Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

UPB holdings apgrozījums pērn sasniedzis 142 miljonus eiro un ir lielākais tā vēsturē, informē UPB mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

Apgrozījuma kāpumu par 31% nodrošinājusi stabilai izaugsme eksporta tirgos, tehniski sarežģītāku projektu realizācija, jaunu produktu izstrāde un sinerģijas efekta izmantošana starp holdinga dažādajām biznesa grupām. Būtisks apgrozījuma kāpums pērn bijis eksporta tirgos, sevišķi Skandināvijā, kur aizvien pieaug pieprasījums pēc UPB apvienotajiem karkasa un fasādes būves risinājumiem - pagājušajā gadā realizēti vairāki šādi projekti, lielākie no tiem ir Sorkedalsveien - biroju un daudzdzīvokļu ēku komplekss Oslo, Norvēģijā, un Blenda - biroju ēka Gēteborgā, Zviedrijā. Novērtēta tiek arī UPB kompetence zaļo un ilgtspējīgo projektu realizēšanā, tai skaitā BREEAM un LEED sertifikāciju sistēmās - gandrīz puse no 2016. gadā būvētajiem projektiem atbilst kādai no videi draudzīgajām vai ilgtspējas sistēmām.

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Latvijā nedrīkst aizmirst par reģionu attīstību; jau šobrīd varam redzēt darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm, kas apgrūtina tautsaimniecības asinsriti

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja UPB Holding padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Latvijā politiskajā vidē ir nepieciešama biznesa domāšana. Ja kritiski paskatāmies uz Latvijas tautsaimniecību un politikas aktivitātēm un izpratni par to kopumā, neredzu valsts līmeņa spēju domāt par atbalsta sniegšanu konkrētām industrijām vai taisni pretēji – atbalsta nesniegšanu, uzsvēra U. Pīlēns.

Ja nedomājam šādā līmenī, tad nevaram runāt par reģionālo politiku, izglītību, darba spēka profesionalizāciju un citiem būtiskiem jautājumiem. Arī pēdējā laikā aktuālajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokli viņš neatbalsta attiecīgos atvieglojumus un šādu lēmumu jomā velk paralēles ar biatlonu, kad tiekam aizlaisti soda aplī, kurā pazaudējam potenciālu, lai gan dzīve neapstājas un starptautiskā līmenī konkurētspēja attīstās. Nav noslēpums, ka Eiropā sabiedrība noveco un lielajās valstīs katru gadu ir nepieciešami jauni augsta līmeņa speciālisti, piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katru gadu valstij nepieciešams piesaisīt aptuveni 600 tūkstošus šāda līmeņa speciālistu, turklāt vislabāk imigrantus ir piesaistīt no Baltijas valstīm un Polijas.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns ir apņēmies pārdot savas daļas AS "UPB" arī tad, ja netiks ievēlēts Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Televīzijai 22.maijā apliecināja Pīlēns.

Pīlēns ir viens no trim Valsts prezidenta amata kandidātiem, kuru uz vēlēšanām virza "Apvienotais saraksts". "Jaunā vienotība" amatam virza ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), bet "Progresīvie" - publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto. Valdošās koalīcijas partiju nespēja vienoties par vienu kandidātu ir radījusi saspīlējumu starp politiskajiem spēkiem.

Pīlēns intervijā stāstīja, ka pašlaik notiek sarunas par viņa daļu pārdošanu "UPB". Pirmās sarunas notiekot ar esošajiem akcionāriem, kuriem ir pirmpirkuma tiesības, bet interese kopumā esot gana liela.

Pirms vairākiem gadiem "UPB" novērtēts par 91 miljonu eiro. Pašlaik Pīlēnam piederot trešdaļa uzņēmuma. Taujāts, vai attiecīgi sanāk, ka viņš tirgo savu daļu par aptuveni 30 miljoniem eiro, Pīlēns daļēji piekrita, gan uzsverot, ka pašlaik notiek jaunas sarunas un veikti jauni vērtējumi par cenu, lai nonāktu pie abām pusēm pieņemama risinājuma. Viņa skatījumā, "UPB" pēdējos gados varētu būt kļuvis tikai vērtīgāks.

