Valdība otrdien, 28.novembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu Par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem, kurā sniegta informācija par izsniegto termiņuzturēšanās atļauju dinamiku pēdējos 7 gados, informē Iekšlietu ministrijā.
Ziņojumā secināts, ka investīciju programma pozitīvu efektu deva krīzes laikā, kad ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Savukārt ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies.
Ziņojums ietver detalizētu informāciju par katru termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas veidu, kas ir ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, investīcijas nekustamajos īpašumos, finanšu investīcijas kredītiestādē un valsts vērtspapīru iegāde.
Ziņojumā analizēta ar TUA saistīto ārvalstu investīciju loma kopējās ārvalstu investīcijās, kā arī atspoguļots ārvalstu investoru sadalījums pēc valstiskās piederības un norādīts ar TUA saņēmējiem saistīto uzņēmumu nomaksāto nodokļu apmērs.
Saistībā ar attiecīgajām Imigrācijas likuma normām valsts budžets tiešā veidā no nodevām ir ieguvis 29 milj. eiro, bet uzņēmumi, kuru darbība ir bijusi saistīta ar TUA saņēmējiem 2016.gada laikā valsts budžetā ir iemaksājuši nodokļus vairāk kā 176,8 milj. eiro apmērā.
No kopumā investīciju programmas ietvaros ieguldītajiem līdzekļiem attiecīgajā periodā 83% ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti TUA saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās (10,9%), savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido tikai 5,6% no kopējām veiktajām investīcijām. Bet no 2015.gada 1.janvāra īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē ieguldīti 0,5% no kopējā investīciju apjoma.
Aplūkojot TUA pieteikumu iesniedzējus pēc to valstiskās piederības, aptuveni 90% no visām TUA ir pieprasījuši investori no bijušās PSRS teritorijas, savukārt ārpus bijušās PSRS teritorijas lielākā investoru interese ir no Ķīnas (1 428 jeb 8% TUA pieprasījumu), Izraēlas (90 TUA pieprasījumu) un ASV (69 TUA pieprasījumi).