FOTO: Z torņos dzīvokļus vairāk netirgos

Daudzfunkcionālajā kompleksā Z-Towers, kura nodošana ekspluatācijā iestrēgusi attīstītāju un Rīgas būvvaldes sarakstē, dzīvokļi vairs netiks tirgoti, bet gan piedāvāti īrei.

"Mums ir 200 dzīvokļi. Ne visus uzreiz izīrēsim, bet lēnām, pakāpeniski. Pirmos tirgū laidīsim tos dzīvokļus, kas jau izbūvēti un gatavi, piemēram, 9.stāvā mums demo dzīvokļi - tie arī būs pirmie, kas nonāks īres tirgū. Kad būsim aizpildījuši šos, ķersimies klāt tiem, kas augšējos stāvos, kas sākotnēji bija paredzēti pārdošanai," stāsta projekta attīstītāja AS Towers Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viens no šāda lēmuma iemesliem ir lielāka darījumu aktivitāte īres tirgū, kamēr premium un luksusa dzīvokļu tirdzniecība ir ļoti kūtra. "Otrs iemesls, kāpēc nolēmām nepārdot dzīvokļus - negribam liekus līdzīpašniekus. Gadījumā, ja objekts tiks pārdots, jebkura veida līdzīpašnieks ir nevajadzīgas galvassāpes pozitīvā nozīmē," skaidro A.Neguliners. Viņš atklāja, ka pārdoti ir aptuveni 10% apartamentu.

Dzīvokļu īres cena ir 15 - 25 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no tā, kurā stāvā dzīvoklis, ar kādu skatu un kādā platībā. Biroju noma torņos būs atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, kurš investē telpās - nomnieks vai attīstītājs. Pagaidām telpās ir "betona apdare".

Par īres iespējām interesējas dažādi cilvēki - gan vietējie, gan ārvalstnieki. "Nav tāda tendence, ka tikai vieni vai otri. Un ne tikai no austrumu puses, kā varbūt varētu domāt, bet zvana no visas Eiropas, mazāk no ASV," teic A.Neguliners.

Lai nekļūtu par Airbnb formātu, trīs mēneši varētu būtu mazākais termiņš apartamentu īrei. Domājot par to, kas dzīvokļus pārvaldīs un apsaimniekos, tiek izskatīta iespēja piesaistīt profesionālu operatoru.

Db.lv jau vairākkārt aprakstījis strupceļā nonākušo Z-Towers nodošanu ekspluatācijā. Problēmas rada fakts, ka ilgstošā būvniecības procesa (aptuveni 15 gadi) un vairākkārtējas būvnieku maiņas dēļ pazudusi daļa dokumentu. A.Neguliners uzsver, ka risinājums ir vienkāršs - pazudušos dokumentus aizstāj ekspertīze, kas arī veikta. Tomēr arī pēc tās domstarpības un sarakste ar Rīgas būvvaldi turpinās. Objektu neizdodas nodot ekspluatācijā jau aptuveni trīs mēnešus, attīstītājam radot aptuveni 1,5 miljonus eiro zaudējumus mēnesī. Pašlaik situācijas izvērtēšanai pievienojies arī Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas izskata visu projekta un ekspertīzes dokumentāciju.

Z-torņu būvniecība sākās vēl pirms BVKB izveides un, atbilstoši Būvniecības likuma nosacījumiem, par tā būvniecības procesa virsuzraudzību ir atbildīga Rīgas pilsētas būvvalde. Arī ekspluatācijā objekts būs jāpieņem Rīgas pilsētas būvvaldei.

Plašāk par objektu un situāciju tajā - žurnālā Dienas Bizness!

Jau vēstīts, ka Z Towers ir viens no lielākajiem privātā sektora projektiem Latvijā, ko jau ilgāk nekā desmit gadus virza AS Tower Construction Management. Projekta pabeigšanas termiņš vairākkārt ir pārcelts, mainīta tā koncepcija. Tā DB 2006.gadā rakstīja, ka AS Latvijas balzams lielākās īpašnieces S.P.I. Group meitas kompānija Rīgā, Ķīpsalā, sākusi realizēt projektu, kura kopējās investīcijas varētu sasniegt 130 milj. eiro. Sākotnējais variants bija divu 30 un 25 stāvu savstarpēji savienotu augstceltņu komplekss, kur būs biroju telpas, viesnīca. Krīzes laikā šis bija faktiski vienīgais projekts Ķīpsalā, kurš tika virzīts uz priekšu, pārējie palika vien uz papīra. Tobrīd attīstītāji lēsa, ka finišs varētu būt sasniedzams 2014. gadā. Tad nāca posms, kad Latvijas nekustamais īpašums bija visnotaļ populārs investīciju mērķis ārvalstnieku vidū, kuri vēlējās iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Tobrīd tika plānots torņos izvietot galvenokārt dzīvokļus (dažus stāvus atvēlot arī birojiem) un piedāvāt tos iegādāties arī šim nolūkam, savukārt ideja par viesnīcu bija atmesta pilnībā. Projekta īstenošanas gaitā viens no torņiem pastiepies - abiem tagad ir 30 stāvi, tāpat ir mainīts fasādes risinājums - attīstītāji piesaistījuši starptautiski atzītu arhitektu Helmutu Jānu (Helmut Jahn), kura redzējums ir tūkstošiem logu - ziedlapiņu. Ik pa diviem stikla paneļiem ir iestrādāti vēdlodziņi, tādējādi ēkai nodrošinot gan piespiedu, gan dabisku ventilāciju.

Investējot vairāk nekā 200 miljonus eiro, objektā izveidotas dzīvojamās un biroju telpas, kā arī moderna infrastruktūra, tai skaitā restorāni, fitnesa centrs ar peldbaseinu, pazemes autostāvvieta 700 automašīnām, kā arī elektrisko automašīnu uzlādes punkti.