Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā (LRTIB) līdz šā gada 9.augustam apkalpoti par 61% vairāk apmeklētāju nekā 2011.gadā. Latvijas ekskursantu skaita pieaugums ir 110%, bet ārzemju tūristu – 62%, liecina LRTIB dati.

No gada sākuma līdz 9.augustam LRTIB apkalpoti 1635 apmeklētāji, kas ir par 61% vairāk nekā 2012.gadā. Latvijas ekskursantu skaita pieaugums ir 110%, bet ārzemju tūristu – 62%.

Šogad Liepājā visvairāk viesojas tūristu no Lietuvas (24% no kopējā ārzemju tūristu skaita), Vācijas (18%), Krievijas (14%), Polijas (5%), Francijas (3%) un Igaunijas (3%). Vēju pilsētu apmeklējuši arī viesi no Argentīnas, Brazīlijas, Grieķijas, Honkongas, Dienvidāfrikas, Indonēzijas, Japānas, Jaunzēlandes, Korejas, Ķīnas, Malaizijas, Portugāles, Puertoriko, Singapūras, Taivānas un Venecuēlas.

No eksotiskajām zemēm pārsvarā ierodas individuālie ceļotāji un nelielas draugu grupas, kas apceļo Eiropu gan ar sabiedrisko transportu, gan ar velosipēdiem. Savukārt tūristi no Krievijas ierodas ar ģimenēm un uzturas šeit ilgāku laiku – pat līdz trim nedēļām, stāsta LRTIB speciāliste Zane Gaile. Viņus šeit interesē gan kultūras un izklaides piedāvājums, gan arī atpūtas iespējas pie jūras.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto klientu skaits pieaudzis par 19%.

Šā gada trijos vasaras mēnešos (jūnijs, jūlijs, augusts) vien pie tūrisma informācijas biroja darbiniekiem pēc informācijas klātienē vērsušies 9628 interesenti, informē LRTIB. 2012.gadā kopējais klātienē apkalpoto apmeklētāju skaits varētu sasniegt 15,6 tūkstošus, lēš tūrisma biroja speciālisti.

Ārzemju tūristu skaits šā gada deviņos mēnešos jau par 5% ir pārsniedzis pagājušā gada kopējo skaitu. Visvairāk viesu Liepājā šogad bijis no Lietuvas, Vācijas un Krievijas. Jau tradicionāli ar krietni mazāku apmeklētāju skaitu seko Polija, Francija, Lielbritānija, Igaunija un Nīderlande. Šogad pirmo reizi Liepāju apmeklējušo valstu pārstāvju sarakstam pievienojas Indonēzija un Irāna.

Ar plikumiem pa sniegu – tā tēlaini varētu raksturot Liepājas tūrisma nozares aktīvistu apņēmību atvilināt tūristu pūļus vismaz vasarā.

Neliels pilsētas mārketinga budžets, strauji krītošs iedzīvotāju skaits, zaudēts starptautiskās lidostas sertifikāts un nespēja panākt kaut cik pieņemamu pasažieru vilciena grafiku satiksmei ar galvaspilsētu. Tam pretī ir fanātiska Karostas Glābšanas biedrība, neatlaidīgi kultūras un sporta dzīves organizatori, nabadzībā lepnumu nezaudējušas viesnīcas un restorāni. Liepājā ir, iespējams, vienīgais deputāts Latvijā, kurš iesniedzis pašvaldībā savu tūrisma attīstības vīziju. Apzinoties plusus un mīnusus, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) darbinieki apņēmušies jau šovasar Klaipēdas, Pleskavas un Kaļiņingradas ceļotājus pārliecināt tērēt savu naudu Liepājā.

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

14 tūrisma uzņēmēji izpelnījušies Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) pateicību par jaunām idejām un labu sadarbību ar LRTIB.

