Valstij un tās vārdā lēmumus pieņemošajiem politiķiem jābūt korektiem pret uzņēmējiem, nosacījumu maiņas gadījumos piešķirot pārejas laiku, kā tas notiek citviet Eiropā
To intervijā stāsta SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Viņaprāt, nav svarīgi, kādi politiķi uzvar vēlēšanās un iekļūst parlamentā, jo viņiem visiem ir jārespektē Latvijas valsts intereses. Lai izvairītos no situācijas, kad daudzi uzņēmēji iesaistījās mājokļu projektu realizācijā, kas bija mērķēti tieši uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmējiem, un tagad pēc politiķu lēmuma neciestu zaudējumus, ir jānosaka vai nu pārejas laiks, vai arī TUA saņēmēju kvota vēl pēc iepriekšējiem nosacījumiem – slieksnis 142 000 eiro mājoklim Rīgā un Jūrmalā.
Vai izjūtat Imigrācijas likuma grozījumus TUA saņemšanas sliekšņa pacelšanai no 142 300 līdz 250 000 eiro?
Jebkuras valsts ekonomiskās attīstības līmeni var redzēt pat bez IKP un pat jebkādiem statistikas datiem. Proti, pašlaik to var noteikt pēc valstī vai tās pilsētās redzamajām celtnēm. Jo augstāks ekonomiskās attīstības līmenis, jo vairāk attīstīta ir būvniecība, ko var redzēt dzīvojamās mājās, biroju ēkās, ražotnēs, skolās, slimnīcās, infrastruktūras objektos. Ja būvniecības nav, tad lielākoties arī attiecīgajā valstī vai pilsētā ir novērojama stagnācija. Tas nozīmē, ka nevienam neko nevajag, viss noveco. Latvijai ir vajadzīga attīstība, nevis stagnācija. Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem ir vajadzīgs darbs šeit pat, nevis kaut kur ārzemēs. Darba vietas rada nevis valsts, bet gan uzņēmēji. Tas būtu jāņem vērā un valstij jābūt korektākai pret saviem uzņēmējiem, kuru jau tāpat nav ļoti daudz. Uzņēmēji savu darbību plāno, un ir svarīgi, lai to varētu darīt vismaz 10 gadus uz priekšu. Tas attiecas arī uz nosacījumu – sliekšņa pacelšanu un valsts nodevas ieviešanu – nekustamā īpašuma pircējiem apmaiņā pret TUA. Uzņēmēji nevar nekavējoties apturēt mājas būvniecību, kurā dzīvokļus bijis paredzēts piedāvāt tiem, kuri vēlas iegūt TUA. Process ir pietiekami garš – vispirms ir ideja par dzīvojamo māju, tad tiek atrasta vieta, vajadzīgs tās detālplānojums, kam seko tautas apspriešana (vai būs gana labs), tam seko projektēšana, saskaņošana. Pēc tam notiek investoru meklēšana, sarunas ar bankām par finansēšanu. Kopumā šis sākuma posms aizņem četrus, reizēm pat piecus gadus. Un tikai pēc tam sākas reālā būvniecība, kas ir iecerētā realizācija dabā. Kā lai šādā situācijā rīkojas uzņēmējs, kas būvē māju, kurā saskaņā ar bankā iesniegtu biznesa plānu paredzēti dzīvokļi ārzemniekiem – TUA pretendentiem? Vietējiem šādi dzīvokļi nav vajadzīgi! Ko ar tiem darīt? Kā atdot bankai kredītu?
Kas būtu jādara?
Pirmkārt, politiķiem jāsaprot, ka nevar darīt visu, kas ienāk prātā vai ņemot vērā spēku sadalījumu valdošajā koalīcijā. Domāju, ka politiķi varētu labot savu priekšteču kļūdas, vispirms atzīstot savu pārsteidzību. Kāpēc?! Vai, izņemot Latviju, vēl kādā citā ES dalībvalstī ir pieņemti nosacījumi, kas būtībā atraida tos turīgos, legāli naudu nopelnījušos cilvēkus, kuri, iegādājoties nekustamo īpašumu, vēlas saņemt TUA? Vai konflikts Austrumukrainā ir bijis iemesls, lai Lielbritānija vai jebkura cita ES dalībvalsts atteiktos no šādiem Krievijas vai Ukrainas investoriem? Nē, nav!
Visu interviju Politiķiem jādod pārejas laiks biznesam lasiet 2. februāra laikrakstā Dienas Bizness.