Ar plikumiem pa sniegu – tā tēlaini varētu raksturot Liepājas tūrisma nozares aktīvistu apņēmību atvilināt tūristu pūļus vismaz vasarā.
Neliels pilsētas mārketinga budžets, strauji krītošs iedzīvotāju skaits, zaudēts starptautiskās lidostas sertifikāts un nespēja panākt kaut cik pieņemamu pasažieru vilciena grafiku satiksmei ar galvaspilsētu. Tam pretī ir fanātiska Karostas Glābšanas biedrība, neatlaidīgi kultūras un sporta dzīves organizatori, nabadzībā lepnumu nezaudējušas viesnīcas un restorāni. Liepājā ir, iespējams, vienīgais deputāts Latvijā, kurš iesniedzis pašvaldībā savu tūrisma attīstības vīziju. Apzinoties plusus un mīnusus, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) darbinieki apņēmušies jau šovasar Klaipēdas, Pleskavas un Kaļiņingradas ceļotājus pārliecināt tērēt savu naudu Liepājā.
Vasarā lielie sarīkojumi – gan sporta, gan kultūras – ir samērā labi apmeklēti, tomēr mērķis ir panākt tūristu skaita pieaugumu par 2% - 5% procentiem jau šajā sezonā, savu redzējumu atklāj LRTIB vadītāja Ieva Hmieļevska. Pērn aktīvajā tūrisma sezonā Liepājā nakšņojuši gandrīz 38 tūkstoši viesu, katrs iztērējot vidēji 35 latus, liecina LRTIB statistika. Kopumā viesmīlības nozare pilsētā piedāvā ap 1200 gultasvietu. Tāpēc būtiski ir panākt nevis vairāk tūristu, bet ilgāku viņu uzturēšanos pilsētā. Pagaidām vidējais viesošanās laiks nesasniedz pat divas diennaktis. Ierobežoto līdzekļu dēļ I. Hmieļevska saredz uzdevumu aktivizēt pilsētas «pārdošanu» tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem, kā arī Kaļiņingradas un Pleskavas apgabalu krieviem. Iespējams, ka labāks mērķtirgus būtu Maskava vai Minhene, taču tur mārketingam nopietnā līmenī vajag daudz vairāk naudas. Lai arī tūrisms allaž bijis pilsētas prioritāšu sarakstā, kaut cik jūtamu finansiālu atbalstu pēdējos gados pašvaldība atvēlējusi tikai vides labiekārtošanai un pieejamībai. Simboliska summa piešķirta Liepājas mazo un vidējo uzņēmumu projektu konkursam (12,65 tūkst. Ls jeb līdz 3000 Ls vienam projektam), cerot uz aktīvāku tūrisma nozares attīstību.
