Citas ziņas

Uldis Pīlēns: Apdraudētas ir demokrātijas pamatvērtības

Vēsma Lēvalde, Db,05.07.2009

Jaunākais izdevums

Uzņēmējs Uldis Pīlēns uzskata, ka nekavējoties jāsāk diskusija par valdības «kļūdu labojumu». Viņam ir savs redzējums par iespējamo izeju no krīzes, balstīts uz paša pieredzi, darbojoties dažādās valstīs, pasaules krīžu vēsturi un rūpīgu pasaules vadošo ekonomistu darbu analīzi.

Vai Jums kā uzņēmējam un šīs valsts pilsonim ir skaidrs, kas īsti notiek valstī?

Grūts brīdis Latvijai. Tas, kas tagad izdarīts jau ar otro nepareizo lēmumu sēriju, ir ārkārtīgi liela kļūda un ne tikai ciparu izteiksmē. Tagad ir aizskartas jau demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības. Pirmā no tām ir juristu valodā tiesiskā paļāvība, vienkārši runājot - paļāvība uz savu valsti, uz savas valsts politiku. Ja šodien mēs ķeramies klāt pie pamatpensijām, turklāt vienu dienu apgalvojot, ka to nedarīs, bet otrajā jau atsakoties no teiktā, ķeroties pie skolotāju algām, nodrošinājuma medicīnai, sekas ir traģiskas nozaru pamatiem. Tas nav kā uzņēmējdarbībā – lieku mašīnu var turēt noliktavā vai pārdot. Tas nozīmē uzticības apdraudējumu valsts pārvaldei. Nevar vienā dienā pārvilkt krustu izglītības un veselības aizsardzības cilvēciskajam un intelektuālajam resursam, tradīcijām.

Sekos tiesas procesi pret valsti.

Tiesas ir formālā puse. Trakākais, kas sekos, ir sabiedrības depresija nespējā paļauties uz savas valsts spēju adekvāti rīkoties krīzes situācijā, neķeroties klāt pamatvērtībām. Jau agrāk teicu, ka toreizējā Ivara Godmaņa valdība pieņem virkni nesaprotamu lēmumu ar neprognozējamām un tālejošām dramatiskām sekām. Joprojām uzskatu par milzu kļūdu lēmumu par Parex bankas pārņemšanu un straujo nesagatavoto pievienotās vērtības nodokļa celšanu. Brīdināju, ka pieņemtā konjunktūras lēmumu pakete nestrādās, ka tā radīs tikai vēl lielāku haosu. Tagad pieņemta otrā konjunktūras programma. Tagad ir redzams, cik brutāla un sociāli bezatbildīga var izvērsties iekšējās devalvācijas politika, jo tai nav robežu un nav instrumentu, lai apturētu ekonomiskās aktivitātes lejupejošu spirāli.

Bet starptautiskais aizdevums? Tas taču varētu būt instruments?

Man, protams, nav pieejami detalizēti skaitļi kā valdībai vai Latvijas Bankai, tomēr diezgan šokējoša bija informācija par pirmā aizdevuma izlietojumu. No vairāk nekā viena miljarda absolūti lielākā daļa iepludināta Parex bankā privāto saistību nomaksai un uzturēšanai, pēc tam lata stabilitātes nodrošināšanai, un tikai niecīga daļa budžeta deficīta segšanai!

Vai Parex bankas glābšana bija liktenīgā valdības kļūda?

Tas bija viens no svarīgiem nepareizo lēmumu ķēdes posmiem. Izveidojās totāls likviditātes slazds, kas liek valdībai šobrīd vērsties pret lietām, kas nosaka sabiedrības spēju rehabilitēties pēc krīzes. Milzīgs zaudējums ir sociālo partneru pierunāšana vienas nakts laikā parakstīties uz kopīgā valdības lēmuma. Visi pārkāpa savas pilnvaras. Esam iekāpuši kaut kādā teatrālā demokrātijā, ko ar baudu daži izspēlē. Diemžēl īstā dzīve ir citāda.

Kādi ir lielākie valsts zaudējumi no pieņemtajiem lēmumiem?

Pirmkārt, ir aizskarti demokrātiskas valsts pamatprincipi. Otrkārt, mēs esam atstājuši visus politiskai stabilitātei nozīmīgus sociālos argumentus opozīcijai kā ieroci. Un treškārt, vismulsinošākais ir brīvā tirgus iniciatīvas sociāli saprātīgo rāmju neievērošana, nodarbinātības tēmas neievērošana. Šis ceļš nevar labi beigties, vismaz ne ar demokrātiskām metodēm. Recesija parasti ilgst gadu-divus, bet tās laikā radīto bezdarba līmeni ir iespējams samazināt labākajā gadījumā tikai 6-7 gados. Tas nav pieņēmums, tā ir pasaules pieredze.

Kas bija pirmais kļūdainais solis?

Kļūdains pieņēmums bija tas, ka Latvija, saglabājot finanšu investoriem, bet īpaši - finanšu spekulantiem atraktīvu vidi, piesaistīs investīcijas arī krīzes un pēckrīzes periodā. Tāpēc šo krīzi joprojām Latvijā mēģina traktēt kā finanšu, nevis strukturālu krīzi. Un sekoja mēģinājumi saglabāt finanšu investoru uzticību par jebkuru, tajā skaitā – sociālās stabilitātes un politiskā līdzsvara cenu.

Kādi ir galvenie faktori, kas nosaka investīcijām labvēlīgu vidi?

Trīs lietas – sociālā stabilitāte, politiskais līdzsvars un nepārtraukta infrastruktūras attīstība. Tikai šo trīs lietu kopums veido investoriem interesantu un drošu vidi. Finanšu spekulantiem, protams, arī krīze rada interesantu vidi ātras peļņas gūšanai. Taču ne uz viņiem balstās reģionu attīstība. Tikai uz stabilām ilgtermiņa investīcijām, kuru kopums ceļ reģiona konkurētspēju.

