Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Ieilgušie strīdi starp Valmieras teātra ēkas īpašnieku un pārbūves projekta virzītāju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un būvnieku apdraud teātra darbu šo un iespējams arī nākamo sezonu, atzīst kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), norādot, ka situācija šobrīd ir kritiska.

Puntulis trešdien uz tikšanos bija aicinājis VNĪ valdes locekļus Renāru Griškevicu un Jeļenu Gavrilovu, lai saņemtu skaidrojumus par Valmieras teātra ēkas būvniecības darbu aktuālo statusu, kā arī turpmākās rīcības scenārijus, informēja ministra padomniece Inga Vasiļjeva. Sarunā piedalījās arī ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone un Valmieras teātra direktore Evita Sniedze.

Ministrs uzsver, ka VNĪ nekavējoties jārod racionāls, saimniecisks un uz teātra darbības nepārtrauktību vērsts risinājums. Puntulis aicina VNĪ valdi un padomi apskatīt Valmieras teātri pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas, lai klātienē iepazītos ar situāciju.

Valmieras teātra direktore norāda, ka teātris ir ķīlnieks ieilgušam strīdam. Teātris ir pielāgojis savu darbību būvniecības darbiem, strādājot teātra darbībai nepiemērotos apstākļos. Apzinoties potenciālos būvniecības projekta attīstības scenāriju un ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūves pieredzi, Sniedze pauž bažas par teātra attīstības iespējām tuvākajā nākotnē.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VNĪ.

Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, radīti ērti apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022. gada vēlam rudenim.

Būvdarbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, jumts un bēniņu pārsegums, cokols, nomainīti esošie koka un PVC logi, ārdurvis, pilnveidota apkures sistēma, izveidota ventilācijas un aukstumapgādes sistēma, novērstas neatbilstības ugunsdrošības jomā, nodrošināta vides pieejamība atbilstoši normatīvu prasībām, kā arī veikta apgaismes ķermeņu nomaiņa pret energoefektīviem. Vienlaikus ēkai tiks nodrošinātas, pastiprinātas un izbūvētas pamatkonstrukcijas. Projekta ietvaros jau iegādāti skatuves prožektori teātra Lielajai zālei, plānots iegādāties Lielās zāles skatuves krēslus un aprīkojumu jaunizbūvētajai zālei – skaņas, gaismas iekārtas un skatītāju podestus. Būvprojektu teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA "SESTAIS STILS".

Noslēgusies šovasar īstenotā Latvijas Nacionālā teātra ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošana un uz tās ir uzstādīts dekoratīvais apgaismojums. Lai nodrošinātu teātra vēsturiskajai ēkai arī vides pieejamību, ir izbūvēta arī jauna trīs stāvu piebūve, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Atjaunošanas darbi veikti pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma par godu valsts simtgadei. Jaunā piebūve ir ar skaistu skatu uz kanālu, tai ir arī lifts, kas beidzot dos iespēju LMT Jaunās zāles izrādes apmeklēt arī tiem cilvēkiem, kuriem ir grūtības pa kāpnēm uzkāpt uz trešo stāvu.

Nacionālā teātra piebūves celtniecība aizkavējusies

FOTO: Nacionālajam teātrim top jauna piebūve

Svinīgā piebūves atklāšana notiks ceturtdien, 19. oktobrī. Plānots, ka pasākumā piedalīsies kultūras ministre Dace Melbārde, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, LMT prezidents Juris Binde un būvniecības kompānijas «Velve» valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns.

Izsludināts Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, informē Rīgas dome.

«Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās, ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jauna pārvietojamo skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājuma telpas. Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem. Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās, jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

Celtniecības darbu aizkavēšanās dēļ atlikta Latvijas Nacionālā teātra piebūves atklāšana, aģentūra LETA uzzināja teātrī.

