Dienai turpinot apzināt viedokļus par termiņuzturēšanās atļauju tēmu, laikraksts izjautā baņķieri, Trasta komercbankas padomes priekšsēdētāju Igoru Buimisteru.
Kā vērtējat jau ilgstoši Latvijā notiekošās diskusijas par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) nosacījumiem?
Cilvēkus, kas pretendē uz TUA, šī ilgstošā neskaidrība ļoti satrauc. Nav skaidri spēles noteikumi, kas nez kāpēc tiek mainīti, kā saka, esot uz tilta pār mutuļojošu upi. Sākušas pat klīst baumas, ka jau izsniegtās atļaujas varētu ar atpakaļejošu datumu tikt atņemtas, nepagarinātas. Tas cilvēkus dzen panikā. Kā zināms, tiem, kam ir šīs atļaujas, saskaņā ar noteikumiem reizi gadā jāstājas ierēdņu priekšā ar visām ģimenēm, jāapliecina sava vēlme turpināt TUA programmu.
Kā šī situācija ietekmē bankas?
Nosacījumu maiņa, protams, neapmierina arī bankas. Jau tā šie spēles noteikumi nav tie labākie - iekārtoties uz dzīvi Spānijā noteikti būtu lētāk, ekonomiski izdevīgāk nekā Latvijā. Klāt vēl laika apstākļu faktors. Bankas TUA iegūšanas procesā ir kā finanšu, ekonomikas pārneses rīks - cilvēki, kuri iegūst TUA, atver kontus vietējās bankās. Vairums izvēlas Latviju kā otro dzīvesvietu pretēji kopējam viedoklim, ka TUA formē, lai vizinātos pa Eiropu. Ir, kas pārceļas uz dzīvi šeit pilnībā. Viņi tērē Latvijā savu naudu, veido biznesu, investējot savus līdzekļus vai piesaistot tos no mūsu bankām. Likumu nemainīgums šādā situācijā ir ļoti būtisks - ja mēs finansējam cilvēkus, kas nav droši par savu vietu Latvijā, tas ne pie kā laba nevar novest.
Es nesen lasīju aģentūras LETA apkopoto statistiku par Baltijas valstu bankām. Latvijas banku aktīvi ir lielāki nekā Lietuvas un Igaunijas bankām. Taču izsniegto kredītu ziņā Latvijas bankas atpaliek no abām kaimiņvalstīm. Mūs apdzinusi pat Igaunija, kura ir mazāka par Latviju. Mūsu bankas atpaliek no Lietuvas un Igaunijas bankām arī peļņas ziņā. Ko tas nozīmē? Ka nauda pie mums stāv neizmantota. Tās ir vairāk nekā kaimiņvalstīs, bet tā netiek likta lietā.
Kāpēc? Nav klientu?
Klienti ir, bet mēs baidāmies šo naudu izdot. 2008., 2009. gadā bija katastrofāla situācija pasaules ekonomikā, dabīgi, ka tajā skaitā arī Latvijā. Kad pieņēma programmu par TUA apmaiņā pret investīcijām, tas bija būtisks grūdiens ekonomikai - tas bija redzams pat ar neapbruņotu skatu. Ja 2008. gadā Jūrmala izskatījās pamesta - pie īpašumiem bija izlikti uzraksti «Pārdod», tad jau 2010. gadā lielā tempā tika būvētas jaunas ēkas, šobrīd Jūrmala ir pieblīvēta ar jauno apbūvi. Piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu tirgū. Bet pieprasījumu nosaka pamatā cilvēki, kas pretendē uz TUA apmaiņā pret investīcijām.
Jo vietējie nevar atļauties...
Latvijas iedzīvotāji arī, protams, labprāt dzīvotu Jūrmalā, diemžēl pagaidām nevar atļauties. Bet tās ir savstarpēji saistītas lietas - tiklīdz šeit parādās turīgi ārzemnieki, tie rada darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, cilvēki saņem cienīgu algu. Ne velti daudzi brauc peļņā uz ārzemēm - ne jau tāpēc brauc, ka Latvijā būtu slikti (te viss ir normāli gan ar likumiem, gan klimatu - tiem, kas te dzimuši, tas ir ļoti ierasts, nav ko mums meklēt citās zemēs, ja mājās labi), taču jautājums ir par ekonomisko izdzīvošanu. Negribētos taču pieļaut, ka TUA atcelšanas dēļ cilvēki atkal zaudētu darbu, brauktu strādāt uz Itāliju, Franciju, Lielbritāniju vai Krieviju.
Bez tā, ka cilvēki pērk dzīvokļus, viņi arī dibina uzņēmumus, tā radot darba vietas, maksājot nodokļus, tā dodot arī valstij labumu par saņemtajām TUA. Citi izmanto iespēju noguldīt bankās depozītus. Tas arī būtiski pozitīvi ietekmē mūsu banku sistēmas stabilitāti. Jo naudu nogulda minimums uz pieciem gadiem, un šajā laikā var rēķināties ar kādu biznesa projektu finansēšanu. Bet, ja šī plūsma pārtrūks, baidos, ka daudzi vēlēsies līgumu laušanu pirms termiņa.
Visu interviju Ļaut vismaz daļai izmukt no tā ārprāta lasiet trešdienas, 28. janvāra, laikrakstā Diena (3. lpp.)!