Relatīvi šī stabilitāte Latvijā bija, tomēr krīze iestājās tik un tā.

No morāles viedokļa pārāk ātra peļņa ir tā, kas grauj ekonomikas pamatprincipus. Ja Baltijā dominējošais skandināvu banku sektors, kam ir pieredze krīzēs, tajā skaitā nekustamo īpašumu burbuļa pieredze Skandināvijā, Baltijas valstīs atkal piekopj to pašu politiku, tad jāsecina, ka tirgus ekonomikas morāle ir bijusi kropla šajā banku sektorā. Dominējusi vēlme no šī reģiona izspiest maksimumu, un mēs, sabiedrība, arī esam uz to iekrituši. Latvijas Bankai un valdībai pietrūka politiskās tālredzības novērtēt šo situāciju, rezultātā banku kreditēšanas stratēģija radīja disproporcionālu, uz iekšējo patēriņu vērstu tautsaimniecības struktūru, kura šodien, mainoties konjunktūrai, izskalo mūsu demokrātiskā valstiskuma un starptautiskās konkurētspējas pamatus. Valsts šobrīd faktiski ir komā.

Vai valdībai vispār ir iespējams kaut ko vēl darīt lietas labā?

Ierobežot budžetu, nedomājot vispār par otru – ieņēmumu daļu un Latvijas konkurētspējas celšanu, ir visabsurdākā rīcība, ko var iedomāties! Ja vienīgais valsts budžeta ieņēmums ir SVF aizdevums budžeta deficītam, lata stabilizācijai, finansiālo saistību izpildei, ir skaidrs, ka uzņēmējdarbības atdzīvināšana nenotiks.

Kam būtu jāizmanto starptautiskais aizdevums?

Starptautiskais aizdevums jānovirza trīs sektoros. Ir jābalsta finanšu sistēma, jo tā ir tautsaimniecības asinsrite. Jāatbalsta reāli ekonomika ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem un ir jāatbalsta sociālais sektors ar māmiņu algām, pensijām, izglītību un veselības aprūpi. Reālā ekonomika nav iedarbināma bez pieprasījuma atdzīvināšanas, nenobremzējot lejupejošās saimnieciskās aktivitātes spirāli un neradot labvēlīgu augsni nepieciešamajām valsts struktūrformām.. Sociālajā sektorā viss notiek otrādi – tā vietā, lai stabilizētu šo sektoru, tiek radīts nevajadzīgs haoss un panika, bojājot Latvijas kā sociāli atbildīgas valsts tēlu, radot neticību valsts spējai domāt par savu attīstību vismaz vidējā termiņā.

Arguments ir vienkāršs – nav naudas.

Tā pēc pusgada nonāksim vēl dziļāk purvā, Latvijas tēls, kas ir ļoti svarīgs eksportētājam, būs vēl sliktāks, naudas būs vēl mazāk, kopprodukts saruks vēl dramatiskāk, un ko tad? Risinājums ir nenoplicināt sociālo budžetu, pārskatīt kļūdainos lēmumus. Ārkārtīgi lieli līdzekļi aiziet bezdarbnieku pabalstiem. Vācijā ir pieņemts likums par īslaicīgo nodarbinātību – Kurzarbeit. Likuma autors ir Dombrovska padomnieks Bernts Rurups (Bernt Rurup), tātad nebūtu pašiem no jauna nekas jāizgudro. Tas nozīmē, ka ir starpstāvoklis starp darbinieka un bezdarbnieka statusu. Ir darbs – par to maksā uzņēmums, nav darba – maksā valsts. Ietaupa gan uzņēmums, gan arī valsts budžetam ir mazāka slodze, atkrīt garās birokrātiskās procedūras. Gada griezumā darbinieks tomēr veido pievienoto vērtību.

Eiropas Savienības struktūrfondu nauda arī tiek minēta kā iespēja krīzē.

Mēs strauji tuvojamies krīzes situācijai, kad visa struktūrfondu nauda jākoncentrē vienās rokās. Jāizveido krīzes štābs. Ne katrs vadītājs ir piemērots krīzei. Mēs uzņēmumā izveidojām krīzes štābu, kas darbojas starp uzņēmuma valdi un struktūrvienību direktoriem. Krīzes štāba, kā patiesās reformu vienības, kas spēj skatīties pāri sektorālai tuvredzībai, lēmumi ir saistoši visiem. Līdzīgi jādara valstī – krīzes štābs starp Ministru prezidentu un ministrijām ļautu izvairīties no sektorālām domstarpībām, no neefektīvas naudas izlietošanas, dot iespēju atrast sinerģiju. Faktiski jāpalielina arī Valsts kases loma, kam krīzes štāba ietvaros jāizvērtē ikvienas investīcijas lietderīgums un jānodrošina ļoti ātra finansējuma aprite.

Vai vispirms nebūtu jāizsludina valstī ārkārtas situācija?

Manuprāt, bez ārkārtas pasākumiem šobrīd vairs nevar izkļūt no krīzes. Tas nozīmē, ka, saglabājot pilnu šķietamās demokrātijas paketi, mēs faktiski turpināsim nedemokrātiskus, Satversmes tiesā apstrīdamus, pret mums pašiem vērstus «sabotāžas» pasākumus. Ja pērn novembrī situācijas nopietnība netika novērtēta, tad tagad nedrīkst kavēties ar ārkārtas pasākumiem, jo ziema varētu būt ļoti smaga.

Konkrēti? Kā jāizlieto otrais aizdevums no SVF, lai 2010. gadā nenonāktu līdzīgā situācijā?