Uzņēmēju godināšana notika LRTIB, Kurzemes tūrisma asociācijas un Tūrisma Attīstības Valsts aģentūras (TAVA) rīkotā semināra ietvaros. Seminārs sniedza ieskatu tūrisma attīstības tendencēs Latvijā un Kurzemē, dalībniekiem bija iespēja degustēt Liepājas apkārtnes novadu uzņēmēju ražotos gardumus.

Kopā ar uzņēmējiem tika sumināti arī tūrisma nozares veicinātāji. Tā, piemēram, Pāvilostas tūrisma informācijas centrs atzīts par kvalitatīvāko tūrisma iestādi, bet etnogrāfijas lietu pārzinātāja Rucavā Sandra Aigare.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums Blue Shock Taxi jau šajā mēnesī gatavojas ieviest Liepājā jaunu tūrisma produktu - elektrovelosipēdu nomu.

Uzņēmums sadarbībā ar SIA NK Konsultāciju birojs un Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju (LRTIB) realizējis projektu Blue Shock Bike, kas ietver elektrovelosipēdu nomu, elektrovelosipēdu papildu aprīkojuma prototipēšanu, jaunu elektrovelosipēdu izstrādi un iespējamo ražošanu. Plānots iegādāties 10 velosipēdus, kurus varēs iznomāt LRTIB un Liepājas Olimpiskajā centrā. Tāpat sāktas sarunas ar viesnīcām par šā pakalpojuma ieviešanu, db.lv pastāstīja SIA Blue Shock Taxi dibinātājs Artis Daugins. Savukārt SIA NK Konsultāciju birojs vadītājs Neils Kalniņš norādīja, ka jaunais pakalpojums būs laba reklāma Liepājai, turklāt dos iespēju ar velosipēdu izbraukāt Liepājas veloceliņus ne tikai aktīvā vecuma tūristiem, bet arī padzīvojušiem un mazaktīviem cilvēkiem, kam ir nogurdinoši mīt pedāļus. Nākotnē šis transports varētu kļūt par ērtu transporta līdzekli ikvienam pilsētniekam. Viena standarta elektrovelosipēda cena ir no 1100 eiro līdz 2000 eiro. Projektā paredzētais pirmais velosipēds tapis Spānijā, taču nākamos, iespējams, uzņēmums iegādāsies Vācijā, kur tiem esot augstāka kvalitāte. Velosipēdus plānots aprīkot ar GPS, kā arī būs iespēja pieslēgt iPad, lai iegūtu maršrutu norādījumus.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) ir pirmais publiskais nomas punkts Baltijā, kur pieejami Blue Shock Bike elektrovelosipēdi.

7.jūnijā LRTIB rīko publisku elektrovelosipēdu nomas prezentāciju Liepājas Rožu laukumā. Prezentācijā piedalīsies projekta Blue Shock Bike pārstāvis Artis Daugins, kurš sola informēt par plāniem paplašināt elektrovelosipēdu nomu arī ārpus Liepājas.

Plānots iepazīstināt interesentus ar to, kā darbojas vienotā klientu reģistra sistēma un paši elektrodivriteņi, kas aprīkoti ar GPS un GSM izsekošanas sistēmām, kā top e-gidi un kādas iespējas tie sniedz tūristiem, kā arī jaunumus saistībā ar Blue Shock Bike elektrovelosipēdu ražošanu un tirdzniecību Liepājā un Latvijā.

«Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja velonomas punkts ir galvenais, kurā testēsim savas jaunās tiešsaistes nomas un vienotās klientu reģistra sistēmas darbību. Labu rezultātu gadījumā šāda sistēma ļaus Blue Shock Bike elektrodivriteņus iznomāt jebkur Baltijā kādā no mūsu reģistrētajiem nomas punktiem un atgriezt velosipēdus jebkurā citā nomas punktā Baltijā. Šāda veida sistēma klientiem ļaus savus brīvdienu braucienus plānot pat nedēļu un mēnešu garumā, bez uztraukuma, kur paliks nomātais elektrodivritenis,» stāsta A.Daugins.

Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums Blue Shock Taxi apņēmies šogad papildināt Liepājas sabiedriskā transporta piedāvājumu ar elektromobiļiem.