Lai arī sākotnēji tika paredzēts, ka teātra ēkas piebūves atklāšana notiks šodien, aģentūra LETA noskaidroja, ka saistībā ar būvdarbu aizkavēšanos atklāšana pārcelta uz pagaidām precīzi nenoteiktu datumu. Teātra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Rimšēviča skaidroja, ka, visticamāk, būvdarbi tiks pabeigti oktobra sākumā.

FOTO: Nacionālajam teātrim top jauna piebūve

Teātra ēkas fasādes atjaunošanu un piebūves celtniecības darbus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic SIA Velve. Kopumā būvdarbi domei izmaksā aptuveni 1,4 miljonus eiro.

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

Dailes teātra ēka gatavojas uzlabošanas darbiem - tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Projektam piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2021.gadā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja VNĪ energoefektivitātes projektu portfeļa vadītājs Jānis Ungurs, Dailes teātris ir vietējās arhitektūras piemineklis, tāpēc būvniecības darbu laikā nedrīkst skart vēsturisko fasādi. Tās liela daļa ir apdarināta ar ķieģeļiem, kas novērtēti kā vērtīgi un saglabājami. Savukārt, saistībā ar ēkas betona fasādi nekādi apjomīgi darbi netiks veikti. Ļoti lielu ēkas daļu aizņem teātra skatuves tornis, kas ir divpadsmit stāvu augstumā. Pēc J. Ungura stāstītā, daudzi cilvēki pat neievēro, ka teātrim ir milzīgs tornis, kas sākas skatuves līmenī un tā gaisa telpa sniedzas pat līdz torņa augšai. Skatuves tornis apdarināts ar alumīnija profiliem, kas arī klasificēti kā kultūrvēsturiska vērtība, taču būvdarbu laikā tie tiks demontēti, ēka tiks nosiltināta, kā rezultātā tornis kļūs nedaudz apjomīgāks. Zviedrijā tiks pasūtīti jauni profili.

Latvijas Nacionālā teātra fasādes krāsojuma atjaunošanas darbi tika uzsākti šī gada pavasarī un to laikā atjaunotas bojātās profilētās detaļas. Savukārt kanāla pusē tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri.

Ar paveikto un vēl darāmo otrdien, 15.augustā iepazinās Rīgas domes pārstāvji.

Ēkai no jauna tika izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Kopumā uz ēkas fasādes šobrīd ir uzstādīti 220 gaismekļi, bet ir plānots to skaitu vēl nedaudz palielināt.

Lai Latvijas Nacionālā teātra ēkai vides pieejamību, šovasar tiek izbūvēta trīs stāvu jauna piebūve ar kopējo platību gandrīz 203 kvadrātmetri. Piebūve tiek būvēta pilsētas kanāla pusē, lai radītu skatītāju ieeju arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem teātra jaunajā zālē, kā arī, lai nodrošinātu skatītāju evakuāciju no jaunās zāles un nepieciešamās palīgtelpas.

Piebūves pirmajā stāvā atradīsies ieeja, vestibils, lifts cilvēkiem ar īpašam vajadzībām, garderobe, kāpņu telpa un vēdināšanas kamera. Otrajā stāvā paredzēta halle, kafejnīca ar skatu uz Pilsētas kanālu, tualete cilvēkiem ar kustību traucējumiem un kāpņu telpa, savukārt trešajā stāvā - halle, tualetes, divas skatītāju zāles palīgtelpas un kāpņu telpa ar ieeju skatītāju zālē.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šonedēļ uzsāk būvdarbus energoefektivitātes paaugstināšanai Dailes teātra ēkā Rīgā, Brīvības ielā 75. Vēsturiskajai ēkai tiks siltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Būvdarbu veikšanai VNĪ noslēgts līgums ar SIA "PRO DEV". Līguma summa – 1,66 miljoni eiro, no kura 85% ir ES līdzekļi un 15% valsts līdzfinansējums. Projekta autori: SIA "Projektēšanas Birojs AUSTRUMI". Ēkas fasādes atjaunošanas un siltināšanas darbus paredzēts veikt 16 mēnešu laikā.

