Termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai nepieciešamā sliekšņa pacelšana Latvijā bez darba atstāj celtniekus, kuriem tas jāmeklē ārzemēs, tādējādi reemigrācijas vietā būs jauns emigrācijas vilnis
To intervijā Dienas Biznesam atzīst ekspremjers, celtniecības SIA MG būvnieks īpašnieks Māris Gailis. Viņaprāt, Imigrācijas likumā būs jāizdara izmaiņas un jāsamazina nekustamo īpašumu darījumu summas slieksnis (250 000 eiro), lai trešo valstu turīgie iedzīvotāji varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanu, un jāatsakās no 5% valsts nodevas no darījuma summas pieprasīšanas.
Vai izjūtat Imigrācijas likuma grozījumus TUA saņemšanas sliekšņa pacelšanai no 142 300 līdz 250 000 eiro?
Protams, izjūtu gan kā būvniecības un projektu izstrādāšanas kompānijas vadītājs, gan arī kā darba devējs. Minēšu vienu piemēru, kur turīgs cilvēks, kurš ikdienā vada lielas bankas darbu Krievijā, vēlējās Latvijā, Daugavas krastā, uzbūvēt māju savai ģimenei. Šī projekta ietvaros viņš iegādājās zemi, arhitektiem pasūtīja projektu, celtniekiem uzdeva veikt nepieciešamos darbus. Būvniecībā šīs ieceres īstenošanai tikai ģenerāluzņēmējs vien nodarbināja dažādās celtniecības stadijās no 20 līdz 40 strādājošajiem, neskaitot apakšuzņēmēju darbiniekus.
Tagad šādu darba vietu faktiski vairs nebūs. Tas nozīmē, ka 20 – 40 celtniekiem būs jāmeklē cits darbs, kas visdrīzāk izpaudīsies kā došanās peļņā uz ārzemēm. Faktiski politiķu vairākums pērn, veicot grozījumus Imigrācijas likumā un paceļot TUA saņemšanai nepieciešamo slieksni no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro, ir nevis veicinājis tik daudzkārt aprunāto Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē, bet gan tieši pretēji – stimulēs jaunu emigrācijas vilni. Jāņem vērā, ka tas radis arī multiplicējošu efektu uz Latvijas tautsaimniecību, jo emigrācijas pieaugums samazinās patērētāju skaitu un patēriņu, tātad arī nodokļu ieņēmumus. Vai tas bija mērķis, kādēļ tika izdarīti šādi grozījumi?!
Vai šo grozījumu dēļ cieš arī citas jomas?
Protams! Tomēr situācijā, kad būvniecība, nekustamais īpašums ir viens no Latvijas IKP pieauguma dzinējspēkiem pēdējos gados, tieši šīs nozares visvairāk sajutīs šī sliekšņa palielinājuma ietekmi. Kāpēc? Tāpēc, ka citu būvniecības, remontu un rekonstrukcijas projektu ir ļoti maz. Mazāk darba (pasūtījumu, pirkumu) ir mēbeļu tirgotājiem (arī ražotājiem), māju apsaimniekotājiem (apkopējas, sētnieki), juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem. Kā? Tas pats jau minētais lielas bankas vadītājs ir nolīdzis mājas apsaimniekotāju, kuram ik mēnesi pārskaita naudu par sētnieka, apkopējas darbu. Bet cik šādu darba vietu vēl būtu radies no jauna, ja TUA slieksnis netiktu pacelts līdz 250 000 eiro, kam vēl jāpieskaita valsts nodeva vismaz 12 500 eiro apmērā (5% nodeva no darījumu minimālās summas).
Turklāt viss notiek legāli ar pārskaitījumu un visu nodokļu samaksāšanu.
Visu interviju TUA sliekšņa paaugstināšana vairos bezdarbu un emigrāciju lasiet 27. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.