Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Krīze mūs ir tiktāl nogurdinājusi, ka, risinot atsevišķas taktiskas problēmas - airBaltic, tad Krājbankas, tad atkal citu -, esam pazaudējuši orientieri, kurp mēs īsti ejam, intervijā žurnālam Playboy saka UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

«Tas ir kā studentu laikos, gumijas laiviņā pa Amatu braucot. Ja tu nodarbojies tikai ar ūdens smelšanu ārā no laiviņas, tad drīz esi krācē iekšā, pēc tam vēl pazaudē līdzairētāju, kuru krastmalas krūma zars ir izvilcis ārā no laivas, tad tu domā tikai par to, kā viņu glābt, - kāds tur vairs virziens? » jautā U.Pīlēns.

Viņš uzsver, ka līdzīgi notiek Latvijas politikā - mēs neesam līdzsvarā ar sevi, esam apjukuši starp nacionālas valsts ideju un līdzdalību ģeopolitisku problēmu risināšanā, glābjot eiro, un tā pazaudējam orientāciju, kurp katram sabiedrības loceklim jāiet. «Es būtu laimīgs, ja valdības vadītājs vai Saeimas spīkers man pateiktu skaidru redzējumu: dārgie uzņēmēji, mēs tagad kustamies tajā un tajā virzienā, būsim atkarīgi no Eiropas naudas, savu nacionālo identitāti uz desmit gadiem noliksim malā, iespējams, pēc tam paņemsim to atpakaļ, bet tagad būs Eiropas naudas apgūšanas process. Tas vismaz būtu redzējums, kuram var piekrist vai nepiekrist. Tagad ir pilnīga neskaidrībā,» viņš norāda, piebilstot, ka, ja sabiedrību tiktāl dezorientē, tā, protams, nogurst.

Ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas, jo Latvijas arhitektūras lielākā kvalitāte ir tieši atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā, ko vairāk novērtē ārzemēs, stāsta arhitektu biroja 1 plus 1 vadītājs arhitekts Mārtiņš Pīlēns.

«Latvijā ir daudz vidējas ambiciozitātes līmeņa arhitektūras - mēs neesam ne slikti arhitekti, ne arī pārāk labi arhitekti, vairumā esam tādi vidējā lauka spēlētāji. Ir pāris ļoti labi speciālisti uz koka māju rekonstrukcijām, kuriem ir drosme saskatīt izaicinājumu pārbūvē, tas piemīt tieši Latvijas arhitektiem. Tādēļ mums tirgus vienmēr ir un būs gan šeit, gan arī ārpusē,» sacīja Pīlēns.

Arhitekts norādīja, ka ārzemēs Latvijas arhitektiem pieprasa specifiskākas lietas - Latvijas arhitekti jau sen starptautiskos konkursos ir sevi pierādījuši ar dažādiem interesantiem objektiem.

«Bieži vien šie objekti vietējā tirgū nemaz netiek atpazīti vai augsti vērtēti tieši savas atturības dēļ, necilības dēļ, jo Latvijā joprojām tiek augsti vērtēts košums un krāšņums. Taču mūsu lielākās kvalitātes ir tieši šajā atturīgajā, mazliet necilajā arhitektūrā - smalka vienkāršība ir mūsu nācijas vērtība. Mazliet vairāk to novērtē ārzemēs,» skaidroja Pīlēns.

Latvijā nedrīkst aizmirst par reģionu attīstību; jau šobrīd varam redzēt darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm, kas apgrūtina tautsaimniecības asinsriti

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja UPB Holding padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Latvijā politiskajā vidē ir nepieciešama biznesa domāšana. Ja kritiski paskatāmies uz Latvijas tautsaimniecību un politikas aktivitātēm un izpratni par to kopumā, neredzu valsts līmeņa spēju domāt par atbalsta sniegšanu konkrētām industrijām vai taisni pretēji – atbalsta nesniegšanu, uzsvēra U. Pīlēns.