Sāks būvdarbus Latvijas Nacionālā arhīva ēkas atjaunošanai 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā...

"Ļoti ceram atrast kompromisu, saskaņojot būvniecības grafiku, lai teātra simtgadē būtu redzamas reālas izmaiņas," norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notiks īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus saistībā ar citu dienestu un iestāžu pārkārtošanos darbam ārkārtas režīmā, informē VNĪ.

Pārskatāmā nākotnē izmaiņas skars arī apkārtējo Dailes teātra teritoriju. "Dailes teātra priekšlaukuma attīstība tiks īstenota kārtās. Pirmajā kārtā plānoti darbi Dailes teātra aizmugures pagalmā un Epikūra dārza sakārtošana. Šos darbus paredzēts uzsākt vasarā," norāda VNĪ valdes loceklis J. Ivanovskis- Pigits.

Dailes teātra labiekārtošanai pērn kopīgu sadarbību uzsāka VNĪ un Rīgas domes Īpašuma departaments, veicot teātrim piegulošās teritorijas sakārtošanas projekta izstrādi. Skvērs pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Pērn noslēdzās metu konkurss, kur astoņu iesniegto projektu konkurencē par labāko teritorijas sakārtošanai tika atzīta arhitektu biroja "MADE arhitekti" iecere. 2019. gada izskaņā VNĪ ar Rīgas domi noslēdzis trīspusēju līgumu ar SIA "MADE arhitekti" par būvniecības ieceres izstrādi teātra priekšlaukuma un parka labiekārtošanai, kas nav ticis atjaunots kopš padomju laikiem.

Īstenojot arhitektu ieceri, plānots paplašināt arī teritorijas zaļo zonu – no vairākiem desmitiem teritorijā esošo koku tiks izzāģēti 8, kuri pēc ekspertu izvērtēšanas atzīti kā savu mūžu nokalpojuši, un to vietā papildus iestādīti vismaz 23 jauni lielizmēra koki, kā arī tiks ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju atpūtai un labsajūtai. "Mūsu galvenais mērķis ir padarīt laukumu pieejamu pilsētniekiem un nodrošināt augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti, respektējot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru. Sadarbojoties ar SIA "Labie koki" ekspertiem, laukuma labiekārtojuma ietvaros tiks veidoti pārdomāti apzaļumojumi un paredzēti jauni, lielizmēra koku stādījumi, kas ir neatņemama laikmetīgas pilsētvides sastāvdaļa," ieceri atklāj "MADE arhitekti" galvenais arhitekts Miķelis Putrāms.

Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ 2019. gadā piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu septiņu sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. Jau pabeigts projekts Ventspilī, Jūras ielā 34, padarot energoefektīvu valsts iestāžu administratīvo ēku.

Septembra sākumā Valmieras Drāmas teātrī (VDT) jau ir paveikta vairāk nekā puse projektā paredzēto būvdarbu, tostarp noslēgumam tuvojas ēkas fasādes un jumtu izbūves darbi, kā arī “Black box” ir pabeigta ārsienu siltināšana, iekšējām zāles sienām ir izveidots labu akustiku nodrošinošs apmetums un visā teātra ēkā norit darbi pie inženiertehnisko sistēmu izbūves, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Līdz ar alumīnija logu rāmju montāžu ēkas daļai gar Lāčplēša ielu jau ir skaidri redzams teātra atjaunotais siluets, kas turpmāk priecēs Valmieras iedzīvotājus un teātra apmeklētājus. Būvniecības darbu temps patiešām ir labs. Mēs esam pārliecināti, ka jau nākamā gada otrajā pusē teātra darbinieki varēs pilnībā atgriezties savā mājvietā un lietot visas telpas, kas būs renovētas un padarītas daudz energoefektīvākas,” uzsver Gavrilova.

