Z-Towers attīstītāji saskata korupcijas pazīmes ēkas nodošanā ekspluatācijā

Vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa Z Towers attīstītāji pieļauj, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Z Towers attīstītāji vērsušies Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu, Db.lv informē attīstītāja AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses,» norāda A.Neguliners.

Viņš uzsver, ka pēdējo gadu laikā uzņēmums aktīvi līdzdarbojies katrā darbu plānošanā, sanāksmē vai komisijā, pārliecinoties par savu un pieaicināto ekspertu darbu kvalitāti un atbilstību starptautiskajām prasībām. «Izskanējušie aizrādījumi ir nepatiesi, ko uzskatāmi esam attēlojuši gan oficiālās vēstulēs Rīgas domei, gan ekonomikas ministram un Ministru prezidentam. Regulāri oficiālas sarakstes ietvaros Rīgas pilsētas būvvaldei esam iesnieguši prasīto informāciju, tādēļ šobrīd līdz ar Rīgas mēru Oļegu Burovu esam neizpratnē par būvvaldes rīcību,» komentē Andžejs Neguliners.

Rīgas būvvaldes vadītājs Ingus Vircavs sociālajos tīklos otrdien publiskoja vēstuli, kurā viņš informē Rīgas domes deputātus, ka novembra sākumā pie Rīgas mēra Oļega Burova notikusi sanāksme par Raņķa dambī 30 un Daugavgrīvas ielā 9 esošā daudzfunkcionālā kompleksa «Z-Towers» objektu. Tajā pašā dienā arī būvvaldē notikusi sapulce ar mērķi saprast objekta nozīmīgumu gan no infrastruktūras aspekta, gan respektējot Rīgas iedzīvotājus un administratīvo teritoriju kopumā, un sanāksmē tikuši apspriesti arī inženierkomunikāciju turētāju sagatavotie atzinumi par «Z-torņu» gatavību ekspluatācijai.

Neraugoties uz to, ka būvvalde vērsusi Rīgas mēra uzmanību uz vairākiem pārkāpumiem un nepilnībām, O.Burovs, pēc Vircava paustā, esot izdarījis spiedienu uz būvvaldes darbiniekiem ar mērķi tomēr veicināt objekta pieņemšanu ekspluatācijā.

Pēc I.Vircava teiktā, sanāksmē būvvaldes darbiniekiem radīta «emocionāli uzbrūkoša atmosfēra ar paceltu toni no priekšsēdētāja puses», pārmetot arī pārspīlētu birokrātiju iestādē.

Pēc Vircava paustā, būvvaldē ir iesniegts SIA «CMB» būves ekspertīzes atzinums, kura vairākās sadaļās norādīts, ka ekspertīze ir veikta izbūvētās ēkas būvkonstrukcijām vietās, kur nav veikta iekštelpu apdare. Tāpat norādīts, ka būvēm tikai izlases kārtībā pārbaudīta un netika konstatēta izpilddokumentācija, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās būvizstrādājumu pavadošās dokumentācijas esamība, kā rezultātā netika vērtēta to atbilstība būvniecības laikā spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām. «Līdz ar to nav pārliecības par ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izbūves kvalitāti vietās, kur uz ekspertīzes veikšanas brīdi bija izveidota apdare, un vai šajās vietās vispār ir atrodama un identificējama ēkas izbūvēto būvkonstrukciju izpilddokumentācija,» pauž būvvalde.

Kopumā skaidrojumā norādīts, ka 111 vietās ēkai trūkst nesošo būvkonstrukciju izpilddokumentācijas un atsegumi ēkas nesošajām konstrukcijām veikti tikai 28 vietās. «Līdz ar to secināms, ka ēkas nesošajām konstrukcijām nav vērtēta būvdarbu izbūves kvalitāte zonās, kurām nav veikti atsegumi un kurām nav (neeksistē) veikto būvdarbu izpilddokumentācija,» pauž būvvaldes vadītājs.

O.Burovs savā paziņojumā medijiem apstiprināja, ka ticies ar projekta «Z-Tower» attīstītājiem, kuri vērsušies pie viņa ar informāciju par to, ar kādām problēmām uzņēmēji sastopas, lai nodotu ēku ekspluatācijā.

«Dzirdētais man liek uzdot vairākus jautājumus par situāciju un Rīgas pilsētas būvvaldes darbu. Diemžēl jāsecina, ka pēdējās dienās tajā norisinās ne visai izskaidrojami notikumi.

Būvvaldes vadītājs vienu dienu uzraksta darba uzteikumu, otrā dienā to jau atsauc, bet trešajā dienā uzsāk neplānotu iestādes reorganizāciju. Šie procesi, kopsakarā ar ārvalstu investoru paustajām bažām, ir visai nopietns signāls.

Paļaujos uz tiesībsargājošo institūciju profesionālo darbu, no savas puses varu apliecināt, ka nepieciešamības gadījumā esmu gatavs tikties ar konkrētā projekta un arī citu projektu ārvalstu investoriem, kuriem rodas jebkādas problēmas sakarā ar projektu realizāciju Rīgā,» klāsta O.Burovs.

Tikmēr A.Neguliners norāda: «Uzskatām, ka publiskotā Rīgas domes pārstāvja vēstule ir nelietīga manipulācija. Mēs ļoti ceram, ka tiesībsargājošo institūciju ierēdņi veiks skrupulozu situācijas izpēti, ļaujot jau drīzumā nodot ekspluatācijā vienu no vērienīgākajiem investīciju projektiem Baltijā pēdējā desmitgadē».

Šodien plkst.10 Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja ārkārtas sēdē skatīs jautājumu par «Z-torņu» nodošanu ekspluatācijā, kas izraisījis domstarpības starp O.Burovu un I.Vircavu.

DB jau rakstīja, ka Z Towers ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko jau ilgāk nekā desmit gadus virza AS Tower Construction Management. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt ir pārcelts, mainīta tā koncepcija. Tā DB 2006.gadā rakstīja, ka AS Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss, kur būs biroju telpas, viesnīca. Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš tika virzīts uz priekšu, pārējie palika vien uz papīra. Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišs varētu būt sasniedzams 2014. gadā. Tad nāca posms, kad Latvijas nekustamais īpašums bija visnotaļ populārs investīciju mērķis ārvalstnieku vidū, kuri vēlējās iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Tobrīd tika plānots torņos izvietot galvenokārt dzīvokļus (dažus stāvus atvēlot arī birojiem) un piedāvāt tos iegādāties arī šim nolūkam, savukārt ideja par viesnīcu bija atmesta pilnībā. Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem pastiepies – abiem tagad ir 30 stāvi, tāpat ir mainīts fasādes risinājums – attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn), kura redzējums ir tūkstošiem logu – ziedlapiņu. Ik pa diviem stikla paneļiem ir iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro, objektā izveidotas dzīvojamās un biroju telpas, kā arī moderna infrastruktūra, tai skaitā restorāni, fitnesa centrs ar peldbaseinu, pazemes autostāvvieta 700 automašīnām, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.