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ievērojami audzis pasūtījumu apjoms ārvalstīs, veiksmīgi iesoļots Lielbritānijas un Šveices tirgū, realizēti augstas sarežģītības projekti plašā ģeogrāfijā. Koncernā šobrīd ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumu deviņās valstīs, eksporta ģeogrāfija aptver visu Eiropu, taču tirgus izpēte ļauj par potenciāliem tirgiem saukt arī Aizkaukāzu, Dienvidāziju un Indoķīnu.

Par UPB mājas tirgu U. Pīlēns sauc Zviedriju – šajā valstī realizētie projekti veido 53% no kopējā holdinga eksporta apjoma. Norvēģija un Vācija eksporta spektrā ieņem otro vietu, seko Dānija un jaunie tirgi – Lielbritānija un Šveice. Eksporta ģeogrāfijā iekļaujas arī Islande, Itālija, Somija, Horvātija un citas valstis. «Eiropas tirgus ir ļoti stabils – svārstības tajā nepārsniedz pusotru procentu,» eksporta stratēģiju pamato U. Pīlēns, piebilstot, ka tas nenozīmē novērsties no kaimiņvalstu tirgiem, tai skaitā Baltkrievijas un, stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai, arī Krievijas un Ukrainas, kā arī raudzīties tālāk austrumu virzienā – līdz pat Indijai un Malaizijai. Šis virziens ir holdinga nākamo piecu gadu plānā. Taču pamata tirgus paliks Eiropa, kaut strādāt kā pilntiesīgam kopējā tirgus dalībniekam nebūt nav vienkāršs uzdevums – tas prasa ne tikai ļoti augstu kvalitāti, darba spēka mobilitāti, bet arī intelektuālu un inženiertehnisku piepūli,» uzsver uzņēmējs.

Būvniecības uzņēmums AS "UPB" pārtraucis līgumu ar "Preses nama kvartāla" attīstītāju "Lords LB Special Fund V", jo tas nav maksājis būvniekam, intervijā sacīja "UPB" līdzīpašnieks Uldis Pīlēns.

"Mēs pārtraucām līgumu, jo, ja pasūtītājs nemaksā būvniekam, tas nav labs izejas punkts, lai turpinātu būvēt. Tagad esam procesā risināt jautājumus ar pasūtītāju, kas saistīti ar līguma pārtraukšanu juridiski," teica Pīlēns.

Papildināta - Preses nama kvartāla būvniecību turpinās YIT 

“Preses Nama Kvartāla” attīstītājs “Lords LB Special Fund V” noslēdzis ģenerāluzņēmēja...

Jautāts, vai vainīgā puse ir pasūtītājs, kas nemaksāja uzņēmumam, Pīlēns sacīja, ka to jau vienmēr nosaka arbitrāža, kā arī šajā gadījumā.

"Ņemot vērā, ka bijām iniciatori šādam procesam, domāju, ka gribētu, lai process iegūtu juridiski pareizu formātu, un pasūtītājam ir jāmaksā būvniekam," uzsvēra Pīlēns.

Jau ziņots, ka martā "Preses nama kvartāla" attīstītājs "Lords LB Special Fund V" paziņoja, ka pārtraukts pirms diviem gadiem noslēgtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" un noslēgts ģenerāluzņēmēja līgums ar būvniecības uzņēmumu "YIT Lietuva" par jaunā centrālā biznesa kvartāla pirmās kārtas celtniecību Pārdaugavā.

Atbilstoši līgumam biznesa centra un multifunkcionālā centra būvniecību paredzēts sākt martā un pabeigt 2024.gada otrajā pusgadā. Projekta pirmās kārtas kopējās investīcijas tiek lēstas vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā.

"Lords LB Special Fund V" pārstāvji skaidroja, ka iepriekš 2021.gada martā parakstītais 76,8 miljonu eiro vērtais pirmās kārtas būvniecības līgums ar "UPB" ir pārtraukts. Attīstītāja pārstāvji norādīja, ka attīstītājs un "UPB" vienojušies nekomentēt līguma pārtraukšanas iemeslus.

Līdz tam brīdim multifunkcionālā centra būvniecības procesā bija īstenoti visi betonēšanas un galvenās nesošās konstrukcijas darbi, un pabeigta ēkas jumta izbūve. Savukārt biznesa centra ēkas lielizmēra konstrukcijas montāža bija paveikta astoņu stāvu līmenī.

"Preses nama kvartāla" attīstība plānota trijās kārtās. Celtniecības pirmajā kārtā top 11 stāvu A klases biznesa centrs 26 000 kvadrātmetru platībā. Biznesa centrs atbildīs starptautiskā BREEAM sertifikāta "Excellent" un gandrīz nulles enerģijas ēkas standartiem.

Biroju ēka būs savienota ar multifunkcionālu centru 40 000 kvadrātmetru platībā, kurā būs apvienoti mazumtirdzniecības, sporta un medicīnas pakalpojumi, ēdināšanas zona, 300 apsargātas velosipēdu novietnes un trīs līmeņu virszemes autostāvvieta. Stāvlaukumā kopumā būs pieejamas 1000 autostāvvietas, kā arī būs pieejamas elektromobiļu uzlādes stacijas. Uz multifunkcionālā centra piektā stāva jumta tiks ierīkots futbola laukums, kuram blakus paredzēta apzaļumotas terases un kafejnīca.

Attīstības pirmās kārtas kopējās vīzijas un daudzfunkcionālā centra autori ir arhitektu birojs "Arhis Arhitekti". Biznesa centra autori ir dāņu arhitektu birojs "Arrow Architects".

Paralēli pirmās kārtas būvniecībai norisinās otrās kārtas projektēšanas darbi, lai šogad sāktu vēl viena 10 stāvu multifunkcionāla biroju centra būvniecību, ēkā integrējot arī izglītības iestādi.

"Lords LB Special Fund V" pārvalda Lietuvas Bankas licencēta ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Lords LB Asset Management", kas dibināts 2008.gadā. Uzņēmums koncentrējas uz nekustamo īpašumu un privātā kapitāla ieguldījumu stratēģijām un šobrīd pārvalda 13 nekustamā īpašuma fondus, vienu privātā kapitāla fondu, vienu enerģētikas un infrastruktūras fondu un divas ieguldījumu sabiedrības. Kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība 2022.gada decembra beigās sasniedza 871,6 miljonus eiro.

Tāpat ziņots, ka pērn "UPB" koncerna apgrozījums, pēc provizoriskiem datiem, bija 235 miljoni eiro, tostarp apmēram 60% veidoja eksports ar fokusu uz būvkonstrukciju projektēšanu, ražošanu un montāžu.

"UPB" ir 100% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumos SIA "Aile grupa", SIA "RK Metāls", SIA "UPB Energy", SIA "UPB nams", SIA "Būvmehanizācija", SIA "UPB projekti", SIA "Enna", SIA "Inženieru birojs "Būve un forma"", SIA "Grotta" un SIA "Alto 4.0". Savukārt uzņēmumā SIA "MB Betons" "UPB" pieder 93,5% kapitāldaļu.

Uzmanību piesaistīja divas intervijas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, kuri runā būtībā par vienu un to pašu – nepieciešamību pēc saprātīgas, atbildīgas, ilgtermiņa skatījumā balstītas politikas.

Pirmā – ar satiksmes jautājumu apskatnieku Paulu Timrotu – bija publicēta laikrakstā Diena, to pārpublicēja arī Dienas Biznesa interneta portāls. Otrā – ar arhitektu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ko publicējam 7. septembra Dienas Biznesa drukātajā izdevumā.

Abos gadījumos ir runa par kaitējumu, ko politikā nodara vai var nodarīt populisms, neprofesionalitāte, tiekšanās pēc ātriem rezultātiem, klaja sistēmas, saprātīgu spēles noteikumu neievērošana, kā arī tālredzīguma trūkums. Abos gadījumos ir vilšanās tajā, kas notiek, un arī apliecināta vēlme pēc daudz, daudz labākas pārvaldības. Atšķirība vien tajā, ka Pauls Timrots tiek intervēts par pērn uz pieciem gadiem ievēlētās Rīgas domes izpausmēm satiksmes jomā, savukārt Uldis Pīlēns – vairāk par valsts līmeņa pārvaldību, tostarp nākamgad paredzēto Saeimas vēlēšanu kontekstā.

Brocēnu novada Cieceres pagastā uzsākta biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība, kuras elektriskā jauda būs 3,98 MW un siltuma jauda 15,9 MW. Stacijas būvniecību, tajā skaitā tehnoloģiju piegādi un uzstādīšanu veiks SIA UPB Energy. Projekta pasūtītājs ir SIA 4 ENERGIA, informē UPB pārstāve Ilze Rosicka.

Biomasas koģenerācijas stacija elektroenerģiju un siltumenerģiju ražos no vietējiem, atjaunojamiem energoresursiem, kā kurināmo izmantojot koksnes biomasu (šķeldu, zāģskaidas un koka mizu). Stacijā būs uzstādīts augstspiediena tvaika katls un tvaika turbīna ar sinhrono ģeneratoru.

Katls ar automātisko kurināmā padošanas sistēmu un kustīgo ārdu kurtuvi nodrošinās efektīvu kurināmā sadegšanas procesu. Savukārt katlā saražotā tvaika enerģija tiks pārveidota uz elektrisko enerģiju daudzpakāpju tvaika turbīnas un sinhronā ģeneratora blokā.

Lai pilnvērtīgi izmantotu iegūto siltumenerģiju, tiks izmantots dūmgāzu kondensators, kas ļaus izmantot arī aizejošo dūmgāzu latento siltumu.

Saeimai trešdien pirmajā balsojumā neizdevās ievēlēt jaunu Valsts prezidentu, jo neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo vismaz 51 balsi.

Vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tātad par viņu nobalsojusi arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

Otru lielāko atbalstu jeb 25 balsis saņēma valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns. AS Saeimā ir 15 balsis, bet par Pīlēnu solīja balsot arī Aināra Šlesera "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova. Pret viņu balsojuši 62 deputāti.

Pēdējā vietā ierindojās "Progresīvo" Valsts prezidenta amatam izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, par kuru nobalsoja 10 deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Saeima trešdien arī otrajā balsojumā neievēlēja jaunu Valsts prezidentu, un no turpmākās cīņas izstājās "Progresīvo" izvirzītā kandidāte, publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto, kura saņēma vismazāk balsu.

Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešamas 51 deputāta balss. Otrajā balsojumā atsijā vismazāk balsis saņēmušo kandidātu un trešajā balsojumā piedalīsies tikai divi pretendenti.

Vismazāk balsis saņēmusi Pinto, par kuru tāpat kā pirmajā balsojumā nobalsoja tikai 10 "Progresīvo" deputāti. Pret viņu nobalsoja 77 deputāti.

Savukārt vislielāko balsu skaitu jeb 42 deputātu atbalstu saņēma premjera partijas "Jaunā vienotības" (JV) virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). Par JV virzīto kandidātu balso arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pret Rinkēviču nobalsoja 45 deputāti.

"Tas ir genocīds. Tas ir genocīds pret Ukainas tautu un Ukrainas nāciju. Un neviens no mums nevar ieņemt neitrālu pozīciju, ja mūsos ir kaut nedaudz cilvēciskums un solidaritāte," tā uzrunā saviem darbiniekiem Youtube kanālā saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Viņaprāt, ir tikai divas izvēles – vai nu mēs atbalstam agresiju vai atbalstam neatkarīgas, pašpietiekamas, pašapzinīgas valsts pastāvēšanu. "Mana izvēle, kā UPB dibinātāja, akcionāra un padomes priekšsēdētāja, ir viennozīmīga. Man ir jānostājas Ukrainas pusē, ar visām no tā izrietošajām sekām. Agresors ir jāapstādina. Nedrīkst būt, ka kāds iejaucas un diktē otrai nācijai spēles noteikumus. Ja gadījumā Putinam ir plāns par impērijas atjaunošanu, kaut vai19.gadsimta sākuma robežās, kaut vai 1991.gada robežās, tad mēs esam nākamie. Un Ukraina izcīna šobrīd cīņu ne tikai par savu neatkarību, bet arī par mūsu neatkarību. Tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrē visi savi spēki, ne tikai, lai veiktu savus ikdienas darbus, ne tikai lai palīdzētu bēgļiem, bet lai ļoti precīzi pozicionētos savas nākotnes lielajam izaicinājumam," saka U.Pīlēns.

UPB holdinga konsolidētais neto apgrozījums aizvadītajā gadā pārsniedza 116 miljonus eiro, un tas ir augstākais apgrozījuma rādītājs holdinga pastāvēšanas vēsturē, liecina Lursoft dati.

UPB pērn apgrozījis 89,963 miljonus eiro un tā peļņa sasniedza 4,955 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pagājušajā gadā palielinājās līdz 9,16. UPB pērn nodokļos nomaksāja teju piecus miljonus eiro.

Iesniegtajā vadības ziņojumā norādīts, ka pērn vērojama izaugsme jauno tirgu apgūšanā - UPB holdings uzsācis eksportu uz Lielbritāniju, Šveici un Horvātiju. UPB pagājušajā gadā holdingā investējis piecus miljonus eiro, kas uzņēmumam ļāvis turpināt jaunas un modernas ražošanas infrastruktūras ieviešanu.

2015. gadā uzņēmuma vadība plāno turpināt investēt industriālās infrastruktūras attīstībā. Uzņēmuma vadība norāda, ka Latvijā šogad būtiska iekšējā tirgus stabilizācija būvniecības un būvindustrijas sektorā nav gaidāma, tāpēc UPB holdings vairāk orientēsies uz eksportu, palielinot eksporta un iekšējā tirgus attiecību uz 70% pret 30%. Jāpiebilst, ka patlaban eksporta un iekšējā tirgus attiecība uzņēmumā ir 60% pret 40%.

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Latvijai jāgatavojas nopietnai krīzei, partiju apvienības "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" ("Apvienotais saraksts LZP/LRA/LP") vēlēšanu sarakstu līderu paziņošanas pasākumā teica šī saraksta Ministru prezidenta amata kandidāts, uzņēmējs Uldis Pīlēns.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams apvienoties un mobilizēties krīzei, kas būšot pamatīga un nopietna.

Taču krīzes vienmēr esot iespēju laiks, un, ja Latvijai izdosies mobilizēties, tad no krīzes valsts izies spēcīgāka.

Krīzes pārvarēšanai Pīlēna ieskatā būšot nepieciešami divi gadi, kad jāgatavo valsts sarežģītiem uzdevumiem. Esot pienācis laiks, kad mums visiem esot nepieciešams krīzes menedžments nākamajām divām ziemām.

"Mums ir jāizved valsts laukā no sajūtas, ka nezinām, kur mums jāiet," piebilda Pīlēns, uzsverot, ka vispirms jāpārvar grūtības, bet tad jāveido plaukstoša Latvija.

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.

Levits pateicās "Nacionālajai apvienībai" (NA) un "Jaunajai vienotībai" (JV) par viņa darba augsto novērtējumu un aicinājumu turpināt darbu arī nākamajos četros gados. Levits uzsvēra, ka viņš pārstāv skaidras vērtības - tās ir rietumnieciskas un latviskas. Tāda ir arī prezidenta pārliecība, kuru, valsts pirmās personas ieskatā, viņš četru gadu laikā ir arī pierādījis.

Levits atkārtoti uzsvēra, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ar tādu balsu vairākumu, kurā izšķirošu lomu spēlē prokremliskas partijas, šajā situācijā nav pieļaujama, jo tas būtu nepareizs un bīstams signāls gan sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem. Tādēļ Levits ir gatavs kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā.

Bizness ir kā tango – gan soļi, gan partneris jāatrod tāds, lai veiksmīgi izdejotu šo sarežģīto deju

To intervijā DB saka UPB holdinga lielākais akcionārs Uldis Pīlēns, kurš allaž raksturots kā pragmatisks stratēģis ar spēju turēt roku uz pulsa plaši sazarotā holdinga visos līmeņos un jomās – no mākslas un vīna kultūras līdz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem enerģētikā. Šobrīd, šķiet, ir pienācis brīdis, kad uzņēmums strādā pats kā labs pulkstenis, bet tā izveidotājs lūkojas pēc plašākiem apvāršņiem un mēģina izskaitļot Latvijas virzību ģeopolitiskajā telpā.

Jau vairākus gadus saglabājat eksporta un vietējā tirgus proporciju 60:40. Ja eksportā strādāt izdevīgāk, kāpēc turēt tik lielu vietējā tirgus daļu?

Saeima šodien vēlēs jaunu Valsts prezidentu.

Valsts prezidenta amatam pieteikti trīs kandidāti - Uldis Pīlēns, Edgars Rinkēvičs (JV) un Elīna Pinto.

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virza publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzījis savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Šodien, 11.martā, Valsts prezidents tikās ar uzņēmēju, UPB holdings dibinātāju un līdzīpašnieku Uldi Pīlēnu, lai pārrunātu Latvijas ekonomiskās un reģionālās attīstības izaicinājumus, liecina informācija vietnē president.lv. Sarunas dalībnieki bijuši vienisprātis par to, ka «valsts līdzsvarotai un ilgtspējīgai attīstībai izšķirīgi nozīmīga būs reģionālo impulsa centru attīstība, valstij tieši iesaistoties arī infrastruktūras projektos».

U.Pīlēns, izklāstot savu uzņēmējdarbības pieredzi, uzsvēris, ka kvalificēto un augsti kvalificēto darba vietu daudzums konkrētā pilsētā vai reģiona centrā nosaka tā nākotnes attīstību.

Tāpat sarunas dalībnieki vienojušies, ka viens no Latvijas lielākajiem izaicinājumiem joprojām ir strukturālais bezdarbs, kas nepārprotami liecina par specifisku tehnisku profesiju pārstāvju deficītu mūsu valstī. Tas lielā mērā saistīts ar Eiropas Savienībā (ES) pastāvošo darbaspēka mobilitātes politiku, kas Austrumeiropas valstīs izpaužas kā kvalificētāko speciālistu aizplūšana uz Rietumeiropas valstīm. Tieši tādēļ kvalitatīvas dzīves telpas un infrastruktūras nodrošināšana reģionos ir vitāli svarīga, lai saglabātu un noturētu cilvēku interesi par dzīvi arī citās pilsētās, ne tikai Rīgā. Valsts prezidents un uzņēmējs pauduši vienotu uzskatu, ka ekonomiskā un sociālā attīstība ir cieši saistīta un nav skatāma atrauti viena no otras.

Uzņēmēju Ilzes un Ulda Pīlēnu dibinātā ģimenes fonda "Ola Foundation" ēku kompleksam Ķīpsalā nosvinēti spāru svētki.

"Ola Foundation" ēku komplekss būs pastāvīgā mājvieta ne tikai Integrālās izglītības institūtam, bet arī mākslai, mūzikai, diskusiju platformām, radošai rezidencei un izglītības atbalsta projektiem.

Arhitekta Ulda Pīlēna projektētajai betona un stikla ēkai ir olas forma, kas iemieso vizionāru domas skaidrību, alķīmisku negaidītību un tehnoloģiskas inovācijas. Pārfrāzējot K.G Jungu, ola ir dzīvības dīglis ar dziļu simbolisku nozīmi.

UPB holdings uzsāks multifunkcionāla ēku kompleksa būvniecību Ķīpsalā 

Noslēdzies divus gadus garais projektēšanas un saskaņošanas laiks un šodien SIA Gropius...

"Ola Foundation" mērķis ir kļūt par jaunu ideju un sinerģiju telpu Latvijā, tādējādi veicinot laikmetīgu sabiedrības transformācijas procesu. Iecerēts, ka nākotnē "Ola Foundation" mājvieta būs simbolisks ietvars, kurā notiek nemitīga, procesuāla kustība – ideju, domu, objektu, enerģiju, dažādu sinerģiju. Veidošana caur domāšanu un domāšana caur veidošanu. Teorētiķu un praktiķu mijiedarbība.

Līdz ar "Ola Foundation" izveidi notikušas izmaiņas arī Integrālās izglītības institūtā. No 5. novembra institūta vadību pilnībā pārņem Juris Rubenis, kļūstot par valdes priekšsēdētāju, savukārt Integrālā izglītības institūta līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Ilze Pīlēna, uzņemoties jaunus izaicinājumus, ir kļuvusi par "Ola Foundation" valdes priekšsēdētāju.

Kopš dibināšanas brīža 2017. gadā Integrālās izglītības institūtā ir notikuši 130 klātienes un tiešsaistes semināri, kuros piedalījušies vairāk nekā 4300 dalībnieki. Savukārt institūta veidotais I3 Klubs šobrīd apvieno jau vairāk nekā 400 domu biedrus. 1.novembrī Integrālās izglītības institūta mājas lapā publicēta kārtējā kursu programma 2021. gada pirmajam pusgadam.

"Man ir liels prieks, ka šajos gados mums izdevies ne tikai radīt izcilu un sabiedrībā pieprasītu izglītības programmu, bet arī padarīt Integrālās izglītības institūtu par finansiāli patstāvīgu un ilgtspējīgu vienību. Tas ļauj mums koncentrēties uz jaunā "Ola Foundation" infrastruktūras būvniecību un fonda attīstību, kura ēkā atradīsies arī Integrālās izglītības institūta pastāvīgā mājvieta. Mūsu abu ar Ilzi saikne ar institūtu joprojām būs ļoti cieša, kā arī es turpināšu darboties kā lektors Jura Rubeņa izveidotajās izglītības programmās,’’ saka Uldis Pīlēns.

"Integrālās izglītības institūta attīstība ir iegājusi jaunā fāzē, tāpēc šīs pārmaiņas ir likumsakarīgs solis, lai savas prasmes pilnībā veltītu tā tālākajai izaugsmei. Ar nepacietību gaidām brīdi, kad varēsim sākt darbību "Ola Foundation" jaunajā ēkā," saka Juris Rubenis.

Kaut "Ola Foundation" centrālā ēka atradīsies Rīgā, Ķīpsalā, fonds savu darbību neaprobežos tikai ar aktivitātēm galvaspilsētā un fonds savu darbību plāno izvērst arī ārpus tās.

"Ola Foundation’’ nesen iegādājies īpašumu Vecpiebalgas apkaimē – netālu no brāļu Kaudzīšu memoriālā muzeja "Kalna Kaibēni". Īpašumā atrodas arī 1882. gadā Reiņa un Matīsa Kaudzīšu celtās skolas drupas (Ogrēnu skola). Pīlēnu ģimene kā vienu no "Ola Foundation" darbības prioritātēm izvirzījusi kādreizējās skolas ēkas atjaunošanu, nākotnē padarot to pieejamu sabiedrībai un fonda radošām aktivitātēm.

"Šajā sarežģītajā laikā svarīgāk nekā jebkad agrāk ir apzināties savas saknes, lai, balstoties uz tām un jau gadsimtiem krātām zināšanām, veidotu mūsu nākotnes sabiedrību. Brāļi Kaudzītes ir daļa no Latvijas kultūras kanona, un mēs ar Uldi esam pateicīgi par iespēju jaunā, 21. gadsimtam atbilstošā kapacitātē cieņpilni atjaunot viņu atstāto mantojumu, mums tas ir liels gods un izaicinājums. Mēs apzināmies, ka olai nav iespējams status quo, tāpat kā dzīvības dīglis, kas no tās izšķiļas, nekad nav identisks. "Ola Foundation" ir telpa, kas attīstās kopā ar tajā esošajiem. Tā ir vieta, kas iemieso izziņas mākslu. Gan sevis, gan pasaules," saka Ilze Pīlēna.

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Lai gan eksporta tirgus būvniekiem palīdz turēties pretim sarežģījumiem vietējā tirgū, kopējais ārvalstīs veikto būvdarbu apmērs joprojām ir neliels , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn Latvijas būvkompāniju pašu spēkiem ārvalstīs veiktais būvdarbu apjoms sarucis par teju 10 milj. eiro un bijis 89,9 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar kopējo pašu spēkiem veikto būvdarbu apjomu, tie ir vien ap 5%.

Liela loma

Kompānijas, kas izvēlējušās iet eksporta ceļu, uzsver tā nozīmīgumu. To apliecina arī skaitļi, piemēram, a/s BMGS pašu spēkiem sniegtais būvniecības pakalpojumu apmērs Latvijā tikai par 1,6 milj. eiro (bez PVN) pārsniedz apmērus, kas sasniegti citās valstīs, izriet no Būvkomersantu reģistrā rodamās informācijas. Proti, Latvijā pašu spēkiem sniegti pakalpojumi18,9 milj. eiro apmērā (bez PVN), bet ārvalstīs – 17,3 milj. eiro (bez PVN) apmērā. Kopējā uzņēmuma sniegto būvniecības pakalpojumu apmērā ārvalstīs veiktie būvniecības un projektēšanas darbi veido vairāk nekā 37%. Īstenots sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Klaipēdā, ieskaitot ostas infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, būvēta jauna kruīzu kuģu piestātne vecajā Tallinas ostā, veikta salikto betona un tērauda konstrukciju projektēšana, ražošana, piegāde un montāža projektē Liljekonvaljenā, Stokholmā – tie ir lielākie pērn BMGS darbi ārzemēs.

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Nav šaubu par to, ka priekšā neskaidri laiki, tomēr, vētījot nākotnes scenārijus, viedokļu līderi sākuši runāt ar zināmu optimismu

Pašmāju «mini Davosu» jeb viedokļa līderu forumu Biznesa prognozes 2017, kas norisinājās 30. novembrī, caurvija aizvadītajos pēckrīzes gados noslāpēta, tagad no jauna izdīgusi paradigma. Nevis nomētāt valsts pārvaldi ar ķieģeļiem, bet… no šiem ķieģeļiem uzcelt rūpnīcu.

Nevis kaunēties par savu (vai sava uzņēmuma) piedzimšanu Austrumeiropā, bet atrast iemeslus lepoties ar to, kā rosināja Biznesa prognožu viesis UPB koncerna padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda pārliecību, ka liela daļa no ražojošajiem ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, vēlas paplašināt savu darbību. Tajā pat laikā paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% pāris gadu laikā, kā to paģēr Nacionālais attīstības plāns, nebūs iespējams, ja vien nenotiks brīnums, tāpēc jāizvirza jauni mērķi. Mērķi ir laba lieta, bet labākie no mērķiem ir tie, kurus mēs varam piepildīt nevis kaut kad vai nekad, bet rīt. Svarīgo plānošanas dokumentu caurvij motīvs par uzņēmējdarbības vides izcilību. Tas ir būtiski, lai valsts attīstības ceļu iezīmējošais dokuments neatgādinātu dažādus smaidu raisošus pētījumus, kas, piemēram, Latvijas nodokļu sistēmu nosauc par trešo konkurētspējīgāko OECD valstu blokā. Labāk enerģiju veltīt nevis, atvainojos, šādām «gumijas sievietēm», bet Latvijas biznesa, izglītības un dzīves kvalitātes konkurētspējas stiprināšanai vispirms jau Baltijā.