Apgalvojums, ka ar šo otro konjunktūras paketi valsti izglābs no bankrota, nav patiess, tā ir tikai īslaicīga likviditātes uzlabošana. Visas reformas jāīsteno līdz rudenim, nevis jāplāno atvaļinājumi. Valsts prezidentam jāsaprot, ka Prezidenta institūcijai krīzē nav tikai demokrātiju dekorējoša funkcija.

Prezidentam būtu jāņem iniciatīva savās rokās? Ar kādu mērķi?

Jā, Latvijai jāraida sabiedrībai un pasaulei stabilitātes signāli, rīcībspējas signāli, pašcieņas signāli un jāsignalizē spēja izveidot situācijas nopietnībai un mērogiem atbilstoša «krīzes pārvarēšanas projektu vadība».

Kāda būtu valstij izdevīgākā nodokļu politika krīzes laikā?

Ieviest īstermiņa izmaiņas uz diviem gadiem, kas veicinātu valsts kopējo konkurētspēju un mazinātu sociālās nestabilitātes draudus. Uz diviem gadiem jāatceļ uzņēmuma peļņas nodoklis, vienlaikus ar šo peļņas nodokļa likmi apliekot dividendes. Tas nozīmētu, ka uzņēmumu peļņa mazāk tiktu izmantota privātam patēriņam, tādējādi uz laiku mazinot kapitāla aizplūšanu no tautsaimniecības un valsts, palielinātu reinvestīcijas aktivitāti, uzlabotu konkurētspēju eksportam un iekšējam tirgum.

Progresīvais nodoklis – jā vai nē?

Klasiskā izpratnē nē, taču jau pirms vairākiem gadiem teicu, ka būs nepieciešams solidaritātes nodoklis krīzes laikam. Tas nozīmē, ka sabiedrības daļa, kuru kopējie ieņēmumi pārsniedz, piemēram, 20 tūkstošus latu gadā, tiek aplikti ar pakāpeniski augošu solidaritātes nodokli ģeometriskā progresijā, jo vairāk tiek izdots patēriņam, jo solidaritātes nodeva lielāka, tad nav problēmas ne ar Rimševica algu, ne ar Kargina dividendēm.

Vai konkursu sistēmas maiņa varētu veicināt uzņēmējdarbības aktivitāti?

Tieši pēdējā laikā konkursu prakse kļūst arvien dīvaināka, arvien mazāk konkursos uzvar izsoļu dalībnieki ar lētāko cenu. Kāpēc likumdošana ir tik samudžināta un duļķaina, ka, mainoties reālās ekonomikas situācijai, manipulācijas laukums palielinās? Ja valsts un pašvaldību konkursos par līgumu ieguvējiem atzītu pretendentu ar lētāko cenu, ar cenu starpība vien ietaupītu valstī miljonus. Es uzskatu, ka jāmaina likums, konkursos pirmajā līmenī jābūt tikai diviem vai trim kritērijiem, saistītiem ar pretendenta kvalifikāciju un nodrošinājumu. Otrajā līmenī, no kvalifikāciju izturējušiem, automātiski būtu jāuzvar pretendentam ar zemāko cenu. Ne IUB būtu pārslogots, ne pasūtītājs varētu atļauties visādus brīnumus. Izmaiņas būtu ļoti ātras un efektīvas.

Vai faktiski liedzot strādāt pensionāriem, valsts iegūst vai zaudē?

Problēma jau nav strādājošos pensionāros, bet gan jaunu darba vietu radīšanā. Ja šodien kopprodukts uz vienu cilvēku ir ap 10 tūkstošiem eiro un pēc visām budžeta griešanām tas varētu būt 6-8 tūkstoši eiro, tad šā vai tā mēs nevaram nofinansēt šīs mazās valsts radīto demokrātijas modeli. Mums jātiecas uz kopproduktu 15-20 tūkstoši eiro uz cilvēku, un tam būs vajadzīgi arī pensionāri, kas var un prot strādāt globālās konkurences apstākļos.

Joprojām uzskatāt, ka jāmaina monetārā politika?

Es tomēr neredzu izeju no šīs kataklizmas tikai ar sociāli represīviem un fiskālās politikas instrumentiem. Jo ilgāk paliksim pie cietas monetārās politikas, jo bedre un tādējādi Latvijas konkurētnespēja būs dziļāka un ilgāka, un drauds demokrātijai un mūsu ģeopolitiskai drošībai lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist Latviju pasaules demokrātijas indeksā ierindo 48.vietā

LETA,20.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu biznesa žurnāls "The Economist", vērtējot demokrātijas attīstību, Latviju ir ierindojis 48.vietā pasaulē, mūsu valstī valdošo iekārtu raksturojot kā «demokrātiju ar trūkumiem».

Žurnāla The Economist analītiķu grupas Economist Intelligence Unit (EIU) veidotajā ikgadējā Demokrātijas indeksā apkopoti dati par sabiedrības demokrātijas līmeni 165 pasaules valstīs un divās teritorijās.

Visaugstāko novērtējumu 2011.gada Demokrātijās indeksā Latvijā saņēmis vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības, kas novērtētas attiecīgi ar 9,58 un 9,12 punktiem no iespējamajiem desmit.

Savukārt valdības spēja strādāt novērtēta viszemāk - ar 5,36 punktiem, iedzīvotāju politiskā līdzdalība ar 5,56 punktiem, bet politiskā kultūra ar 5,63 punktiem.