Ja nedomājam šādā līmenī, tad nevaram runāt par reģionālo politiku, izglītību, darba spēka profesionalizāciju un citiem būtiskiem jautājumiem. Arī pēdējā laikā aktuālajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokli viņš neatbalsta attiecīgos atvieglojumus un šādu lēmumu jomā velk paralēles ar biatlonu, kad tiekam aizlaisti soda aplī, kurā pazaudējam potenciālu, lai gan dzīve neapstājas un starptautiskā līmenī konkurētspēja attīstās. Nav noslēpums, ka Eiropā sabiedrība noveco un lielajās valstīs katru gadu ir nepieciešami jauni augsta līmeņa speciālisti, piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katru gadu valstij nepieciešams piesaisīt aptuveni 600 tūkstošus šāda līmeņa speciālistu, turklāt vislabāk imigrantus ir piesaistīt no Baltijas valstīm un Polijas.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns ir apņēmies pārdot savas daļas AS "UPB" arī tad, ja netiks ievēlēts Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Televīzijai 22.maijā apliecināja Pīlēns.

Pīlēns ir viens no trim Valsts prezidenta amata kandidātiem, kuru uz vēlēšanām virza "Apvienotais saraksts". "Jaunā vienotība" amatam virza ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), bet "Progresīvie" - publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto. Valdošās koalīcijas partiju nespēja vienoties par vienu kandidātu ir radījusi saspīlējumu starp politiskajiem spēkiem.

Pīlēns intervijā stāstīja, ka pašlaik notiek sarunas par viņa daļu pārdošanu "UPB". Pirmās sarunas notiekot ar esošajiem akcionāriem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, bet interese kopumā esot gana liela.

Pirms vairākiem gadiem "UPB" novērtēts par 91 miljonu eiro. Pašlaik Pīlēnam piederot trešdaļa uzņēmuma. Taujāts, vai attiecīgi sanāk, ka viņš tirgo savu daļu par aptuveni 30 miljoniem eiro, Pīlēns daļēji piekrita, gan uzsverot, ka pašlaik notiek jaunas sarunas un veikti jauni vērtējumi par cenu, lai nonāktu pie abām pusēm pieņemama risinājuma. Viņa skatījumā, "UPB" pēdējos gados varētu būt kļuvis tikai vērtīgāks.

UPB holdinga valdi pirmdien, 9. februārī, atstāj tā dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot UPB vadības stafeti jaunās menedžeru paaudzes rokās, informē UPB holdinga mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

U. Pīlēns un O. Mors pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpmāk koncentrēsies darbam UPB holdinga padomē. Padomē turpmāk darbosies arī UPB holdingā ietilpstošās MB Betons grupas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts.

Tādējādi uzņēmums, atrodoties savas līdzšinējās attīstības augstākajā punktā, nolēmis pārgrupēt holdinga vadības spēkus, piesaistot operatīvai biznesa vadībai aktīvu un enerģisku menedžeru jauno paaudzi, kas izaudzināta uzņēmumā – Daini Bērziņu, Noru Kalnu, kura darbojās jau uzņēmuma iepriekšējās valdes sastāvā, un Uģi Grīnbergu, bet UPB holdinga padomi nodrošinot ar spēcīgu un pieredzes bagātu komandu.

Liepājas tiesa piemērojusi 250 latu lielu naudas sodu a/s UPB valdes priekšsēdētājam Uldim Pīlēnam par tiesu izpildītāja rīkojumu nepildīšanu - atteikšanos akcionāru reģistrā ierakstīt aizlieguma zīmi viceprezidenta un holdinga līdzīpašnieka Oskara Mora 564 a/s UPB akcijām.

Eriks Hjorts, viens no a/s UPB sākotnējiem investoriem, vērsās tiesā pret Oskaru Moru, lai piedzītu no Oskara Mora 249 tūkstošu latu lielu parādu, kas radies, iegādājoties akcijas no Erika Hjorta, taču nenorēķinoties par tām. Lai gan Oskars Mors iegādātās akcijas pārreģistrējis uz sava vārda uzreiz pēc pirkuma līguma noslēgšanas, tomēr pielīgto samaksu nav veicis. Turklāt, norāda E. Hjorts, tikai dažas dienas pēc maksājuma termiņa nokavēšanas Oskars Mors noslēdzis laulības līgumu, nodibinot mantas šķirtību, kā arī strīda laikā deklarējis dzīvesvietu Mārupē, lūdzot civillietu par parāda piedziņu nodot izskatīt Rīgas apgabaltiesai.

UPB holdings reģistrē jaunu kapitālsabiedrību Londonā – jau astoto meitasuzņēmumu ārvalstīs

Lielbritānijā reģistrētais uzņēmums nodarbosies ar UPB holdinga produktu un pakalpojumu pārdošanu, vienlaikus veicot padziļinātu potenciālā tirgus izpēti, DB informēja a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Paplašinoties saimnieciskajai darbībai Skandināvijā, tiek arī pētīta iespēja iegādāties kādu inženiertehnisku uzņēmumu Skandināvijā. Holdinga apgrozījums pērn audzis par 11%, un eksporta apjoms jau vairākus gadus ir virs 60%.

«Esam gatavi lielākam atspērienam,» saka U. Pīlēns, vienlaikus norādot, ka starptautiskās situācijas saasināšanās var nozīmēt tirgus sabremzēšanos Eiropā.

Politiski svarīgi

A/s UPB 2012. gadā sasniegusi 76.4 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32% vairāk nekā 2011. gadā.

Savukārt UPB holdinga konsolidētais neauditētais 2012. gada apgrozījums bija 95 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Līdz ar to aizvadītajā gadā sasniegta stratēģiski vēlamā proporcija - 60% eksporta un 40% - vietējā tirgus, norāda UPB holdinga valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Noslēgto līgumu apjoms 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2012. gada janvāri, ir palielinājies par 30%. UPB holdinga uzņēmumos pašlaik strādā aptuveni 1200 darbinieku. Paralēli apgrozījuma pieaugumam ārvalstu tirgos, arī pašmāju tirgus, pateicoties daudziem ES finansētiem projektiem Latvijā, ir atguvis otro elpu, norāda U.Pīlēns.

UPB investīciju politika vērsta uz to, lai no būvniecības koncerna pakāpeniski pārtaptu par industriālu koncernu un varētu uzņemties tehnoloģiski arvien sarežģītākus projektus, atklāj U.Pīlēns. Līdz ar to aizvadītais gads bijis veiksmīgs arī saistītajiem uzņēmumiem.

Būvniecības uzņēmums AS "UPB" pārtraucis līgumu ar "Preses nama kvartāla" attīstītāju "Lords LB Special Fund V", jo tas nav maksājis būvniekam, intervijā sacīja "UPB" līdzīpašnieks Uldis Pīlēns.

"Mēs pārtraucām līgumu, jo, ja pasūtītājs nemaksā būvniekam, tas nav labs izejas punkts, lai turpinātu būvēt. Tagad esam procesā risināt jautājumus ar pasūtītāju, kas saistīti ar līguma pārtraukšanu juridiski," teica Pīlēns.

Papildināta - Preses nama kvartāla būvniecību turpinās YIT 

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja...

Jautāts, vai vainīgā puse ir pasūtītājs, kas nemaksāja uzņēmumam, Pīlēns sacīja, ka to jau vienmēr nosaka arbitrāža, kā arī šajā gadījumā.

"Ņemot vērā, ka bijām iniciatori šādam procesam, domāju, ka gribētu, lai process iegūtu juridiski pareizu formātu, un pasūtītājam ir jāmaksā būvniekam," uzsvēra Pīlēns.

Jau ziņots, ka martā "Preses nama kvartāla" attīstītājs "Lords LB Special Fund V" paziņoja, ka pārtraukts pirms diviem gadiem noslēgtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" un noslēgts ģenerāluzņēmēja līgums ar būvniecības uzņēmumu "YIT Lietuva" par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Atbilstoši līgumam biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024.gada otrajā pusgadā. Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

"Lords LB Special Fund V" pārstāvji skaidroja, ka iepriekš 2021.gada martā parakstītais 76,8 miljonu eiro vērtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" ir pārtraukts. Attīstītāja pārstāvji norādīja, ka attīstītājs un "UPB" vienojušies nekomentēt līguma pārtraukšanas iemeslus.

Līdz tam brīdim multifunkcionālā centra būvniecības procesā bija īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža bija paveikta astoņu stāvu līmenī.

"Preses nama kvartāla" attīstība plānota trijās kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 kvadrātmetru platībā. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta "Excellent" un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem.

Biroju ēka būs savienota ar multifunkcionālu centru 40 000 kvadrātmetru platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1000 autostāvvietas, kā arī būs pieejamas elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiks ierīkots futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca.

Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai šogad sāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī izglītības iestādi.

"Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008.gadā. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022.gada decembra beigās sasniedza 871,6 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka pērn "UPB" koncerna apgrozījums, pēc provizoriskiem datiem, bija 235 miljoni eiro, tostarp apmēram 60% veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Uzmanību piesaistīja divas intervijas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuri runā būtībā par vienu un to pašu – nepieciešamību pēc saprātīgas, atbildīgas, ilgtermiņa skatījumā balstītas politikas.

Pirmā – ar satiksmes jautājumu apskatnieku Paulu Timrotu – bija publicēta laikrakstā Diena, to pārpublicēja arī Dienas Biznesa interneta portāls. Otrā – ar arhitektu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ko publicējam 7. septembra Dienas Biznesa drukātajā izdevumā.

Abos gadījumos ir runa par kaitējumu, ko politikā nodara vai var nodarīt populisms, neprofesionalitāte, tiekšanās pēc ātriem rezultātiem, klaja sistēmas, saprātīgu spēles noteikumu neievērošana, kā arī tālredzīguma trūkums. Abos gadījumos ir vilšanās tajā, kas notiek, un arī apliecināta vēlme pēc daudz, daudz labākas pārvaldības. Atšķirība vien tajā, ka Pauls Timrots tiek intervēts par pērn uz pieciem gadiem ievēlētās Rīgas domes izpausmēm satiksmes jomā, savukārt Uldis Pīlēns – vairāk par valsts līmeņa pārvaldību, tostarp nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ievērojami audzis pasūtījumu apjoms ārvalstīs, veiksmīgi iesoļots Lielbritānijas un Šveices tirgū, realizēti augstas sarežģītības projekti plašā ģeogrāfijā. Koncernā šobrīd ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumu deviņās valstīs, eksporta ģeogrāfija aptver visu Eiropu, taču tirgus izpēte ļauj par potenciāliem tirgiem saukt arī Aizkaukāzu, Dienvidāziju un Indoķīnu.

Par UPB mājas tirgu U. Pīlēns sauc Zviedriju – šajā valstī realizētie projekti veido 53% no kopējā holdinga eksporta apjoma. Norvēģija un Vācija eksporta spektrā ieņem otro vietu, seko Dānija un jaunie tirgi – Lielbritānija un Šveice. Eksporta ģeogrāfijā iekļaujas arī Islande, Itālija, Somija, Horvātija un citas valstis. «Eiropas tirgus ir ļoti stabils – svārstības tajā nepārsniedz pusotru procentu,» eksporta stratēģiju pamato U. Pīlēns, piebilstot, ka tas nenozīmē novērsties no kaimiņvalstu tirgiem, tai skaitā Baltkrievijas un, stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai, arī Krievijas un Ukrainas, kā arī raudzīties tālāk austrumu virzienā – līdz pat Indijai un Malaizijai. Šis virziens ir holdinga nākamo piecu gadu plānā. Taču pamata tirgus paliks Eiropa, kaut strādāt kā pilntiesīgam kopējā tirgus dalībniekam nebūt nav vienkāršs uzdevums – tas prasa ne tikai ļoti augstu kvalitāti, darba spēka mobilitāti, bet arī intelektuālu un inženiertehnisku piepūli,» uzsver uzņēmējs.

«Netīšām. Kā viss dzīvē notiek, kad sakrīt pareizie apstākļi un pareizais laiks,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kā uzņēmums kļuvis tik liels, atbildējis industriālā koncerna a/s UPB īpašnieks Uldis Pīlēns.

«Sākām kā mazs arhitektu birojs ar trijiem četriem cilvēkiem. Nebija domas, ka gribētu kļūt par Latvijas mērogam pietiekami lielu holdingu, kur nu vēl ar vairāk nekā tūkstoš darbiniekiem. Varbūt tas ir tieši tāpēc, ka vienmēr esam tās lietas ņēmuši tā nesaspringti un ar interesi. Tāds Dullā Daukas sindroms - redzēt, kas tur aiz tā horizonta ir,» stāstījis U. Pīlēns.

Jautāts, kura bijusi tā veiksmīgākā izšķiršanās, viņš atbildējis: «Domāju, tā izšķiršanās, kas piecus sešus gadus atpakaļ lika ieiet no riska diversifikācijas viedokļa enerģijas tematikā. Mēs esam pierādījuši tirgū plašā ģeogrāfijā savu produktu alternatīvas enerģijas sfērā. Piecos gados tikai tiek pārbaudīta uzņēmējdarbības ideja, un, ja tā šajā laikā sāk nest augļus, izvēle bijusi pareiza.»

"Tas ir genocīds. Tas ir genocīds pret Ukainas tautu un Ukrainas nāciju. Un neviens no mums nevar ieņemt neitrālu pozīciju, ja mūsos ir kaut nedaudz cilvēciskums un solidaritāte," tā uzrunā saviem darbiniekiem Youtube kanālā saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Viņaprāt, ir tikai divas izvēles – vai nu mēs atbalstam agresiju vai atbalstam neatkarīgas, pašpietiekamas, pašapzinīgas valsts pastāvēšanu. "Mana izvēle, kā UPB dibinātāja, akcionāra un padomes priekšsēdētāja, ir viennozīmīga. Man ir jānostājas Ukrainas pusē, ar visām no tā izrietošajām sekām. Agresors ir jāapstādina. Nedrīkst būt, ka kāds iejaucas un diktē otrai nācijai spēles noteikumus. Ja gadījumā Putinam ir plāns par impērijas atjaunošanu, kaut vai19.gadsimta sākuma robežās, kaut vai 1991.gada robežās, tad mēs esam nākamie. Un Ukraina izcīna šobrīd cīņu ne tikai par savu neatkarību, bet arī par mūsu neatkarību. Tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrē visi savi spēki, ne tikai, lai veiktu savus ikdienas darbus, ne tikai lai palīdzētu bēgļiem, bet lai ļoti precīzi pozicionētos savas nākotnes lielajam izaicinājumam," saka U.Pīlēns.

Šodien, 11.martā, Valsts prezidents tikās ar uzņēmēju, UPB holdings dibinātāju un līdzīpašnieku Uldi Pīlēnu, lai pārrunātu Latvijas ekonomiskās un reģionālās attīstības izaicinājumus, liecina informācija vietnē president.lv. Sarunas dalībnieki bijuši vienisprātis par to, ka «valsts līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai izšķirīgi nozīmīga būs reģionālo impulsa centru attīstība, valstij tieši iesaistoties arī infrastruktūras projektos».

U.Pīlēns, izklāstot savu uzņēmējdarbības pieredzi, uzsvēris, ka kvalificēto un augsti kvalificēto darba vietu daudzums konkrētā pilsētā vai reģiona centrā nosaka tā nākotnes attīstību.

Tāpat sarunas dalībnieki vienojušies, ka viens no Latvijas lielākajiem izaicinājumiem joprojām ir strukturālais bezdarbs, kas nepārprotami liecina par specifisku tehnisku profesiju pārstāvju deficītu mūsu valstī. Tas lielā mērā saistīts ar Eiropas Savienībā (ES) pastāvošo darbaspēka mobilitātes politiku, kas Austrumeiropas valstīs izpaužas kā kvalificētāko speciālistu aizplūšana uz Rietumeiropas valstīm. Tieši tādēļ kvalitatīvas dzīves telpas un infrastruktūras nodrošināšana reģionos ir vitāli svarīga, lai saglabātu un noturētu cilvēku interesi par dzīvi arī citās pilsētās, ne tikai Rīgā. Valsts prezidents un uzņēmējs pauduši vienotu uzskatu, ka ekonomiskā un sociālā attīstība ir cieši saistīta un nav skatāma atrauti viena no otras.

Reaģējot uz tirgus aktivizēšanos, UPB holdings būvē jaunu mašīnbūves un precīzās metālapstrādes rūpnīcu.

Rūpnīcas plānotais būvapjoms ir ap 4000 m2, ražotnes pirmās kārtas izmaksas tiek lēstas ap 1,6 – 1,8 miljoniem latu, kas ir UPB pašu ieguldījums.

Rūpnīca top netālu no Liepājas – Grobiņas novadā, kur jau vairākus gadus darbojas viens no UPB holdinga uzņēmumiem – metāla būvkonstrukciju ražotājs RK Metāls. Jaunā rūpnīca paplašinās šo holdinga segmentu ar precīzās metālapstrādes produkciju, informē a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Turklāt ražotņu atrašanās blakus ļauj optimizēt loģistikas un administrācijas izmaksas, veidot kopīgu noliktavu sistēmu. Būvatļaujas saņemšanai nokārtot formalitātes nav bijis nekādu problēmu, apgalvo U. Pīlēns. «Esam būvējuši jau tik daudz ražošanas objektu, ka procedūra liekas vienkārša,» atzīst UPB vadītājs.

Neskatoties uz globālās nenoteiktības un negatīvo risku plīvuru, pērn Eiropas ekonomika ir augusi spējāk, nekā gaidīts, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik noskaņojums ir diezgan labs un liek domāt, ka arī nākamgad izaugsme varētu būt diezgan solīda. Bet riski saglabājas – neziņa par Trampa īstenoto politiku, vēlēšanas Eiropā, Brexit ietekme, ģeopolitiskā situācija. Izaugsme Eiropā Latvijai nozīmē augošus eksporta tirgus, kas kopā ar Eiropas Savienības fondu projektu straujāku ieviešanu un investīciju aktivitātes kāpumu sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmi. Investīcijas izcels no krīzes būvniecību, kas veidos jaunas darba vietas. Bezdarbs saruks straujāk, un spiediens uz algām pastiprināsies. Ekonomikas izaugsmes zemākais punkts jau ir aiz muguras, un šajā un nākamajā gadā ekonomikas izaugsme būs ap 3%, kas ir turpat divreiz straujāka nekā pērn. Tomēr mēs varam un mums vajag augt straujāk. Ekonomikas vārgums pērn ir kārtējo reizi apstiprinājis, ka bez kvalitatīviem uzlabojumiem izaugsme būs vārga. Aktivitātes augstākajā izglītībā un valdības uzstādījums jau pavasarī izlemt nodokļu politikas nākotni mudina cerēt, ka ledus ir mazliet iekustējies, bet īstā ledus iešana vēl priekšā.

Vairāki arhitekti nolēmuši uzstādīt piemiņas zīmi uz Liepājas vidi veidojošo profesiju kluba V10 dibinātāja, uzņēmēja Vernera Pīlēna kapa.

Piemiņas zīmes izveidošanai viņi cer no amata brāļiem un kluba bijušajiem atbalstītājiem savākt 2000 latu. Jau uzsākti Vernera Pīlēna kapa vietas labiekārtošanas darbi Voldemāra Kandevica vadībā, informē bijusī Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone. Piemiņas zīmes autors ir tēlnieks Raimonds Gabaliņš. Piemiņas zīme iecerēta kā pastmarku albums, no kura izplēstas visas lapas, palikusi tikai viena ar pastmarku, kurā attēlots Verners Pīlēns. Arhitekti cer piemiņas zīmi uzstādīt līdz 19.septembrim.

Vidi veidojošo profesiju klubs V10 ir biedrība, ko savulaik dibināja dizaina firmas Deko īpašnieks Verners Pīlēns un kas apvienoja Liepājas arhitektus, māksliniekus un dizainerus, kā arī viņu atbalstītājus. Kluba mērķis bija veicināt vidi veidojošo profesiju savstarpējo informatīvo apmaiņu, radošo un individuālo darbību un kopdarbību, profesionālo un ētisko darbības kritēriju paaugstināšanu. Klubam tika piesaistīti dažādu radošo profesiju pārstāvji, paplašinot informatīvās apmaiņas raksturu un diskusiju problemātiku. Kluba biedru vidū bija vairāki Latvijā pazīstami, ar Liepāju saistīti arhitekti un uzņēmēji. Pēc Vernera Pīlēna priekšlaicīgās aiziešanas 2008.gadā kluba darbība ir zaudējusi publicitāti.

#Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim.

Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim

«Šampanieša bāra koncepcijai nav nekādu ierobežojumu – viss atkarīgs no bāra auditorijas un īpašnieka vēlmēm. Piemēram, Londonas restorāns Bubble Dogs servē tikai hotdogus un šampanieti, savukārt no Bibliotēka No.1 restorāna pie apjomīgās šampaniešu listes varat pasūtīt jebko, ko sirds vēlas, arī no šefpavāra piedāvājuma,» stāsta Riga Wine & Champagne festivāla dibinātājs un organizators Aigars Nords. «Domāju, ka Rīgā vēl ir vieta jauniem šampanieša bāriem, jo gudriem un rosīgiem īpašniekiem vienmēr ir potenciāls – kāpēc gan lai Rīga nebūtu ideāls galamērķis šampanieša un vīna baudītājiem?» prāto A. Nords.

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.