Objektā jau ir paveikta lielākā daļa ārsienu flīzēšanas, dekoratīvā apmetuma un jumtu izbūves darbu, turpinās pamatu siltināšana, inženiertehnisko komunikāciju (apkures, ventilācijas, gaisa dzesēšanas, elektrotīklu) izbūve. Līdz šā gada novembra beigām plānots pilnā apjomā pabeigt ēkas jumtu un fasāžu izbūvi, paralēli turpinot darbus ēkas iekštelpās.

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, ir veiksmīgi noslēdzies, un ēka ir nodota ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Teātris jau šobrīd uzsācis pārvākšanās procesu uz savu vēsturisko mājvietu un skatītājus ar pirmajām izrādēm atjaunotajās telpās gaidīs šī gada 15. decembrī.

“Rekonstrukcijas darbi Latvijas Leļļu teātrī ir sekmīgi noslēgušies un ēka ir nodota ekspluatācijā, par ko mums ir patiess prieks. Ēkas nodošanas procesā bija jāveic nelieli uzlabojumi un precizēšanas darbi, lai nodrošinātu ēkas atbilstību visiem regulējošajiem standartiem un nodrošinātu Leļļu teātra mazajiem skatītājiem drošu un patīkamu vidi. Šobrīd sākusies teātra pārvākšanās uz vēsturisko mājvietu Kr. Barona ielā. Ēkas atslēgas teātrim plānots nodot 2023. gada 1.decembrī, kad arī tiks uzsākta pašas ēkas ekspluatācija un jau 15. decembrī tiks rīkota teātra atklāšana ar pirmajām izrādēm,” atzīmēja VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludina iepirkumu Dailes teātra priekšlaukuma sakārtošanai saskaņā ar “MADE arhitekti” izstrādāto būvprojektu.

Teritorijas sakārtošanas darbi tiks uzsākti šovasar un noritēs trijos posmos. Pirmo posmu – Dailes teātra priekšlaukuma atjaunošanu plānots pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šobrīd aktīvi notiek Dailes teātra un tā apkārtnes kompleksa sakārtošana. Vēsturiskās ēkas energoefektivitātes projekts sākās pērn un tuvojas noslēgumam. Būvdarbi veikti, saglabājot 1976. gadā pēc arhitektes Martas Staņas projekta celtā teātra arhitektūru.

“Vēsturiskajai teātra ēkai nosiltinātas ēkas ārsienas, skatuves tornis un jumti, nodrošinot nepieciešamo komfortu gan teātra darbiniekiem, gan skatītājiem un vienlaikus būtiski samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas. Pārbūvēta apkures sistēma un pilnveidots aprīkojums apgaismojumam uz skatuves, nodrošinot “gudros” prožektorus. Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī saistībā ar COVID-19 izplatību, darbs notika īpašā piesardzības režīmā, ievērojot noteiktos ierobežojumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs. Projekts pilnībā tiks pabeigts līdz Dailes teātra simtgadei šoruden,” norāda R. Griškevičs.

Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA «AB3D» ar arhitekta Jura Mitenberga darbu.

Rīgas dome plāno, ka pēc metu konkursa noslēgšanās jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad būs beidzies arī nomas līgums ar aiz teātra ēkas esošo tenisa kortu apsaimniekotāju.

Jau ziņots, ka paredzamās izmaksas piebūves būvniecībai un jaunās zāles iekārtošanai būs ne mazākas kā 30 - 35 miljoni eiro. Lielāko daļu izmaksu veidos tieši teātra zālei nepieciešamās tehnoloģijas un aprīkojums.

Jaunā zāle «black box» būs novietota pie Kronvalda bulvāra, Simtgades alejas pusē paredzot foajē ar divām skatītāju ieejām – no parka puses un no Simtgades alejas puses. Otrajā stāvā būs izvietota kafejnīca/bārs un trešajā stāvā - restorāns ar jumta terasi un skatu uz kanālu. Jaunbūvējamās ēkas centrālajā daļā starp esošo piebūvi un «black box» atradīsies teātra darbnīcas, aktieru ģērbtuves, virtuve, tehniskās telpas. Tāpat ēkā atradīsies mēģinājumu zāles un atpūtas telpas, telpas teātra administrācijai un dienesta dzīvokļi.

Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Valmieras Drāmas teātra (VDT) renovācijas projekts turpina virzīties uz priekšu - Black Box zālē, kas ir viens no galvenajiem VDT uzlabojumiem, darbi ir pabeigti apmēram 90% apjomā, atlikušie darbi - grīdas seguma ieklāšana un jauno iekšdurvju montāža, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Black Box zāle ļaus pielāgot telpu dažādiem izrāžu veidiem un eksperimentiem. Šī zāle ir aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām un elastīgu skatuvi, kas atvieglo dažādu žanru un stilu izrāžu ieviešanu un sniedz teātra ansamblim plašas iespējas radošam darbam.

“Esam gandarīti, ka lieliem soļiem tuvojamies vēl vienas Latvijas kultūras ēkas sakārtošanai un, novērojot būvniecības procesa progresu, prognozējam, ka šī gada vasarā teātra personāls varēs pilnībā atgriezties renovētajā mājvietā un atsākt darbu uzlabotās, modernās un energoefektīvās telpās, kas priecēs ne vien teātra kolektīvu, bet arī apmeklētājus,” norāda Jeļena Gavrilova.

Kopumā objektā šobrīd pabeigta virkne darbu un rekonstrukcijas projekts norit paredzētajā tempā. Pabeigti ēkas fasādes izbūves darbi, atklājot atjaunoto teātra siluetu gar Lāčplēša ielu. Pilnā apmērā pabeigti arī pamatu, fasāžu un jumta siltināšanas un izbūves darbi, nodrošinot ēkā augstu energoefektivitāti. Kā arī pilnībā pabeigti fasāžu stiklošanas darbi, tostarp, jaunā apjoma daļas fasādes konstrukcijas - lameļu uzstrādīšanas darbi, kā arī veikti visi jauno ārdurvju montāžas darbi.

Jaunā Rīgas teātra ēkai nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norādīja, ka, virzoties uz priekšu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas pārbūvē, VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi Lāčplēša ielā 25, Rīgā, turpinot būvniecību pagalma zonā.

Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai. Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, norādīja Griškevičs. "Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā sākta Valmieras drāmas teātra trešā stāva jumta demontāža vietā, kur paredzēta “black box” zāle.

Demontāžas darbus jaunās zāles izbūves vietā paredzēts veikt līdz martam, lai turpinātu jaunizbūvējamo konstrukciju izbūvi,” atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Valmieras drāmas teātra energoefektivitātes paaugstināšanas projektu pilnsabiedrība SBSC uzsāka 2021.gada oktobrī. Līdz šim teātrī ir veikti plaši demontāžas darbi: pagrabstāvā demontētas grīdas un starpsienas, pirmajā stāvā demontēta piebūve, pabeigta divu kāpņu telpu konstrukciju demontāža, sešu stāvu augstumā. Uzsākta konstrukciju stiprināšana kā arī uzsākta pāļu izbūve un veikti citi sagatavošanās darbi jaunu konstrukciju izbūvei.

“Esam pateicīgi, ka izdevās vienoties ar VNI un būvniekiem, un būvdarbu norise nav apturējusi aktieru mēģinājumus un teātra izrāžu norisi, jo daļā teātra ēkas mēs varam turpināt darbu. Kopš janvāra izrādes mājās atkal var notikt teātra Apaļajā zālē, kaut skatītājiem jārēķinās ar zināmām neērtībām un ieeju gandrīz cauri būvlaukumam – šī organizēšana ir izaicinājums ikvienam iesaistītajam, un prasa lielu sapratni un pietāti vienam pret otra darbu. Es ceru, ka galarezultāts 2023. gada sākumā mūs visus iedvesmos – vispirms jau skatītājus, kas mūs nepamet arī vissarežģītākajos laikos”, norāda Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašeradena.

Improvizācijas teātru aktieru saime Latvijā ir diezgan liela, taču tikai dažas no trupām ir spējušas noturēt par sevi interesi ilgstoši un regulāri pulcēt pilnu zāli ar skatītājiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To, ko skatītājs vēlas redzēt šodien, viņš vairs negribēs rīt. Improvizācijas teātra aktieriem ir jābūt modriem un nedaudz izsalkušiem izspēlēt uz skatuves iepriekš nezināmus tipāžus un lomas. «Ja skatītājs atnāk uz trīs izrādēm un redz, ka aktieris ir vienā un tajā pašā tēlā, interese zūd. Ir jābūt dzīves notikumu resursam un zināšanu bagāžai, lai spētu uz skatuves spēlēt kaut ko vairāk nekā tikai elementārus jociņus «zem jostas vietas». Pie visa pierod, un brīdi, kad skatītājs domā ātrāk par improvizatoru, var uztvert kā trupas pastāvēšanas beigas, un nākamajā mēnesī zālē biļetes vairs nebūs izpārdotas,» teic improvizācijas teātra Spiediens (SIA Evolution Baltic) aktieris un valdes loceklis Kaspars Breidaks.

Kultūras ministrijas (KM) organizētajā atklātajā konkursā uz VSIA “Latvijas Leļļu teātris” valdes locekļa amatu 14 pretendentu konkurencē uzvarējis vairākos Latvijas teātros strādājušais režisors, Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras centra teātra “Joriks” mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Eihe.

Darbu Latvijas Leļļu teātra valdē M.Eihe uzsāks š.g. 6. jūnijā.

“Mārtiņā Eihe žūrijas komisijas vērtējumā pārliecinoši izvirzījās līderpozīcijās gan ar piedāvāto Leļļu teātra attīstības redzējumu, gan līdzšinējo plašo un ilggadējo darba pieredzi nozarē, strādājot valsts, pašvaldību, nevalstiskajos un arī privātajos teātros; turklāt ne vien režisora un mākslinieciskā vadītāja, bet arī iestādes vadītāja pozīcijā,” norāda nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Latvijas Leļļu teātris 2024. gadā atzīmēs 80 gadu jubileju, kopš darbojas profesionāla valsts teātra statusā. Līdztekus darbam pie laikmetīga, mākslinieciski izcila un demokrātiskai valstij nozīmīga jaunrades procesa nodrošināšanas teātrī, tā jubilejas gadā vēlos piedāvāt īpašu izrāžu programmu, kā arī organizēt starptautisku, leļļu teātra žanram veltītu konferenci,” kā pirmos izvirzītos mērķus jaunajā amatā nosauc M.Eihe.

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Konkursa žūrija Dailes teātra teritorijas labiekārtošanai vienbalsīgi izvēlējusies arhitektūras projektēšanas uzņēmuma SIA Made arhitekti iesniegto metu, taču vēl gaidāmas diskusijas par projekta izmaksām un realizēšanas laiku.

SIA Made arhitekti valdes locekle, arhitekte Linda Krūmiņa stāstīja, ka meta projektā respektēti līdzšinējie teritorijas elementi, kurus projektējusi arhitekte Marta Staņa. Tajā pašā laikā mets izstrādāts, ņemot vērā personu ar īpašām vajadzībām, velosipēdistu un jauno māmiņu intereses - laukuma segums tiks pilnībā mainīts, simboliski atstājot Staņas projektētās ķieģeļu joslas, kas būs jārestaurē. Arhitekti izplānojuši priekšlaukumu, kas iedalīts divās daļās - Šarlotes ielai pietuvinātā zona projektēta ar apzaļumojumiem un soliem, savukārt no otra laukuma daļa projektēta bez apzaļumojumiem, vienlaikus likvidējot līdzšinējās autostāvvietas.