budžeta likumā ik gadu pašvaldību aizņēmumiem tiek paredzēti 118 miljoni eiro. Pašvaldību aktivitāte aizņēmumu pieteikumu iesniegšanā ir ļoti augsta, un pieprasīto aizņēmumu apjoms parasti pat pārsniedz budžetā noteikto limitu. Turklāt prakse liecina, ka tiek apstiprināti 99% aizņēmumu pieteikumu – pat, ja pašvaldība nav rūpīgi izvērtējusi projekta nepieciešamību. Rezultātā virknē pašvaldību ir ambiciozi un dārgi uzturami objekti, kas sevi nespēj atpelnīt un uzliek smagu finanšu slogu pašvaldību budžetiem pat uz vairākiem gadu desmitiem.

Liepājā sākta Liepājas reģiona Sporta un kultūras centra (Liepājas Olimpiskais centrs) rekonstrukcijas otrā kārta, līdzās LOC uzbūvējot peldbaseinu.

Peldbaseinu būvēs par līdzekļiem, kas saņemti kā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa par Sporta un kultūras centra rekonstrukcijas jeb Olimpiskā centra pirmās kārtas celtniecību. Peldbaseinu būvēs līdzās Olimpiskajam centram Brīvības ielā bijušā bērnudārza vietā.

Projektā iecerēts uzbūvēt sešu celiņu peldbaseinu 25 metru garumā ar skatītāju tribīnēm līdz 300 vietām, relaksācijas zonu, kā arī 90 centimetru dziļu baseinu bērniem. Celtnes pagrabstāvā ieplānots izbūvēt autostāvvietas. Ēkas platība būs aptuveni 3000 kvadrātmetru. Projektu izstrādājis Aka birojs arhitekta Andra Kokina vadībā. Baseinu iecerēts atklāt nākamā gada 1.septembrī. Līgums par būvniecību parakstīts ar būvuzņēmumu Velve.

Pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) bez atlīdzības nodod savā pārvaldībā esošos, valstij piederošos tenisa kortus Kronvalda bulvārī 2B Rīgas pilsētai Nacionālā teātra paplašināšanai – jaunas piebūves būvniecībai, informē VNĪ.

Īpašums Kronvalda bulvārī 2B sastāv no zemes vienības 3475 kvadrātmetru platībā un trīs būvēm – tenisa kluba 345,9 kvadrātmetru platībā un diviem šķūņiem attiecīgi - 12,5 un 12,8 kvadrātmetru platībā. Uz nekustamā īpašuma vēl atrodas zemesgrāmatā nereģistrētas sešas inženierbūves.

«Gādājot par valsts īpašumiem, mūsu mērķis ir īpašumam atrast visefektīvāko un ilgtspējīgāko pielietojumu, kas arī kalpotu visas sabiedrības interesēs. Esam pārliecināti, ka īpašuma Kronvalda bulvārī 2B nodošana teātra paplašināšanai, ļaus uzlabot teātra ikdienas darbu un loģistiku, kā arī ļaus iebūvēt papildu zāli, kas savukārt ļaus teātrim piedāvāt sabiedrībai plašāku izrāžu klāstu,» atklāj VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Jau 2013. vai 2014.gadā varētu tikt būtiski mainīta bērnudārzu finansēšanas kārtība, esošo budžetu pārdalot vienlīdzīgi visām ģimenēm neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram, bet papildus līdzekļu piesaistei tiek pieļauta līdzmaksājumu iespēja.

Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1.jūlijā šāds pienākums uzlikts, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Kā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē skaidroja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve Daina Kājiņa, pašlaik situācija valstī ir ļoti atšķirīga gan finansējuma piešķiršanas kārtībā un apjomā, gan regulējuma ziņā, jo Izglītības likuma grozījumus katra pašvaldība interpretē pēc savas saprašanas un iespējām.

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Rīgas 231. bērnudārza virtuvē ēdiena gatavošanai izmantota panna, kas periodiski nedarbojas, līdz ar to pārtikas produkti dažkārt netika pietiekami termiski apstrādāti.

Par to liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktā pārbaude bērnudārza virtuvē.

PVD pārbaudi bērnudārza virtuvē veica uzreiz pēc tam, kad no Sabiedrības veselības aģentūras saņēma informāciju par četriem saslimšanas gadījumiem ar akūtu zarnu infekciju.

Lai gan PVD inspektori virtuvē nekonstatēja higiēnas prasību pārkāpumus un pārbaudes brīdī darbojās arī visas tehnoloģiskās iekārtas, sarunājoties ar bērnudārza personālu atklājās, ka virtuvē tiek izmantota novecojusi panna, kas dažkārt nedarbojas.

Ja bērnudārza virtuves darbinieki, ievērojot normatīvajos aktos noteikto, būtu regulāri kontrolējuši vai nu pannas vai gaļas iekšējo temperatūru, visticamāk bērni nebūtu inficējušies ar salmonelozi, jo gaļas iekšējai temperatūrai sasniedzot + 73 °C , slimību izraisītāji iet bojā.

Ikšķiles novada pašvaldībā noslēgts līgums ar SIA Skonto Būve par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ikšķilē, informē pašvaldības pārstāvji.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa norāda, ka būvdarbu plānotā līgumcena bija 4 931 730 eiro bez PVN, bet iepirkuma rezultātā līgums noslēgts par 3 758 032,84 eiro bez PVN, jeb par 1 173 697,16 eiro lētāk nekā plānots.

Iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši 12 pretendenti. Dārgākā piedāvājuma cena bija 4 395 000 eiro un arī tā bijusi par 542 730 eiro lētāk nekā plānotā. Līgumā ir plānota finanšu rezerve iespējamu neparedzētu darbu apmaksai 10% apmērā no līgumcenas.

Noslēdzies arī iepirkums par PII būvdarbu būvuzraudzību. Te, plānojot līgumcenu 24 790 eiro bez PVN, saņemti 6 piedāvājumi, no kuriem derīgo piedāvājumu cenu starpība svārstījās no 27 000 līdz 41 000 eiro bez PVN. Līgums tiks noslēgts ar SIA CMB par līgumcenu 27 000 eiro.

Rīgas pilsētas būvvalde aizvadītajā ceturtdienā likusi pārtraukt privātā bērnudārza Margrietiņa, Dārzaugļu ielā 10, ekspluatāciju, jo tajā konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bērnu veselību un drošību, tomēr bērnudārzs vēl vakar turpinājis darbu, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde konstatējusi, ka pilsētā vairākās ēkās ir ierīkoti bērnudārzi, tomēr ēku atbilstība šādai funkcijai nav saskaņota. Visi bērnudārzi rakstiski brīdināti, un lielākā daļa arī atsaukusies, solot novērst nepilnības. Tomēr četri nav devuši par sevi ziņu un viens no tiem bijis bērnudārzs Margrietiņa, pastāstīja Vircavs.

Šī iemesla dēļ iestādē 31.jūlijā veikta pārbaude un atklāta «diezgan šaušalīga aina», sacīja Vircavs. Piemēram, ar atklātu virsmu bērnudārza teritorijā atrodas kanalizācijas aka, ēkas nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, spēļu laukums daļēji atrodas zem sapuvušas nojumes, no sienām brūk ķieģeļi.

Privātais bērnudārzs Margrietiņa, kurā Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi bērnu dzīvībai bīstamus apstākļus, šodien pārtraucis darbu, pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šorīt būvvaldes inspektori bērnudārzā veikuši atkārtotu apsekojumu un darbību bīstamajās telpās nav novērojuši, sacīja Žūka. Tikmēr bērnudārza vadītāja izsaukta uz būvvaldi iepazīties ar atzinumu. Lai bērnudārzs varētu atsākt darbu, būs nepieciešams ilgs laiks un finansiāli ieguldījumi, jo nepieciešams izstrādāt būvprojektu, norādīja būvvaldes pārstāve.

Žūka arī pastāstīja, ka konkrētajā adresē atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas datiem atrodas divas dzīvojamās ēkas un divi šķūņi. Savukārt saskaņā ar nekustamā īpašuma informācijas sistēmas NEKIP datiem būvju telpu lietošanas veids neatbilst izglītības iestāžu telpu grupai.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Kuldīgas pilsētas dome šogad plāno investēt 2.5 miljonus latu divu pirmsskolas izglītības iestāžu rekonstrukcijā.

Pašvaldība piesaistījusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu bērnudārza Cīrulītis rekonstrukcijai un piebūves būvniecībai un valsts investīciju fonda finansējumu bērnudārza Ābelīte piebūvei.

Vietas bērnudārzos paredzētas gan Kuldīgas, gan rajona bērniem, skaidro Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Pašvaldība 2. martā noslēgusi līgumu ar personu grupu, kura sastāv no divām vietējām būvfirmām – SIA Palsams un SIA Astros Ltd par viena bērnudārza rekonstrukciju. Plānots, ka bērnudārza piebūve būs gatava uzņemt audzēkņus 2010. gada sākumā. Kopējās projekta izmaksas ir 1.2 miljons latu, no projekta attiecināmajām izmaksām 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 6% – valsts budžeta un 9% – pašvaldības līdzfinansējums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizvadītajā nedēļā veicis kratīšanu Ogres novada domē un vienā no pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Latvijas Televīzijas raidījuma de facto rīcībā esošā informācija liecina, ka tas saistīts ar ilgstošu fiktīvo darbinieku nodarbināšanu, kuriem izmaksāti desmitiem tūkstoši eiro. Atklājies, ka pašvaldībai par iespējamo noziegumu bērnudārzā informācija bija jau agrāk, taču tā, visticamāk, centusies noklusēt pārkāpumu.

Pirms nepilniem pieciem gadiem Ogrē durvis vēra jauna pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde Riekstiņš. Tikai tagad atklāts, ka apmērām no tā paša brīža bērnudārzā fiktīvi bija nodarbināti vairāki cilvēki.

de facto kā piemēru min, ka vienam šādam neesošam darbiniekam atalgojumā izmaksāti 32 337,94 EUR. Fiktīvi strādājošo algu, visticamāk, saņēma citi Riekstiņa darbinieki. Turklāt secināts, ka iespējamajā krāpšanā iesaistījusies augstākā iestādes vadība.

Šonedēļ bērnudārzā un Ogres novada domē bijuši arī izmeklētāji no KNAB. «Jā, ir bijis. Ir izņemti dokumenti, mums gan nezinot,» apstiprina Ogres novada mērs Artūrs Mangulis (Latvijas Zaļā partija). Uz de facto jautājumu, cik nopietni, viņaprāt, ir šie pārkāpumi, atbildēja, ka «es neesmu jurists, lai pateiktu, bet, manuprāt, šī lieta nav tikai viena bērnudārza gadījums. Tā ir sistēma, kur cilvēkiem vienkārši nav naudas, kāds grib sakārtot šīs te darba attiecības, lai kādam palīdzētu vienkārši izdzīvot.»

Ir atrasts jauns Tukuma bērnudārza būvnieks – izmaiņas tehniskā projekta izstrādē, kā arī bērnudārza būvniecību veiks SIA Telms, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

«SIA Telms galvenais uzdevums būs veikt izmaiņas esošajā tehnsikajā projektā, kā arī pabeigt iesāktā bērnudārza celtniecību,» Db.lv stāstīja Tukuma novada Domes pārstāvis Jānis Luksevics. Šis būs otrais mēģinājums bērnudārza Mazajā Smilšu ielā būvniecībā, jo Tukuma novada Domi neapmierināja uzņēmuma, kas sākotnēji uzņēmās pirmsskolas iestādes projekta izstrādi un būvi, darbs.

Pašlaik bērnudārza ēkai vēl nav uzlikts jumta segums, vēl ir jāveic komunikāciju uzstādīšanas un apdares darbi, kā arī jāiegādājas mebeles, lai bērnudārzs varētu uzsākt darbu, stāsīja J. Luksevics.

Paredzēts, ka jaunajam bērudārzam jābūt pabeigtam nākamgad. Tā projekta pārstrādes un pašas ēkas celtniecības izmaksas – 805,6 tūkstošus latu - dalīs Tukuma novada pašvaldība, Latvijas valsts un Eiropas Savienība, jo projekts izstrādāts piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu.

Daugavpils Domes priekšsēdētājas 1. vietniece Eleonora Kleščinska izteikusi cerību, ka līdz nākamā gada beigām Daugavpilī bērnudārzu vietu trūkuma problēma nepastāvēs.

Pašlaik Daugavpilī rindā uz vietām bērnudārzos gaida 217 bērni. Daugavpils Dome jau sākusi konkrētus darbus - tiks rekonstruēts 13. bērnudārzs un celta piebūve 24. bērnudārzam, kas darbu uzsāks nākamgad. Savukārt šogad novembra mēneša laikā tiks atvērtas piecas papildus grupas esošajos bērnudārzos. 3. novembrī jau atvērta pirmā grupiņa 26. bērnudārzā. Pa vienai papildus grupai būs vēl 20., 21., 29. un 32. bērnudārzā. Jaunizveidotajās grupās būs pa 20 bērniem pašam pieprasītākajam vecumam: 1-3 gadi, rindai pilsētā sarūkot par 100 vietām. No pašvaldības budžeta šīs programmas realizācijai iedalīti 80 tūkst. Ls.

Ģimenēm jauna iespēja iekārtot bērnus dārziņā būs nākamā gada februārī, kad pēc rekonstrukcijas 13. bērnudārzā būs papildus 80 vietas. Nākamā iespēja būs 2009. gada rudenī, kad ekspluatācijā nodos 24. bērnudārza piebūvi. Tālākā perspektīvā ir bērnudārza izveide Jaunās Forštates mikrorajonā.

Šoruden Piņķos tiks uzsākta jauna franču bērnudārza un skolas ÉCOLE FRANÇAISE EXUPÉRY būvniecība. Būvdarbus plānots uzsākt šā gada oktobrī, savukārt skolas nodošanas ekspluatācijā plānota 2016.gada augustā, teikts paziņojumā medijiem.

Bērnudārzs ir projektēts tā, lai tas spētu uzņēmt 128 audzēkņus. Bērnudarzā būs astoņas grupas, katrā 16 bērni. Katrā grupā paredzēta guļamtelpa, rotaļu un mācību istaba, sanitārais mezgls, ģērbtuve. Bērnudārzā būs arī specializētas klases nodarbībām: angļu valodai, latviešu valodai, krievu valodai, arts-plastiques, montesori, kā arī bibliotēka, baleta zāle, vingrošanas zāle un teātris ar skatuvi.

Bērnudārza virtuvē paredzēts galds gastronomijas nodarbībām vecākajās grupās. Tās pasniegs projekta ÉCOLE FRANÇAISE EXUPÉRY partneris, restorāna 36.line īpašnieks Lauris Aleksejevs.

Virs bērnudārza tiks izvietotas 12 galvenās mācību klases, kopīgā skolas ēdnīca un galerija uz skolas galveno ēku, kur atradīsies sporta zāle un aktu zāle, piecas lingvistikas un divas datoru klases, divas aprīkotas dabaszinību klases, mākslas darbnīca un mūzikas klase, kā arī plaša teritorija āra spēlēm un sporta būves.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.