Salīdzinot ar 2010.gada Demokrātijas indeksa rādītājiem, Latvijas novērtējums par atsevišķām kategorijām nav mainījies, taču indeksā Latvija pakāpusies par vienu vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA,07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pīlēns: Vienīgā ideja «eiro 2014.gadā pāri līķiem» ir pārāk šaurs mērķis

Žanete Hāka,04.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze mūs ir tiktāl nogurdinājusi, ka, risinot atsevišķas taktiskas problēmas - airBaltic, tad Krājbankas, tad atkal citu -, esam pazaudējuši orientieri, kurp mēs īsti ejam, intervijā žurnālam Playboy saka UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

«Tas ir kā studentu laikos, gumijas laiviņā pa Amatu braucot. Ja tu nodarbojies tikai ar ūdens smelšanu ārā no laiviņas, tad drīz esi krācē iekšā, pēc tam vēl pazaudē līdzairētāju, kuru krastmalas krūma zars ir izvilcis ārā no laivas, tad tu domā tikai par to, kā viņu glābt, - kāds tur vairs virziens? » jautā U.Pīlēns.

Viņš uzsver, ka līdzīgi notiek Latvijas politikā - mēs neesam līdzsvarā ar sevi, esam apjukuši starp nacionālas valsts ideju un līdzdalību ģeopolitisku problēmu risināšanā, glābjot eiro, un tā pazaudējam orientāciju, kurp katram sabiedrības loceklim jāiet. «Es būtu laimīgs, ja valdības vadītājs vai Saeimas spīkers man pateiktu skaidru redzējumu: dārgie uzņēmēji, mēs tagad kustamies tajā un tajā virzienā, būsim atkarīgi no Eiropas naudas, savu nacionālo identitāti uz desmit gadiem noliksim malā, iespējams, pēc tam paņemsim to atpakaļ, bet tagad būs Eiropas naudas apgūšanas process. Tas vismaz būtu redzējums, kuram var piekrist vai nepiekrist. Tagad ir pilnīga neskaidrībā,» viņš norāda, piebilstot, ka, ja sabiedrību tiktāl dezorientē, tā, protams, nogurst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mārtiņš Pīlēns par Latvijas arhitektiem: vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji

NOZARE.LV,24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas, jo Latvijas arhitektūras lielākā kvalitāte ir tieši atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā, ko vairāk novērtē ārzemēs, stāsta arhitektu biroja 1 plus 1 vadītājs arhitekts Mārtiņš Pīlēns.

«Latvijā ir daudz vidējas ambiciozitātes līmeņa arhitektūras - mēs neesam ne slikti arhitekti, ne arī pārāk labi arhitekti, vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji. Ir pāris ļoti labi speciālisti uz koka māju rekonstrukcijām, kuriem ir drosme saskatīt izaicinājumu pārbūvē, tas piemīt tieši Latvijas arhitektiem. Tādēļ mums tirgus vienmēr ir un būs gan šeit, gan arī ārpusē,» sacīja Pīlēns.

Arhitekts norādīja, ka ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas - Latvijas arhitekti jau sen starptautiskos konkursos ir sevi pierādījuši ar dažādiem interesantiem objektiem.

«Bieži vien šie objekti vietējā tirgū nemaz netiek atpazīti vai augsti vērtēti tieši savas atturības dēļ, necilības dēļ, jo Latvijā joprojām tiek augsti vērtēts košums un krāšņums. Taču mūsu lielākās kvalitātes ir tieši šajā atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā - smalka vienkāršība ir mūsu nācijas vērtība. Mazliet vairāk to novērtē ārzemēs,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

UPB holdinga akcionāru strīds nonācis tiesā

Vēsma Lēvalde,10.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas tiesa piemērojusi 250 latu lielu naudas sodu a/s UPB valdes priekšsēdētājam Uldim Pīlēnam par tiesu izpildītāja rīkojumu nepildīšanu - atteikšanos akcionāru reģistrā ierakstīt aizlieguma zīmi viceprezidenta un holdinga līdzīpašnieka Oskara Mora 564 a/s UPB akcijām.

Eriks Hjorts, viens no a/s UPB sākotnējiem investoriem, vērsās tiesā pret Oskaru Moru, lai piedzītu no Oskara Mora 249 tūkstošu latu lielu parādu, kas radies, iegādājoties akcijas no Erika Hjorta, taču nenorēķinoties par tām. Lai gan Oskars Mors iegādātās akcijas pārreģistrējis uz sava vārda uzreiz pēc pirkuma līguma noslēgšanas, tomēr pielīgto samaksu nav veicis. Turklāt, norāda E. Hjorts, tikai dažas dienas pēc maksājuma termiņa nokavēšanas Oskars Mors noslēdzis laulības līgumu, nodibinot mantas šķirtību, kā arī strīda laikā deklarējis dzīvesvietu Mārupē, lūdzot civillietu par parāda piedziņu nodot izskatīt Rīgas apgabaltiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uldis Pīlēns: Partijas nebūs tās, kas sabiedrību motivēs un iedvesmos.

Vēsma Lēvalde,14.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlaments jau ir «dembeļa» noskaņās un šobrīd nav redzējuma par valsts tālāko kursu pēc vēlēšanām. Pēc vēlēšanām būs ļoti sarežģīti un neviens bloks nejaudās dominēt pār pārējiem. Izeja ir bezpartijisku intelektuāļu iesaistīšana valsts pārvaldē.

Tā intervijā Latvijas Avīzei prognozē uzņēmējs, Meierovica biedrības neatkarīgais eksperts Uldis Pīlēns.

«/../ modernas nacionālas valsts redzējums un pamatnācijas atbildība par savu valsti ir dziļi integrēta šo pārmaiņu laiku procesos,» savu nostāju raksturo Uldis Pīlēns, norādot, ka viņš ir neatkarīga eksperta pozīcijās, jo nedomā, ka partijas var iedvesmot sabiedrību.

Pašlaik, norāda uzņēmējs, ir sācies trešais krīzes vilnis. Pirmais bija finansiālais, otrais – ekonomiskais, bet trešais – valstu parādu krīzes vilnis. Tas nozīmē, ka būs apgrūtināta naudas pieejamība kapitāla tirgū, norāda U. Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pīlēns apņēmies pārdot savas daļas UPB arī tad, ja nekļūs par prezidentu

LETA,23.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Uldis Pīlēns ir apņēmies pārdot savas daļas AS "UPB" arī tad, ja netiks ievēlēts Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Televīzijai 22.maijā apliecināja Pīlēns.