Uzņēmuma dibinātāja Arta Daugina mērķis ir ļoti ambiciozs, ņemot vērā, ka dibinātājs ir jauns cilvēks un sabiedrības pamatkapitāls – viens lats. Blue Shock Taxi , iespējams, būšot modernākais, precīzākais, kvalitatīvākais un ekoloģiskākais taksometru uzņēmums Eiropā. Patlaban finansējums tiek gatavots divu taksometru iegādei un strādāts pie finansējuma trešajam auto. Pēc rezervācijas autoražotāji ASV sola informēt par termiņu, kad elektrotaksometrus iespējams piegādāt. A. Daugins cer, ka tas varētu notikt jau vasarā. Izvēlēto auto modeļi esot komercnoslēpums, tomēr tie būšot no modernākajiem elektromobiļiem pasaulē un vizuāli atgādinās trešās sērijas BMW automašīnas, stāsta A. Daugins. Ievērības cienīgi ir šo auto tehniskie parametri.

Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.

Reaģējot uz pieprasījumu, Liepājā strauji aug naktsmītņu piedāvājums. Cenas turas zemākas nekā kaimiņiem

Liepājā 2017. gadā ir nakšņojuši vairāk nekā 90 tūkstoši tūristu, kas ir par 3,57% vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Audzis gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotāju skaits, un arī uzturējušies Liepājā tie ilgāk nekā iepriekšējos gados. Taču Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, īpaši vasarā, no kuriem netiek ievākti statistikas dati, norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Inta Šoriņa. Tas nozīmē, ka viesu skaits ir ievērojami lielāks, tomēr naktsmītņu cenas Liepājā ir vienas no zemākajām Baltijas jūras piekrastes reģionā. Tūrisma uzņēmēji norāda uz nereģistrēto dzīvokļu īpašnieku iespējamo dempingu, kas piespiež arī viesnīcniekus turēt zemas cenas. Vienlaikus viesu vērtējumi specializētajās interneta vietnēs booking.com un airbnb.com Liepājas naktsmītnēm ir salīdzinoši augsti.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

FIA Eiropas rallija čempionāta otrā (Latvijas) posma biļetes tiek pirktas aktīvi, un no janvāra tām paaugstinātas cenas.

Sākotnējā biļetes cena bija 10 Ls. Līdz 31. janvārim biļetes cena uz visiem ātrumposmiem ir 14 Ls bet rallija laikā - 18 Ls. Biļeti uz atsevišķu ātrumposmu pie tā ieejas varēs iegādēties par 8 Ls, ziņo rallija organizatori.

Biļešu oficiālās tirdzniecības vietas ir Tūrisma informācijas biroji Kurzemē. Liepājā pārdoti jau vairāki simti biļešu, db.lv informēja LRTIB pārstāve Zane Gaile. Liela interese par ralliju esot arī Talsos un citviet Kurzemē.

Db.lv rakstīja, ka lēmumu atbalstīt FIA Eiropas rallija čempionāta (Intercontinental Rally Challenge) otrā posma rīkošanu Latvijā pieņēma gan Liepājas, gan Ventspils pašvaldība, atvēlot šim notikumam 100 tūkstošus eiro no pilsētas budžeta. Rallija otrais posms norisināsies no 1. līdz 3. februārim Liepājā, Kuldīgas novadā un Ventspilī. 1.februārī Liepājā notiks sacensību atklāšana un sportistu parādes brauciens cauri Liepājas centram. Skatītāji varēs apmeklēt arī īpašu Liepājas pilsētas skatu punktu Vecpils krosa trasē. Vienlaikus ar FIA Eiropas rallija čempionātu tiks aizvadīti arī pirmie divi Latvijas rallija čempionāta posmi. Līdzjutēji rallija notikumiem varēs sekot arī Eurosport un TV6 kanālos, kur tiks atspoguļoti katras rallija dienas notikumi.

2013. gadā Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroju (LRTIB) apmeklējuši 19 783 tūristi, kas ir lielākais apmeklētāju skaits visā Tūrisma informācijas biroja pastāvēšanas vēsturē. Vērtējot pret 2012 gadu, biroja apmeklētāju skaits pieaudzis par 22%.

Visvairāk tūristu biroju apmeklējuši jūnijā, jūlijā un augustā, kad Liepājā notiek daudz pasākumu, ir piemērots laiks atpūtai pludmalē, un ir atvaļinājumu laiks lielai daļai strādājošo gan Latvijā, gan Eiropā.

Visvairāk birojā pēc informācijas iegriezušies tūristi no Lietuvas (24,81%), Vācijas (17,98 %), Krievijas (20,12%). 2013. gadā palielinājies arī Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV tūristu skaits tūrisma informācijas birojā.

Šogad populārākajos un apmeklētākajos pasākumos Liepājā līdera vietu ieņem Starptautiskais rallijs „Kurzeme” (ap 35 000 apmeklētāju) un un mūzikas festivāls „Summer Sound” (ap 25 000 apmeklētāju. Ar atzinību tiek novērtēta arī izstāde „Ražots Liepājā”, kas pulcēja kopumā ap 30 tūkst. dalībnieku un apmeklētāju.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā martā, sagaidot Liepājas 388.dzimšanas dienu, sāks tirgot pilsētas suvenīrus - himnas Pilsētā, kurā piedzimst vējš tēlu miniatūras.

Pirmais suvenīrs būs Telefonista miniatūra, ko izgatavojis mākslinieks Edijs Ābele pēc domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas iniciatīvas. Telefonists bija brīnišķīgs mūziķis, kurš sacerējis dziesmu Tikai no tevis nav vēstules, tā Liepājas himnas tēlu atklāšanas svētkos liepājniekiem sacīja komponists Imants Kalniņš.

Liepājas dome šo suvenīru jau no pagājušā gada beigām pasniedz ārvalstu viesiem un sadarbības partneriem kā vienu no pilsētas simboliem. Plānots, ka šī tradīcija tiks turpināta, un nākamais suvenīrs no himnas tēlu klāsta tiks izgatavots Laivinieks. Suvenīri tiek iesaiņoti ar rokām darinātās kartona kastītēs, kurām klāt pievienoti himnas vārdi. Suvenīra cena būs aptuveni 16 lati, db.lv informēja LRTIB.

Liepājas tiesa šā gada 4.janvārī ierosinājusi ar bijušajiem Liepājas uzņēmējiem, brāļiem Mediņiem saistītās SIA Argolats maksātnespējas procesu.

Jautāts, vai tikko slēgtās Latvijas 1. rokkafejnīcas ēka pakļauta iespējamām maksātnespējas procesa izsolēm, viens no kafejnīcas dibinātājiem Mareks Mediņš uzsvēra, ka šī ēka ir bez apgrūtinājuma, jo pieder citai kapitālsabiedrībai - SIA Argolats Pluss, kurai finansiālu problēmu nav. Taču pieņemts lēmums ēku pārdot. Konkrēta pircēja pagaidām neesot, tāpēc nav iespējams prognozēt, kāda būs ēkas turpmākā funkcija. Gan Mareks, gan Raivo Mediņš kopā ar ģimenēm jau pārcēlušies uz dzīvi Rīgā, kur turpina darboties Latvijas 1.rokkafejnīca Reiterna namā. Rīgas kafejnīcas apsaimniekošana nav apdraudēta, jo tā pieder SIA 11 M. Savukārt maksātnespējīgā SIA Argolats nodrošināja restorāna darbību Liepājā un producēja mūzikas kluba pasākumus.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Mākslinieks Dainis Rudens, piesaistot mākslinieku Ēriku Cauni, uz 45 metrus augstā Olaines ūdenstorņa radījis mākslas darbu «Heirēka!».

Kopumā darba tapšanā ir izmantoti vairāk nekā 350 krāsu baloniņi un kopējais noklātais laukums ir 600 kvadrātmetri. Ūdenstorni tagad rotā grafisks zīmējums ar uzrakstu «Olaine» un vairāku cilvēku attēlojumu, kas simbolizē cilvēka nepagurstošo vēlmi pēc izaugsmes, atklājumiem un došanās augšup, kur neiztikt arī bez klupšanas akmeņiem un neparedzamām situācijām dzīvē.

Kā informēja Olaines novada pašvaldība, tad ūdenstornis nepilda tā funkcijas un šobrīd netiek izmantots.

««Heirēka!» ir sengrieķu matemātiķa Arhimēda atklāsmes prieka sauciens, ar kuru arī mūsdienās apzīmē kādu atklāsmes brīdi dzīvē. Tās ir atklāsmes, kuras cilvēks piedzīvo savas dzīves izaugsmes un attīstības ceļā, kurš nekad nav vienkāršs un gluds – bieži vien šīs atklāsmes atnāk tieši grūtākajos brīžos, kad cilvēki ir ceļā uz iecerēto virsotņu un rezultātu sasniegšanu, tādējādi piešķirot papildu motivāciju mērķu īstenošanai. Šī vides objekta veidošana bija arī unikāla pieredze manā mākslinieka karjerā, kas ļāva man izkāpt no komforta zonas un apzināties, piedzīvot šo «heirekas» brīdi, ka noteikti ir iespējams sasniegt vēl un vēl augstākas virsotnes manā daiļradē,» par darba ideju un tapšanu pastāstīja D. Rudens.

Izstādei Ražots Liepājā šogad pieteicies rekordliels skaits dalībnieku - vairāk nekā 190 uzņēmēji, kuru vidū ir 124 ražotāji un 68 pakalpojumu sniedzēji, informē Liepājas dome.

Arī izstādes kopējā platība šoreiz ir lielāka. Tomēr notikuma galvenais mērķis nemainās, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: «Arī šajā izstādē vēlamies parādīt, ko paši liepājnieki un viņu izveidotās kapitālsabiedrības spēj radīt pilsētā. Nešķirojot, vai tas ir uzņēmums, kas nodarbina 1200 darbinieku, vai individuālais komersants, kurš šuj lellītes vai rada cita veida pievienoto vērtība.»

Lai izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties uzņēmēju pārstāvēto nozaru klāstā, visi dalībnieki sadalīti septiņās lielās grupās, pēc kurām uzņēmumi izkārtoti izstādes telpās- izglītība, konsultācijas, reklāma; kultūra, tūrisms, aktīvā atpūta; skaistumkopšana, mode, tekstils; pārtika, eko produkti, vide; amatniecība un rokdarbi; metālapstrāde un kokapstrāde; būvniecība, transports, iekārtas.

Šā gada 27.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, ar kuru tiek piešķirts kūrorta statuss Liepājas teritorijai no Tirdzniecības kanāla līdz Pērkones kanālam, ietverot tajā Jūrmalas parku, vēsturisko apbūvi, sporta kompleksu, bērnu rotaļu laukumu, Piejūras slimnīcas teritoriju un veloceliņus.

Kūrorta statuss Liepājas pilsētas daļai kalpos kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortam, t.sk., infrastruktūras attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskā situācija un konkrētās pašvaldības plāni.

Tāpat kūrorta statuss kalpos arī kā mārketinga instruments, popularizējot Liepājas veselības tūrisma pakalpojumu klāstu gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, vēl vairāk nostiprinot tūristu uzticību Liepājai kā pievilcīgam tūrisma galamērķim.

Kopumā vērtējot, kūrorta attīstība veicinās vides sakārtotību, darbavietu attīstību, potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai, kā arī tūrisma – īpaši veselības tūrisma nozares attīstību. Tādejādi tiks mazināta sezonalitātes ietekme, kā arī paildzināsies tūristu uzturēšanās ilgums un palielināsies viņu tēriņi valstī kopumā. Savukārt attīstīts tūrisms valstij nozīmē sakārtotu apkārtējo vidi, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanos.