Bizness ir kā tango – gan soļi, gan partneris jāatrod tāds, lai veiksmīgi izdejotu šo sarežģīto deju
To intervijā DB saka UPB holdinga lielākais akcionārs Uldis Pīlēns, kurš allaž raksturots kā pragmatisks stratēģis ar spēju turēt roku uz pulsa plaši sazarotā holdinga visos līmeņos un jomās – no mākslas un vīna kultūras līdz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem enerģētikā. Šobrīd, šķiet, ir pienācis brīdis, kad uzņēmums strādā pats kā labs pulkstenis, bet tā izveidotājs lūkojas pēc plašākiem apvāršņiem un mēģina izskaitļot Latvijas virzību ģeopolitiskajā telpā.
Jau vairākus gadus saglabājat eksporta un vietējā tirgus proporciju 60:40. Ja eksportā strādāt izdevīgāk, kāpēc turēt tik lielu vietējā tirgus daļu?
Mēs esam Latvijas uzņēmums, un absolūti lielākais mūsu darbinieku skaits ir Latvijas pilsoņi, Latvijā dzīvojoši. Un mēs saprotam savu sociālo atbildību – cilvēkam ilgstoši būt prom no mājām, no ģimenes, būt lidostu «inventāram» vai Skandināvijas būvlaukumu sastāvdaļai, Vācijas autobāņu pastāvīgam dalībniekam tomēr ir papildu stress, psiholoģiska slodze. Tāpēc šī proporcija. Iespējami lielāku daļu no ārvalstīs realizētā saražot šeit, Latvijā, – tā ir mūsu filozofija, mūsu koncepts un arī mūsu piederības signāls. Mums ir aptuveni 300 komandējumos rotējoši darbinieki, kuri holdinga ietvaros nodrošina darbu tūkstotim darbinieku Latvijā.
Vietējā tirgū bieži kā problēmu min zemākās cenas principu iepirkumos. Kas ir noteicošais ārvalstu iepirkumos?
Es negribētu apgalvot, ka zemākās cenas princips nepastāv citur valsts un pašvaldību iepirkumos. Taču ir daudz detalizētākas tehniskās specifikācijas, netiek salīdzināti bumbieri ar āboliem, jo pasūtītāja pusē daudz piesaistītu ekspertu ar ļoti augstu kompetences līmeni, kuri novērtē arī pretendentu reputāciju un kvalifikāciju. Tāpēc vaina nav lētākā iepirkuma principā, bieži vien tas ir pasūtītāja kompetences un iepirkumu dokumentācijas kvalitātes jautājums.
Ārvalstu tirgos esat tikai apakšuzņēmēji vai arī ģenerāluzņēmēji?
Mēs strādājam tikai kā apakšuzņēmēji vairāku iemeslu dēļ. Viens ir tas, ka mūsu klients parasti ir ģenerāluzņēmējs. Otrs iemesls – ģenerāluzņēmējam ir ievērojami plašāka atbildība par objektu uz laika ass. Tas nozīmē augstāku servisa organizāciju līdzdalību šajos tirgos. Lai gan UPB ir relatīvi liels uzņēmums Latvijā, tas joprojām ir vidēja lieluma uzņēmums Eiropā. Šis nākamais, daudz platākais solis tirgū, ir iespējams, bet tas ir uzbūvējams desmit, piecpadsmit gadu laikā, panākot ievērojami plašāku klātesamību šajos tirgos. Taču šobrīd tā nav uzņēmuma filozofija, tas nav taktisko jautājumu dienaskārtībā. Svarīgāk ir ar šādu konceptu būt klāt trešajos tirgos – ar mūsu inženieriem, ar izstrādājumiem un arī ar projekta vadības grupu, kas ieguvusi kompetenci Šveicē un Vācijā, un šī pieredze ļauj mums pārorientēties arī uz tirgiem ārpus Eiropas Savienības.
Vai varat atklāt, kuri tirgi ir finansiāli izdevīgāki un kuros esat kādu citu iemeslu dēļ?
Tas ir tāpat kā dabā – no sākuma ir sēkla, tad augs, tad vārpa. Katru tirgu mēs vērtējam atbilstoši attīstības stadijai. Zviedriju jau varētu saukt par mūsu mājas tirgus, jo tur mentālā vide mūs ir akceptējusi kā sava tirgus elementu. Neviens nemēģina radīt papildu ražošanas jaudas, lai izspiestu tādus kā mūs ārā no tirgus. Tad ir tirgi, kuros esam iekarošanas stadijā – Lielbritānija, piemēram, kur esam pirmo gadu ar UPB Ltd. Sākuma stadija ir būtiski atšķirīga no tirgiem, kur jūtamies stabili. Ja Zviedrijā jau domājam par kādu ražotņu iegādi, kas mums ļautu paplašināties, tad Lielbritānijā mēs tikai nodrošināmies ar pirmajiem references objektiem, lai parādītu savu kompetenci.
Kas tie vaļi, uz kuriem balstās sazarota holdinga darbība?
Pārgrupējoties dažādu holdinga uzņēmumu valdēm, redzam, ka finansistu pozīcijas valdēs arvien turpina nostiprināties. Tas faktiski nozīmē, ka ārkārtīgi būtiska lieta ir finanšu vadība, finanšu disciplīna. Īpaši ārvalstu tirgos, kur jārēķinās ar valūtas svārstībām. Otrs – nostiprinās projekta vadības cilvēku klātesamība valdēs. Tas nozīmē, ka viņi ir eksperti, kuri pārzina tirgu mentāli, komunikācijā. Un tā ir nozares stratēģiskās vadības grupa, kas veido holdinga politiku. Jāspēj vadīt holdingu gan esošajos tirgos, gan atvērt jaunus.
Kādu šogad prognozējat situāciju vietējā tirgū būvniecības nozarē?
Jārēķinās ar Eiropas naudas komponenti Latvijas ekonomikā. Pieredze rāda, ka jauna ES programmu plānošanas perioda pirmais gads ir ieskriešanās jeb projektēšanas laiks, kas faktiski nozīmē pazaudētu gadu. Tas nozīmē, ka būvniecības industrijas dalībnieki cenšas piepildīt pasūtījumu portfeli un konkurē ar ievērojami zemāku cenu. Citās valstīs Eiropas fondu naudas ietekme nav tik liela, tur šos svārstību cikliskumu izjūt mazāk. Mums tas nozīmē, ka ar ārvalstu tirgiem un pasūtījumiem jācenšas līdzsvarot kritumu iekšējā tirgū. 2016. un 2017. gads būs atkal jaudu forsācijas gads, un tur, protams, mēs būsim klāt. Tad varēsim mazliet citādi plānot nākamo attīstības ciklu arī ārvalstu tirgos.
Atgādina sarežģītu deju – atrast pareizos soļus pareizajā virzienā.
Bizness jau ir kā tango – gan soļi, gan partneris jāatrod tāds, lai veiksmīgi izdejotu šo sarežģīto deju.
Visu interviju Pīlēns: valstij jāzina, pie kuras ekonomikas tā pieder! lasiet trešdienas, 14. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!