Pīlēns ir viens no trim Valsts prezidenta amata kandidātiem, kuru uz vēlēšanām virza "Apvienotais saraksts". "Jaunā vienotība" amatam virza ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), bet "Progresīvie" - publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto. Valdošās koalīcijas partiju nespēja vienoties par vienu kandidātu ir radījusi saspīlējumu starp politiskajiem spēkiem.

Pīlēns intervijā stāstīja, ka pašlaik notiek sarunas par viņa daļu pārdošanu "UPB". Pirmās sarunas notiekot ar esošajiem akcionāriem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, bet interese kopumā esot gana liela.

Pirms vairākiem gadiem "UPB" novērtēts par 91 miljonu eiro. Pašlaik Pīlēnam piederot trešdaļa uzņēmuma. Taujāts, vai attiecīgi sanāk, ka viņš tirgo savu daļu par aptuveni 30 miljoniem eiro, Pīlēns daļēji piekrita, gan uzsverot, ka pašlaik notiek jaunas sarunas un veikti jauni vērtējumi par cenu, lai nonāktu pie abām pusēm pieņemama risinājuma. Viņa skatījumā, "UPB" pēdējos gados varētu būt kļuvis tikai vērtīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nedrīkst aizmirst par reģionu attīstību; jau šobrīd varam redzēt darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm, kas apgrūtina tautsaimniecības asinsriti

Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja UPB Holding padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Latvijā politiskajā vidē ir nepieciešama biznesa domāšana. Ja kritiski paskatāmies uz Latvijas tautsaimniecību un politikas aktivitātēm un izpratni par to kopumā, neredzu valsts līmeņa spēju domāt par atbalsta sniegšanu konkrētām industrijām vai taisni pretēji – atbalsta nesniegšanu, uzsvēra U. Pīlēns.

Ja nedomājam šādā līmenī, tad nevaram runāt par reģionālo politiku, izglītību, darba spēka profesionalizāciju un citiem būtiskiem jautājumiem. Arī pēdējā laikā aktuālajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokli viņš neatbalsta attiecīgos atvieglojumus un šādu lēmumu jomā velk paralēles ar biatlonu, kad tiekam aizlaisti soda aplī, kurā pazaudējam potenciālu, lai gan dzīve neapstājas un starptautiskā līmenī konkurētspēja attīstās. Nav noslēpums, ka Eiropā sabiedrība noveco un lielajās valstīs katru gadu ir nepieciešami jauni augsta līmeņa speciālisti, piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katru gadu valstij nepieciešams piesaisīt aptuveni 600 tūkstošus šāda līmeņa speciālistu, turklāt vislabāk imigrantus ir piesaistīt no Baltijas valstīm un Polijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukrainai, Moldovai un Turcijai straujākais kāpums sarakstā, kur vērtē masu slepkavību iespējamību

LETA,29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina, Moldova un Turcija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras šogad visstraujāk kāpušas Starptautiskās Minoritāšu tiesību grupas (MRG) globālajā sarakstā Apdraudētās tautas, kurā etniskās un reliģiskās kopienas vērtētas pēc masu slepkavību riska pakāpes, savukārt Centrālāzijas valstu vidū ievērojamu vietu ieņem Kirgizstāna un Tadžikistāna, otrdien paziņoja MRG.

«Ukraina ir ielēkusi Apdraudētās tautas sarakstā pēc nesenajiem notikumiem Krimā un valsts austrumos,» sacīja MRG izpilddirektors Marks Latimers. «Daudzas minoritātes jūtas apdraudētas visā valstī.»

MRG pētījumā norādīts, ka Krievijas veiktā Krimas aneksija Ukrainā ir radījusi īpašas bažas par Krimas tatāriem - pussalas pamattautu ar apmēram 300 000 cilvēku -, kura piedzīvoja Padomju režīma īstenoto piespiedu pārvietošanu un pakāpeniski ir atgriezusies Krimā. Iebiedēšanas atmosfērā daudzi tatāri nepiedalījās 2014.gada martā notikušajā referendumā par pievienošanos Krievijai, ko organizēja Krimas varas iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reāla triju Baltijas valstu sadarbība, nevis sadarbība tikai vārdos varētu izvest šo reģionu no krīzes, tā intervijā laikrakstam Bizness&Baltija uzsver holdinga UPB prezidents Uldis Pīlēns.

Uz jautājumu, kāpēc Latvija izrādījusies tik smagā situācijā, uzņēmējs norāda, ka jau 1996. gadā viņš uzvēris lata lielo stiprumu. Tā rezultātā eksporta potenciāls ir mazs, jo iepirkt bija izdevīgāk nekā ražot. «Latvijas Banka veic ļoti stingru monetāro politiku, bet mums līdzās ir Polija, Norvēģija, Zviedrija un citas valstis, kur tā ir ļoti dinamiska. Tas apgrūtina konkurenci. Latvijas uzņēmumiem ir sarežģīti iekļūt citu valstu tirgos, taču arī no iekšējā tirgus mēs tiekam izspiesti. Rezultātā greizais rūpniecības potenciāls, kas veidots, pateicoties skandināvu bankām un orientēts uz patēriņu, kļūst maz efektīvs. Mūsu ekonomika daudzos strukturāli svarīgos sektoros strādā jau uz sarkanās līnijas robežas. Rūpniecības apjomi neiet nekādā salīdzinājumā ar parādiem un banku kredītiem, » tā uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Labākais arhitektūras darbs — sporta zāle Talsos

,14.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas arhitektūras 2008. gada Lielā balva piešķirta Talsu pilsētas 2.vidusskolas un sākumskolas sporta zāles autoriem.

Tie ir a/s UPB, arhitekts Uldis Pīlēns, Guna Pīlēna, Dzintars Heinsbergs un Ilze Ķauķe. Sporta zāle atzīta arī par labāko projektu kategorijā Jaunbūves – publiskas ēkas.

No kopumā iesniegtā 81 darba astoņās nominācijās tehniskās komisijas žūrija konkursa otrajai kārtai izvirzīja 32 darbus. Konkursa otrajā kārtā darbus izvērtēja un laureātus noteica starptautiska žūrija: Igaunijas Arhitektūras centra direktors Ilars Marks (Ülar Mark), Kijevas Arhitekta Sergeja Babuškina biroja direktors Aleksandrs Babuškins, Viļņas Ģedimas Tehniskās universitātes docents Sauļus Mikšts (Saulius Mikstas), Tallinas pilsētas arhitekts Endriks Mands (Endrik Mand), kā arī Igaunijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Ike Volkovs (Ike Volkov).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pīlēns: IKP pieaugums par 2,5% labākajā gadījumā ir parāda atdošanas līmenis

Nozare.lv,14.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikai jāaug vismaz par 6%, lai sasniegtu kaut kādu attīstību, jo Finanšu ministrijas prognozētais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2012.gadā par 2,5% labākajā gadījumā ir parāda atdošanas līmenis, norāda holdinga UPB vadītājs Uldis Pīlēns.

Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras profesore Margarita Dunska piekrita, ka IKP kāpums par 2,5% tiešām nav nekāda izaugsme, bet arī 6%, viņasprāt, būtu par daudz.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) savukārt uzskata, ka optimāls IKP kāpums Latvijai būtu par 4% līdz 5% gadā.

Tomēr, kā uzsvēra Pīlēns, lai uzņēmējs varētu veiksmīgi strādāt, apgūt tirgus, būt konkurētspējīgs un izglītot savus darbiniekus, nepieciešama lielāka izaugsme par 2,5%.

«Ar tādu izaugsmi nevaram atgriezt valstī tos, kuri ir aizbraukuši. Protams, situācija patlaban ir labāka. Būtu muļķīgi teikt, ka tā nav, bet tā ir taktiski, nevis strukturāli labāka,» uzskata uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB holdinga valdi pamet tā dibinātāji Pīlēns un Mors

Dienas Bizness,09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdinga valdi pirmdien, 9. februārī, atstāj tā dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot UPB vadības stafeti jaunās menedžeru paaudzes rokās, informē UPB holdinga mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

U. Pīlēns un O. Mors pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpmāk koncentrēsies darbam UPB holdinga padomē. Padomē turpmāk darbosies arī UPB holdingā ietilpstošās MB Betons grupas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts.

Tādējādi uzņēmums, atrodoties savas līdzšinējās attīstības augstākajā punktā, nolēmis pārgrupēt holdinga vadības spēkus, piesaistot operatīvai biznesa vadībai aktīvu un enerģisku menedžeru jauno paaudzi, kas izaudzināta uzņēmumā – Daini Bērziņu, Noru Kalnu, kura darbojās jau uzņēmuma iepriekšējās valdes sastāvā, un Uģi Grīnbergu, bet UPB holdinga padomi nodrošinot ar spēcīgu un pieredzes bagātu komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdings reģistrē jaunu kapitālsabiedrību Londonā – jau astoto meitasuzņēmumu ārvalstīs

Lielbritānijā reģistrētais uzņēmums nodarbosies ar UPB holdinga produktu un pakalpojumu pārdošanu, vienlaikus veicot padziļinātu potenciālā tirgus izpēti, DB informēja a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Paplašinoties saimnieciskajai darbībai Skandināvijā, tiek arī pētīta iespēja iegādāties kādu inženiertehnisku uzņēmumu Skandināvijā. Holdinga apgrozījums pērn audzis par 11%, un eksporta apjoms jau vairākus gadus ir virs 60%.

«Esam gatavi lielākam atspērienam,» saka U. Pīlēns, vienlaikus norādot, ka starptautiskās situācijas saasināšanās var nozīmēt tirgus sabremzēšanos Eiropā.

Politiski svarīgi

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pīlēna UPB holdings par trešdaļu kāpinājis apgrozījumu

Vēsma Lēvalde,25.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s UPB 2012. gadā sasniegusi 76.4 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32% vairāk nekā 2011. gadā.

Savukārt UPB holdinga konsolidētais neauditētais 2012. gada apgrozījums bija 95 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar to aizvadītajā gadā sasniegta stratēģiski vēlamā proporcija - 60% eksporta un 40% - vietējā tirgus, norāda UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Noslēgto līgumu apjoms 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2012. gada janvāri, ir palielinājies par 30%. UPB holdinga uzņēmumos pašlaik strādā aptuveni 1200 darbinieku. Paralēli apgrozījuma pieaugumam ārvalstu tirgos, arī pašmāju tirgus, pateicoties daudziem ES finansētiem projektiem Latvijā, ir atguvis otro elpu, norāda U.Pīlēns.

UPB investīciju politika vērsta uz to, lai no būvniecības koncerna pakāpeniski pārtaptu par industriālu koncernu un varētu uzņemties tehnoloģiski arvien sarežģītākus projektus, atklāj U.Pīlēns. Līdz ar to aizvadītais gads bijis veiksmīgs arī saistītajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pīlēns: Preses nama kvartāla attīstītājs nemaksāja UPB par paveiktajiem būvdarbiem

LETA,13.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums AS "UPB" pārtraucis līgumu ar "Preses nama kvartāla" attīstītāju "Lords LB Special Fund V", jo tas nav maksājis būvniekam, intervijā sacīja "UPB" līdzīpašnieks Uldis Pīlēns.

"Mēs pārtraucām līgumu, jo, ja pasūtītājs nemaksā būvniekam, tas nav labs izejas punkts, lai turpinātu būvēt. Tagad esam procesā risināt jautājumus ar pasūtītāju, kas saistīti ar līguma pārtraukšanu juridiski," teica Pīlēns.

Papildināta - Preses nama kvartāla būvniecību turpinās YIT 

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja...

Jautāts, vai vainīgā puse ir pasūtītājs, kas nemaksāja uzņēmumam, Pīlēns sacīja, ka to jau vienmēr nosaka arbitrāža, kā arī šajā gadījumā.

"Ņemot vērā, ka bijām iniciatori šādam procesam, domāju, ka gribētu, lai process iegūtu juridiski pareizu formātu, un pasūtītājam ir jāmaksā būvniekam," uzsvēra Pīlēns.

Jau ziņots, ka martā "Preses nama kvartāla" attīstītājs "Lords LB Special Fund V" paziņoja, ka pārtraukts pirms diviem gadiem noslēgtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" un noslēgts ģenerāluzņēmēja līgums ar būvniecības uzņēmumu "YIT Lietuva" par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Atbilstoši līgumam biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024.gada otrajā pusgadā. Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

"Lords LB Special Fund V" pārstāvji skaidroja, ka iepriekš 2021.gada martā parakstītais 76,8 miljonu eiro vērtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" ir pārtraukts. Attīstītāja pārstāvji norādīja, ka attīstītājs un "UPB" vienojušies nekomentēt līguma pārtraukšanas iemeslus.

Līdz tam brīdim multifunkcionālā centra būvniecības procesā bija īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža bija paveikta astoņu stāvu līmenī.

"Preses nama kvartāla" attīstība plānota trijās kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 kvadrātmetru platībā. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta "Excellent" un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem.

Biroju ēka būs savienota ar multifunkcionālu centru 40 000 kvadrātmetru platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1000 autostāvvietas, kā arī būs pieejamas elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiks ierīkots futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca.

Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai šogad sāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī izglītības iestādi.

"Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008.gadā. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022.gada decembra beigās sasniedza 871,6 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka pērn "UPB" koncerna apgrozījums, pēc provizoriskiem datiem, bija 235 miljoni eiro, tostarp apmēram 60% veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pīlēns: Kompetence jāpērk par Eiropas naudu

Vēsma Lēvalde,15.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai, lai pārvarētu krīzi, nepieciešami tā sauktie «ģenerālisti» jeb intelektuāļi ar autoritāti un ietekmi politikā, intervijā Latvijas Avīzei pauž uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Valstīs, kur skaidri saskatāma «ģenerālistu» ietekme uz valsts politiku, krīzes pārvarēšanas rezultāti ir labi, tādējādi nostiprinās valsts autoritāte starptautiskos procesos un iekšpolitikā dominē sociālais līdzsvars un psiholoģiskais komforts sabiedrībā, norāda U. Pīlēns. Pie «ģenerālistiem» Eiropā viņš pieskaita arī Vācijas kancleri Angeli Merkeli. Savukārt Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, viņaprāt, ir apstākļu gūsteknis, jo pārņēma valdību ar jau līdz detaļām parakstītu Latvijas un SVF memorandu. Līdz ar to premjers ir būtiski ierobežots savā rīcībspējā. Tomēr viņš valdībai pārmet nespēju aktivizēt sabiedrības mobilizācijas un solidaritātes spēju un katastrofālu varas autoritātes zaudēšanu. «Te nav runas tikai par uzpleču nost raušanu ministriem, bet par valsts varas autoritātes atjaunošanu. Redzam, ka lielākā daļa makroekonomistu pazuduši no publiskās vides ar saviem viedokļiem un ekspertīzi. Tiem nolaidušās rokas. Arvien vairāk kļūst to, un es viņu skaitā, kuri šobrīd var teikt – ar šādu politiku nezinu, kur Latvija iet,» atzīstas uzņēmējs. Viņš iebilst pret algu nivelēšanu, norādot, ka «pašcieņai ir sava vērtība. Un darbam arī».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

The Economist: Latvijā demokrātijas līmenis trešais zemākais ES

Ritvars Bīders,30.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla The Economist publicētajā pasaules demokrātijas indeksā Latvija ierindota 48. vietā, kas ir vienāds rādītājs ar Poliju. Tādējādi no Eiropas Savienības (ES) valstīm zemāks demokrātijas līmenis nekā Latvijā ir tikai Bulgārijā un Rumānijā, kas indeksā ierindotas attiecīgi 52. un 56. vietā.

Žurnāla The Economist analītiskās divīzijas Economist Intelligence Unit pētījumā apkopota informācija par 167 pasaules valstīm. Kā galvenie kritēriji demokrātijas līmeņa noteikšanai izvirzīti vēlēšanu process un plurālisms, valdības funkcionēšana, politiskā līdzdalība, politiskā kultūra, pilsoniskās brīvības.

Latvijā visaugstāk novērtēts vēlēšanu process un plurālisms, kā arī pilsoniskās brīvības. Šajās kategorijās Latvijai piešķirti attiecīgi 9,58 un 9,12 no iespējamajiem 10 punktiem.

The Economist par valsti ar visaugstāko demokrātijas līmeni atzīst Norvēģiju, kam tālāk seko Īslande, Dānija, Zviedrija un Jaunzēlande.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Starp Rīgas stabiņiem un vīziju par valsts nākotni

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzmanību piesaistīja divas intervijas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuri runā būtībā par vienu un to pašu – nepieciešamību pēc saprātīgas, atbildīgas, ilgtermiņa skatījumā balstītas politikas.

Pirmā – ar satiksmes jautājumu apskatnieku Paulu Timrotu – bija publicēta laikrakstā Diena, to pārpublicēja arī Dienas Biznesa interneta portāls. Otrā – ar arhitektu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ko publicējam 7. septembra Dienas Biznesa drukātajā izdevumā.

Abos gadījumos ir runa par kaitējumu, ko politikā nodara vai var nodarīt populisms, neprofesionalitāte, tiekšanās pēc ātriem rezultātiem, klaja sistēmas, saprātīgu spēles noteikumu neievērošana, kā arī tālredzīguma trūkums. Abos gadījumos ir vilšanās tajā, kas notiek, un arī apliecināta vēlme pēc daudz, daudz labākas pārvaldības. Atšķirība vien tajā, ka Pauls Timrots tiek intervēts par pērn uz pieciem gadiem ievēlētās Rīgas domes izpausmēm satiksmes jomā, savukārt Uldis Pīlēns – vairāk par valsts līmeņa pārvaldību, tostarp nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Metrigen piedāvā analizēt sociālo mediju atdevi

Anda Asere,06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijām, kas iegulda līdzekļus savu sociālo kontu apkalpošanā, interesē arī atdeve no tiem; Metrigen mēģina palīdzēt to noskaidrot.

Metrigen ir analītikas instruments, kas darbojas interneta vidē. «Jūs izveidojat savu uzņēmuma profilu Metrigen, vienkāršā veidā tam pievienojat savus sociālos un web analītikas kontus. Rīks domāts uzņēmējdarbībai, jo šāda statistika interesē uzņēmumus, kuri iegulda naudu sociālo mediju aktivitātēs,» skaidro Uldis Katlaps, SIA Metrigen līdzīpašnieks. Šāda veida statistikas rīks parāda, kāda atdeve ir no kompānijas sociālo tīklu kontiem un cilvēkiem, kuri tajos komunicē ar sabiedrību, klientiem – kāda ir veiktspēja. Lielākoties uzņēmumiem ir profili Facebook, Twitter, Google Analytics un draugiem.lv. Šie sociālie tīkli ir bāze, uz kuras pamata uzņēmums piedāvā sociālo mediju aktivitātes analītiku. «Citiem ir arī Google+, kas nopietni un strauji aug, esam pievienojuši arī to,» saka Uldis. Ar laiku paredzēts rīkam pievienot arī Youtube un Instagram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB pielaiko Eiropas mērogu

Vēsma Lēvalde,05.01.2015

Skandionkliniken slimnīca Upsala, Zviedrija. UPB šajā objektā veica dzelzsbetona un metāla karkasa projektēšanu, ražošanu un montāžu. Šis objekts ir nominēts Zviedrijas «Gada ēka 2015» balvai. Rezultāti tiks paziņoti 2015.gada martā

Foto: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ievērojami audzis pasūtījumu apjoms ārvalstīs, veiksmīgi iesoļots Lielbritānijas un Šveices tirgū, realizēti augstas sarežģītības projekti plašā ģeogrāfijā. Koncernā šobrīd ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumu deviņās valstīs, eksporta ģeogrāfija aptver visu Eiropu, taču tirgus izpēte ļauj par potenciāliem tirgiem saukt arī Aizkaukāzu, Dienvidāziju un Indoķīnu.

Par UPB mājas tirgu U. Pīlēns sauc Zviedriju – šajā valstī realizētie projekti veido 53% no kopējā holdinga eksporta apjoma. Norvēģija un Vācija eksporta spektrā ieņem otro vietu, seko Dānija un jaunie tirgi – Lielbritānija un Šveice. Eksporta ģeogrāfijā iekļaujas arī Islande, Itālija, Somija, Horvātija un citas valstis. «Eiropas tirgus ir ļoti stabils – svārstības tajā nepārsniedz pusotru procentu,» eksporta stratēģiju pamato U. Pīlēns, piebilstot, ka tas nenozīmē novērsties no kaimiņvalstu tirgiem, tai skaitā Baltkrievijas un, stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai, arī Krievijas un Ukrainas, kā arī raudzīties tālāk austrumu virzienā – līdz pat Indijai un Malaizijai. Šis virziens ir holdinga nākamo piecu gadu plānā. Taču pamata tirgus paliks Eiropa, kaut strādāt kā pilntiesīgam kopējā tirgus dalībniekam nebūt nav vienkāršs uzdevums – tas prasa ne tikai ļoti augstu kvalitāti, darba spēka mobilitāti, bet arī intelektuālu un inženiertehnisku piepūli,» uzsver uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tas ir genocīds. Tas ir genocīds pret Ukainas tautu un Ukrainas nāciju. Un neviens no mums nevar ieņemt neitrālu pozīciju, ja mūsos ir kaut nedaudz cilvēciskums un solidaritāte," tā uzrunā saviem darbiniekiem Youtube kanālā saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Viņaprāt, ir tikai divas izvēles – vai nu mēs atbalstam agresiju vai atbalstam neatkarīgas, pašpietiekamas, pašapzinīgas valsts pastāvēšanu. "Mana izvēle, kā UPB dibinātāja, akcionāra un padomes priekšsēdētāja, ir viennozīmīga. Man ir jānostājas Ukrainas pusē, ar visām no tā izrietošajām sekām. Agresors ir jāapstādina. Nedrīkst būt, ka kāds iejaucas un diktē otrai nācijai spēles noteikumus. Ja gadījumā Putinam ir plāns par impērijas atjaunošanu, kaut vai19.gadsimta sākuma robežās, kaut vai 1991.gada robežās, tad mēs esam nākamie. Un Ukraina izcīna šobrīd cīņu ne tikai par savu neatkarību, bet arī par mūsu neatkarību. Tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrē visi savi spēki, ne tikai, lai veiktu savus ikdienas darbus, ne tikai lai palīdzētu bēgļiem, bet lai ļoti precīzi pozicionētos savas nākotnes lielajam izaicinājumam," saka U.Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru